žvin̂kstêt Kl.,
1) žviñkstêt Dond., Frauenb., Lemsal, Ruj., N. - Salis, Trik., Wolm., (mit
in̂ ) Adl., Kalz., Saikava, ("mit
iñgs") Autz n. Bielenstein LSpr. I, 441, U., Arrasch, Bauske, C., Daugeln, Selg., Stenden, Wandsen, ("mit
ìngs 2 ") Bers., Golg., Schwanb., ("mit
in̂gs") Meiran,
= zviñkstêt;2) = zvinkšêt 1,
pfeifen, sausen Spr., U.:
žviñkst ("žviñgst" Stenden)
akmens, luode pa gaisu skrienuot Grünw., Dunika, Frauenb., Lemsal. sniega pikas sāk žvinkstē̦damas liduot gar galvu A. Up. J. l. 23.
svina pipkas žvinkst ap ausīm Jaunie mērn. laiki IV, 139.
dzird kâ putnu spārnus žvinkstam Lautb. Vidv. II, 54.
gaiss žvingst un žvangst Pas. VI, 280.
viņš dzirdēja pasaules žvingstam Stari II, 33.
zvaigznes žvingstē̦damas... bija aizvē̦lušās Poruk III, 126;
3) klirren LKVv.:
žvingst izkapts pret cietu priekšme̦tu sista Wessen (mit
ìn 2 ;)
schwirren: me̦tu sauju pakaļ saujas, skrej (zirņi) lejā žvinkstē̦dami BW. 28570.
Avots: ME IV,
846