Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'Frauenb' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'Frauenb' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (4127)

ābele

âbele: Demin. ābeltiņa auch BW. 4778, 5 var.; 11437 var.; in Frauenb. dafür âbeles 2 kuoks gebräuchlich.

Avots: EH I, 191


ābuls

âbuls: auch Wessen n. FBR. XIII, 85, âbulis Zvirgzdine n. FBR. X, 28, Gr.-Buschh. n. PBR. XII, 73, 76, Pilda n. FBR. XIII, 39, 42, 48, Wainsel n. FBR. XIV, 88,

1) der Klee auch Putven, (âbuls 2 ) Frauenb., (âbuliņš) AP., Ramkau, (âbuliņš) Mahlup, (ābuliņš) Puhren n. FBR. XIV, 46, Grenzhof n. FBR. XII, 24, ābulis BW. 28717; 29371 var., loc. s. ābuļā BW. 10569, 9 var.; me̦lnais ābuliņš, trifolium spadiceum Ramkau;

2) der Apfel
- auch Azand. 101 und 109, (âbuls) Laitzen n. FBR. VIII, 27, Lesten, Sonnaxt (hier Demin. âbultiņš), (âbulis) Auleja, Kaltenbr. (hier Demin. âbultiņš), Oknist, (âbulis 2 ) Ladenhof n. FBR. XI, 73, acc. s. ābulīti BW. 21708, 1;

3) gen. s. ābuls BWp. 281, 2 (aus Lettg.), der Apfelbaum:
nuo ābuļa sluotu griêztu; ābuļam ziedi bira BW. 4286, 4.

Avots: EH I, 191, 192


ādenieks

âdeniẽks (unter âdenis und âdiniẽks): "Schindmährë - auch Frauenb.

Avots: EH I, 192


aitele

aĩtele Frauenb., ein junges Schaf.

Avots: EH I, 5


aizgalds

àizgalˆds,

1) aizgalˆds 2 Orellen, Siuxt, aizgalds Stom., àizgalˆda AP., Ramkau, Wolm., àizgalˆda 2 Fest., Linden, Mahlup, Saikava, Sonnaxt, Warkl., aizgalda 2 Siuxt, âzgalˆda 2 Frauenb.: kumeliņi lauzīs staļļa aizgaldiņas BW. 33064. baltā cūkas aizgaldā 33362;

2) àizgalˆde AP., Zvirgzdine, aizgalde Pilda n. FBR. XIII, 47, aizgaldis Pilda n. FBR. XIII, 47: bērēs trijās aizgaldēs (an 3 Tischen)
barā cilvē̦kus Zvirgzdine;

3) auch Illuxt n. Bielenstein Holzb. 547.

Avots: EH I, 23



aizļumpāt

àizļumpât "plump hin-, weggehen, -laufen" Frauenb.

Avots: EH I, 37


aizmidzīt

àizmidzît Dunika, Frauenb., Kal., Rutzau, einschläfern.

Avots: EH I, 39


aizmuļļāt

àizmuļ˜ļât,

1) verschmieren
Kal.: a. luogu;

2) nachlässig zuflicken
Dunika;

3) vollstreuen
Frauenb., Kal., Rutzau: a. duru priekšu ar salmiem, dubļiem. Refl. -tiês, mühsam hin-, wegfahren Dunika, Frauenb., Kal.

Avots: EH I, 40


aizodere

àizuõdere,

1) : nuoslēpās savā dēļu aizuoderē Janš. Līgava I, 294 (ähnlich II, 132; Mežv. ļ. II, 7). šaurajā aizuoderē starp siltriju un āra siênu Dzimtene IV, 189; ‡

3) der Raum zwischen der Wandbekleidung und der Mauer
AP., Lemsal.; "der Raum zmischen dem Ofen und der Wand" (âzuõdere 2) Frauenb.; ‡

4) der Raum zwischen dem Kleiderstoff (Zeug) und dem Futter
Frauenb.: zīmulis iekritis aizuoderē Jürg.

Avots: EH I, 60


aizoderēt

I àizuõderêt Frauenb., (ein Pferd) ein wenig (mit Hafer) füttern (perfektiv).

Avots: EH I, 60


aizokstēt

àizuokstêt, sich mit Russ (und ähnlichen Stoffen) anfüllen (verstopfen): pīpe var a. Bers., Kurs., (mit ) Frauenb.

Avots: EH I, 60


aizpraulēt

àizpraûlêt Dunika, Frauenb., PS., Trik., aizpraulêtiês Stenden, zu modern anfangen: aizpraulēji(e)s kuoks.

Avots: EH I, 43




aizsile

II àizsile AP., Frauenb., der Raum hinter einem Trog.

Avots: EH I, 47


aizšļampāt

àizšļam̃pât, durch Kot hin-, wegwaten, auf einem schlechten Weg langsam hin-, weggehen Frauenb.

Avots: EH I, 56


aizšļaupt

àizšļaupt, wegschneiden Frauenb.: a. nuost ar nazi pirkstam labu šķēli.

Avots: EH I, 56


aizšļūtēt

II àizšļũtêt, langsam hin-, weggehen Frauenb.

Avots: EH I, 56


aizsmeldzēties

àizsmelˆdzêtiês Meiran, Schwanb., àizsmelˆgtiês Bers., Lis., Wolmarshof, für eine kurze Zeit zu schmerzen anfangen Bauske, Frauenb. (àizsmelgties): man zuobs aizsmeldzās.

Avots: EH I, 49, 50


aizstrumpāt

àizstrumpât, hin-, wegspringen, -hüpfen Frauenb., (mit um̃ 2 ) Stenden, mit gefesselten Beinen sich hin-, wegbewegen: zirgi aizstrumpāja.

Avots: EH I, 53


aiztrenēt

àiztrenêt, zu modern (verwittern) anfangen Frauenb.: aiztrenējis kuoks.

Avots: EH I, 59


aiztumšots

àiztumšuôts, verdunkelt, erblindet Frauenb.: aiztumšuotas acis.

Avots: EH I, 59


aiztušāt

àiztušât "langsam (keuchend?) hin-, weggehen" Frauenb.: vecene aiztušāja gan līdz kaimiņiem.

Avots: EH I, 60


aizvagāt

àizvagât C., Dunika u. a., àizvaguôt Golg. u. a.,

1) zupflügen (pflügend verdecken, zuschütten):
a. sastādītuos kartupeļus C., Golg. u. a.;

2) bis zu einer bestimmten Stelle Furchen ziehen:
kad aizvaguosi līdz kārklam, tad beidz! Frauenb.

Avots: EH I, 61


aizvākt

àizvâkt, ‡

2) = àizvâkuôt Erlaa, Nitau, Saikava, Sessw.: aizvācamu ze̦lta vācelīti Pas. VII, 478;

3) "hin-, weglocken"
Frauenb. Refl. -tiês.

2) sich hinschleppen
(wo?);

3) übersiedeln, úmziehen
(intr.), wegziehen (intr.) Frauenb.

Avots: EH I, 61


aizvandīt

àizvañdît,

1) (durcheinanderwerfend) hin-, wegstossen (-schieben, -schaffen)
Frauenb., Kal., Rutzau: a. sienu tālāk;

2) a. sienu durīm priekšā, (durcheinanderwerfend, umstörend) Heu vor die Tür hinschieben, -schaffen
Dunika, Stenden;

3) mit verschiedenen Objekten unordentlich vollwerfen
Kal.: visas malas aizvandītas; ne˙kur paiet nevar. Refl. -tiês, sich hin und her bewegend hin-, weggeraten : nezin kur nu viņš aizvandījies Dunika, Kal. u. a.

Avots: EH I, 61


aizvārčāt

àizvãrčât, nachlässig (liederlich) einen Reisigzaun (mit Reisig) ausbessern (zuflechten) Frauenb.

Avots: EH I, 62


aizvārīt

àizvārît, ‡

2) abkochen
(tr.), aufkochen (tr.): a. trīs katlus ūdens Infl.; ‡

3) sehr eilig und schnell ("mit Geräusch"
Frauenb.) hin-, wegfahren Kalz., Lubn.: viņš kâ vārīt aizvārīja; ;

4) = aizvārītiês 1 Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) rollend (brausend) hin-, wegziehen
(intr.) KatrE. u. a.: pē̦rkuona negaiss aizvārījas uz rietumiem;

2) sich (beim Kochen) mit einer Kalkschicht bedecken (anfüllen):
katla caur(ul)es aizvārījušās cieti;

3) sich mit einer Eisschicht bedecken
Frauenb.: šuorīt luogi nuo sala pa˙visam aizvãrījušies.

Avots: EH I, 62


aizvāžāt

àizvãžât Frauenb., = àizvãrstît: a. drēbēm caurumu, žuogan: caurumu (ar žagariem aiztaisīt).

Avots: EH I, 62


aizvicināties

àizvicinâtiês, (sich hin und her drehend?) sich hin-, wegbegeben Frauenb.: kur viņš nu atkal aizvicinājies?

Avots: EH I, 63


aizviete

aizviete: der Raum zwischen dem Zimmerofen und der Wand Frauenb.

Avots: EH I, 64


aizviezēt

aîzviêzêt 2 Frauenb., sich mit einer Eisschicht bedecken: ūdens dīķī šuorīt aizviezējis.

Avots: EH I, 64


aizžogs

àizžuogs,

1) ein Zaun in einem Durchgang
Fest., Wessen: ik˙katru aizžuogu ... pārrautu Juris Brasa 526;

2) "die andere (vom Standpunkt desjenigen, der den Zaun flicht) Seite eines Reisigzaunes"
Frauenb.

Avots: EH I, 65


aks

aks: va˙aks Frauenb., Ausruf der Verwunderung (daneben angeblich auch va˙jâks 2 ).

Avots: EH I, 66


ālave

ãlave (unter ãlava),

1): auch Frauenb., Siuxt, (mit à 2 ) Linden: nuopirku ālaves guovi Linden.

Avots: EH I, 193


albarēties

al˜barêtiês Ahs., Frauenb., -ẽjuôs, albern, tollen: puišel, nealbarējies tik daudz! izturies rāms! Ahs. bē̦rni albarējas ebenda.

Avots: EH I, 67


albaris

al˜baris Ahs., Frauenb., ein alberner Mensch; ein unruhiger, unbändiger Mensch od. ein solches Tier: kur tu tāds albaris esi cēlies! Ahs. guovs liels albaris: dauzās, spārdās, raustās ebenda.

Avots: EH I, 67


alksnis

àlksnis: auch Aistern, Angern, Annenhof (bei Mar.), Autz, O.-Bartau, Behnen, Dunika, Durben, Erkul, Gaw., Goth., Grikken, Grundsahl, Gudenieki, Hasau, Homelshof Jürg., Kal., Kurmāle, Lammingen, Lubbessern, Mar., Medsen, Nigr., Nurmhusen, Perkuhnen, Planetzen, Pormsahten, Sackenhausen, Salgaln, Sassm., Schlehk, Schmarden, Schnehpeln, Adsel-Schwarzhof, Seyershof, Serbigal, Spahren, Tadaiken, Turlau, Wadaxen, Wahnen, Waldegahlen, Wormen, s. auch FBR. V, 159 ff., (mit alˆ 2 ) Bahten, Frauenb., Gramsden, Grob., Iw., Lems., Nabben, Pussen, Salis, Siuxt, Strasden, (mit àl 2 ) Laitzen, N.Rosen, voc. s. alksniņ BW. 21706 var. (aus Gold.), gen. plur. alkšu BW. 9778, 1 var: balti alkšņi BW. 30440. me̦lnā alkšņa krūmiņam 34039, 19 var, skaņus alkšņus 381, 5. sīkajiem alksnīšiem 33879, 13. Zu diesem Wart s. auch Būga Tiž. II, 470 und Loewenthal Indog. Jahrb. XII, 305.

Avots: EH I, 68




alseris

al˜seris Frauenb., ein gläsernes, mit einem Deckel versehenes Buttergefäss.

Avots: EH I, 68


amatnieks

amatniẽks: auch BW.10101; 21908,2 u˙a., f. amatniece BW. 12583; 12774 u. a. In Frauenb. sei amatnieks nur ein solcher Handwerker, der Holz bearbeitet, z. B. ein Tischler.

Avots: EH I, 69


amols

amuols,

2) amuols: auch Lemsal, Ulpisch, amuoliņš: auch Jürg., Roop, Demin. amuolītis BW. 32402 var.: ceļa malas amuoliņš BW. 11966 var. četru lapu amuoliņu 29543, 3 var. zaļā amuoliņa (Var.: ābuoliņa, dābuliņa) 19035 var. še ziedēja balts amuols 29371 var. dažādās amuola sugas un pasugas: baltais, sarkanais un dze̦lte̦nais galvainais, dze̦lte̦nais lapainais, kâ arī dažādie vārpainie: ... dze̦lte̦nais, rudais, pe̦lē̦kais jeb zilais amuoliņš Janš. Bandavā II, 74; ‡

4) amuls Frauenb. "Honigtau",
amuols Dunika, Kurs. "lapu me̦dus": būs bagāts me̦dus gads - uz uozuoliem ir amuols Kurs. Zur Etymologie s. auch Būga Tiž. I, 426. Zur Bed. 4 vgl. li. ãmalas "Honigtau".

Avots: EH I, 69, 70


amplis

am̃plis: auch Frauenb. ("nerātns cilvē̦ks, ļuoti nemierīgs zirgs"), Schibbenhof; einer, der seine Arbeit schnell und schlecht verrichtet Līn.: vinš tāds amplis BielU. Nach Zēvers IMM. 1928 II, 312 aus d. Hampel "Einfaltspinsel"(?).

Avots: EH I, 69


amuzītis

amuzītis "ein etwas einfältiger (prātā paviegls) oder unartiger Mensch" Frauenb.

Avots: EH I, 69


antiņš

antiņš, ‡

2) ein Einfaltspinsel
Frauenb. u. a.;

3) der Hase
N.-Schwanb.; wohl identisch mit Antiņš.

Avots: EH I, 70


apakšiņas

apakšiņas, Frauenbeinkleider Janš. Dzimtene I 2 , 288; V, 223 u. a.

Avots: EH I, 71


apauši

apaûši: apaũši auch AP., apàuši 2 Auleja, Kaltenbr., KatrE., Oknist, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, apaûši 2 Frauenb., Grobin, Iw., Kudum.

Avots: EH I, 72


apbriest

apbriêst,

1) : apbriedis celš auch Dunika, Frauenburg, Wandsen, apbriedusi (an der Oberfläche hart geworden)
maize Bauske. apbriedusi (gereift) labība Ewers; ‡

2) anquellen
Ewers.

Avots: EH I, 74


apbrucēt

apbrucêt,

1) = apbrucinât 1: puikam biksītes pa˙visam apbrucē̦tas Siuxt;

2) ringsum abschürfen
Frauenb.: a. ruoku.

Avots: EH I, 74


apčabināt

apčabinât, ‡

2) ringsum aufzausen, aufklopfen (ein Bett, damit es weicher wird):
a. gultu;

3) "bedienen; liebkosen"
Frauenb.

Avots: EH I, 76



apgramstīt

apgram̃stît,

1) ringsum zusammengreifen, -raffen:
a. (siena) lielumus Trik. u. a.;

2) ringsum betasten
Frauenb.; apgramstīta meita, ein leichtfertiges Mädchen, das mit mehreren Männern ein Verhältnis gehabt hat Jürg.;

3) (ringsum tastend, greifend) bestehlen:
a. kam kabatas;

4) = apvā`rduôt: kad apgramstīju kāju, tad biju ve̦se̦ls Seyershof. Refl. -tiês, sich einen Diebstahl zu schulden kommen lassen Golg., KatrE., Trik.

Avots: EH I, 83


apgult

apgùlt,

1): a. (erkranken)
ar masalām Prohden. Refl. -tiês,

2) einschlafen
Wenden und Wolm. n. BielU.; ‡

3) sterben
Frauenb.: atkal viens nuolicis kaŗuoti un apgulies.

Avots: EH I, 85


apīņi

apîņi: (mit î 2 ) auch Gramsden, Sing. apînis Fest., Kaltenbr., Saikava, Zvirgzdine, apînis 2 Schrunden n. FBR. Xlll, 100, Frauenb., Kal., apĩnis AP., apìnis 2 Borchow n. FBR. XIII, 25, Oknist, Warkl.

Avots: EH I, 87


apkampt

apkàmpt, Refl. -tiês,

2) = apķer̂tiês 3: nu gan apkampāmies, ka lieta nav laba Janš. Dzimtene 2 III, 265. tad vien es tik apkam̃puos, kad jau maks iz kabatas laukā un pa˙galam Frauenb.

Avots: EH I, 89


apkankarēties

apkañkarêtiês Ahs.,

1) = apkañkarâtiês 1: tu kâ pēdīgais nabags esi apkankarājies ar visādiem kankariem Ahs.;

2) auch apkañkarâtiês Frauenb., sich verheiraten
(verächtl.): tikkuo iesvētīts puika jau apkankarējies ar sievu Ahs. vai tad tev tik jaunam vajadzēja jau apkankarāties? Frauenb.

Avots: EH I, 89



apkņegāt

apkņẽ̦gât, benagen Frauenb.; "apsmulēt" Dunika, Rutzau: n. maizi Dunika, Rutzau. bē̦rns jau nav ne˙kāds ē̦dājs, tas tik tâ a. pruot Frauenb.

Avots: EH I, 93


apkņērpāt

apkņẽ̦rpât Frauenb., benagen, ringsum abbröckeln (tr.): bē̦rns visu maizes klaipu apkņē̦rpājis.

Avots: EH I, 93



apkrupt

apkŗupt (unter apkrupt): kâ pirts de̦rē̦tu! e̦su nuo me̦lnumiem galīgi apkŗupis (die Haut ist sehr schmutzig) Frauenb.

Avots: EH I, 94


aplacināt

aplacinât, mangelhaft abmäslen: nuokavām tādu aplacinātu cūku Frauenb.

Avots: EH I, 96


aplādināt

aplādinât, durch häufiges Rügen, Schimpfen, Heruntermachen abstumpfen: aplādināts cilvē̦ks, luops Frauenb. aplādināta meita Stenden ve̦cā māte bē̦rnus aplādinājusi pa˙visam; vai tie vairs kuo klausa! ebenda. Refl. -tiês: puika par daudz aplãdinājies Schnehpeln, der Knabe hat sich an jenl. so gewöhnt, dass er allen Respekt verloren hat.

Avots: EH I, 98


aplaktot

aplaktuôt, ringsum mit Lalten beschlagen Frauenb : kad spāres uzce̦ltas, tad jāaplaktuo jumts Siuxt.

Avots: EH I, 97


aplauzt

aplaûzt,

1) auch: leichthin (nicht ganz, bis zur Hälite) abbrechen zerbrechen
(tr.): aplauz kartupelus (gekochte Kartoffeln), ieduod cūkai ēst! Frauenb; ‡

2) = apdarît 3: a. darbus Celm.

Avots: EH I, 97


aplēzēt

aplẽzêt Frauenb. "auffinden, einkreisen": puišeļi mūsu zirņus jau aplēzējuši; šķiņ nuost Frauenb. a. mežā vilku ebenda.

Avots: EH I, 98


aplīgt

aplīgt, verdingen, über etw. handelseins werden (von einer ganzen Anzahl von Subjekten gesagt oder auf eine ganze Anzahl von Objekten bezogen): ābula sē̦klas ir jau aplĩguši žīdi visā mūsu nuovadā Frauenb. Refl. -tiês,

1) māsu kaimiņi jau aplīgušies Bauske, unsere Nachbarn haben sich schon alle (ihnen nötigen) Knechte gedungen
(perfektiv);

2) beim Dingen zu einer unvorteilhaften Vereinbarung kommen:
abas puses aplīgušās Frauenb.

Avots: EH I, 99



apmuļļāt

apmuļļât, ‡

2) a. kādu darbu Siuxt, eine Arbeit schlecht ausfilhren (verrichten);
a. (zemi) Frauenb., schlecht aufpflügen.

Avots: EH I, 103


apnīkt

apnĩkt: saimniecei šuoruden visi suvē̦ni apnīka (apsprâga) Rutzau. apnīkuši (nuovājināti) jē̦ri Frauenb.

Avots: EH I, 103


apņukāt

apņukât, ‡

2) langsam (ein Stück Brot) anfessen
Frauenb.

Avots: EH I, 104


apņurīt

apņurît Ekau, Frauenb., Grünwald, an mehreren Stellen anfressen (benagen): kaķis gaļu apņurījis. maizes galiņš tâ apņurīts, kâ suns būtu grauzis.

Avots: EH I, 104


appanckāt

appañckât Frauenb., bekleiden (pejorativ): a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 104


appīkstēt

appĩkstêt Frauenb., aufhören (vom Rauch gesagt): sakrati dūli! citādi dūmi pa˙visam appīkstēs.

Avots: EH I, 105



appirkt

appìrkt, ‡ Refl. -tiês, kaufend zu viel bezahlen Frauenb., Siuxt: neredzējis (preci) appirkās gan! kaimiņš gan šuogad ar pļavu appircies.

Avots: EH I, 105


apradi

apradi: auch Frauenb.; apradu meitas Janš. Līgava I, 154. Anscheinend auch ein Singular: meklēju savu apradu (oder zuaprada?) Viļumu Janš. Dzimtene II, 930.

Avots: EH I, 107


aprika

aprika: auch AP., Erlaa, Frauenb., Seyershof, Siuxt, Skaista, Warkl.

Avots: EH I, 109


aprikte

aprikte Dunika, Frauenb., Kal., Rutzau, die Einrichtung (Vorrichtung, Anstalt): kad guovs aizrijas, nuostumj uz leju; viņiem tāda a., kur nuodze̦n Frauenb. kam vēl tāda a. (labi iekārtuota saimniecība) kâ manam kaimiņam? ebenda. a. vilnas kāršanai Dunika.

Avots: EH I, 109


aprunāt

aprunât,

2): aprunāts (= apvārduots, appūšļuots) ūdens Frauenb.; ‡

3) = âizrunât 4: nuo tā lauka .. sē̦klu aprunā! Pet. Av. I, 47. Refl. -tiês,

2) sich versprechen
Stomersee: vai e̦smu pareizi minējuse, vai aprunājusēs? Janš. Mežv. ļ. ll, 14.

Avots: EH I, 110


apsējs

apsêjs 2 Ahs., Frauenb., Siuxt, ein Strumpfband: pīti apsējiņi BW.33879,5. vēl vajaga apsējiņa 18939.

Avots: EH I, 112


apsenājs

apsenâjs 2 Frauenb., ein Espenwald.

Avots: EH I, 112


apsiet

apsìet, 1): apsienamie Frauenb., Strumpfbänder. Refl. -tiês,

2) sich
(acc.) von selbst (unversehens) ümbinden: Zofijai bij apsējusies Māras juosta A. Niedra Latvis № 1534.

Avots: EH I, 112


apsitināt

apsitinât,

1) = aptī(stī)t Dunika, Frauenb., Gramsden, Kal.: a. sietavas ap kāju; a. pirkstu, acis;

2) "?" : nakts kairinājums . . . apsitināja Arvi kâ ar nepazīta reibuma vilni A. Brigadere Daugava I, 10. tuos apsitināja tālas ragu skaņas A. Brigadere ebenda 1216. Refl. -tiês,

1) = aptîtiês Gramsden n. FBR. IX, 110, Dunika, Frauenb., Kal.: apienis apsitinājies ap kārti Dunika;

2) sich (wiederholt) schnell herumdrehen:
viņš... pārareiz strauji ar tuo it kâ dejā - apsitinājās apkārt Janš. Dzimtene IV, 60.

Avots: EH I, 112


apšķibīt

apšķibît: ringsum abbrechen, abreissen Bers.: a. zarus, lapas; (eine ganze Anzahlvon Objekten) abpflücken Ewers, Frauenb.: a. augļus, pākstis.

Avots: EH I, 119


apstāt

apstât,

2): pļāvēji pēkšņi apstāja darbā J. Kļaviņš. ka[d] grib apstādīt (anhalten, scil. dzirnaviņas), pasaka un (dzlrnaviņas) apstāj Pas. VIII, 122 (ähnlich IX, 132), apstājama vieta Frauenb., = mājvieta;

4): apstājuši mani kâ nelabie Jürg. ganības bij apstājis vilks Pas. IV, 471. vādātājs, murgi var cilvē̦ku a. Autz, Ekau u. a. nelaimes apstāts (bedrängt)
Schibbenhof. tiku nuo visām pusēm apstāts ar jautājumiem Pumpurs Raksti II, 174; nicht in Ruhe lassen, bedrängen Autz, Wolgunt u. a.; ‡

5) verdächtigen
Ahs.: visi mājas ļaudis mani apstājuši par zagli, bet es tas nee̦smu. Refl. -tiês,

4) sich ringsum beziehen (bedecken):
piens apstājies ar krējumu BielU., auf der Milch hat sich Sahne abgestanden.

Avots: EH I, 117


apvātēt

apvâtêt 2 Frauenb., sich mit Schorf beziehen (bedecken): bē̦rnam jau bakas sāk a.

Avots: EH I, 125



apzarnis

apzar̂nis,

1) (das Fett ums Gedärm)
auch: AP., Frauenb., Siuxt, plur. apzar̂ņi Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 64, Warkl. n. FBR. XI, 107, Auleja, Kaltenbr., Wessen: apzarņa taukus nuolika un kausēja atsevišķi Azand. 136.

Avots: EH I, 127


apžurgt

apžur̃gt Frauenb., erkranken (von den Augen): tam acis apžurgušas (plakstiņi sarkani).

Avots: EH I, 129


ārdīt

ā`rdît: auch AP., Ramkau, (mit âr 2 ) Frauenb., Grob., Seyershof, Strasden.

Avots: EH I, 194


ārds

ā`rds: ãrdi auch Mežamuiža,

1): ā`rds, -a AP., (mit ā`r 2 ) Mahlup, (mit âr 2 ) Grob., Iw., Seyershof, Siuxt, ā`rds, -s Ramkau, (mit ā`r 2 ) FBR. IX, 140, Erlaa u. KatrE. n. FBR. XIV, 125, Mahlup, Plur. ârdi 2 Frauenb., Orellen, Salis: rijas ārdi BW. 6732; 2): Plur. ardi BielU., ā`rdis 2 Auleja: iet māršiņa istabā, me̦t actiņas ārdiņuos, vai būs malkas pagalīte BW. 23249.

Avots: EH I, 194


asins

asins, -s: auch Sonnaxt, nom. s. asinˆ Strasden, plur. asinis Fest. (hier daneben ein gen. plur. asinu), Frauenb., Sassm., Siuxt (daneben ein gen. plur. asinu), Sonnaxt, gen. plur. asinu auch Pas. IV, 425 (aus Skaista), asiņi auch Rutzau n. FRR. VII, 121, Dond. PIKur., Sonnaxt, Demin. asintiņas auch BW. 31928; 34308 var., asintiņi BW. 34308 var., gen. plur. asiniņu BW. 31933, 8; 6): asinsdzêrītis Saikava, chrysanthemum teucanthemum L.; asinsdziras Valdis Stabur. b. 128 "?"; asinsrads Janš. Randava 1, 398, der Blutsverwandte; asinsupe, ein Blutfluss. a. strauji te̦k BW. 34108; asinszâle, die Schafgarbe (deren zerriebene Blätter blutstillend wirken) Mar.

Avots: EH I, 131


ašs

ašs,

1) scharf
- auch Ahs. (a. nazis), Siuxt, Strasden;

2) heftig
- auch Salis, Seyershof: viņš bij labs cilvē̦ks, bet briesmīgi ašs: ka[d] tâ vien nebij, tad tūliņ plīst Salis; ‡

3) schnell
Wolmarshof: a. zirgs:

4) aša uguns Aps. J., Rutzau, ein heftiges Feuer;
aša krāsnē piede̦g maize Rutzau. -Adv. aši, schnell, flink - auch Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89, AP., Frauenb., Grobin, Iw., Kand., KatrE., Linden, Ramkau, Saikava, Salis, Seyershof, Siuxt: aši nuodzē̦ruši kāzas Ramkau. īši un aši KatrE. - ‡ Subst. ašums,

1) die Schärfe;

2) etwas Scharfes:
es uzdūru kāju uz tādu ašumu; sē̦tā bij daudz tādu ašumu, tur basām kājām ne˙maz nevarēja iet Strasden; die Flachsschäbe Kand.;

3) die Schnelligkeit
Segew. (ar ašumu, schleunig); die Heftigkeit;

4) "ašs siltums, Kohlendampf"
Segew.;

5) herber
(?) Geschmack: pielej kuo klāt, lai nuorauj ašumu (rudzītim)! Segew.

Avots: EH I, 132, 133


atāls

atãls: auch AP., mit ā` 2 Borchow, Sonnaxt, Warkl. mit â Heidenfeld, Saikava mit â 2 Dunika, Grob., Frauenb., Kal., OB., Rutzau, Siuxt, Strasden: agri pļāvu tuo pļaviņu, lai atauga atāliņš BW. 28580, 1. pļaujat sienu atāliņu! 28688.

Avots: EH I, 133


atbuknīt

atbuknît Frauenb.,

1) losstossen:
a. duru kliņķi;

2) weg-, zurückstossen:
stiprākā guovs atbuknīja vājākuo nuo siles.

Avots: EH I, 136


atcirtiens

atcìrtiêns,

1) eine schroffe Antwort
Frauenb.;

2) a. Bers., Erlaa, KL, Laud., Lubn., Sessw., atcirtiena vāls Frauenb., ein Doppelschwaden (entsteht beim Zusammengeraten von zwei Schwaden).

Avots: EH I, 137


atčupis

atčupis sist Frauenb., rücklings (rückwärts) schlagen (so schlagend, könne man nur einen Teufel treffen).

Avots: EH I, 138



atgūdināt

atgũdināt, fact. von atgũt, sättigen, befriedigen: viņu (cilvē̦ku, kustuoni) nekad nevar atgūdināt A. X, 1, 629. Frauenburg. Refl. -tiês, sich erholen: rudzītis atgūdinās (U.), cf. atgũtiês.

Avots: ME I, 160


atjūgt

I atjûgt (li. atjùngti),

2) a. dzirnavu gaņģi Frauenb., die Tätigkeit eines Mühlenganges unterbrechen (einstellen).

Avots: EH I, 145


atkapāt

atkapât

4) weg-, abmähen (bei der Mahd übriggebliebene Getreide- od. Grasbüschel)
Frauenb.: ej viens, atkapā lauka malā atlikumus! Refl. -tiês,

3) sich erwehren
Dunika: man uzkrita tik bļauri suņi, ka gan˙drīz nevarēju nuo viņiem a.

Avots: EH I, 146


atkašņi

atkašņi Frauenb., = atkasas (das beim Braten an den Pfannenboden Angebrannte).

Avots: EH I, 146


atķekoties

atķe̦kuôtiês, sich wehren, mit der Obermacht kampfen: viņš gribēja viens pats a. trijiem pretim Frauenb.

Avots: EH I, 151




atkrākt

atkŗâkt 2 Frauenb., Kal., = atkãsêt: vecītis ne˙kuo nevar a. Kal. Refl. -tiês,

1) sterbend zum letzten Mal aufröcheln
Frauenb,;

2) bis zum eigenen Überdruss singen
(verächtlich): vai talcinieki vēl nav atdzē̦rušies un atkŗākušies? Dunika.

Avots: EH I, 150


atlīgot

atlĩguôt,

1): langsam, wackelnd herkommen
Frauenb.

Avots: EH I, 154


atļurbene

atļurbene Frauenb.,

1) eine alte, abgetragene Mütze;

2) das männliche Geschlechtsglied.

Avots: EH I, 155


atļurbis

‡ *atļurbis (part˙prt˙act.) Erlaa, Frauenb.: atļurbusi ce̦pure "=atļurbene 1".

Avots: EH I, 155


atļuru

atļuru Frauenb., Adv., herabhangend, zurückgebogen: sunim ausis nuokārušās pa˙visam a.

Avots: EH I, 155


atļuvis

atļuvis, -uša, seitwärts zurückgebogen: pīne bij... atļuvuse nuo... uzkre̦kla A. Up. Duomas 901; [ herabhangend: baruoklim miesa atļuvusi AP., Widdrisch, Frauenburg].

Avots: ME I, 175


atmata

atmata (unter atmats),

1): auch Frauenb., Ramkau, Siuxt, Warkl., Wolm.

Avots: EH I, 155


atraikne

atraikne (unter atranais): auch Frauenb. n. Fil. mat. 79. Salisb., (mit 2 ) Dond. n. FBR. V, 131, Grenzhof, (mit ài 2 ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70.

Avots: EH I, 160


atrībenēt

atrîbenêt 2 Frauenb., durch Dröhnen (die Brotkruste von der Krume) sich loslösen machen: kad maize ce̦puot ir atlēkusi, tad pa juokam saka: "kas tuo maizīti atrībenējis?"

Avots: EH I, 162


atšaut

atšaũt, ‡

5) herschiessen:
ielika mani lielgabalā par prapi, un tâ mani atšāva še Pas. V, 46; ‡

6) a. atpakaļ, schnell zurückschieben, -stossen:
a. maizi atpakaļ krāsnī. Refl. -tiês, 3): auch Druw., Fest.;

4): auch Grenzhof; ‡

6) ab-, weghängen
(intr.), sich wegstrecken Siuxt: lūpa, aste atšāvusies. svārki atšāvušies. ‡ Subst. atšãvums, = piešāve Frauenb.: es atšāvumu neē̦du.

Avots: EH I, 173


atsēja

atsẽja,

1) auch Frauenb., (mit è 2 ) Saikava: šis lauks ir atsējai Frauenb. šie mieži ir nuo atsējas lauka ebenda;

2) auch Grob., (mit è 2 ) Warkl.: kad rudenī sēj rudzus tur, kur pavasarī bijuši rudzi vai zirņi, tad saka: šuorudin rudzi atsējā Warkl.; ‡

3) die Beendigung des Säens
(mit è 2 ) Pilda; ‡

4) ein beim Säen unbesät gebliebener Streifen
(mit è 2 ) Saikava: ka[d] kāda birzs vai birzs gals paliek neapsē̦ts, ta[d] tuo sauc par atsēju. a. ir, kad sējējs neielāgā un paliek kāds gals neapsē̦ts. tu esi pametis mazu atsēju.

Avots: EH I, 164


atskatīties

atskatîtiês,

2): nespēja Annele visu tuo a., kad jau... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 228;

3): auch Frauenb.; ‡

4) verweilen:
diezin, kur tas tagad atskatās! ... laikam vēl ir ... pilsē̦tā Janš. Bandavā I, 241.

Avots: EH I, 166


atstāt

atstât,

1): viņš bija slims un ne suoli neatstāja pār sava dzīvuokļa slieksni Deglavs Rīga II, 1, 491;

2): kad pārē̦das, tad pulka guovju atstāj Frauenb.;

3) atstāt Salisb.: a. sievu BielU.; ‡

4) überlassen, anheimstellen:
tas tiek atstāts pilnīgi viņam pašam. Refl. -tiês,

1) ablassen, nachdem man einem zu nahe auf den Leib gekommen ist
BielU.; ‡

4) stehen bleiben, anhalten
(intr.), Halt machen; ins Stocken geraten.

Avots: EH I, 171



atvennēties

atvennêtiês, sich brüstend den Mantel aufknöpfen Frauenb.: viņš iet atvennējies (auch von Kindern gesagt) Frauenb.

Avots: EH I, 180


atviru

atviŗu Frauenb., halb offen: durvis atvē̦rtas a.

Avots: EH I, 181


audze

aûdze,

1) die Generation
Kaltenbr.: jau visi apmiruši munas audzes; das Geschlecht, die Sippe, Familie Frauenb.;

2): audze ir jauni kuoki, kur nuocirsti meži Frauenb.; in der Bed. "junger Birkenwald"
auch Fest.; ‡

4) die Pflegetochter
Muremois.

Avots: EH I, 184


audzināt

aûdzinât (unter aûdzêt),

2) keimen lassen (um sich über die Keimkraft der Saat zu vergewissern)
Seyershof: neaudzināta sē̦kla ir druošāka, tā nesalst. Refl. -tiês: kad guovs aizlaista, tad vai[r] desmina nav; tad viņš pazūd, līdz sāk a. atkal Frauenb., Sassm.

Avots: EH I, 184


auģis

aûģis,

1): ein 10-12-jāhriges Kind ("das etwas vom Leben zu verstehen anfängt")
Frauenb. (mit 2 ); 3): f. auģe: augīte nebūs ... ne˙kad un ne˙kur pretenieks Janš. Barenīte 22.

Avots: EH I, 186


augšenieki

aûgšeniski, Adv., in der Richtung nach oben Frauenb.: a. mest, sviest, celt.

Avots: EH I, 185



augšupēdu

aûgšupê̦du (unter aûgšpê̦du): auch Frauenb.

Avots: EH I, 185




auriņš

aũriņš,

1) ein Nistkästchenfür Vogel, Starkästchen
Frauenburg;

2) ein Bienenstock an Bäumen zum Einfangen der Bienen
Serb., Frauenb. [Nach Kawall bei U. so auch aũris gebraucht. Wurzelverwandt mit aũlis 1. Bezzenberger erinnert GGA. 1898, 554 an gr. kret. ύ'ρον· σμῆνος Hesych., doch ist diese Zusammenstellung sehr unsicher.]

Avots: ME I, 226


ausainis

àusaînis, 1): Kosename für Pferde Saikava: saimnieka ausainim P. W. Šis ar mani tiesāties? 6; ‡

4) "ein schlauer, stolzer, eingebildeter Mensch"
(mit 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 188


auss

àuss (gen. pl. aušu auch BW. 24975; 27449 1),

3)

d): kad kuoku kuokā laiž iekšā, tad baļķē ietaisa nusi Ramkau, ausis iecē̦rt stabu galuos, uz kuriem jāatbalstās baļķim, arī durvju un luogu stenderēs, kuŗās ielaiž būves baļķu galus ebenda. pakšķam, kad nuo resnām balkām būvē, tad ausis nuoteš, lai nav tik plats; re̦zgalī vairāk teš, tur lielākas ausis Saikava;

h): auch AP., Ramkau, Saikava, Warkl.;

j) (sirds) auss Frauenb., Salis, aûstiņa 2 Siuxt, die Herzklappe.

Avots: EH I, 188


āz

âz 2, Präp. und

Präfix für àiz in Schnehpeln, Brozen, Klein-Gramsden, Gaweesen, Illien, Dubenalken, Wirginahlen, Hasenpot, Rudden, Frauenburg,Kargadden Endzelin Predl. 11; vgl. az.

Avots: ME I, 245


āžerīgs

āžerîgs, unartig, unruhig, ausgelassen (von Kindern gesagt) Blieden, Frauenb. (mit ā), Pankelhof; geckenhaft; geziert Rigascher Strand.

Avots: EH I, 196



bačiņas

bačiņas: auch Behnen, Frauenb. (hier: in Milch gekochte Beetenblätter), Siuxt(hier: eine Speise aus Beeten- und Meldenblattern und Grütze); bačiņi, Beetensuppe Grenzhof.

Avots: EH I, 197


badakāsis

badakàsis: auch (mit â 2 ) Dunika, Frauenb.

Avots: EH I, 197


bads

bads,

1): bad[u]s (gen. s.?) ... neredzēsi BW. 15615 var. "... paņemšu bada tiesu miegä. .. tūdaļ tuo pārvar miega badi A.. Brigadere Dievs, daba, darbs 241. vai miega badu jau tik ātri atgulēji? Skarbos vējos 32. bada panna, "eine besondere Vorrichtung, wo man mit wenig Fett Pfannkuchen bäckt"
Frauenb.; ‡

2) ein Nimmersatt:
juo badam ir, juo b. grib Für. I.

Avots: EH I, 198


baigans

baigans, furchtsam Bers., Frauenb.

Avots: ME I, 250


baka

II baka, ein grosses Stück, ein grosser Klumpen Frauenb.: siena, maizes b. cik, cik man neuzkrita virsū liela zemes b. Vgl. bakãm.

Avots: EH I, 199


baļķene

baļ˜ķene Frauenb., ein grosser, klobiger Löffel, ein Schöpflöffel.

Avots: EH I, 203


balziens

bàlziêns,

1): auch AP., (mit àl 2 ) KatrE., Sonnaxt (hier daneben ein Demin. bàlzienītis 2 ), (mit alˆ 2 ) Grob., Siuxt, (bàlzìenis 2 ) Warkl. n. FBR. Xl, 120, Kaltenbr.: tur balzienus sutināju BW. 34630. balzieniņu samaitāju 35552; ‡

3) ein Teil des Wagens
(mit alˆ 2 ) Siuxt; ‡

4) das untere Querholz (das Trittbrett) an der Schaukel
(bàlzìenis 2 ) Warkl.: airēm vēl balzieņa nav Warkl. šūpuļa kārtis... saķēris nuostājas... pašā balziena vidū Janš. Paipala 25; ‡

5) ein nur an beiden Enden (horizontal) angenähtes dickes Band auf dem Rücken eines Mantels
Frauenb., Schnehpeln (mit alˆ 2 ), Blieden, Luttringen: stipri ne̦sātā pusmētelītī ar balzienu uz muguras Janš. Dzimtene V, 283,

Avots: EH I, 203


bančka

ban̂čka 2 Frauenb., = pañčka I, baņa I, eine mit schmutzigem Wasser gefüllte Grube; eine Pfütze auf dem Wege.

Avots: EH I, 204


bandžolis

bandžuolis Frauenb., Schimpfname für einen bösen, eigensinnigen Menschen.

Avots: EH I, 204


banga

II bañga Frauenb. "ein Musikorchester": zaļumuos spēlēja skruoderis ar savu bangu. b. mūzikantu Deglavs Vecais pilskungs, Schibbenhof. Zu bañga I 3?

Avots: EH I, 204


bangains

bañgains, ‡

3) bewölkt
Frauenb.: tāds bangaiņš ir gan, bet lietus nebūs šuodien:

4) gestreift (vom Fell der Katzen gesagt)
Dunika, NB., (von der vadmala) Dunika.

Avots: EH I, 204


bašķis

bašķis,

4): etwas Verachtungswürdiges, "nieks" Sonnaxt: ar tādiem bašķiem es ni˙maz nekrāmējuos;

7) verächtliche Bezeichnung für ein kleines Mädchen Frauenb.;

8) "mūsu senču guovju dievs" Dond., Sassm.

Avots: EH I, 206


bauka

bàuka,

1): auch Sermus;

2) Schimpfname für eine alte Frau od. eine alte Kuh
(mit 2 ) Frauenb. bauga 2 zu ersetzen durch bauga 2.

Avots: EH I, 207


bauze

I bauze,

1): ein kleiner Knüppel
("rundziņä) Schnickern; "das dickere Ende eines langen Gegenstandes" Iw.: be̦zme̦ram ir b. grīzekli piedze̦n pie siênas ar puļķi, kam galā ir b., lai grīzeklis nemūk nuost;

6): der Kinderkopf (scherzhaft)
N.-Autz n. U.; ‡

7) bauze Alt-Saticken, (mit aũ) Iw., Demin. baũzīte Frauenb., Iw., die Samenkapsel des Flachses.

Avots: EH I, 207


baužele

baũžele Frauenb., der haarlose Kopf eines kleinen Kindes.

Avots: EH I, 207


bauzis

II baũzis Frauenb., = bauze 1, der Schlägel am Dreschflegel.

Avots: EH I, 207


bēda

bè̦da: tā manu bē̦du maizīte ("schweres Leben"), sage man in Frauenb., wenn etwas schlecht geraten sei. b. tik kam Oknist, Wessen, jem. braucht nur: b. tik ganam atstāties nuo ganāmpulka, tad ganāmais pulks gan zinās labības sējumu.

Avots: EH I, 215


beleksis

beleksis Frauenb., ein auf kranke Leute bezogener Schimpfname.

Avots: EH I, 212


benze

beñze, ein Faulpelz Frauenb.

Avots: EH I, 212


bēres

II bẽres: auch N.-Peb. (zu streichen, Bauske), (mit è ) Jürg., Salisb., Weissenslein: (mit ê 2 ) Dunika, Frauenb., Iw., Lemburg, Lemsal, Lieven-Bersen, OB., Pankelhof, Rutzau, Schnehpeln, Stenden. Zur Etymologie vgl. auchapbērt 3.

Avots: EH I, 216


bēror

bêŗuôt 2 ,

2): pa trīs dieni bij jābēŗuo Frauenb. pataisīja kādu alutiņu, - kas tad nabadziņu kuo bēŗuo! ebenda.

Avots: EH I, 217


bērželis

bẽrželis (unter bẽ̦rzs): auch Frauenb., Janš. Dzimtene I, 73, Mežv. ļ. II, 230.

Avots: EH I, 217


bešķis

bešķis, ‡

2) ein böser Mensch
Frauenb., Sclalehk.

Avots: EH I, 213


bīdele

bĩdele,

1): patmalu bīdelīte BW. 34586;

2) gebeuteltes Mehl
Frauenb.: sauju bīdeles pakampusi A. Brigadere Dievs, daba, darbs 346;

3) comm., ein wetterwendischer Mensch, ein Hitzkopf, der sich schnell für etw. begeistert, um es wieder schnell zu vergessen
A.-Oltenhof: tur ne˙kas neiznāks nuo tā darba. tas b. jau ne˙kuo nepadarīs!

Avots: EH I, 223


bīdelis

bĩdelis AP., Plur, bĩdeji Frauenb., gebeuteltes Mehl: damaisa rudzu bīdeli; gen. plur. bīdeļu, gebeutelt: ē̦dat ... b. maizi! caur sietu sijāti b. milti BW. 19283, 1.

Avots: EH I, 223


biga

II biga "ein kleines Mädchen" Frauenb.: panāc šu, tu mazā b˙!

Avots: EH I, 218


bikāt

bikât, -ãju.

1) b. kājas, mit den Füssen auf den Boden schlagen (wie erschreckte Schafe es zu tun pflegen)
Siuxt: aitas bikāja kājas;

2) langsam gehen
Frauenb.: nu bikā taču jel ātrāki!

Avots: EH I, 218


bīkšķis

bĩkšķis: auch ("Ofenkrückë) Frauenb., Stenden.

Avots: EH I, 223


binga

binga,

1) lautes Weinen
PV.; hierher gehört die I, 297 unter bingas zitierte Phrase, wo bingas ein gen. s. sei;

2) comm., wer laut weint
PV.: kuo tu bingā kâ b˙!

3) ein kleines Mädchen
(mit iñ) Frauenb.

Avots: EH I, 220


birēns

birē̦ns "Regen" Frauenb.: šuodien gaidiet birē̦nu! saule nebūs.

Avots: EH I, 220


birināt

birinât: auch Frauenb., Stenden.

Avots: EH I, 220


birze

I bìrze: auch Salisb., (mit ìr 2 ) Linden, (mit ir̂) Jungfernhof,

1): 10202 zu ersetzen durch 10209 var.;

2): auch Dond., (mit ìr) Serbigal n. FBR. IV, 57, (mit ir̂ 2 ) Grob., Seyershof;

3): (mit ìr) AP., (mit ìr 2 ) Kaltenbr., (mit ir̂ 2 ) Frauenb., Grob., Iw., Salis, Siuxt; besat:
zu ersetzen durch besat; gleichbed. mit bars 1, die Schwade (s. J. Alunans IMM. 1933II, 228).

Avots: EH I, 221


bizenes

bizenes laiks: auch Frauenb.; (fig.) sākās . . . kalpuonēm īstais bizenes laiks . . . vajadzēja vārīt un cept, mazgāt un gludināt Austriņš Daugava 1928, S. 977. Das Stichwort bizenes I, 302 ist als gen. s. (abhängig von laiks) aufzufassen.

Avots: EH I, 222


bizenēt

bizenêt (unter bizinât): auch AP., Frauenb., Siuxt.

Avots: EH I, 222


blakā

blakā (unter blakām): auch Frauenb. n. Fil. mat. 79.

Avots: EH I, 225


blanstīties

blanstîtiês: auch (mit an̂ 2 ) Frauenb.: kur tu blansties, ka nenāc pie darba?

Avots: EH I, 226


bļaut

bļaût: laut weinen Dunika u. a. ‡ Refl. -tiês,

1) schreien
Diet., Frauenb., Kaugurciems;

2) laut weinend sich beklagen:
e̦suot... bļāvusies, ka... pastalas zemē vieņ krītuot Janš. Dzimtene IV, 306. skaties, kâ Trūde aplam bļaujas! Līgava II, 440. ‡ Subst. bļaûšanâs, der Zank, Streit: būs atkal b. Janš. Bārenīte 39.

Avots: EH I, 233



blendze

blendze, eine mit Wasser od. Kot gefüllte Grube auf dem Felde: zirgi nuostājās pašā blendzes vidū Frauenb.

Avots: ME I, 313


bliukada

bliũkada! Frauenb., Interjektion, bezeichnend einen Schlag mit einem grossen Gegenstand.

Avots: EH I, 230



blusenes

II blusenes: Masem - auch Frauenb.; der Nesselausschlag - auch AP.

Avots: EH I, 231


boķēt

buõķêt (unter buõkât),

1): auch Frauenb., Salis;

3) "viel essen"
Schwitten (hier in dieser Bed. auch reflexiv: kuo tu nu tik daudz buõķējies?).

Avots: EH I, 258


bracas

bracas, die Schelte, Rüge Frauenb.: puišelis dabūja labas b.

Avots: EH I, 235


brada

I brada, in der Verbind. prasta brada. Schimpfname für einen einfältigen Menschen Frauenb.

Avots: EH I, 235


braicka

braĩcka Frauenb., eine Brotschnitte über den ganzen Laib.

Avots: EH I, 236


brančuki

brañčuki Frauenb. "die Kleider, der Rock": tev māte uzies (uzduos) pa(r) brančukiem (so droht man, efn kleines Kind zu verprügeln) Frauenb.

Avots: EH I, 237



brangs

brañgs,

1): auch Salis, Siuxt (in der Bed. "fett, korpulent"),
(mit an̂ 2 ) Dunika, OB., Rutzau: guovis brangas atēdas līdz Jurģiem Siuxt. b. atāliņš ebenda. tu man esi b. krustadē̦ls ebenda. brangum b., sehr vortrefflich, tüchtig Ar. nuo pļavas tika brangi (reichlich) divdesmit ve̦zumi sìena Sessw. guovs bràngi 2 (reichlich, viel) deve piena Erlaa. bràngi 2 uzšāve (es gab einen starken Regenguss) ebenda. brangi (=stipri) līst Frauenb. bràngi 2 (sehr) liels akmeņs Linden. mieži aug bran̂gi 2 (ziemlich gut) Pussen. mazais jau bran̂gi 2 (ziemlich gut) lasīja grāmatu Strasden. mūsijie panijas brañgi strebj Ramkau; ‡

2) teuer
(mit añ) Nidden: brangu naudu Preiļi (Kur. Nehrung). Zur Etymologie s. auch FBR. XII, 171 f.

Avots: EH I, 237


braucīt

braũcît,

1): b. linus AP.,

a) Flachs schwingen
Rutzau, b) "halbgebrochenen Flachs durch die Flachsbreche ziehen" Dunika. b. ādu, das zu gerbende Fell mit Hilfe eines Streichwerkzeugs (braũkamais, braũķis) bearbeiten Frauenb., Siuxt. b. dzeņauksti, eine dz. aus Kuhfell anfertigea Siuxt;

2): dievs asu rīksti brauka Janš. Dzimtene I 2 , 333. Refl. -tiês,

2) sich schuppen
Segew.; ‡

3) dahingleiten, sich durchzwängen (zwischen etwas)
Segew.

Avots: EH I, 238



bremžuks

bre̦m̃žuks (?) Frauenb.,

1) der Boll, Stier;

2) Schimpfname für einen dicken, ungeschickten Menschen.

Avots: EH I, 240


brīve

brĩve: b. darīt, kuo grib A. Brigadere Skarbos vējos 206. brīvē jau nestāv: palasa, pastaigā Frauenb. tikt brīvē nuo klaušām Siuxt. e̦smu brīvē šuodien Pas. VI, 69. divi šķīvji atlika brīvē IX, 237. brīves vīri "vaļenieki" BielU. Die Verbindung par brīvi "umsonst" enthält das Adverb brīvi, s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 333.

Avots: EH I, 243




bruslaks

II bruslaks "Schimpfname für einen schlechten Menschen" Frauenb.

Avots: EH I, 245


bruslaks

‡ *III bruslaks od. *bruslaka "?": apve̦lk[u] sav[u] bruslak[u] BW. 13250, 35; bruslaks Trik., bruslaki Jürg., Lemburg, Wolmarshof, ein alter Frauenrock; bruslaks, eine gestrickte Frauenbluse ohne Ärmel N.-Autz, ein grauer, langer Männerrock Alschw., Felixberg, eine Arbeitsbluse für mannliche Personen; eine geslickte krùts 4 Schleck. Vgl. li. brùsliotas "veste, svārki" und zum Auslaut le. lindraks.

Avots: EH I, 245


brūūvēt

brũvêt

1): alutiņa brūvē̦tājs BW. 19627 var.;

2) harnen
(in der Kindersprache) Frauenb.

Avots: EH I, 247


bruža

bruža, schwere Arbeit Frauenb.: es iestājuos tieši me̦lnajā bružā. tik jauns meitē̦ns, un jau iet pilnā bružā (verrichtet alle schweren Arbeiten)!

Avots: EH I, 246


bucene

I bucene,

3): auch Alschw., Dond., Iw., Kurmalen, Rawen;

4) ein sehr hartes Sumpfgras
Frauenb.

Avots: EH I, 248


bučka

bučka Siuxt, Demin. bučkele, ein altes, kleines Häuschen Frauenb.

Avots: EH I, 248


būka

II bũka: auch Gramsden, Grobin, Pussen; "schwarze Pflaume" Windau n. Latv. Saule, S. 1044; Hagebutte, wilde Rose Sackenhausen n. BielU.; vilku bũkas - auch Frauenb., Gold.

Avots: EH I, 257


būķins

bũķins Frauenb., für und ausbũrķins.

Avots: EH I, 257



bulēksis

bulèksis (mit e zu lesen?) Frauenb., buleksis Ezere "ein altes, stumpfes Messer".

Avots: EH I, 251


bullelis

bullelis Pas. VI, 225, (mit ul˜) Frauenb., ein pejoratives Demin. zu bul˜lis I.

Avots: EH I, 251


bulžurēt

bul˜žurêt Frauenb. "(sich) reiben, stossen": cūka bulžurēja gar staļļa durvīm.

Avots: EH I, 252


bumbuļčačis

bum̃buļčačis Frauenb., Schimpfname für einen alten Menschen.

Avots: EH I, 252


bunčkiņa

bunčkiņa "ein sehr kleines Vorhaus; ein kleiner Raum" (?) Frauenb.

Avots: EH I, 252


bundzis

II bundzis, ‡

3) ein Kosename für Stiere
(mit ) Frauenb. Zur Bed. 1 vgl. Būga Tiž. II, 462 f.

Avots: EH I, 253


buras

II buŗas "alte Gebäude" Frauenb.

Avots: EH I, 256


burbata

bur̂bata 2 "ein altes, baufälliges Gebäude" Frauenb.; zu burbêt.

Avots: EH I, 253


burčaks

burčaks (?) "ein Räuber" Frauenb.

Avots: EH I, 254


burt

bur̃t, ‡

2) b. augšā, wecken
Frauenb.: saimnieks mani bur augšā katru rītu priekš gaismas. Refl. -tiês,

3) "sich behexen lassen"
(aus einem handschriftlichen Vokabular). Subst. bũrums: nuo būruma atsvabināt Pas. IV, 64; ‡ bũrẽjs, ein Zauberer; wer zaubert.

Avots: EH I, 255


burvīķe

burvĩķe Frauenb., der Steinpilz; vgl. baravīka. Wohl mit u aus o.

Avots: EH I, 255


būvēt

bũvêt, ‡

2) b. ciet(i) Frauenb., zumachen (eine Tür).
Refl. -tiês,

2) zögern, trödeln
Saikava: kuo tu tik ilgi vari b. pa ustubu, ka neej uz tīrumu?

Avots: EH I, 257


bužāt

bužât Frauenb., (ein Kind) lausen.

Avots: EH I, 256


bužuruncis

bužuruncis,

1): ein aus grobem Garn gestricktes Kamisol
Frauenb.;

2) ein Schimpfwort (von Menschen)
Dond. Vgl. bružuruncis. Statt bužuruncis ein bušuruncis A. XI, 166.

Avots: EH I, 256


čaba

I čaba,

1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;

b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;

c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.

Avots: EH I, 281


čaba

IV čaba, ein faules, ungeschicktes Weib (čabiņa) Frauenb.; comm., ein tappischer, ungeschlachter Mensch Saikava; ein Schimpfname (čaba) Meiran: kuo tu kâ č: maisies pa kājām!

Avots: EH I, 281



čabināt

čabinât, ‡

3) = čubinât 2 Frauenb.; ‡

4) etw. langsam tun
Siuxt: kā uztaisīs istabu gatavu, tad sāks laidaru č. Refl. -tiês.

2): nevajaga č., bet nuopietni runāt Dond.; ‡

3) sich langsam, trödelnd (zur Reise) vorbereiten, ankleiden
Frauenb.; ‡

4) "?": (sievietes) čabinājās un spuodrinājās Janš. Dzimtene II 2 , 48.

Avots: EH I, 281


čabraki

‡ l čabraki, ein (weiter Schnehpeln) Frauenrock Frauenb., Pampeln (hier mit geringschätziger Bed.): čabrakus pacē̦lusi Janš. Dzimtene V, 363. viņai ... č. purēs nuo uztraukuma Bandavā II, 294. Vgl. šabraks.

Avots: EH I, 281


čābris

čãbris Frauenb., Schimpfname für einen ungeschickten Menschen.

Avots: EH I, 287


čačis

I čačis,

1) ein in Äste auseinanderstehenden Holz, ein Quirl
[bei Bielenstein Holzb. 278] zum Umrühren des Bieres, des Mehles: saimnieks beŗ zirgiem miltus un maisa ar kuoka čačīti Vēr. II, 855; [eine Astgabel Bielenstein Holzb. 426];

2) čači, ästige Stangen als Gestell, worauf Erbsen, Klee
u. a. zum Trocknen aufgesteckt werden [Kursiten, Nigr.], Frauenb., Ahs.;

3) čača od. čaču arkls, čačarklis Scrunden od. čačis [Bielenstein Holzb. 476], der Hakenpflug. [čači wohl aus *cači, zum nom. s. *cacis aus sacis zu sakas "Mistgabel",
li. šakà "Ast".]

Avots: ME I, 400


čāčis

čāčis,

1): auch Grob., in Frauenb. mit â; ein nicht rechtzeitig begreifender Mensch
(mit â 2 ) NB.: ve̦cs č. Janš. Līgava I, 29;

3) die Kartoffel
(in der Kindersprache) NB. (mit ā).

Avots: EH I, 287


čāčis

čāčis,

1) ein ungewandter Mensch
Frauenb.;

2) čāčītis, ein kleines Männchen
Katzd.

Avots: ME I, 407


čačot

čačuôt, Klee, Erbsen u. a. auf ein Gestell (čačis

2) zum Trocknen legen
Frauenb., Nigr., Siuxt: č. ābuoliņu.

Avots: EH I, 282


čadīt

čadît "werfen (z. B. Heu von der Fuhre, Grant aus eincr Grube)" Frauenb.

Avots: EH I, 282



čakārnis

čakãrnis (unter čakãrns): auch AP., (mit ā`r 2 ) Sonnaxt, (mit âr 2 ) Orellen, čakârnis 2 Frauenb.: kâ par sila čakārnīti BW. 9808, 4 var.

Avots: EH I, 283


čakārniski

čakârniski 2 Frauenb., wie einen čakārns 1: es tevi izraušu č. pa durvīm laukā!

Avots: EH I, 283


čākars

čãkars, ‡

2) ein ästiger Pfahl (ein abgehauenes Bäumchen), worauf Klee od. Getreide zum Trocknen aufgerichtet wird
Iw.; "uz kuokiem sakrauti zirņi" Valgale;

3) ein Schimpfname
Frauenb.

Avots: EH I, 287


čākstere

čãkstere: auch Frauenb., NB., Siuxt: katram pupam sava č. Siuxt. tai guovij dižas čāksteres NB.

Avots: EH I, 287



čakumi

čakumi, feine Strohabfälle Frauenb.

Avots: EH I, 283


čala

I čala,

1): auch Dunika;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 283


čalka

II čal˜ka: es tādu čalku (z. B. Branntwein mit Wasser) nedzeŗu (neē̦du) Frauenb.

Avots: EH I, 284



cānīgs

cânîgs 2 Frauenb., peinlich (sauber), penibel: tu esi par daudz c.

Avots: EH I, 262


čāparis

II čāparis "wer langsam geht" Kalz. čâpât: auch N.-Wohlfahrt, (mit ā) Dunika, OB., (mit â 2 ) Frauenb., (mit â 2 ) Stom.

Avots: EH I, 287


capis

capis, ein Schimpfname Frauenb.

Avots: EH I, 260


čārba

čãrba Frauenb., unfruchtbarer Sandboden: tādā čārbā neatmaksājas tuo sē̦klu kaisīt.

Avots: EH I, 287


čārbalains

čârbalaîns 2 Frauenb., ästig: čarbalaina vica.

Avots: EH I, 287


čārbīgs

čãrbîgs Frauenb., bröckelig: č. biezpiens.

Avots: EH I, 287


čārbls

čãrbls (?) Frauenb. "schlecht, untauglich": čārbla zeme.

Avots: EH I, 287


čašņa

čašņa, ein Raum, wo Pferdefutter aufbewahrt wird Frauenb.

Avots: EH I, 285


čašņi

čašņi, feine Abfälle vom Viehfutter (Heu- und Strohhalmchen) Frauenb.

Avots: EH I, 285


čaugans

čaũgans,

1): auch AP., Dond., Frauenb., Ramkau, (mit àu 2 ) Linden, Saikava, Skaista: č. le̦dus Dond., Linden. čaugana maize Brucken, Ramkau. č. plācenis Saikava; čàugana 2 labība Warkl.

Avots: EH I, 286


čaukāt

čaũkât Frauenb., -ãju, mischen: č. putru ar ūdeni kuopā.

Avots: EH I, 286



čauksture

čauksture,

1): auch Briņķi bei Hasenpot, Rudbahren, Wain., (mit ) Schrunden, (mit 2 ) Frauenb., Siuxt: sagriezt čauksturei zarus Janš. Mežv. ļ. II, 309. cits ar kruķi, cits ar lizi, cits ar ve̦cu čauksturīti BW. 19075, 4; ‡

2) "?": sievas tâ sauca - kad tāda trakule: tā tik ir tāda č. Frauenb.

Avots: EH I, 286


čauksturis

čauksturis (s. auch unter čauksture),

1) der Backofenquast:
auch Frauenb.; ‡

3) ein kleiner (nicht ausgewachsener), weicher Kohlkopf
(mit ) Seyershof: šuogad lāgas galviņas kapuostiem neizauga; tādi čaukstuŗi vien bij.

Avots: EH I, 286


čaumala

čàumala,

1): auch Ramkau, (mit àu 2 ) Linden, (mit 2 ) Frauenb. ("eine leere Erbsen- od. Bohnenschote"),
Salis, Strasden (hier nur in der Bed. "Eierschale"): pilni riekstu čaumalām BW. 5479. auzām gaŗa čaumaliņa 12760.

Avots: EH I, 286


caurbiris

caũrbiris (unter caũrbira),

2): wer viel (fr)isst, aber dabei mager bleibt
Frauenb., Iw. (hier nur von Pferden gesagt); ein bald und oft mistendes Pferd Frauenb.

Avots: EH I, 260


caurējs

I caũrējs,

1): auch Salis, Plur. caũrēji Frauenb.: kad duŗas sānuos vai ribās, tad saka, ka duŗas c. Salis.

Avots: EH I, 261


čāva

čāva, = lâva Diet.; "das Bett" (mit â 2 )Frauenb.: ej gulēt pats savā čāvā!

Avots: EH I, 288



cebri

ce̦bri, = puduris 1 Frauenb.: rudzi jau ce̦bruos me̦tas.

Avots: EH I, 262



čegaunis

če̦gaunis, ‡

2) "die Stelle zwischen den Hörnern einer Kuh"
Frauenb.

Avots: EH I, 288


čegone

če̦guone, ‡

2) "der obere Teil des Kopfes"
Frauenb.

Avots: EH I, 288



cekuts

ce̦kuts Frauenb., = ce̦kulis 1, das Haupthaar: māte ieķērās abām ruokām meitai ce̦kutā.

Avots: EH I, 263


cēliens

cêliẽns: cêlienis Warkl, n. FBR. XI, 107, Pilda n. FBR. XIII, 39, Kaltenbr., Zvirgzdine u. anderswo im Ostle.,

4): mazu laika cēlieni (eine kleine Welle)
Zvirgzdine;

7) der Wirbel des Rückgrats
Frauenb.

Avots: EH I, 267


celt

celˆt,

10): auferstehen
LLD.II, 1722;

11): auch AP., Frauenb.; ‡

12) heilen, kurieren:
izgājis pilsē̦tā visus dakteŗus, un ne˙viens nav cēlis Seyershof; ‡

13) laivu c. "mit dem Boot nachfahren"
VL. aus Lubn.; laivu nuo malas c. (laist) Stender Deutsch-lett. Wrtb., abfahren mit einem Boot;

14) bekommen:
nuo baruona bija cēlis ... dāvanu Janš. Bandavā I, 278. kur tad jūs tâ kuo cē̦luši? Dzimtene I 1 , 395. citiem būs kuo skatītiês, kur es tādu jaunu kunga cē̦luse Sonnaxt; ‡

15) heiraten:
redzēs, kas viņu cels Janš. Dzimtene II 2 , 21; ‡

16) me̦slus c. Stender Deutsch-lett. Wrtb., Tribut auferlegen.
Refl. -tiês,

1): sirds cilvē̦kam ceļas, man ereifert sich
Talsen;

3): gaiss (Wolken),
lietus ceļas Heidenfeld. rasa sāk c. Linden;

7): (zum Reichtum, Ansehen kommen)
auch AP.: viņš vare̦n cēlies, kamē̦r apprecējies;

9) aufkommen, in Gebrauch kommen
Frauenb.: kad kuļammašīnas sāka c. Salis. saules puķes nav ilgi, kamē̦r cēlās Seyershof.

Avots: EH I, 264


čemauris

če̦maũris Frauenb. "ein verkrüppelter Baum".

Avots: EH I, 288


cembe

II cem̃be, Demin. cem̃bele Frauenb. "kāja". Identisch mit cembe I?

Avots: EH I, 265



čempuris

če̦m̃puris Frauenb., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 288


čempuroties

če̦m̃puruôtiês Frauenb. "trödeln, saumselig arbeiten".

Avots: EH I, 288



čenčerē

čeñčerē (loc. s.) sasalt Frauenb., in starkem Frost ganz erstarren: zeme sasalusi č.

Avots: EH I, 288


cenkoties

ce̦ñkuôtiês Frauenb., zanken (hierauf beruhend), streiten: kamdēļ vajaga c.? labāki guodīgi sadzīvuot!

Avots: EH I, 265



cepesis

cepesis "ein Faulpelz" Frauenb.

Avots: EH I, 265


čēpurains

čē̦purains Frauenb., ästig: č kuoks.

Avots: EH I, 289



čerkstēt

čer̃kstêt: undeutlich sprechen; kreischen (wie ein Huhn, das beim Brüten gestört wird) Wolmarshof (mit e̦r̃); unangenehm, schrill tönen Frauenb. (mit "e̦r̃"): pulkstenis sit če̦rkstēdams; rascheln, knarren Dond.: sausa zāle če̦rkst, kad tuo kustina. neziesti rati če̦rkst.

Avots: EH I, 288


cērot

I cẽ̦ruôt Frauenb. "langsam gehen": utis cē̦ruo pa matu galiem. Viellelcht aus *cē̦rvuôt und in diesem Fall zu li. kervóti "sich langsam, ungeschickt bewegen".

Avots: EH I, 268


cērps

cẽ̦rps (unter cẽ̦rpa II),

1): auch Dunika, Frauenb., Grob., NB., Siuxt: māte ... izvilka mani uz cē̦rpa, izlaida ļaudīs Janš. Bandavā I, 194.

Avots: EH I, 268


čērpuks

čê̦rpuks 2 Frauenb., ein rundes Gefäss (als Mass und zum Schöpfen von Mehl). Beruht auf r. черпáк "Schöpfschaufel".

Avots: EH I, 289



čibināt

II čibinât: saumselig arbeiten Frauenb.

Avots: EH I, 290



čīčēkls

čìčê̦kls 2 Frauenb., jem., dem die Arbeit nicht vonstatten geht.

Avots: EH I, 292



ciekozis

ciekuozis (unter ciekausis): auch Skaista n. FBR. XV, 50 (ciêkuôzis), Frauenb. (ciẽkuõzis).

Avots: EH I, 277


cieņa

cìeņa,

1): kāda tā c. bij, tādu pacienāja; un paēda visi Siuxt; ‡

2) die Achtung
AP., Jürg., KatrE., Kegeln, Laud., Saikava, Salis, Smillen, Trik.; ‡

3) (eine Tracht) Prügel
Frauenb.

Avots: EH I, 278


čiept

I čiept: auch (mit 2 ) AP., Frauenb., Salis, Ubbenorm, (mit iẽ) Dunika, OB., (mit ìe 2 ) Warkl.

Avots: EH I, 293


ciesa

ciêsa: auch (mit ) Erwahlen, Frauenb., Grob., (mit ìe 2 ) Saikava: sila c. BW. 8720. ciesu pinu vainadziņu 6223.

Avots: EH I, 278


cietināt

ciêtinât,

2): cietināja vedējus, kad izmuka Frauenb.; gefangen (eingesperrt) halten:
nieka jē̦ra dēļ cik tad ilgi var c. ... čigānu! A. Niedra Latvis № 1324, gan jau ciete̦nājām vistas, bet kuo nu var nuociete̦nāt - kâ izlaiž laukā, tâ a[t]ka[l] labībā iekšā AP.

Avots: EH I, 279


ciets

ciêts,

3): guovs cieta slaukt (schwer zu melken)
Fil. mat. 173. c. de̦guns Strasden u. a.;

6): mürrisch, verstimmt, brummig, ärgerlich
N.-Autz n. BielU.;

8): auch AP., Kaltenbr., Warkl.: viņš bij c., ne˙kur viņš aplam naudas kapeigu neizdeve AP.; ‡

10) schwer:
c. darbs Frauenb.; ‡

11) trocken (vom Wetter):
c. laiks Frauenb. Zur Etymolog;e s. auch A. Vaillant Rev. des et, slaves VI, 106,

Avots: EH I, 279


čigānoties

čigânuôtiês 2 Frauenb., bitten, fordern, aufdringlich sein, sich steifen.

Avots: EH I, 290


čigāns

čigãns: mit â 2 Dunika. Frauenb; = budēlis I 2 Saikava, Sonnaxt; čigānu vējš Frauenb. "der Nordwind".

Avots: EH I, 290


cik

cik,

7): esi cik (=tik, so)
labs! Pas. VIII, 219 laus Lettg.; ähnlich X. 363); cik "soviel" (=tik) Lubn., Meiran, kas tev cik manta deve daudz? Pas. V, 371 (aus Welonen). cik daudz, soviel Zvirgzdine;

11) cik cik ... ne-, beinahe:
cik cik man neuzkrita virsū Frauenb.;

12) ein wenig
(r. нѣсколько): atrada cik grūdeņu Pas. IV, 504 (aus Welonen); ein unbestimmtes Quantum Auleja: jauniķam naudas cik iesviež.

Avots: EH I, 269


cikāt

cikât,

1) "langsam gehen"
Frauenb., trippeln PV.: bē̦rns jau it brangi pruot c.;

2) ticken
PV.: pulkstens cikā.

Avots: EH I, 269


čīkāt

III čĩkât Frauenb.,

1) langsam sägen;

2) zumachen (eine Tür);

3) faulenzend (die Zeit) vertrbdeln.

Avots: EH I, 292


ciķis

ciķis, in der Verbind. iegriezt (labu) ciķi, (mit Bösem) vergelten, mit gleicher Münze bezahlen Frauenb.

Avots: EH I, 269


cīkonis

cikuonis Frauenb., verächtl. Bezeichnung für einen faulen Arbeiter: jūs tik tādi cīkuoņi e̦sat.

Avots: EH I, 276


čīkot

čĩkuôt Frauenb., saumselig arbeiten.

Avots: EH I, 292


ciksta

ciksta, ein Knüppel; ein Feuerbrand; [in Dond. auch die Bretten, die man an morastigen Stellen unter einen Heuschober legt]. cikstu tilts, eine Knüppelbrücke U. Gewöhnlich cikste [Neuhausen, Walgalen], ciksts, auch čiksts, ein an sumftigen Stellen mit Strauchwerk bedeckter Weg Wain., Frauenb. Das Material, das Strauchwerk heisst cikstes Lasd., Gold. [Nach Būga РФВ. LXVII, 235 zu r. ч(и)кать "schlagen", čech čkáti "stopfen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 166.]

Avots: ME I, 380


cīkstēt

I cĩkstêt: auch Siuxt; quienen Frauenb.: viņš cīkst jau vairāk gadus uz gultas un nevar nuomirt.

Avots: EH I, 275


cīkstēt

II cĩkstêt, Refl. -tiês: auch Frauenb., Salisb. (hier nur ironisch), (mit ì) N.-Wohlfahrt.

Avots: EH I, 276


cīkstināt

cĩkstinât: c. durvis Frauenb.; schlecht Violine spielen Frauenb.

Avots: EH I, 276


čikstis

čikstis Frauenb., die Taschenuhr (eigentlich: der Tickende).

Avots: EH I, 290


čīkstonis

II čĩkstuônis 2 Frauenb., jem., der weder krank, noch gesund ist.

Avots: EH I, 292




cilināt

cilinât

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84, Frauenb.: augsti ruokas cilināju FBR. IX, 112;

2): auch Gr: Buschh. n. FBR. XII, 84; ‡

3) feierlich stimmen
(in einem handschriftl. Vokabular). Refl. -tiês,

3) sich aufrichten
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 270


cilpa

cil˜pa: mit il˜ auch Doblen, Jürg., Kegeln, Lemb., Lieven-Bersen, Pankelhof, Peb., Salis, Schnehpeln, Smilt., Trik., mit ìl 2 Erlaa, Lubn., Schwanb., Selsau, mit ilˆ auch Kaltenbr.,

4): auch (mit il˜) AP.; ‡

7) = cem̃me (mit il˜ ) Orellen, Ramkau; ‡

8) die einzelne Strähne eines aus mehrern Strähnen zusammengedrehten Seils
Frauenb.; ‡

9) "das zwischen den einzelnen Sensenhieben ungemäht gebliebene Gras"
Frauenb. Anscheinend verwandt mit kàlpenis 2 .

Avots: EH I, 270


cilpains

cil˜pains,

1): cilpaini (cil˜pani Salis) cimdi Saikava; ‡

3) "cilpas 9 aufweisend"
Frauenb.: c. pļāvums.

Avots: EH I, 270


cimbole

I cim̃buole,

1) cim̃buole NB., Plur. cim̃buoles Frauenb., ein Musikinstrument (die Zimbel?):
laukā bungas, namā kuokles, istabā cimbuolītes BW. 1187, 7;

2) comm., wer häufig zu weinen pflegt
NB.

Avots: EH I, 271


cimbolnieks

cim̃buolnieks Frauenb., wer auf einer cim̃buole I 1 spielt.

Avots: EH I, 271


ciniņš

ciniņš Frauenb., BW. 224, 7, Demin. zu cin(i)s, ein kleiner Hümpel.

Avots: EH I, 272


činkstināt

čiñkstinât, ‡ Refl. -tiês Frauenb., weinend um etwas bitten.

Avots: EH I, 291


cinte

ciñte Frauenb., die Pacht, Rente: c. bij jāmaksā, kad nebij klaušu. Aus d. Zins und Rente kontaminiert?

Avots: EH I, 272


čipata

čipata,

1): auch Frauenb;

2): auch Puhren, Remten.

Avots: EH I, 291



cirpiens

cìrpiens, das einmalige (vollendete) Scheren; das Resultat (die abgeschorene Wolle) der einmaligen Schur: trīs cirpieni, - tad varēja nuoaust kleitus (ein Kleid) Frauenb.

Avots: EH I, 273


cirpt

I cìrpt: praes. cìrpju 2 Mahlup. ‡ Refl. -tiês, sich das Haar scheren lassen Bolwen, Ludsen. ‡ Subst. cìrpums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Scherens; das Resultat der Schur: šī vilna ir nuo rudens cirpuma Frauenb.

Avots: EH I, 273



cisināt

cisinât Frauenb. "(ein Kind) schelten, schrecken".

Avots: EH I, 275


ciska

ciska,

1): jē̦ra c. BW. 30538. cūkas cisku 16436, 2. re̦snām ciskām 18543;

2): (Teil des Spinnrades)
auch Frauenb.

Avots: EH I, 275


čišķele

čišķele Frauenb., verächtliches Demin. zu ciska.

Avots: EH I, 291


citūr

citūr (unter citur): auch (mit ū) Frauenb. n. Fil. mat. 78, Dunika, OB., Rutzau, Siuxt, (mit û 2 ) Iw. n. PBR. VI, SI, Grenzhof n. FBR. XII, 13, Schrunden n. FBR. XIII, 100.

Avots: EH I, 275



čočēt

čuõčêt: "(einen Korb) flechten; (einen alten, durchlöcherten Zaun) oberflächlich mit Reisig zuflechten" Frauenb.

Avots: EH I, 299


čočis

I čuõčis [Autz, Satingen], Sauken LP. VI, 557, Kurs., der Korb auf der Ragge [Bielenstein Holzb. 559], Frauenburg n. U.; [ der Handkorb Autz n. U.] In Grünh. čuočele, das Körbchen. [Vgl. cuoceris.]

Avots: ME I, 426


čokars

čuõkars,

1): auch Frauenb., Grünh.; čuokarā ir visas lapas, kas savīst Grünh.

Avots: EH I, 299




čopene

čuôpene 2 Frauenb., eine weibliche Person, die alles, was ein anderer wegwirft oder nicht benutzt, für sich aufhebt und benutzt.

Avots: EH I, 300



čopis

čuôpis 2 Frauenb., ein ordentlicher, sorgsamer oder gar geiziger Mensch.

Avots: EH I, 300





čorains

čuôrains 2 Frauenb., uneben, höckerig: uozuolam ir čuoraiņa miza.

Avots: EH I, 300


čoža

čuõža,

1): čuõžiņa AP.;

3) ein dunkles Loch, ein kleiner, dunkler Winkel
AP.; ein kleines, unbequemes Zimmerchen Frauenb.;

4) "?": tāda kā č. (schimpfend gesagt)
AP.

Avots: EH I, 300


čubas

čubas (unter čuba I 2): auch Frauenb., Strasden. čubu maiss - auch Pas. IX, 504, č. maisiņš IV, 28 und VI, 19. saslaucītas čubas (Fegsel) jābeŗ mēslienā Ahs.; Heu- oder Strohabfälle, trockener Mist Siuxt.

Avots: EH I, 293


cūce

I cūce Frauenb., der Hintere in der Kindersprache.

Avots: EH I, 280


čūčelīte

čũčelîte Frauenb. "eine Sau, die zum ersten Mal Ferkel hat".

Avots: EH I, 298


čūčis

čũčis: ein Schwein, das nicht Alter als ein Jahr ist Frauenb.; ein Schwein Frauenb.; "= suķis" Schwarden: padzirdīja arī čūčus Janš. Mežv. ļ. II, 352. nuo aizgaldiem izrauj pa čūčim Līgava I, 351. č. kūp bļuodiņā BW. 28838.

Avots: EH I, 298


čūčis

čũčis, f. čũča Frauenb., LP. V, 35, verächtlich čũčele, ein junges Schwein, das Ferkel BW. 16490; [čūč- aus cūč-; zu cūka.]

Avots: ME I, 424


čuibis

čuĩbis Frauenb. "ein dummer Mensch".

Avots: EH I, 294



čujāks

čujâks 2 Frauenb. "Schimpfname für eine magere Mannsperson von hohem Wuchs".

Avots: EH I, 294


cūka

cũka,

1): sirma (Var.: me̦lna, dagla) c. BW. 22832. lauka c. Frauenb., Sassm., = ârtecis;

2): meža cūkas sivēniņi BW. 11827; jūŗas cūciņa, das Meerschweinchen;

3): Schimpfname für einen Säufer;


8) in genitivischen Verbindungen: cūkas luops, ein Schwein:
redzēsi, kādi cūkas luopi Janš. Dzimtene III 2 , 127; cūku ce̦pure (s. unter cũkce̦pure) Janš. Bandavā II, 388, Schimpfname; cūkas laime Frauenb., unverdientes, grosses Glück; cūku priede Lennew., eine abgesondert wachsende und daher von unten an ästige Kiefer;

9) cũka N.-Peb., sìena c. Golthardsberg,
cũciņa Grenzhof, N.-Peb., Ramkau, Siuxt, = ķir̃pa I, ein kleiner Heuhaufe (votzugsweise zum Trocknen nassen Heus): cūciņās liek sienu, ja tas nav pietiekuoši sauss Ramkau. kad sìenu saliek cūciņās, tād tas nuote̦k Siuxt. Zur Etymologie s. auch M. Niedermann Tiž. II, 443 und P. Kretschmer Glotta XIII, 134.

Avots: EH I, 280


cūkaste

cũkaste,

1) laserpitium latifolium L. Frauenb.;

2) ein Schweineschwanz
(?) BW. 16781.

Avots: EH I, 280


čūksle

čūksle Frauenb., ein leise sprechendes Weib.

Avots: EH I, 298


čūksliens

čûksliens 2 (unter čùkslãjs): auch Dunika, Frauenb., Grobin, Iw.

Avots: EH I, 298




čūlāt

čùlât,

1): auch (mit û 2 ) Wainsel n. FBR. XIV, 86, Salis (čūlat). Siuxt;

2): auch AP. (mit â ), Frauenb. (mit û 2 );

4) "barbuļuot" (beim Garen) Frauenb. (mit û 2 );

5) "melken"
Bartau.

Avots: EH I, 298



čulmaki

čul˜maki Frauenb. "alte, ganz hart gewordene Stiefel".

Avots: EH I, 295


čumala

II čumala: auch Ramkau; uolu, vēžu čumalas Ahs., Erlaa; Plur. čumalas,

a) "riekstu, zirņu, pupu mizas" Frauenb.;

b) "Pflanzenwurzeln und Kräuter, die auf dem Acker beim Eggen zusammengezogen werden"
Dricēni;

c) Fetthäute ("tauku plēves") Wessen.

Avots: EH I, 295


čumenāt

I čuminât, Refl. -tiês: auch Frauenb. (auch: sīkus darbus strādāt").

Avots: EH I, 295


čumete

čumete Frauenb., ein ungeschickter odcr fauler Mensch; čumetes darbi, nicht vonstatten gehende Arbeiten.

Avots: EH I, 295


čumināt

II čuminât Frauenb., (zer)nagen: gan tevi tārpi (mirušu) čuminās.

Avots: EH I, 295


čumurs

čumurs,

1): ziedi lieliem čumuriem AP., Frauenb, smuku ruozi stādīju, čumuriņš izauga BW. 21423.

Avots: EH I, 295


čuņčī

čuņčī Frauenb. "in gekrümmter Stellung": neturi bē̦rnu tādā č˙!

Avots: EH I, 296


čunčis

čunčis,

1) "eine kleine, warme Ofenbank zum Trocknen von Strümpfen und Handschuhen"
Frauenb.;

2) "?": rijas krāsnij tāds č. uzmūrē̦ts, tāds tuornis, lai uguns neiet pa muti ārā Grobin.

Avots: EH I, 295


čunčuris

čunčuris (unter čunčurs I),

1): dzija saskrien čuñčurī Frauenb. slimība sarāvusi cilvē̦ku čuñčurī ebenda. aukstumā guļuot. saraujas čuñčurī Seyershof, Siuxt. puķe saaugusi čūnčurī 2 Erlaa.

Avots: EH I, 295


čunčuriski

čuñčurniski Frauenb., Adv., taumelnd, purzelnd: viņš iet arklam pakaļ č.

Avots: EH I, 295



čūparāt

čûparât 2 Frauenb. "fortwährend siepen, wasserig eitern".

Avots: EH I, 298


čūpīte

čũpîte Frauenb. "ein ganz kleines Madchen" (scherzweise).

Avots: EH I, 298


čūpīties

čũpîtiês Frauenb. "sich bloss mit Sptelsachen abgeben, ohne zu arbeiten".

Avots: EH I, 298


čūrāt

II čũrât Frauenb. "unablässig und unverdrossen arbeiten".

Avots: EH I, 299


čurba

čur̃ba Frauenb., eine mit Wasser gefüllte Grube (Lache) auf dem Wege.

Avots: EH I, 296


čurbināt

čurbinât Frauenb. "leise und unverstandlich sprechen".

Avots: EH I, 296


čurbulains

čurbuļains,

1) "uneben, höckerig":
č. kuoks (mit ur̃ ) Frauenb.;

2) porös
Hopfenhof: č. akmens.

Avots: EH I, 296


čurēt

I čurêt,

1): auch Frauenb., (čur, kad slauc) Sonnaxt;

2): auch Warkl.;

3) = čur̃kstêt 3: gala ce̦puot čur AP., A.-Schwanb., Erlaa; brodeln (von kochender Grütze) Bērzgale: putra puodā čur;

4) dick werden (vom kochenden Brei)
Warkl.: putra čur.

Avots: EH I, 296


čūriski

I čũriski,

1): mit dem Gesicht nach unten gekehrt
Frauenb.: nuorāvu viņu č: pie zemes:

2) (auch čũriskis) "kūleniski, riteniski" Orellen n. FBR. XI, 43: cilvē̦ks, čūska var savilkties č.

Avots: EH I, 299


čurkslēns

I čur̃kslē̦ns Frauenb., ein Hausschwalbenjunges.

Avots: EH I, 296


čurkslis

čur̃kslis: auch Dunika, Frauenb., Kal.. OB.; Uferschwalbe (hirundo riparia) Ahs.

Avots: EH I, 296



čurrāties

čur̃râtiês Frauenb. "sich am Wagen reibend knarren (von Wagenrädern)".

Avots: EH I, 297


čūrus

čũrus Frauenb., Adv., gebückt, mit dem Gesicht nach nnten.

Avots: EH I, 299


čušāt

čušât Frauenb. "sehr Iange und langsam kochen (tr.)".

Avots: EH I, 297


čuslis

III čuslis, die Schlange Frauenb., Lieven-Bersen, Siuxt, (n. BielU.) Walk.

Avots: EH I, 297


čuslis

IV čuslis Sauken,

1) "ein schmutziges Zimmer, in dem mancherlei Sachen in Unordnung datiegen":
tai mājā ir gatavs č.;

2) "ein zerlumpter, unsauberer, unzuverlässiger Mensch";
dzīvuo kâ čušļi ("netīrīgi") Frauenb.

Avots: EH I, 297



čusnīt

čusnît, -ĩju Frauenb., langsam gehen.

Avots: EH I, 297


čuži

I čuži: Heuabfälle Kaugurciems; Holz- und Reisigabfälle Frauenb.: čužus, čūkšļus un gružus dedzinuot kuopā Janš. Lrgava I, 110.

Avots: EH I, 297


dalīt

I dalît,

1): dalāmais plāksteris, verteilendes (?) Pflaster
BielU. Refl. -tiês,

3) sich um etw. reissen
VL.; streiten Frauenb.: kuo es ar kalpu iešu d˙!

Avots: EH I, 305


daloties

daluôtiês, zanken, streiten Frauenb.

Avots: EH I, 305


dalu dalumis

dalu dalumis, (im Streit) lärmend: pa kruogu gāja d. d. Frauenb.

Avots: EH I, 305


damelēties

damelêtiês Frauenb., Kurmene, Nikrazen u. a., albern, tollen. Aus nd. dameln (hd. dammelen) "herumschlendern, albern, unklug sich benehmen" (im Grimmschen Wrtb.).

Avots: EH I, 305


damelīgs

damelîgs, unartig, albern unruhig, beweglich (von Kindern) Frauenb., Windau.

Avots: EH I, 305


dancis

I dañcis: skudru d., ein volkstümlicher Tanz Diet. danču bē̦rni "ziemassvē̦tku ķe̦katnieki" Frauenb.; danču bē̦rnuos braukt, zu einer Gesellschaft, [einem] Fest fahren Diet.

Avots: EH I, 306


darīt

darît,

1): d. alu - auch Skaista n. FBR. XV, 54, BielU., Lixna, ve̦zumu - auch AP., Heidenfeld, Saikava, pastalas - auch BielU., de̦sas auch Frauenb., Iw., sviestu - auch Iw., Kand.; stricken
- auch Grenzhof n. FBR. XII, 24, Siuxt; d. duravas, die Tür schliessen Auleja; sìenu d. ve̦zumā Ramkau; färben (z. B. Garn, Stoff) Auleja, Lixna;

2): arbeiten
Auleja: negāja darītu da kungam. Reil. -tiês,

4): tâ ... darī[ju]šies trīs reizas Pas. VII, 349; ‡

7) geschehen, vor sich gehen:
ka ruokas atruonas ministrija, tis ... atbildīgs par tuo, kas timā darās Zemnīka ziņas 1931, № 9, S. 2. ‡ Subst. darîšanâs, das Betragen (?): par tādu darīšanuos sapīkst Janš. Mežv. ļ. II, 459. Subst. darîtãjs: itin visu (acc. s.) d. BielU.

Avots: EH I, 308


darvs

dar̂vs 2 (> dârs) Frauenb., gen. s. darva BW. 20397, 1 var., = dar̂va I.

Avots: EH I, 309


dāvināt

I dāvinât: mit â auch Sonnaxt, (mit â 2 ) Frauenb., Strasden,

2): pirmdienas rītu brūte dāvina visas malas Frauenb.; ‡

4) ausbieten
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 313


dedzīgs

dedzîgs,

1): čūskas ir redzīgas un dedzīgas uz kuošanu Salis; ‡

2) sehr heiss
Frauenb.: d. laiks;

3) wichtig
Diet.: dedzīga lieta, brennende Frage Diet.

Avots: EH I, 313



dēle

dẽle,

1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.

Avots: EH I, 318


derināt

II derinât: "kastrieren" Frauenb., Iw.

Avots: EH I, 316


desa

de̦sa,

1) der Darm
- auch Dunika, Frauenb., Rutzau, Wandsen (wo zar̂na unbek. ist), AP., Iw., Siuxt: spires d. Siuxt "aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkarnījumi jau sacietējuši"; tūpļa d. Dond. "re̦sna zarna"; dirsas d. Frauenb. "tūpļa zarna"; kruņ̃ķa d. AP.,

a) der Mastdarm;

b) Grützwurst;
sarkana d. AP., eine Art Blutwurst; balta d. AP., Grützwurst; in Auleja sei de̦sa nur eine Grützwurst; riteņa d. BW. 33425; prieka d. Trik., das männliche Glied;

2) ein schlaffer Mensch
(aus einem handschriftl. Vokabular). Zur Etymologie s. die Notiz zu zar̂na.

Avots: EH I, 316, 317


desmens

desmens: auch Adiamünde, Frauenb., Kegeln.

Avots: EH I, 317


desmins

desmins (unter desmens): auch Orellen n. FBR. XI, 44, Frauenb. (hier nebst einem Demin. desrninelis), Lieven-Bersen, Siuxt, Trik., Wolmarshof.

Avots: EH I, 317


dibināt

dibinât,

3): auch Frauenb., Segew. - ‡ Refl. -tiês, beruhen (auf), sich gründen (auf):
d. uz savām ieduomām.

Avots: EH I, 319


dīdīt

dĩdît,

4): jem. wiederholt stossen, schütteln Frauenb. Refl. -tiês,

1): trampeln
Ahs: (zirgs dĩdâs) tollen, ausgelassen sein Segew:, Wolm.; sich unnötig hin und her bewegend andere stören Frauenb.; ‡

2) "?": skuoluotājs dìdījās 2 un neņēma pretī (bē̦rnu skuolā), ja grāmatu nemācēja (wo?); ‡

3) d. kam virsū Segew., jem. belästigen, zusetzen.

Avots: EH I, 325



dieveris

diẽveris,

1): auch AP., Ramkau (mit ìe ), Wessen n. FBR. XIII, 83, Auleja, KatrE., Lubn., Warkl. (mit ìe 2 ), A.-Schwanb., Kand.; Demin. dieveriņš BW. 25428, dievertiņš 23715; I, 484 ist BW. 23705, 2 durch BW. 23715, 2 zu ersetzen; ‡

2) diẽveris "se̦najās kāzās brūtgāna brālis" Frauenb.

Avots: EH I, 328


dievtiesa

dievtiesa, fürwahr Frauenb.; nuo dievtiesas, tüchtig Frauenb.: dabūsi pērienu n. d.

Avots: EH I, 328


dikants

dikañts Frauenb. "ein ausgelassenes, wildes oder nervöses (tramīgs) Kind".

Avots: EH I, 320


dilt

dil˜t: auch N.-Wohlfahrt, Seyershof, (mit ilˆ 2 , prs. de̦lu) Frauenb. Zur Etymologie vgl. auch Wood Postconsonantal w 57.

Avots: EH I, 320


diņķis

I diņķis AP., Frauenb., U. Mekons Zelta māj. grm. 3 234, das männliche Zeugungsglied (besonders eines Ochsen): kuiļa d. BW. 34691. Aus mnd. dink "penis".

Avots: EH I, 321


dīrāt

diŗât 2 (unter dìrât): auch Dunika, Frauenb., Iw., Schnehpeln, Stenden.

Avots: EH I, 326


dirka

dirka Frauenb. "ein kleines Mädchen" (?).

Avots: EH I, 322


divguļu

divguļu gulta Frauenb., ein Bett für zwei Personen.

Avots: EH I, 323


diži

diži (unter dižs 3), sehr: d. pārsteigti Janš. Mežv. ļ. I, 192. d. man bij prieks, ka... Frauenb. viņai ne˙kuo d. netīk tās puķes ebenda; viel: d. ne˙kuo nuo pasaules nezinu Frauenb.

Avots: EH I, 324


dižs

dižs: auch Erwalen, Frauenb., Grob., Gudeneeken, Iw., NB., Pampeln, Preekuln, Puhren, Satingen, Schrunden, Senten, Stenden, Strasden (unbek. um Wolm., Salisb. u. a. in Livl.); vīrs... vienā pusē, un dižais vedējs (= vedējtē̦vs?) uotrā pusē Janš. Dzimtene I 2 , 18. S. auchdižajuôs.

Avots: EH I, 324


drabanča

drabanča Frauenb. "eine schlechte, ohne Zutaten gekochte Brotsuppe".

Avots: EH I, 328


drabenes

drabenes: kraties, drabeņu baļļa! sprāgs tavas stīpiņas, birs drabenītes BW. 24107. maize tāda kâ d. Janš. Līgava I, 60; "iesala atliekas" Frauenb.

Avots: EH I, 328


dradzis

dradzis Frauenb. "ein lebhafter, unruhiger, ausgelassener Mensch".

Avots: EH I, 329


drāna

drãna,

2): auch Frauenb., PlKur., (drāniņa, ein kleines Kopftüch)
Sessau; raganai ir sarkana drānele Pas. VII, 67. drāneli aizrāvuse aiz acīm Janš. Mežv. ļ. II, 472. sīku rakstu galda drānu (Tischtuch) BW. 14674. sèja pieres : drānu 24662, 2;

3): drãnas PlKur., der Anzug, die Kleidung;
drānas apvilkties ebenda, sich ankleiden gana drānas mugurā BW. 29229 var.

Avots: EH I, 331


drapšķis

drapšķis Frauenb. "Schimpfname für ein kleines Kind".

Avots: EH I, 330


drebulis

dre̦bulis,

1): sasalu, net d. paķēre Auleja. d. pajēme (= sāka trīcēt) Kaltenbr. mani krata dre̦buļi Oknist; ‡

2) plur. dre̦buļi Frauenb., = drebeklis 3.

Avots: EH I, 332


drepis

drepis Frauenb., Schimpfname für einen kleinen Knaben.

Avots: EH I, 333



driles

driles,

1) Reifen an der Schraube Sieckeln
n. U. [Vielleicht mit -ll-;

2) dril˜les"ripiņas pie stellēm, kuŗās karājas nītis" Frauenburg, Kürbis, Lindenhof.]

Avots: ME I, 499





drullēties

drul˜lêtiês Frauenb. "scherzweise sich raufen".

Avots: EH I, 336


drupača

drupača: auch Grenzh. n. FBR. XII, 24, Salis n. FBR. XV, 65, Frauenb.: ne drupač[u] nedabūj[u] BW. 2231.

Avots: EH I, 336



druvnesis

druvnesis (> drûnesis 2 Frauenb., Lieven-Bersen > dro`unass N.-Rosen): lēja darvu ... ve̦cuos druvnešuos Janš. Mežv. ļ. II, 234. skāba dzira druvnesī BW. 29252; 31093.

Avots: EH I, 337


duka

II duka, Kraft, Energie, Unternehmungslust: tam tik ir d˙! AP., Frauenb. nu man ir atkal d. Janš. Dzimtene V, 367. Aus r. дух "сила души, отвага, рѣшимость.

Avots: EH I, 340


dukņa

[IV dukņa, ein einschiessender, zertretener Sumpf AP., Sessw., Lubn., Frauenburg, Schujen, Daiben.]

Avots: ME I, 511


duksīgs

I duksîgs, dick, rot (vom Gesicht) Frauenb.: d. vaigs.

Avots: EH I, 340


dullis

II dullis, das Holz, woran die Flügel des Zugnetzes befestigt sind (mit ul˜ ) Frauenb.; ein hölzerner Pflock überhaupt: birka bij pāris pirkstu re̦snumā glīti nuodrāzts, četrkantīgs kuoka dullītis R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 27.

Avots: EH I, 341


dulls

dul˜ls: auch Frauenb., Ramkau, Salis, Seyershof, Siuxt, Strasden.

Avots: EH I, 341


dūmot

dũmuôt: auch Frauenb., (dũmat) Salis: gaļu uz rijas krāsns dūmaja. ‡ Refl. dũmaties Salis, im Rauch trocknen, räuchern (intr., von Fischeu, Fleisch u. dergl.): ar žuogiem kurina, lai tâ gaŗlaicīgākl dūmajas.

Avots: EH I, 348


duša

‡ l duša Dunika, Kal., dušiņa Frauenb., duše Rutzau, beruhigender Zuruf für Kühe beim Melken, der als Benennung einer Kuh aufgefasst wird.

Avots: EH I, 345


dvaga

dvaga, ‡

2) Dunst; schlechter Geruch
Frauenb.: ielej spirtu ar baltajām drapēm trauciņā, aizdedzina ...; tas duod stipru dvagu un siltumu K. Pētersons. Latv. māte 43;

3) der Zugwind
Frauenb.

Avots: EH I, 351


dvālekts

dvãlekts: dvãlektis auch Grob. ( 1 / 10 Lof), Frauenb., Pampeln, Demin. dvālektiņš BW. 7670, 4, dvãlikts auch Iw., Rothof, dvãliktis auch Schnehpeln ( 1 / 8 Lof); dvãlikts "ein rundes hölzernes Gefäss, worin man Erbsen od. Gries zum einmaligen Kochen herbeiträgt" Lipsthusen:

Avots: EH I, 351


dzedrs

I dze̦drs,

1): böse, zornig
Sackenhausen n. BielU., "= rupjš" Essern n. BielU., "bös oder der alles pünktlich und fix haben will" Bartau (in einem handschriftl. Vokabular): kaimiņš tāds dz. cilvē̦ks, ar viņu grūti satikt Dond.;

2): dz. vējš - auch Dond. dz. (kalt, windig, neblig)
laiks Frauenb.; ‡

4) rauh
(?): neizbraucīta, spalaiņa saite ir dze̦dra.

Avots: EH I, 352


dzedrums

II dze̦drums, ein Abgrund, eine Tiefe im Wasser Mag. IV, 2. 113: varat iet e̦ze̦rā mazgāties, tikai neieejat dze̦drumā Frauenb.

Avots: ME I, 539


džegums

dže̦gums, že̦gums, das Schnucken, Schluchzen U., Frauenb., Grünh., BW. 14070, 34088,2.

Avots: ME I, 563


dzelgans

dze̦lˆgans 2 : auch Frauenb., Lems., (mit e̦lˆ ) PS.

Avots: EH I, 353


dzelta

dze̦lˆta: zaļu ar dze̦lˆtām 2 pērvēja Frauenb.

Avots: EH I, 353


dzeltēns

dze̦ltēns (unter dze̦lte̦ns): auch (mit e̦lˆ) Nötk., (mit e̦lˆ 2 ) Lesten n. FBR. XV; 22, Frauenb., Kal.

Avots: EH I, 353


dzenāt

dze̦nât,

3): auch Frauenb.; ‡

5) "dzìt kuopā biezāku" (von ausgebreitetem Heu) Heidenfeld: dažā vietā nav kuo ārdīt, tad jādze̦nā: kad lietus nāk, ātrāka kasīšana;

6) dze̦net Strasden "fragen":
puiši dze̦ne, kas tik gardu izvārījis. Refl. -tiês: putra tik šķidra, ka putraimi cits citu dzē̦nājas Frauenb., Strasden.

Avots: EH I, 355


dzenis

IV dzenis,

1): Demin. dzenīte BW. 9741 var.;

2) dzenītis, der Nabelstrang
Frauenb.

Avots: EH I, 355


dzeroksnis

dze̦ruoksnis (unter dze̦ruôklis): auch (mit 2 ) Frauenb., (dze̦ruoksns) Salis n. FBR. XV, 64.

Avots: EH I, 356



dzērve

I dzẽrve: voc. s. dzērviņ BW. 2451 var.,

1): kuoka dz: Glück Hiob 39, 16, der schwarze Storch.
sila dz. BW. 3072 var. purva dz. garu kaklu 3117, 3. dz. kliedza 2658;

4): auch Frauenb.; Grob.; "der Blinddarm"
(> dzẽre) Iw:; viena zarna pie kuņģa ir, tā ir dz., - viens gals ciet Frauenb. miežu pe̦lus guovīm nevar duot: ieiet guovij dzērvē un aizdambējas Grob.

Avots: EH I, 357


dzēse

dzēse: der Reiher - auch Zarnikau, (mit ê 2 ) Sassm., (mit ẽ) Ruj.; ein Vogel (mit ê 2 ) Nikrazen, Schnehpeln: mežuos uzturas ... teteri; medņi un dzēses Janš. Nīca 13: tev kakls kâ dzêsei 2 , du hast einen langen Hals Frauenb.

Avots: EH I, 357



dzija

dzija;

1): auch A.-Rahden, Bers., Bērzgale; C., Frauenb., Jürg., Kaltenbr. (hier neben dzijš), Lemb., Lems., Lievem-Bersen; Memetshof, Nikrazen, Salis,. Schwanb., Selg., Sessw., Suixt, Smilt., Warkl.: linu dzijas BW. 1226. maisa dziju (Var.: dziji) 7065. re̦snu dziju vērpu 8402, 8:

Avots: EH I, 357



dzīksla

dzîksla: auch (mit î 2 ) Gramsden n. FBR. IX, 101, Grenzhof n. FBR. XII, 14, Frauenb. n. Fil. mat. 79, AP., Grob., Iw., Ramkau; dzīksle - auch (mit î 2 ) Iw. n. FBR. VI, 52; grê̦ku 2 dzîksla 2 Frauenb., verblümt fürs männliche Glied.

Avots: EH I, 361


džindžulis

I džiñdžulis Frauenb. "eine schlechte Glocke"; eine Taschenuhr.

Avots: EH I, 366


džindžulis

II džiñdžulis Frauenb., schlechtes Bier.

Avots: EH I, 366


dzintele

dzìntele 2 ,

1): auch Stender Gramm. 36, 137 (= ziñtele I am Krummholz); (mit ) Frauenb., (mit ìn 2 ) Erlaa; Kalz., Mahlup, Saikava, Stockm.

Avots: EH I, 359


dzinums

dzinums,

1): auch Frauenb.; ‡

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Treibens, Jagens:
kumeliņa dzinumiņu BW. 19046. es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu 33643, 3.

Avots: EH I, 359


dzīpars

dzîpars,

1): auch (mit î) Nautrēni, Warkl., (mit î 2 ) Frauenb., dzîpars 2 Salis, dzìparis 2 Zvirgzdine, gen. plur. dzīpaŗu BW. 16836, 2 var., Plur. dzîpāri 2 Siuxt, Demin. gen. s. dzīperiņa BW. 7257, 4 (aus Saussen), nom. plur. dzīperiņi 16859, 5 var. (aus Lös.).

Avots: EH I, 361


dzīras

dzīras: Sing. dzîra 2 Frauenb.

Avots: EH I, 361


dzirdīt

dzirdît: mit ir̂ auch Auleja, Fest., Kaltenbr., Linden in Kurl., Ramkau, Sonnaxt, (mit ir̂ 2 ) Seyershof, mit ir̃ auch Frauenb., Iw., Salisb., Siuxt.

Avots: EH I, 359


dzirkste

I dzir̂kste: auch Trik., Zvirgzdine, (mit ir̂ 2 ) Frauenb., Orellen, Salisb., Siuxt: kaulu dz. Würzau.

Avots: EH I, 359


dzīt

dzìt: dzĩt auch Frauenb., Iw., Kand., N.-Wohlfahrt, Pussen, Salisb., Siuxt, dzît 2 AP., Ramkau, praet. dzĩnu Seyershof,

1)

a): dze̦namais zirgs, ein Arbeitspferd
Frauenb.; dze̦namās drēbes, Alltagskleider ebenda;

c): se̦rus dz. Linden in Kurl., = sarus pērt (s. unter sars 2); ‡

j) pasakas dz., Märchen erzählen
Diet.;

2):

c) dz. uz dārgumu, verteuern
(in einem handschriftl. Vokabular); ‡

3) brauen:
dz. šņapstu Kaltenbr. Refl. -tiês,

3): nedzinās, kab (sc.: alus) reibīgs būtu Auleja. es dzītuos nuo bē̦rniem kaut kuo (ich würde versuchen, etwas von den Kindern zu erlangen)
Seyershof; ‡

4) sich mit der Herde begeben:
vai uz upes malu dzīsaties? Saikava. nevajag dz. klāt (man soll sich nicht mit der Herde nähern) Kaltenbr.; ‡

5) sieh aufdringlich nähern, sichryraufdrängen:
kuo te nu dzenies man virsā, kâ kad rūmes nebūtu! AP. kad karstā laikā saplīsušas cūkām ausis, tad dze̦nas mūsas klāt Seyershof. vistas cilvēkam vien riņķī dze̦nas ebenda; ‡

6) "mit einer schweren Fuhre fahren"
Saikava: kur nu dzīsies ar tuo ve̦zumu?

7) kräftig spriessen:
dārzuos jau zâle dze̦nas, lai gan ecē un ar Seyershof; ‡

8) hervordringen, quellen:
alus dze̦nas ārā nuo buteles Strasden; ‡

9) "?": cietlaižamā laikā jāduod guovei labāk ēst, tad (sc.: barība [?]) dze̦nas pienā Seyershof; ‡

10) sich bei Geburtswehen winden:
guovs dze̦nas AP., Frauenb., Iw., Linden in Kurl., Sonnaxt: kaķiete sāk dz. Linden in Kurl. luops aiz sāpēm dze̦nas un ir, kad teliņš nāk pasaulē Siuxt. guovs dze̦nas, kad teļš atlēcis (nach der Geburt) Saikava; ‡

11) fahren (mit einem Boot):
zvejnieki grib dz. pa ceļu (weg) Pas. X; 414 (aus Welonen).

Avots: EH I, 362


dzīvāt

dzîvât: auch (mit î 2 ) Schrunden. n. FBR. XIII, 105, Lesten n. FBR. XV, 29,

1): auch (mit î 2 ) Frauenb., Gold., Siuxt, (> dzîvet) Strasden, (> dzîvt) Popen, Pussen, Rothof, jāsāk dz. zeme Siuxt. dz. gar sìenu ebenda. viņi tagad dzīve ar sìenu Stragden;

2): auch (mit î 2 ) Orellen (hier neben dzîvuôt 2 ), Siuxt. Refl: -tiês,

1): auch - Mahlup, (mit î 2 ) Orellen, Siuxt. (dzîvetiês 2 ) Strasden: dz. ar lellēm Mahlup;

2) tev labi dzīvājas (nach r. живется), du hast gutes Leben
Pas. VIII, 317. tam la bāk dzīvājas IX, 451.

Avots: EH I, 362


dzīve

II dzîve: dzīva BW. 4039 (aus Alt-Sehren), 33623, 1 (aus Mesoten); iekšā gulēja un priekšā bij tā. dz. (vorn war der Wohnraum Orellen. jūs dzīvi (eine Wirtschaft, einen Bauernhof) turiet un ziniet, kâ strādāt Siuxt, bīstuošies jemt tādu lielu dzīvi (sie fürchten sich, einen so grossen Bauernhof zu arrendieren) Kalterlbr. visa dz. (Hab und Gut) te ir: čūči, luopi Frauenb. - dzīves cūka, ein Zuchtschwein (im Gegensatz zurn Mastschwein) AP. turēt kaķi (gaili) dzīvēm ("pašu vajadzībām") ebenda: kur ... vedīs tuo guovs bē̦rnu (teļu), vai kur dzīvēm? P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 362


ēdējs

êdējs (unter êst; li. ėdė´jas),

2): auch Frauenb., Sessw.; ēdēji Ar., Motten.

Avots: EH I, 371


ēdoksnis

ē̦duoksnis (unter ē̦duokslis): ê̦duokšņa rīkle Sonnaxt, die Speiseröhre (?). Plur: ê̦duokšņi,

3) Überbleibsel vom Pferdefutter (Heu, Stroh)
Frauenb., Siuxt; ‡

4) = ē̦dūkšņi 2 Sonnaxt; ‡

5) eine Art Krankheit:
kad kam caurie zuobi, tad tur ir tādi ē̦. iekšā Frauenb., ‡

6) gebrochener Flachs, der noch voller Schäben ist
Frauenb.

Avots: EH I, 372


elks

III e̦lˆks 2 "?": strādāju kâ e̦. ("= dūšīgi") Frauenb. Zu è̦lks I?

Avots: EH I, 368


ellīgs

el˜lîgs (unter el˜lisks): e. truoksnis Ramkau; sehr böse Seyershof; "mächtig, toil, wunderbar", Frauenb.: e. juoks; energisch, arbeitsam, temperamentvoll, keck Sonnaxt: ellīgas meitas; stolz, prächtig KatrE. Adv. el˜lîgi Ramkau "stipri": e. nuoskaities.

Avots: EH I, 368


elsāt

e̦l˜sât: auch Frauenb.

Avots: EH I, 369


emuzis

e̦muzis Frauenb. "ein Dummkopf ".

Avots: EH I, 369


eņķēties

eņ̃ķêtiês Frauenb., (mit èņ 2 ) Geistershof "zanken, streiten". Als ein Lituanišmus (vgl. allenfalls li. enkiúoti "peinigen") zu encêt?

Avots: EH I, 369


ērķeles

ẽrķeles Frauenb., =II ēķele(s): sukāja ar ērķelēm viņa galvu Pas. V, 222 (aus Sassm.).

Avots: EH I, 373


ērksis

ērksis,

1) ein Dorn
(mit ḕr 2 ) Linden in Kurl.; ẽrkši, Dornen Gr.- Roop n. FBR. XV, 149, N.- Wohlfahrt, (mit ḕr 2 ) Warkl.; ērkšu biezuoknī Pas. IX, 325;

2) der Stachelbeerstrauch
(mit ẽr ) Frauenb.;

3) ein zänkischer Menseh
ebenda.

Avots: EH I, 373


ērmīgs

ẽrmîgs: auch Salis, (mit ḕr 2 ) Sonnaxt. Adv. ẽrmîgi Frauenb., Kand., Orellen, seltsam, wunderlich, man palika tâ ē. ap sirdi.

Avots: EH I, 373


ēsma

I ê̦sma 2 : auch Frauenb., (mit ê̦) Sermus (hier beim Angeln); Viehfutter Ruj.

Avots: EH I, 374


ēst

êst: viņš man ē̦d acis nuo pieres lauka Dond., er drängt sich mir auf, er fällt über mich her. gâlu (= galvu) sāk ēst un ēst Frauenb., der Kopf fängt an stark zu schmerzen. ūdens le̦du stipri ē̦d (= kàusē) Linden in Kurl. kad dzirnu akmins nuodilis, tad tas vai[rs] neē̦d (zermahlt nicht) labi Siuxt; "schelten; prügeln" Saikava. Part. ē̦damais Kurl., Viehfutter n. BielU.; (von einem i̯o- Stamm) kâ suns ēžamu apgājis Birk. Sakāmv. 119. ē̦d labus ēžuraus (sic!) Pas. VIII, 486. Refl. -tiês,

1): aitas ē̦dušās (savā vaļā ē̦dušas) šuogad uz e̦buola Seyershof. cūka ne˙maz neē̦das (nebaŗuojas): sulu vien dzeŗ ebenda;

4): auch AP., Saikava; cilvē̦ki ē̦das cits citu (machen einander das Leben sauer)
Segew. visi uz tavu ādu ē̦das ebenda, alle sinnen auf dein Verderben;

5): e. kam virsū Segew., Sonnaxt, bestürmen, beharrlich jem. seinen Willen aufdrängen;


6) einander (fr)essen
Auleja: zarna zarnu ē̦das;

7) um die Wette essen:
ē. iet ar ķēniņa meitu Pas. VII, 242. Subst. êšana,

2): auch Frauenb. (jāiztaisa ē.; tagad kalpi nav pie saimnieku ēšanām).

Avots: EH I, 374


gabalains

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374


gabals

gabals: Demin. gabaltiņš Kaltenbr., Sonnaxt, dat.-instr. Plur. gabaleņām Pas. IV, 314 (aus Welonen),

1): nē, es saku, tas tik ir g. (= eine gute Idee?)!
Janš. Dzimtene III 2 , 337. gabals, der Körperteil, das Glied Seyershof. Liene e̦suot beigta ar visiem gabaliem (krank an allen Gliedern); lielais ūdens g. Janš. Bandavā II, 161, das Sakrament der Taufe (als Hauptstück des Katechismus);

8): auch Gramsden, Grob., Seyershof. šī gabalā Jāņu rudzus nesēj Grob.;

11): dzijas g.; eine Garnfitze
auch Dond., Frauenb.; gabals, ein Bündel Langstroh Orellen; gabaliņš,

b): auch Seyershof. - tâ jādara vienā gabalā (ununterbrochen)
Siuxt. tad bija gabalā (immerfort) tadi gāzieni lietus Heidenfeld. tī izkapts stavēja gabalā asa ebenda;

13): suņa g. "nelāga cilvē̦ks" Wessen; ‡

14) lielais g., = liẽlgabals, die Kanone
Kaltenbr., Ruhtern: rāve šaut ar lielajiem gabaliem Kaltenbr.

Avots: EH I, 375


gādāt

gãdât: auch AP., Frauenb., mit â Trik., mit â 2 Kand., Siuxt,

1): tu gàdā 2 , ka es aust nemāku? Auleja. gādā, gādā jis un galā nuosaka ... Pas. X, 119 (aus Warkl.); ‡

5) raten
(gàdât 2 ) Auleja, Zvirgzdine: g. mīkles Auleja. gādā, kas man ruokā! Zvirgzdine. Refl. -tiês,

1): par... dē̦lu... nebija vairs jāgādājas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 14. g., ka visi paē̦duši Segew. viņas ne˙kuo negâdājās 2 (sorgten sich nicht)
uz priekšu Siuxt; ‡

2) für sich besorgen, verschaffen
Frauenb.; ‡

3) = gādât 1 Auleja: vis gādājās, kaî tieņ jiem ir.

Avots: EH I, 388, 389



gailis

gaîlis: Dernin. acc. s. gailiņu BW. 23278, 2 var.,

2): gaiļuos kāds nāk un grib iet zārkā Pas. IV, 232 (aus Serbigal). gaiļuos māte maltu cēle Warkl. pa gaiļiem, zwischen Mitternacht und Morgendämmerung
Seyershof;

4): rube̦na g., der Birkhahn
Sonnaxt; dusmu g., ein streitsüchtiger Mensch, ein Zänker Diet.; ē̦rmu g. Sassm., ein Sonderling Possenreisser; purvu g. VL. "?";

7): gaĩlītis Dunika, Orellen, gaĩlīts (Stammform?) Salis, der Pfefferling;

9): piens sagājis gaîļuos Friedrichshof bei Ronneb.; ‡

10) die Frucht des Ahorns
Dunika; ‡

11) gaĩlis Orellen "cē̦rpa, purvu augs baltām pakām": e̦ze̦ra dibe̦nu re̦dzuot ar ... sūnām, laišku lapām un tumšajiem gaiļiem Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 871; ‡

12) (verblümt) das männliche Geschlechtsglied
Frauenb.; gailītis dass. (zu Kindern gesagt) Frauenb.: ej, dē̦ls, izlaid gailīti! (saka māte vakarā puikam, lai iziet izčurāties) AP. In der Bed. 7 und 11 (man beachte die Intonalion!) etwa zu apr. gaylis "weiss"?

Avots: EH I, 376, 377


gaiņāt

gaĩņât: mit 2 auch Dunika. Refl. -tiês,

1): gaĩņājas ar Jāņu pīlēģiem Frauenb.;

2): auch (mit 2 ) Dunika.

Avots: EH I, 377


gaļa

gaļa: Demin. gaļīte Pas. XI, 364 (aus Lixna), vetächtl. gaļele Frauenb.; (Plur.) visādas gaļas (verschiedene Fleischgerichte) pietaisītas ēst Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 79. - aukstā g. auch Salis, Seyershof; bēru g., ein Gericht aus frischem Schweinefleisch; das am Täge des Schlachtens gegessen wird; luopu g., Rindfleisch Salis; saldā oder (Sonnaxt) saldanā g. "?": saldā g. pie de̦sām ir tivu AP. saldā g. ir tādām īksām kā`rtiņām AP. saldā g. ir apzarņuos; tādi salde̦ni liesumiņi. saldā g. ir trupana, garda Ramkau; saltā g., Sülze aus dem Schweinskopf AP.; sē̦tas g. auch AP., Ramkau, Siuxt; sētiņas g. auch Sessw.; smalkā g., Sülze aus feingehacktem Kalbsfleisch AP., Salis; kauna g., ein Schimpfrrame Heniņ.

Avots: EH I, 381, 382


galds

galˆds,

1): nuo viena bluķa iznāk divi galdi (zwei gespaltene Hälften)
Saikava; ein Brett - auch Auleja, Saikava, Sonnaxt; ein kurzes Brett Frauenb.; 2

b): auch Dunika; ‡

k) galˆdi, die Seitenbretter am Wagen
Saikava; ‡

1) cepļa galˆds, eine Blechplatte, die während des Brotbackens vor die Öffnung des Baekofens; geschoben wird
Kaltenbr.;

3): ein Brettchen überhaupt
AP., Frauenb., Salis;

a): auch Siuxt; galdeņš Lixna "šķīvis";

5): (fig.) iet kâ pa galdu (sehr gut)
Grenzhof n. FBR. XII, 23;

7): pa(r) vasaru biju uz saimnieka galda Kaltenbr. uz jā galda bija labi (seine Kost war gut)
ebenda;

8): pie galda iet - auch Strasden;

9): galdiņš, das Viereck, Karro im Web- od. Strickmuster
AP., Auleja: galdauts ar galdiņiem AP.; der Zwickel am Strumpf od. Handschuh Linden in Kurl.

Avots: EH I, 379


gaļene

gaļene, die Fleischwurst Frauenb.

Avots: EH I, 382


galenes

galenes,

1): (=gala pakulas Salisb. oder galu p.) auch AP.; Frauenb., Ramkau; ‡

2) die am meisten entfernten Wiesen
Stuhrhof: mērīja pļavas; man iekrita pašas galenes.

Avots: EH I, 379


gaļīgs

gaļîgs: šī pastalu āda par daudz gaļīga, ādģēris tuo par maz kasījis Frauenb.; dick (von Menschen und Tieren) Frauenb., Seyershof.

Avots: EH I, 382


galoda

galuôda: auch Kaltenbr., (mit 2 ) Frauenb., (mit uõ) AP., Ramkau, galuodiņa Orellen: trinam cirvi, meklējam galuodiņas BW. 1661, nuotrīta galuodiņa 8659. kad maize nav it laba, tad ir kâ g. Frauenb.

Avots: EH I, 380


gaņģēties

gaņģêtiês, - ējuôs,

1) gehen: uz kuŗu pusi tu gaņģēsies
Frauenburg;

2) eifrig arbeiten, mit Händen und Füssen eifrig beschäftigt sein
Etn. III, 177, Grühn.: vai cilvē̦ks ar prātu tâ gaņģēsies Alm. In Sassm. gaņ̃ģêtiês, sich raufen, sich unruhig gebärden. [Aus li. gángytis "шевелиться"].

Avots: ME I, 601


gaņģis

gaņ̃ģis,

1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;

3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;

4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt;

10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt;

11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis;

12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d!

13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.

Avots: EH I, 383


ganīkla

ganīkla,

1): izlūdzuot kalpa te̦lē̦nam ganīklu Janš. Līgava II, 93;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 382


gānīt

gànît: auch (mit â 2 ) Dunika, Strasden, (mit ã) Frauenb.,

1): mit à Ramkau, mit â 2 Siuxt. Refl. -tiês,

3) unordentlich, unsauber arbeiten
(mit ā 2 ) Seyershof: "g." saka, kad tâ labā vĩzē nedara. viņa gānijās ar susekli. ‡ Subst. gānĩjums, das einmalige, vollendete Schimpfen, Schmähen, Sudeln: žē̦l ... vakarēj[a] gānījum[a] BW. 22712.

Avots: EH I, 389


garā

gaŗā: auch Frauenb. n. Fil. mat. 78, Blieden, Dunika.

Avots: EH I, 385


garaiņas

garaiņas (unter araiņi): auch (mit ) Ramkau, Siuxt, (mit 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 383


gārds

II gārds: auch Frauenb., Pussen (mit âr 2 ), Schujen; gârda 2 smaka Strasden.

Avots: EH I, 390


garenisks

gaŗenisks (unter garenisks): auch Dunika; adv. gaŗeniski auch Frauenb.

Avots: EH I, 385


gārsa

[gãrsa PS., Frauenb.], gârsa 2 Nigr., Telsen, Zb. XV, 202, BW. 447,2 Bd. V, S. 450], gârse 2 [Līn., Bl.], BW. 31168, [gâ[r] se 2 Stenden], garsas BW. 558 [stammt, wenn zuverlässig, wohl aus einem Gebiet, wie gar̃se aus Bixten, wo a vor tautosyllabischem r immer kurz ist, garses L. "Saukraut"], gārne Spr., Peņģ., gāršas, gārši, Giersch, Geissfuss (aegopodium podagragia) RKr. I, 64: krūmuos gārsas lasīdams BW. 31166,1. guovju gārse, archangelica; mazā guovju g., angelica silvestris Mag. IV, 2, 37. [gãrsa od. gãrse Bauske "eine auf Brachäckern wachsene Pflanze".] Zu li. gar̃šas "ein Kraut", garšvà od. gáršva "Saukraut, Giersch, archangelica officinalis", ahd. [gers "Giersch". Lautlich liesse sich hierher auch urslav. * garхъ "Erbse" stellen, und Pedersen IF. V, 54, Pogodin РФВ. L, 230 u. a. verbinden es auch wirklich damit, aber Berührungspunkte zwischen Giersch und Erbse sind nicht nachgewiesen].

Avots: ME I, 618, 619


gatuve

gatuve (unter gatva),

1): auch Dunika, Frauenb., Grob.

Avots: EH I, 387


gaudens

gaũde̦ns: auch Dond., Dunika, Frauenb., Iw.; Salisb., Strasden, mit àu auch N.-Wohlfahrt,

1): nuo izbīļa aitai g. jē̦rs piedzima Iw. g. palika, ka nevarēja paiet Frauenb. g. uz acīm, blind
Diet.

Avots: EH I, 387


gausīgs

gaũsîgs,

1): cūkas gaļa gausīgāka Frauenb. kad pavalgu var ēst, tad maizīte gausīgāka: kad palaunadzī ēdis gaļu; tad vakarā maizi neē̦d, sastrebjas tik putru ebenda;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 387


gauži

gàuži (unter gàužs), 27 sehr - auch Ramkau, (mit 2 ) Rudden n. FBR. XIII, 80, Frauenb., Seyershof.

Avots: EH I, 388


ģēda

V ģẽ̦da Frauenb., Schimpfname für eine weibliche Person. Wohl nebst ģē̦rda identisch mit dem Taufnamen Ģē̦(r)da; vgl. trīnīte II.

Avots: EH I, 426


ģelzis

ģel˜zis, ģel˜znis [Siuxt], Naud., auch ģel˜ze Dobl., [Grünhof],

1) die Messerklinge:
nazis ar četriem ģelžiem

2) ein Messer ohne Stiel; ein schlechtes Messer
[ģel˜zis Wolm., Salis], AP., Kalzenau, Frauenb., PS., Salisb., Nerft: priecājās, ka ģelzīti dabūjis. Aus li. ģelžis "Elsen".

Avots: ME I, 696


ģērbs

ģḕ̦rbs: ruoku ģ. (= cimdi) Frauenb.

Avots: EH I, 426


ģērēt

ģẽrêt,

1): ādu ģē̦rē̦tājs BW. 20446, 1;

2) "plêst (drēbes valkājuot)" Seyershof; "pluosīt" (ģ. meitas) Siuxt.Refl. -tiês Frauenb., sich (scherzweise) balgen: puiši ar meitām. ģērējas visu nakti.

Avots: EH I, 426


ģībulis

ģìbulis, ‡

4) ein kränkliches, sieches
(vārgs) Lebewesen Linden in Kurl., (mit ì 2 ) Sonnaxt; ģĩbulītis Frauenb. "vārgs bē̦rns";

5) ein träger, fauler Mensch
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 428


ģīmis

ģĩmis: mit ì auch AP.;

1): puisītis baltu ģīmi BW. 12705, 3 var.; ‡

2) die Stirnseite eines Steines
Frauenb.: mūrnieks, pirms akmeni ceļ uz mūra, izmeklē akmenim ģĩmi (gludākuo pusi, kas jāliek uz ārpusi mūrim).

Avots: EH I, 428


ģirdulis

ģirdulis: ein Kind oder Tierjunges, das nicht gesäugt, sondem getränkt wird Bartau, (mit ir̃ ) Frauenb. Vgl. li. girdùklis. dass.

Avots: EH I, 427


ģīzgāt

ģĩzgât, Refl. -tiês: sich (scherzweise) balgen Frauenb.: puiši grib ar meitām ģ.

Avots: EH I, 428


glābt

glâbt: besprechend heilen, kurieren Frauenb., heilen (tr.) Iw.: g. limējumu. Refl. -tiês,

2): tikkuo g., sich mühselig ernähren
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "mühselig").

Avots: EH I, 392


glāzs

glãzs (o- Stamm!) Gramsden n. FBR. IX, 102, Rutzau n. FBR. VII, 121, Strasden,

1) das Glas (als Materie)
Iw.: glāza durvis BW. 10488;

2) das Trinkglas
Frauenb., Wahnen: paduod... mazuos glāziņus Janš. Dzimtene V, 96. duošu glāzli brandavena BWp. 2047, 1.

Avots: EH I, 392


gļemāris

gļe̦mãris Frauenb. "ein Schimpfname".

Avots: EH I, 396


glenst

glen̂st 2 , -žu, -du Frauenb., (kaum) wahrnehmen. Vgl. *glenst.

Avots: EH I, 392


gļiema

II gļiẽma: gļiẽmas Frauenb. "eine mit einer klebrigen Flüssigkeit bedeckte Pfianze".

Avots: EH I, 396


glinžināt

gliñžinât (?) Frauenb. "mit einer Handklingel klingeln".

Avots: EH I, 393


glinzis

gliñzis (?) Frauenb. "eine Handklingel".

Avots: EH I, 393



gloms

gluõms Frauenb. "glatt, schlüpfrig".

Avots: EH I, 396


glūda

I glùda: mit û 2 auch Orellen, mit û Blieden,

1) reiner Lehm
(mit û 2 ) Popen; "grauer Lehm" (Ton?) Seyershof (mit û 2 ); ein Gemisch von Schlamm; Lehm und Sand, das ein aus den Ufern tretender Fluss tiber die umliegenden Felder und Wiesen breitet (mit â 2 ) Popen; tur vajaga glūdu māla BW. 35107, 1;

2) eine schleimige Masse, in den dünnen Därmen (von Schweinen
Iw.) Frauenb. (mit û 2 ).

Avots: EH I, 395


glumiķis

glumiķis, ‡

3) der Labmagen
Frauenb.

Avots: EH I, 394


godība

gùodĩba,

3): uz ... guodībām sūta svē̦tuo Jāni Pas. X, 415; ‡

4) "= saticība" (?) Frauenb.: ka manai meitai būtu guôdība 2 ar znuotu.

Avots: EH I, 423


godīt

gùodît;

1): viņš sievu ne˙maz neguodīja Frauenb.;

2): sorgfältig und ordentlich (eine längere Arbeit) verrichten, besorgen, ausführen:.
tuo pļaviņu (sìenu, zemi) šuogad es viena pati guodīju Siuxt, auf dieser Wiese habe ich in diesem Jahr ganz allein das Heu abgemäht und ausgetrocknet;

3): schimpfen
- auch Salisb.; ‡

5) bewirten:
g. viesus Frauenb.

Avots: EH I, 423


gomīža

guômĩža 2 (mit uom aus uovm ) Frauenb. eine gewisse Blume.

Avots: EH I, 424


gotene

guõtene,

1): auch Frauenb., ("?") Lesten n. FBR. XV, 22; ‡

3) eine ungewöhnlich grosse Kuh
(mit ùo 2 ) Mar. n. RKr. XVII, 136.

Avots: EH I, 424


grābas

grãbas Frauenb., zusammengeharkte Heu- od. Getreideresle auf dem Heuschlag od. Felde.

Avots: EH I, 400


grabene

grabene Frauenb., eine Faslerin.

Avots: EH I, 397


grabis

II grabis,

2): auch Frauenb., Ringen; ‡

4) skalu g. "ein sehr magerer Mensch od. ein solches Tier"
Siuxt: sivē̦ni bij vāji; izkaltuši tâ kâ skalu grabji.

Avots: EH I, 397


grābis

grābis. ‡

2) "wer viel auf einmal greift, fasst"
(mit â 2 ) Frauenb.: zēns grābj sukuru saujām: ak tu g. tāds!

Avots: EH I, 400


grābšļa

grãbšļa Frauenb., eine Art Schaufel (liekšķere) zum Ausmisten des Pferdestalls.

Avots: EH I, 400


grābstīt

grâbstît: auch N.-Wohlfahrt, mit ã (li. gróbstyti) auch Salis, Salisb., Siuxt, Zabeln, ‡

6) šuorīt grābstīja snigt, es fiel heute Morgen etwas Schnee
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "fallen"). Refl. -tiês,

4) (wertlose Kleinigkeiten) stibitzen
(mit ã) Frauenb.: kas viņš par zagli, vlņš tik tâ grābstās!

Avots: EH I, 400


graizīt

I graîzît: auch Kaltenbr., Sonnaxt, (mit 2 ) Frauenb, graîzêt Zvirgzdine,

2): gulē̦tājas pē̦rdami un graizīdami ar kadeģiem Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 260.

Avots: EH I, 397


grāmata

grãmata,

1): dziesmu grāmatiņa BW. 854, 1. baznīckunga grāmatā 1408;

2): krustāma g., der Taufschein
Diet. ceļa g., ein Geleitschein (zum Unterschied von dem gesetzlichen Pass) Diet., Wessen;

3): muižai prāvā ar zemniekiem ... pārnākušas stiprākas grāmatas (wirksamere Gerichtsschreiben)
nekâ šiem Janš. Dzimtene II 2 , 318; ‡

5) Demin. grãmatiņa AP., Frauenb., Siuxt (hier und in Dunika vereinzelt auch grãmata), der Blättermagen;


6) pēc tē̦va grāmatas Lös. u. a., sehr intensiv, gründlich:
izraudājuos pēc tē̦va grāmatas Ramkau, Smilten.

Avots: EH I, 401



graut

gŗaût 2 : auch Lesten n. FBR. XV, 20, ‡

7) "sehr viel essen"
Frauenb.: tu vari gan labi g˙!

8) schiessen:
bija... gŗāvis vaļā Janš. Dzimtene IV, 321; ‡

9) zerfallen.
(gāzties) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

2): kuo gŗaujies? durvis nav aizšautas Janš. Apsk. v. J. 1903, S. 32;

3): auch (mit 2 ) Dunika; ‡

4) "?": nuo dažām (sc.: kamanām) mātītes gŗāvās (stürzten?)
jau ārā Janš. Apsk. v. J. 1903. S. 97. Zur Etymologie s. auch Wood Post-conson˙w 104.

Avots: EH I, 414


grāvis

gŗãvis: auch Lesten n. FBR. XV, 20, Blieden, Frauenb., Grob., OB., Rutzau, Siuxt, Strasden, Demin. verächtl. gŗãvelis Siuxt.

Avots: EH I, 414


grāvmale

grãvmale (unter grãvmala): auch Frauenb. (> grāmale), Kaltenbr. (> grùomale). Wainsel n. FBR. XIV, 87 (mit âv 2 ).

Avots: EH I, 401


greba

gre̦ba: auch Frauenb.

Avots: EH I, 401


grebļots

grebļuôts (Subst.?) Frauenb. "ar gre̦bukli izduobts duobums".

Avots: EH I, 402




gremža

grem̃ža [Pl.],

1) [gre̦m̃ža "ein Nager"
Ruj.], "krimtējs, gre̦muotājs" Schwanb., ein verdriesslicher Mensch, Kribbelkopf Frauenb., [Wandsen] : tas jau tāds gremža, tam jau ne˙viens nevar iztapt Etn. I, 122. duomātāja un gremžas tips Druva II, 496 ; [

2) ein neidischer Mensch
Trik. ;]

3) einer, der (langsam) isst
[grem̃ža C.] : kuo tu tur gremžī, gremža! A. XIII, 329 ;

4) grobes, unebenes, mit Knoten versehenes Narn ;

5) der Spinner, die Spinnerin solchen Garnes
AP., Adsel n. A. XIII, 329.

Avots: ME I, 649


gričāt

gričât, -ãju "langsam spinnen" Frauenb., Zögenhof: ve̦cā māte cauru dienu gričā.

Avots: EH I, 405


grička

grička, Schimpfname für ein altes Weib Frauenb.

Avots: EH I, 405


griebt

griêbt 2 Frauenb., -bju, -bu, = grebt 1: kad muldu taisa, tad pārcē̦rt kluci uz pusi un griebj.

Avots: EH I, 407


griezeniski

I griezeniski,

2): schräg
("šķībi un šļaupi") Frauenb.: g. pārgriêzt kādu priekšme̦tu.

Avots: EH I, 408


griezt

grìezt: auch Ramkau, mit 2 auch Frauenb., Siuxt, mit iẽ auch Dunika, OB., Orellen, Satisb., Zabeln,

1): sviestu kūla bļuodā, grieza (man rührte)
ar karuoti Frauenb. sirdi griež, (mir) wird übel (in einem handschriftl. Vokabular). kam naudas, tās var g. (ändern) BielU.;

3): auch Līvāni;

5): auch (mit iẽ ) Dunika, OB.; atvarā ūdens riņķī griež RKr. XVII, 145. Refl. -tiês,

1): (sirds) griežas uz vemšanu, (mir) wird übel zum Brechen
(in einem handschriftl. Vokabular);

b): labība vien griezēs, es gab fruchtbare Felder, üppiges Getreide
Sonnaxt;

4): g. ar meitinēm Kaltenbr. jā (= viņa) sieva sāka ar citiem g. (kokettieren, Umgang pflegen)
ebenda. namā, kur griežas, wo es umgeht, spukt (wo?).

Avots: EH I, 409


griezteniski

griêzteniski 2 Frauenb., Adv., "?": ievas vicu vajaga g. vicā grìezt.

Avots: EH I, 409


griķis

griķis (li. grìkiai ): auch AP., Baldohn, Frauenb., Iw., Lems., Pernigel, Wessen: balti griķi tīrumā BW. 13077, 1. griķu druva 4508. - gaiļu griķi, die Winde. - griķu vācietis auch Fehteln.

Avots: EH I, 405


grīns

I grîns 2 ,

1): auch Līvāni ("mit ī" ), Stenden;

2): auch Frauenb.; nejauka sieva, - tāda ar grīznu izskatu un grīnu valuodu Janš. Mežv. ļ. II, 444. grīnas un grīznas mīlestības duomas Līgava I, 338. Aus *grīdns (vgl. grùods II)?

Avots: EH I, 406


gripīgs

gripîgs, energisch, arbeitsam, kräftig Frauenb.: man ir pade̦vusies šuogad vare̦n gripīga meita.

Avots: EH I, 406


grīzeklis

grĩzeklis,

1): auch Frauenb., Iw.;

3): auch Frauenb, (mit ī ) Rothof;

5) eine Schnarre
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 407


grodi

gruõdi,

1): auch AP. (hier auch ein Sing. gruõds ), Dunika, (mit ùo 2 ) Saikava;

3): auch Wessen, (mit ) Dunika; Salisb., Wolm., Sing. grùods Ramkau, (mit 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 413


grope

gruõpe,

1): auch (mit ) Frauenb., Iw., Ramkau;

2): iebrauktu riteņu gruopēm Janš. Līgava 1, 353.

Avots: EH I, 413


gropēt

gruõpêt,

1): auch Iw.;

3) unmässig essen
Lieven-Bersen, (mit ) Frauenb.

Avots: EH I, 413



grozgalvis

gruozgalˆvis

2): ein eigensinniges Kind
(> gruõzgâlis) Frauenb.

Avots: EH I, 414


grozs

grùozs: acc. s. gruozi BW. 1197 var.,

1): auch (mit ùo 2 ) Linden in Kurl., Sonnaxt, (mit 2 ) Siuxt, Strasden; ein grosser, aus dünnen Kieferspänen geflochtener Korb mit quadratförmigem Boden und steilen Seiten
(mit 2 ) Dunika; ein aus Lindenborke verfertigtes, mit einem Deckel versehenes Behältnis für Kleider, Wolle, Getreide od. Mehl Ramkau; bišu g, ein geflochtener, runder Bienenkorb Dond.; pilni gruozi (Var.: ķuoči ) BW. 6917 var. vilnas gruozu 1197, 1 var.; ‡

2) "?": sudmalās gaņģim apkārt g. Frauenb. kre̦tulam apkārtējais lùoks gar malām ir g. ebenda; ‡

3) ŗaušu g. "eine Einrichtung im Hause des Bräutigams, die aus einem Tisch und daraufgelegten Kuchen besteht"
Ar.

Avots: EH I, 414



grubulis

grubulis, eine Unebenheit überhaupt Frauenb., Linden in Kurl.: lai cik uznāk sniegs, - tad jau grubuļus piedzìs Linden.

Avots: EH I, 410


grucis

grucis Kaltenbr., Plur. gruči Behnen. Frauenb, =gruce: gručus grūst Frauenb.; grucis, ein Gericht aus Graupen Oknist; Bohnensuppe mit Graupen Sessau. Erbsensuppe, mit Fleisch und Graupen gekocht Schnikkern; gruči, ein Gericht aus Graupen Behnen.

Avots: EH I, 410


grūdiens

grûdiẽns,

1): lietus g. (starker Regenguss)
auch Seyershof;

2): eine Speise aus gestossenen gekochten Erbsen, Kartoffeln und geröstetem Hanf
Lennew., Üxküll; siltais g., Kartoffelbrei Frauenb., Lieven-Bersen, Schwarden.

Avots: EH I, 412


grunči

grunči,

1): auch (mit ) Frauenb., Iw.; Holzabfälle
(mit ) Strasden; Trümmer BielU.; savilku visus (izspārärtuos skudru pūžņa) grunčus kuopā Pas. VII, 351 (aus Selg.).

Avots: EH I, 411


grūt

gŗût,

1): pēc salnas gŗūs visas lapas zemē Frauenb. gŗūstuotā (?) mēnesī ebenda.

Avots: EH I, 415



guģot

guģuôt, ‡

4) untätig sitzend die Zeit verbringen
Kal.: kuo tā vecine tur guģuo visu dienu? Refl. -tiês,

1): auch Ruj., Salisb., (guģeties) Strasden: kad ar bij kuo ēst, viņam vien˙mē̦r patīk g. Strasden. guģuodamās, ka pašai nee̦suot ne˙cik daudz Janš. Mežv. ļ. II, 102 (ähnlich 133);

2) bekümmert, voll Sorgen sein
Kal.: māte guģuojas par meitas izprecināšanu; befürchten, besorgt sein Frauenb, (guģeties) Strasden: viņš guģejās, ka tik nepietrūkst Strasden. es arvienu guģuojuos, kur viņa palikuse Frauenb, tie guģuojas, ka līst: nevar ābulu savākt ebenda. vaimanāju it kâ lielās sāpēs, guģuodamās (oder mit der Bed. I ?) un baiļuodamās, vai tik nebūs lūzis kauls Janš. Mežv. ļ. II, 329.

Avots: EH I, 416


gūgot

I gūguôt;

1): baluoži gũguo Frauenb.; "nesakarīgi dziedāt" Lettihn, Stom.

Avots: EH I, 422


guļa

guļa,

1): taisies uz guļu! Frauenb., Orellen. ar guļu vien visu dienu nuodzīvuot Kand. gabanā bij laba g. Heidenfeld; plur. guļas "?": svētdienu pavada ... plītēšanā, guļās in nešķīstībā Janš. Čāp. 6. lasīdams par laiskumu, guļām un citām blēņām 7;

2): tai istabā trīs guļas Iw., Strasden. uztaisīt guļu Seyershof. es iekš guļu biju slims, ich war bettlägerig
Kalz. n. BielU.; die Schlafstelle Siuxt: viņa uztaisīja guļu savā gultā; die Bettwäsche nebst der Decke und den Kissen Frauenb.

Avots: EH I, 418


guldīt

gùldît (unter gùldinât ): auch AP., Wolm., (mit ulˆ 2 ) Frauenb., Seyershof, (mit ul˜) Salis; ‡

5) schwächen:
zâles Medikamente) gulda sirdi Frauenb. Part. prt. gùldîts: pirmuodienas rītā skrēja uz guldītā Auleja, am Morgen nach der Hochzeitsnacht lief man zum jungen Paar (um von ihm bewirtet zu werden). Refl. -tiês: guldās viņš tur, kur bezdibenuos klintīm saknes ir A. Niedra Zemn. dēls 58; sich betten Segew.: vē̦sā kapā jāguldās.

Avots: EH I, 416


gulta

gùlta: mit ulˆ 2 auch AP., Ramkau, Siuxt, mit ul˜ auch Frauenb., Gramsden, Iw., Kal., Kl.-Roop, Schrunden, Zabeln; ein pejoratives Demin. gultele Janš. Līgava 1, 345, II, 441; 2): auch (ein Gemüsebeet) Linden in Kurl.; ‡

3) gulˆtiņa 2 Salis, = dãri (s. unter dãrs 3).

Avots: EH I, 418


gumzdīt

gumzdît,

1) "mit der Hand (jem.) von hinten vorwarts schieben
(stumt)" Frauenb., Schnehpeln (mit um̂ 2 ), PV. (mit ùm 2 ); "skubināt, musināt" (mit um̂ 2 ) Behnen;

2) "ņurdzīt" Grawendahl: g. suni; knüllen (ein Kleid) Baltinow (gùmzdêt 2 ); drücken, stopfend quetschen Serben: gùmzdīt vilnu maisā. Refl. -tiês "?": kuo tu te gumzdies? PV.

Avots: EH I, 419


gumziķis

gumziķis,

1) "wer sehr hastig isst und schlingt"
Selsau, (mit um̃ ) Frauenb.;

2) "kas gumzā vai gumzājas" PV.: iet gumzu gumzām kâ g.; "ein ungewandter, steifer Mensch"
Mar.; "wer nichts ausrichten kann" Laidsen.

Avots: EH I, 419


gurste

I gùrste,

1): mit ur̂ 2 Frauenb., Grob., Iw., Orelleu, Ramkau, Salis, Seyershof, mit ur̂ Gr.-Buschh.: ieduodat ... gurstīti linu Janš. Apskats 1903, S. 97; eine Handvoll Flachs, Hanf oder Stroh
Orellen; vilnas g. BW. 34825, eine Schur Wolle Brasche; ‡

3) ein dickes, strohernes Band:
salmus sasien ar gur̂sti 2 Orellen; nuo jē̦kulas sataisa tādas gur̂stes 2 ("?") AP.; ‡

4) ein knockenförmig zusammengedrehtes Heubündel
AP.: sìena gubu ceļā paliek gurkstes.

Avots: EH I, 421


gušņa

gušņa: Plur. gušņas Frauenb.,

1): auch Grünw., Lubn, Pussen, Salisb., Schönberg, Seyershof, Wolm.; nom. s. gušnis Salis; vai bij gušņas, vai bij nātras BW. 32402, 2. izmin guḍòus..., lai aug tīri kāpuostiņi! 32523 var.

Avots: EH I, 421


gužas

II gužas,

1): auch Frauenb., Valgale.

Avots: EH I, 421


gužas

II gužas, (selten) d. Sing. guža Nurm. N. Etn. IV, 34, 1)

1) der Kummetriemen,
dzeņaukste Wolm., [Autz, Baltinov]. gužas - siksnas pie rīkiem, īsas dzeņaukstis Drnd. n. A. XIII, 493, Preekuln;

1) pusģē̦rē̦tas ādas, kas tiek izlietuotas sluoksnēs zirgu lietām Adsel n. A. XIII, 493, Frauenb.

Avots: ME I, 685


guzma

guzma,

1): nuo siena ve̦zuma nuovēlās liela g. Frauenb.

Avots: EH I, 421


gverkstēt

gverkstêt: cūka gver̂kst 2 (schreit) Frauenb.

Avots: EH I, 425


īdēt

ĩdêt,

1): auch Frauenb., Siuxt, (mit ì 2 ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 499


ieampļoties

ìeampļuôtiês: auch (mit am̃ ) Frauenb. (von Pferden und Kindern gesagt).

Avots: EH I, 502


ieaudzināt

ìeaûdzinât,

3): sich im Euter bilden machen:
kad guovi ne˙maz neaizlaiž, tad nevar dabūt ie. pirmuo pienu teļam Frauenb.

Avots: EH I, 502


ieaugšupēdus

ieaûgšupē̦^dus, Adv., beinane (nicht ganz) aûgšpê̦du Frauenb.

Avots: EH I, 502


ieaukstēt

ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.

Avots: EH I, 502


ieaukstēties

ìeaũkstêt(iês), durchfrieren ("iesaldēties laukā") Frauenb.: dabūju šuodien tirgū stāvuot labi ieaukstēt.

Avots: EH I, 502


ieaušoties

ìeaũšuôtiês, anfangen zu tollen (von Kindern gesagt) Frauenb.

Avots: EH I, 502


iebalēt

ìebalêt, ‡

2) "?": būtu labi lini, bet par daudz iebalējuši, - iet pušu Frauenb., ‡

3) "anfangen zu bleichen
(intr.)" Smilten. ‡ Refl. -tiês, = ìebalêt ‡ 2: aude̦kls jau krietni iebalējies Oknist.

Avots: EH I, 503


iebauze

iebaũze Frauenb., der haarbedeckte Teil des Kopfes.

Avots: EH I, 503


iebildīgs

ìebildîgs,

1) mitzusprechen, seine Meinung zu erwahnen pflegend
(mit ilˆ ) Oknist;

2) eingebildet, hochmütig
Druw., (mit il˜ ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, (mit il˜ ) AP., (mit il˜ ) Frauenb.: tik ie., ka ni klāt nevar tikt Gr.-Buschh. In der Bed. 2 wenigstens teilweise wohl auf d. eingebildet beruhend.

Avots: EH I, 503


iebilst

ìebilˆst, ‡

3) einwenden.
‡ Refl. -tiês,

1) = ierunâtiês 1 (mit ilˆ 2 ) Frauenb., Ramkau, (mit il˜ ) Lemb., (mit ìl 2 ) Fest., Lettihn, Lis., Lös. Sessw.: ie. kādu vārdu Jürg., Lemb., Sessw. vai tu nevarēji agrāk ie. par savu brāli? Renzen, Smilt. šis vēl kuo gribēja ie., bet neļāva Frauenb., Laidsen. gribēju ie., ka nevaru atnākt Golg. (mit ilˆ ), Vipe;

2) "sich einbilden"
(aus einem handschr. Vokabular); "būt sevī le̦pnam" Druw., Korwenhof, N.-Laitzen: amatā ticis, viņš ir ļuoti iebilˆdies Golg.;

3) "eigensinnig sein"
Celm.; "iecirsties" (mit il˜ ) Lemb.: viņš varē̦tu ie. un tuo neizdarīt;

4) sich beleidigen, übel nehmen
(mit il˜ ) Mar.

Avots: EH I, 503, 504




iebrammēt

ìebram̃mêt "durchschelten, durchprügeln" Frauenb.: tu zirgu iebrammēsi, pec nevarēsi vairs valdīt.

Avots: EH I, 504



iečapstināt

ìečapstinât, ein wenig essen (essend zu sich nehmen) Frauenb.: cik tur nu bija, tuo iečapstināja. - pietika.

Avots: EH I, 507



iecerot

ìecẽ̦ruôt Frauenb., hineinkriechen: ute iecē̦ruoja atpakaļ matuos.

Avots: EH I, 506


iecienāt

ìecienât: "tüchtig abfüttern" Frauenb.: kad tu suni labi iecienāsi, viņš tevi neatstās; "wiederholt etwas Schmackhaftes zu essen geben" Dunika.

Avots: EH I, 507


iecilāt

ìecilât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich zu (er)heben (aufzustehen) beginnen
Frauenb.: bē̦rns jau iecilājies pats vien;

2) nevar vien ie. Laud. "nevar vien piecelties un uzsākt darbu".

Avots: EH I, 506


iecirtība

ìecìrtĩba,

1) die Hartnäckigkeit, der Trotz
AP., Druw., Fest., Frauenb., Golg., Heidenfeld, Korwenhof, Līvāni, Ludsen, Meselau, N.-Laitzen, N.-Schwanb., Ramkau, Rugāji, Selsau, Sessw., Trik., Welonen: sapīcis par laucinieku iecirtību Austriņš Nopūtas vējā 118;

2) die Dünkelhaftigkeit
("iepūtīga iznesība") Laidsen, Mahlup, Rugāji, Schibbenhof: saslimis ar iecirtību.

Avots: EH I, 506


iecirtiens

ìecìrtiêns, ‡

2) der erste Hieb in einen zu fällenden Baum
(mit ir 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 506


iečopīties

iêčuôpîtiês 2 Frauenb., sich gut einleben, zu Wohlstand kommen: Andžus labi iečuopījies savā jaunsaineniecībā.

Avots: EH I, 507


iečužināt

ìečužinât, zausend, auflockernd hineintun (z. B. in Heu od. Stroh) Frauenb. Refl. -tiês, zausend hineingeraten (?): vista dziļu iečužinājusies gultas cisās Frauenb.

Avots: EH I, 507


iedarīt

ìedarît,

1): nevarēji šam ni˙kā ie., lai ar teicies saliekt kâ nazi! Saikava;

3): ne˙kuo nevar ie.; man kann nichts anfangen zu tun
BielU. darbs paliek iedarīts (unvollendet) Ramkau. iedarījuši ve̦zumu un aizgājuši Saikava; ‡

4) hineintun:
kad jau nu ir iedarīts ve̦zumā, tad jāve̦d mājā Ramkau. nevar redzēt, kâ ir iedarīts ("= kâ ielikts aude̦kls stellēs") Frauenb.; ‡

5) einquetschen, zerquetschen
Dunika: ie. pirkstu durīs.Refl. -tiês Dunika,

1) sich verletzen:
puišelis sev kuo ar nazi iedarījies;

2) unversehens eingequetscht werden:
pirksts iedarījies durīs. ‡ Subst. ìedarìjums "?": (piena) ie. jāsalej ķē̦rna Kand.

Avots: EH I, 508


iedauzīt

ìedaũzît,

2): durch wiederholtes Schlagen einschüchtern
Orellen, Sonnaxt: iedauzīts zirgs. tas jau ir iedauzīts: ne˙maz tuvumā nevar rādīties Orellen; ‡

3) = ìepḕrt 2 Orellen. Refl. -tiês,

2): kādreiz kāda teiba pie reņģēm iedauzās Salis; ‡

3) "dusmīgi ierunāties" Frauenb.: baiļ, ka kāds iedauzās.

Avots: EH I, 508


iedāvāt

I ìedāvât,

2): in kleinen Portionen (allmählich) geben
Frauenb.: kad iedāvā kuo, tad ganuos neē̦d. ‡ Refl. -tiês, sich anerbieten (?): bē̦rni, kas iedāvājas zābākus nuotīrīt Pēt. Av. I, S. 164.

Avots: EH I, 508


iedēstīt

ìedēstît, ‡

2) "= ìeaûdzinât 1" Frauenb.: tas tâ iedēstīts, - lai viņš ir muļķis, bet zin, kâ vajag.

Avots: EH I, 508


iedot

ìeduôt, ‡

3) = ìepḕrt 2: es paņemšu stibu un tev ieduošu Salis; ‡

4) hervorrufen, , auslösen:
tādai sievai ... Līzes niekuošanās ... smieklus vien ieduod, nevis bailes Ciema spīg. 290. Refl. -tiês,

1): man luopi labi iedevēs, ne˙viens nebeidzēs AP. baltas aitas neiduodas, viņas ir glē̦vākas Siuxt (ähnlich: Pas. IX, 501); ‡

2) "šad un tad kuo ieduot" Frauenb.: vakarā ieduomuos: (sc.: cāļiem) baltas maizes;

3) unversehens gegeben werden:
man tā ruoka devīga, tāpēc iedevās par daudz Laud.; ‡

4) ie. laulībā, sich verheiraten
Ar.

Avots: EH I, 511




iedzīvāt

ìedzîvât, erwerben Auleja: ne˙kādu mantu nebij ledzīvājis Frauenb. Refl. -tiês, = ìedzîvuôtiês 2: atduošuot, ka[d] būšuot iedzīvā[ju]šies Pas. XII, 43.

Avots: EH I, 512


ieerroties

ìee̦r̃ruôtiês, allmählich missmutig, ärgerlich werden Frauenb.

Avots: EH I, 512


ieēst

ìeêst,

1): vai tu jau ieēdis (ein wenig gegesen)
esi? Oknist. guovs ieē̦dusi adatu. Refl. -tiês,

3) ein wenig (essend) zu sich nehmen:
ieēdieties vēl pienu! Frauenb. ieē̦das tik un krīt atkal pie darba Janš. Paipala 56.

Avots: EH I, 512


iegālis

iegâlis 2 Frauenb., = iẽgãļi.

Avots: EH I, 513


iegrābstīt

ìegrãbstît "nekartīgi (sē̦klu) iestrādāt zemē" Frauenb. Refl. -tiês ebenda, schlecht erlernen (das Lesen oder ein Handwerk).

Avots: EH I, 514


iegrava

iẽgŗava Frauenb., eine kleine Bodenvertiefung, ein kleines Tal.

Avots: EH I, 515




iegula

iẽgula Frauenb. "eine Niederung in einem Acker, wo sich Wasser ansammelt": iegulās rudzi izpuvuši.

Avots: EH I, 515


iegulēt

ìegulêt,

1 ): akmens iegulējis dziļu duobi Saikava; ‡

3) erkrankend bettlägerig werden:
kâ maijā bē̦rns iegulēja, tâ tik rudenī izcēlās Strasden; ie. bakas Frauenb., an den Pocken erkranken, ‡ Refl. -tiês,

1) sich ans Schlafen (Liegen) gewöhnen (?):
tie ir gan vare̦ui iegulējušies: ne par kuo nevar vairs izvākties ārā Janš. Dzimtene III 2 ,12;

2) iegulējušies parādi Riga, zum Termin nicht bezahlte Schulden.

Avots: EH I, 515


ieieskāt

ìeiẽskât, zu lausen beginnen (und nachher das Lausen unterbrechen) Frauenb.: tu man ieieskāji galvu un aizmuki!

Avots: EH I, 516



iejemt

ìejemt, ‡

2) empfangen;
ieje̦mts ... nuo ... svē̦te gare Lat: kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 250); ‡

3) sich angewöhnen
Frauenb.: tâ iejē̦muši un tâ dara;

4) als etwas auffassen, ansehen
Strasden; viņš tuo iejēma (ieduomājas) kâ kaunu. ‡ Refl. -tiês,

1) sich angewöhnen:
viņš bija iejēmies tâ savādi runāt Dunika. mūs[u] pusē tuo tâ nav iejē̦mušies Janš. Līgava II, 258;

2) erlernen:
māte adīja; bet es neiejēmuos Frauenb. puikam cieta galva; nevar lē̦ti ie. grāmatu ebenda.

Avots: EH I, 517



iekalt

ìekal˜t, ‡

4) schmiedend einnehmen, verdienen:
vai tik daudz biji iekalis, ka varēji tādu luopu iemantuot? (zu einem Schmied gesagt) Ciema spīg. 206; ie. naudu, Geld einnehmen, verdienen Frauenb.

Avots: EH I, 518


iekampt

ìekàmpt,

2): auch Ramkau, Segew.; etwas trinken
Deglavs Rīga II, I, 53, einen Schluck nehmen: iekampis pārs klundzienu Anekd. IV, 265. tikkuo iekampu, tūdaļ arī izspļāvu Dunika, Rutzau, Sessw. ‡ Refl. -tiês,

1) = ìe-ķer̂tiês 1 Dunika, Erlaa, Frauenb., Mar., Rugāji, Wandsen: ie. kam matuos, zirgam krēpēs. ie. kuokā;

2) "sich (etwas Verbotenes) aneignen"
(eig.: einen Griff in etw. Tun ) Erlaa, Schibbenhof: tik taustāmuo vien... ie. Juris Brasa 101. iekampies svešu mantu Ramkau. ie. svešā mantā, valsts naudā Schibbenhof;

3) hereinfallen
(fig.): tur nu gan e̦smu iekampies Schibbenhof, Schwitten; ie. nelaimē, versehentlich ins Unglück geraten Jürg.;

4) sich verlieben
Laidsen, Schibbenhof;

5) schnappend einnehmen:
ie. ābuolu mutē;

6) = ìedzer̂tiês: viņš krietni iekampies AP., Erlaa, Heidenfeld, Sessw.;

7) "saēsties" Baltinow. ‡ Subst. ìekampums, ein einmaliges Sichaneignen: būs ie. Juris Brasa 101.

Avots: EH I, 518


iekankstēties

iekankstêtiês 2 Frauenb., aufschreien (vom Birkhuhn): kad teteŗu māte iekankstas, cālē̦ni tūliņ pazūd.

Avots: EH I, 518


iekārēties

ìekãrêtiês: viņai iekārējās dzert Frauenb. pavāram iekārējās pasmeķēt Pas. IX, 75.

Avots: EH I, 519


iekarniski

iekarniski, Adv., herabhängend Frauenb.

Avots: EH I, 518



iekāsēt

II iekâsêt 2 Frauenb., (einen Haken) einhaken.

Avots: EH I, 519


iekaudze

iekaudze,

1): auch Segew., (mit iẽ- ) Frauenb.;

3): auch N.- Schwanb.

Avots: EH I, 519


iekaut

ìekaût,

1): kuo kungs par daudz iekavis (= piekāvis), tas likts ārstēt Dunika, Frauenb. Refl. -tiês,

1 ): viena daļa grivas iekaujas ("ieskaluojas") pumpja kanniņā Seyershof; mit grosser Mühe hineingelangen
Seyershof: kamē̦r te iekaujas pa mūsu (sc.: staignuo, sliktuo) ceļu iekšā nuo lielceļa...;

2) sich zu schlagen (prügeln) anfangen; sich ans Schlagen (Prügeln) gewöhnen
Siuxt: kad ērzelis iekaujas ar māju zirgiem, tad viņš ir nejauks; kad neiekaujas, tad ir labs.

Avots: EH I, 519


ieķeksēt

ìeķeksêt,

1) auf einen Haken
(ķeksis) aufhaken Frauenb.;

2) einkratzen, einreissen
Linden in Kurl.: tik tu man neieķeksē!

Avots: EH I, 525


ieķepāt

ìeķe̦pât, langsam hereinkommen, hineingehen Frauenb.

Avots: ME I, 525


ieķērnāt

ìe̦ķẽ̦rnât, hineinsudeln, -schmutzen, besudeln: kaķe ieķē̦rnājuse abrā Dunika. nevajag ie. (hier und da ein wenig hinlegend) visu šķūni ar bišķiem; augstu pantas vajag kraut Frauenb. Refl. -tiês (s. ME. II, 35), 4): ir jau nu gan ieķḕ̦rnājies, bet dievs zin, kâ galā tiks Peb.

Avots: EH I, 525


ieķeskāties

ìeķe̦skâtiês, in Streit geraten, zu prozessieren anfangen Frauenb.: nepatīkas ie. ar kaimiņiem.

Avots: EH I, 525


ieklāji

ìeklāji: auch (mit iẽ ) Seyershof, Sing. iẽklâjs 2 Salis; dat. s. iẽklâjam 2 Frauenb., als Einlage: alus baļļai ie. atnes gaŗsalmus!

Avots: EH I, 519


ieklambarēt

ìeklam̃barêt Frauenb., in Klammern legen (z. B. zusammengeleimte Bretter zum Trocknen); einklammern.

Avots: EH I, 519


ieklesēt

II ìeklesêt, einen Schlag versetzen Frauenb.: čigāns ieklesēja vīram pa galvu ar džendželi.

Avots: EH I, 520


ieklučot

ìeklučuôt, ‡

3) "in einer Klotzspalte mit Keilen befestigen"
Frauenb.

Avots: EH I, 520


ieklumburēt

ìeklumburêt, mühsam (plump, ungewandt Kalz., mit ùm 2 ) hineingehen (mit um̃ ) Frauenb.; schwerfällig, taumelnd (wackelnd) hineingehen, -fahren Ar.: iereibušais ieklumburēja mājā.

Avots: EH I, 520



ieknaikstīt

ìeknaĩkstît Frauenb., . verprügeln: puikas ņe̦muši ie. mazuo bē̦rnu.

Avots: EH I, 521


ieknaukšēties

ìeknaukšķêtiês: kas tur mežā ieknaûkšķējās? Frauenb.

Avots: EH I, 521


ieknesēt

ìeknesêt, Schläge versetzen, durchprügeln Frauenb.: ie. guovi, kas kāra uz labību.

Avots: EH I, 521



ieknīpēt

ìeknĩpêt;

1) einkneifen, zusammenkneifen:
ie: lūpas Frauenb. ie. (ar diviem pirkstiem) de̦gunu Salis;

2) leicht (= nicht stark) durchprügeln
Gramsden.

Avots: EH I, 521


ieknist

ìeknist, zu keimen anfangen Frauenb.: iesals sāk ie.

Avots: EH I, 521


iekrāmēt

ìekrãmêt, ‡

2) einen Schlag versetzen
Frauenb., Kalz., Lubn.: iekrāmē viņam pa galvu!Refl. -tiês, mit seinen Möbeln einziehen: ie. dzīvuoklī.

Avots: EH I, 522


iekramstīt

ìekramstît,

1): auch Adl., Druw., Fehsen, Geistershof, Grawendahl, Lis., Lös., Lubn., N.-Schwanb., Ramkau, Selsau, (mit am̃ ) Schibbenhof, (mit àm 2 ) Mar.; (mit am̂ 2 ) Peb., Zögenhof, (iekramstêt) Jāsmuiža: iekramstīju putras (kartupeļu) Mar. guovis nuo rīta iekramstīja zaļuo ābuoliņu Jāsmuiža. kuo nu viņš ēda! tik drusku iekramstīja Līvāni, Ruhental, Schibbenhof; ‡

2) "iekrāt, ievākt (krējumu)" (mit -êt ) Līvāni: iekramsteju putrai krējuma; einschöpfen
Vīpe: ie. taukus nuo putras katla;

3) stibitzen
(mit am̃ ) Lems: kalps iekramstīja saimnieka labību;

4) einen Hieb versetzen
Gramsden, (mit am̃ ) Frauenb.: ie. zirgam ar pātagas kātu;

5) (mit dem Fingernagel) ein wenig einkratzen
Renzen. ‡ Refl. -tiês, sich räuspern Sessw.

Avots: EH I, 521


iekrāpt

ìekrâpt, Refl. -tiês,

2) "?": iekrāpjas bišķi pa bišķim (allmählich) un piedzeŗas Frauenb.

Avots: EH I, 522


iekratināt

ìekratinât: leicht (locker) einschütten Frauenb: šâ tâ iekratināta šķunī labība; "nuo gruopē̦tām stenderēm izņe̦mtus sienas baļķus ielikt atpakaļ" Frauenb.

Avots: EH I, 522


iekraule

iekŗaûle 2 Frauenb., der Abhang eines kleinen Hügels.

Avots: EH I, 523



iekraut

ìekŗaũt, ‡ Refl. -tiês,

1) für sich hineinlegen, -laden:
žīds bija sev iekrāvies pilnu ve̦zumu siena Dunika;

2) unversehens hineingeladen werden:
šai ve̦zumā iekrāvies par daudz;

3) sich einlassen:
es ar tādiem neiekŗaujuos Frauenb.

Avots: EH I, 523


iekremelēt

iekremelêt, einen Schlag versetzen Frauenb.: viņam vajaga ie. pa(r) kramenīca.

Avots: EH I, 522


iekrikstēties

ìekrikstêtiês Dond., ìekrikšķêtiês Frauenb., einen kurzen, knackenden Laut erzeugen: dakšas kāts iekrikstējās; vai nebūs ielūzis? Dond. kaut kas iekrikstējās un čāpāja viņam aiz muguras Dünsb. Apakš ziemas svētku eglītes III, 140. man mugurā iekrikšķējās kāds kauls Frauenb.

Avots: EH I, 522


iekripšināt

ìekripšinât, knabbernd (nagend) eilig zu sich nehmen Frauenb.: ieduod aitām kuo ie˙!

Avots: EH I, 522



iekrustīt

ìekrustît, (beim Taufen) benennen; einen Namen (Spitznamen) geben, taufen: kâ nu iekrustīsim jaunuo teliņu? Frauenb. meitas mani iekrustījušas par Andžu ebenda. bē̦rni iekrustīja ve̦cuo par čāčiņu Strasden. Refl. -tiês, sich einen Namenu geben: tu pats gribi sevi ie. citā vārdā Frauenb.

Avots: EH I, 523


iekšaudi

ìekšaudi: auch Frauenb., Siuxt, Sing, iêkšaûds 2 Salis n. FBR. XV, 62: vilce̦na dzija labāka iekšaudiem Siuxt. ar linu me̦tiem un vilnas iekšaudiem Janš. Līgava I, 928.

Avots: EH I, 523




iekumerēt

ìekumerêt, herein-, hineinlocken Frauenb.: gailis visas vistas iekumerējis klētī.

Avots: EH I, 523



iekurēt

ìekurêt (unter ìekurinât),

1): auch Trekņi n. FBR. IX, 94, Adl., Golg., Gramsden, Lis., Livāni, - N.-Schwanb., Vīpe: ie. krāsni, pirti;

2) intr., = ìekurêtiês: vēl ne˙maz nav paspējis ie., un tu jau liec slapju malku Mahlup. ‡ Refl. -tiês, tüchtig zu brennen (intr.) anfangen (von einem Feuerherd): uguns, krāsns iekurējusies Druw., Gramsden, Smilten u. a. ceplis jau iekurējies Livāni. nepaspēja ne˙maz vēl labi ie. Mahlup. krāsnī malka iekurejās Rēzna. ļaut žagariem labi ie. Frauenb. (fig:) naids iekurējies Schibbenhof.

Avots: EH I, 524


iekurināt

ìekurinât, ‡ Refl. -tiês Zvirgzdine, = ‡ ìekurêtiês. ‡ Subst. ìekurinãjums, = iẽkuri Frauenb.: iekurinājumu vajadzēja nuolikt.

Avots: EH I, 524


ieķurkties

ìeķur̃ktiês Frauenb., zu gackeln anfangen.

Avots: EH I, 525


iekurs

iẽkurs: auch AP., Frauenb., iêkurs 2 Salis n. FBR. XV, 64, iẽkuri auch Ramkau, Seyershof, N.-Wohlfahrt: skali bij galvanais uguns iekurs Linden in Kurl. nevar iekurt bez iekuriņiem Ramkau.

Avots: EH I, 524


iekvēpināt

ìekvēpinât: ie. bites Frauenb. ie. gaļu ar dūmiem ebenda.

Avots: EH I, 525


ielaidināt

ìelaidinâi, ‡

2) (ein Kleidungsstück) durch Einsetzen eines Stoffstückes erweitern
("mit aĩ" ) Frauenb.

Avots: EH I, 525


ielaist

ìelaîst,

2): zu zapfen anfangen:
divuos ... bē̦rzuos ielaidu sulas Janš. Dzimtene III2, 155; ‡

5) einlassen, einfügen:
staba rantā, kuŗā bija ielaista... šķē̦rslakta Janš. Dzimtene III 2 , 362; ‡

6) hineinwerfen:
ie. ar akmini luogā Dunika, Rutzau. Refl. -tiês,

4) "ein wenig anschwellen"
Frauenb.: guotenēm ielaižas, kad jauns mēnesis; kad ve̦cs, tad desminelis nav ielaidies;

5) zu gehen anfangen, sich auf den Weg begeben:
bija ielaidusēs kājām Auleja. kad būtu ielaidusies, būtu aizgājuse atpūzdamās Kaltenbr.

Avots: EH I, 526


ielang

I ìelangât,

1): auch (mit ) Frauenb,: puikas ņē̦muši ie. guovi par karusu.

Avots: EH I, 526


ielapot

ìelapuôt,

1): auch Laidsen, Saikava; ‡

2) "Blätter einsammeln"
Frauenb.: vasarā vajaga ie. apšu lapas aitu barībai;

3) durchprügeln
NB: gans ielapuoja suni par nepaklausību.

Avots: EH I, 526


ielavīt

ìelavît "(Getreide) einfahren" Frauenb.: ielavījām gaņ šuodien auzas bez lietus (šķūnī).

Avots: EH I, 526


ielavīties

ìelavîtiês,

1): luops ielavījās labībā Frauenb., Gramsden, Smilten. zirgs ielavejās auzās Līvāni.

Avots: EH I, 526


ieleja

iẽleja: auch Frauenb., Iw., N.-Wohlfahrt, iẽlejs Iw., ìelejs AP., ielejs 2 - auch Prl. n. FBR. ,VI, 94, Lasd. u. a. n. FBR: IX, 138, iẽlejš Kl.-Roop n. FBR. XV, 152, Demin. ielejtiņa Tdz. 41417; nom. plur. ielejīši 36549.

Avots: EH I, 526


ieļēpāt

ieļê̦pât 2 Frauenb., hineintreten, -trampeln.

Avots: EH I, 528


ielēzens

iêlẽ̦ze̦ns 2 (unter iêlê̦zns): ielẽ̦ze̦ni kŗauļi, niedrige Ufer Frauenb.

Avots: EH I, 527


ielienēt

ìeliẽnêt, tr., borgen, leihen Kaltenbr.: ielienējis viņam simtu rubļu Frauenb.

Avots: EH I, 528


ielīkt

II ìelīkt,

1) = ielīgt 1 Dunika: Anete ielīka Kaplūžuos Frauenb.;

2) als Mieter aufnehmen:
ielīka tādu naudenieku tai rūmē Dunika, Frauenb., Salis, Wandsen.

Avots: EH I, 527


ielobt

ìeluobt,

1): hineinlaufen
(mit 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 528


ielukns

ìẽlukns Frauenb., ein wenig biegsam, geschmeidig: pāte̦gas kāts ir tāds ie., ļaujas luocīties.

Avots: EH I, 528


ieluncināt

ielun̂cinât 2: auch Dunika. Refl. -tiês,

2) = ielùocîtiês 3: kad ieluñcinās, tad ir atkal lunkana mugura Frauenb.

Avots: EH I, 528


iemaktēt

ìemaktêt, mit Gewalt hineinstopfen, -stecken Frauenb.: tikkuo varēja ve̦zumu ie. pa šķūņa durvīm iekšā.

Avots: EH I, 528


iemākties

ìemàktiês, ‡

2) in den Wolken verschwinden
(mit â 2 ) Ahs., Frauenb.: saule iemācas.

Avots: EH I, 529


iemaukti

iemaûkti,

1): auch N.-Wohlfahrt, iemaûkti 2 Popen, iêmaûkti 2 Wainsel n. FBR. XIV, 78, Roop n. FBR. XV, 144, Frauenb., Grob., OreIlen, Salis, Seyershof, Siuxt, iẽmaûkti 2 Salis, Demin. nom. s. iemauktiņš BW. 13557, acc. plur. iemauktas BW. 16967, 7;

2) eine gewisse Barttracht:
iemauktus ap žandiem ... bija uzaudzējies Janš. Dzimtene IV, 209.

Avots: EH I, 529


iemaut

ìemaut,

1): auch (mit ) Oknist, (mit 2 ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");

2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.

Avots: EH I, 529


iemērot

ìemẽŗuôt, = iemẽrît; ie. mērā, nach dem richtigen Mass (nicht zu gross) messen Frauenb.

Avots: EH I, 530


iemest

ìemest, Refl. -tiês,

6) "erschrecken
(intr.)" Frauenb.: ieme̦tas un skrien mājā (von weidenden Schafen).

Avots: EH I, 530


iemetināt

ìemetinât,

3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡

4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.

Avots: EH I, 530


iemikāt

ìemikât,

1) einbröckeln
Bers.: ie. maizi pienā;

2) etwas Weiches mit grossen Bissen essend zu sich nehmen
Prl., Wessen;

3) "saņurdzīt; saduot ar dūrēm" Ramkau;

4) (hin)eintreten
(tr.) Frauenb.: ie. salmus dubļuos;

5) wühlend hineingeraten lassen (in Fetzen u. ähnl.)
Meselau.

Avots: EH I, 530


iemilzt

I ìemilˆzt 2: sieksta iemilzusi upes sane̦sumuos Stenden. grāvis iemilzis Laidsen; mit der Zeit (hin)einsinken Dond., Frauenb.: miets mē̦sluos iemilzis, ka ne izkustināt vairs nevar.

Avots: EH I, 530


igvārce

igvârce 2 Frauenb. (auch ein acc. plur. igvârčus 2 gehört), eine Grube mit stahendem Wasser: i. ir, kur ūdens gulēja; pļavās ar tādas bij.

Avots: EH I, 429


igvartis

igvartis,

1) ein kleiner Teich in der Nähe des Hauses
Blied. n. Etn. IV, 34. igvartis - mazs ar dēļiem izbūvē̦ts dīķītis putniem kur uzturēties, īpaši muižās Frauenb.;

2) = igvāts A. XIV, 408; [in Bershof in der Bed. 2 igvārts (Genitivform nicht angegeben); in Mitau igvārte].

Avots: ME I, 702


īkšis

îkšis (unter îkstis): auch Linden in Kurl., (mit î 2 ) AP., Dunika, Frauenb., Rutzau. îkšķis (unter îkstis): auch Blieden, (mit î 2 ) Lesten n. FBR. XV, 20, AP., Salis. - Demin. îkšķītis,

2): neduomā ... manu mazu augumiņu! lai es būtu kâ ī. ... BW. 21778, 2.

Avots: EH I, 500


īļa

îļa 2 Frauenb., comm., ein unruhiger Mensch: tu tik esi tāds ī., nemiera pilns.

Avots: EH I, 500


īļāt

îļât 2 Frauenb., -ãju, hin und her bewegend lockern: viņš tamē̦r mietu īļāja un kustināja, kamē̦r beidzuot izrāva ar. Refl. -tiês, sich unruhig gebārden Frauenb.: bē̦rns nevar mierīgi nuosēdēt; viņš īļājas un kustas vienā gabalā.

Avots: EH I, 500


ilgam

il˜gam (unter il˜gãm ),

1): auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH I, 429


ilknis

il˜knis C., il˜kts, -s, L., A. XIV,I, 409. il˜kss, -s, [PS., Trik.], Frauenb., dial. ilkse LP. VII, 141, ilkši (Plur.) Vēr. I, 224, ilksne Kand. (durch Kontamination mit dem ähnlich lautenden ilkss, die Femerstange),

1) der Hauzahn des Ebers, der Fangezahn:
kuiļa ilkses LP. VII, 141;

2) ilkses, Backen- od. Schechtzähne junger Pferde
L., St., U.,

3) der Zahn eines Elephanten
Vēr. I, 224;

4) auch von grossen Zähnen der Menschen: baltie ilkņi vien caur ūsām pazibēja MWM. VI, 409. Nebst ilts zu li. ìltis, -ies "Hauzahn";
[le. ilknis vielleichi = li. iltinis "клыковый", woraus nach Schwund des i zwischen t und n le. ilknis entstehen konnte, und aus ilknis könnte das k von ilkts (für ilts = li. ìltis) bezogen sein; da ilkšu gen. pl. zu ilkts "Hauzahn" und ilkss "Femerstange" ist und an letzteres auch ilkši (wo š aus tj entstanden sein kann) erinnerte, konnte ilkss- (für ilkt-) in der Bed. von "Hauzahn" aufkommen. Anders darüber Būga KSn. I, 168. der li. ìltis aus * ìlktis herleitet und mit le. ilkss "Femerstange" verbindet].

Avots: ME I, 706


ilkse

I ilkse (unter il˜knis ): auch (mit il˜ ) Frauenb.

Avots: EH I, 430


īpašu

ĩpašu Frauenb., Siuxt, Adv., = ĩpaši: cūkas ī. (abgesondert, allein) ganīja Frauenb.

Avots: EH I, 501


irbene

ir̃bene (unter ir̃be̦nājs ): auch Frauenb.; Salis, Siuxt; die Frucht (Beere) des ir̃benājs AP.

Avots: EH I, 431


irbs

ir̂bs 2 : auch ("Stricknadeln") Frauenb., (mit ìr 2 ) Saikava, (mit ir ) Puhren n. FBR. XIV, 46, Tals.: devu ... irbus, lai nuoada ... juostu BW. 22609, 4. Demin. irbiņi; Segew., das untere Geflecht in einem Holzschlitten.

Avots: EH I, 431


irbuls

irbuls (unter ir̃bulis ),

1): citiem bij uogi ar ir̃buliem Frauenb.;

4): ein Stäbchen zum Befestigen der FIachsknocke
- auch Luttr.; ein dünnes, glattes Stäbchen, dessen ein od. beide Enden zugespitzt sind (mit ir̃ ) Siuxt: lai es drāžu irbuliņu (Var.: sprunguliņu ) BW. 2066, 1. bē̦rni irbulus (Var.: īle̦nus) drāza 20973.

Avots: EH I, 431


īsi

îsi (unter îss),

1): ilgi vai ī., bald, über kurz oder lang:
kad ir pa trīs jē̦ri, tad ilgi vai ī. aitas iznīkst Seyershof; ‡

2) schnell:
vasara paiet ī., daudz īsāk kâ ziema Kand. īsāki jau nu paiet laiks Siuxt; ‡

3) kurzweilig:
man tīk, ka cil[v]ē̦ki: taču īsāki būs Frauenb.;

4) nah
Frauenb.: pieliec krē̦slu īsāki klāt!

Avots: EH I, 501


īsums

îsums,

1): dienas iet uz īsumu, die Tage werden kürzer
Kand.;

2)

a): die kurze Wolle von den Beinen und der Leistengegend eines Schafes
Frauenb., Sonnaxt: piecirpu gruozu i[r] gruoza vāku; gruozā garumi, vākā īsumi BW. 20097. īsumiņu villainīti Tdz. 38348.

Avots: EH I, 502


īsums

îsums,

1) die Kürze, das Kurzsein:
ej, dieniņa, īsumā, werde kürzer BW. 4453. kruodzenieku īsumā pārklaušināja Dīcm. I, 43;

2) īsumi,

a) Überbleibsel von getockter Wolle Frauenb., kurze, schmutzige Wolle
A. XIV, 1, 409: meitieši... kārsa vilnas īsumus Latv. [īsumiņus paturēja dzīparam BW. 35627;]

b) Kurzstroh:
īsumi - smalkie jeb īsie salmi, kuo atšķiŗ ar režģa palīdzību, kad piedarba klājiens jau nuokults Druw., Bers. n. A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 838


īvere

ĩvere PS., Streit, Zwist, Reibung, Ärger: kas tev ar viņu par īveri Nigr., Frauenb. Aus dem Mnd. (yuer " Eifer " bei Russow).

Avots: ME I, 838


izaurēt

izaũrêt: vējš izaurē istabu Fest., Frauenb.

Avots: EH I, 432


izblēņoties

izblèņuôtiês, nach Herzenslust Possen treiben (albern): izblēņuojās, kamē̦r apnika AP., Frauenb. ļaus vaļu i., kâ pats gribēsi R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 128.

Avots: EH I, 435


izbrucināt

izbrucinât

3) mit dem Sensenstreichholz schärfen
(perfektiv): i. izkapti ar brucekli Frauenb., Iw., Stenden. ‡ Refl. -tiês, die Kleider abstreifend, sich von denselben befreien: puiši izbrucinājušies vienuos kre̦kluos un biksēs Wessen.

Avots: EH I, 436


izbružāt

izbru˛ât,

1): siets jāizbružā, lai labība birst cauri Saikava; ‡

2) "?": nuo izbružātā ceļa K. Students Latvis № 1558; ‡

3) = nùokal˜puôt Frauenb.: gan jau es tuo vienu gadu izbružāšu ar. ‡ Refl. -tiês, sich gehörig reiben (perfektiv).

Avots: EH I, 436


izbumbarot

izbum̂baŗuôt 2 Frauenb., leise und mit einer groben Stimme aussprechen.

Avots: EH I, 436


izburkšināt

izbur̃kšinât Frauenb.,

1) rasselnd hinaus-, herausfahren;

2) mit einer Maschine (Gelreide) ausdreschen.

Avots: EH I, 437


izburmetēt

izburmetêt Frauenb. "hastig und unverständlich aussprechen". Erinnert an r. бормотать "murmeln".

Avots: EH I, 437


izburnīt

izburnît: ausreiben Frauenb. (mit ur̂ 2 ): dubļainas drēbes izkaltēt un i.

Avots: EH I, 437


izbužināt

izbužinât, tr.,

1) auszausen:
matus. mati, kas bija izbužināti ce̦kulu ce̦kulos Por.;

2) lausen
Frauenb.

Avots: ME I, 720


izčabarēt

izčabarêt Frauenb., (die Leibesfrucht in der Gebärmutter) vernichten, verderben.

Avots: EH I, 438


izčabināt

izčabinât,

1) = ‡ izčabât Sassm.;

2) deflorieren
Frauenb.;

3) raschelnd hinausgehen (herauskommen)
Warkl.: i. nuo me˛a;

4) = uzčubinât Kalz.: i. gultas maisu; "taustuot viegli izpurināt" AP.;

5) verwöhnen, verhätscheln
Lubn., Meiran: i. bē̦rnu. Refl. -tiês,

1) sich zur Genüge herzlich (liebevoll) aussprechen
Kalz.;

2) nevar vien i., sich fertig machen
Kalz.

Avots: EH I, 438



izčavāt

izčavât,

1) ausladen (Heu oder Getreide aus einer Fuhre)
Frauenb.: i. ve̦zumu;

2) (Rekruten als untauglich für den Kriegs dienst) ausbraken Spiess;

3) "izdzìt, izmest" Frauenb.: i. kuo nuo mājām.

Avots: EH I, 439


izcelt

izcelˆt,

1): suns izcēlis (hat aufgescheucht)
zaķi Schrunden. šis ārste var tevi i. (= izglābt) nuo nāves Linden in Kurl.;

2): nuo ve̦cās vietas mani ni˙kaî nevar i. (verjagen)
Zvirgzdine;

4): i. (= pacelt gaisā) pirkstus Frauenb. Refl. -tiês,

1): viņa šuorīt izcē̦lusēs (= uzcē̦lusies) agrāki Janš. Apskats 1903, S. 18.

Avots: EH I, 437


izcenkoties

izce̦ñkuôtiês Frauenb., sich auszanken.

Avots: EH I, 437


izcilāt

izcilât (li. iškilóti): i. (herausheben) nuopļautās pupas nuo zâles Frauenb. vai tik ve̦cs cilvē̦ks vairs var arklu i. (beim Pflügen wiederholt heben)? AP., Sonnaxt u. a. i. (hebend umstellen) maizi krāsnī Jürg. i. pupas (= kartupeļus) Warkl., nachdem zwischen den Reihen der Kartoffelpflanzen mit einem Pflug Furchen gezogen sind, etwaiges Unkraut zwischen den Kartoffelpflanzen ausjäten und (beim Pflügen) etwaig teilweise verschüttete Kartoffelpflanzen aufrichten. gabalu gabaluos i. zergliedern Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 438


izčomerēts

izčuõme̦rê̦ts Frauenb. "ausgefressen, von Insekten ausgehöhlt": i. dēlis, kuoks.

Avots: EH I, 440


izčūkstēt

izčūkstêt,

1) = ‡ II izčukstêt: viss tâ˙pat izčūkstēja: ne˙kas neiznāca Bers. n. Ar.;

2) "nespē̦kā palikt" (mit ũ ) Frauenb.: ja tu tâ skriesi pie darba, tad tu beigās izčūkstēsi (neizturēsi);

3) (zischend) verdampfen
Frauenb.: zeme ir tik sausa, ka izčūkst vien, kad uzlej ūdeni.

Avots: EH I, 440


izčumināt

izčuminât: tārpi izčuminājuši (izē̦duši) kûtes 2 Frauenb. Refl. -tiês ebenda, sich saumselig (zu einer Arbeit) ausrüsten.

Avots: EH I, 440


izčunčināt

II izčunčinât, in kleinem Trab herausfahren Frauenb.; in kleinem Trab durchfahren: lē̦nā gaitā ar savu luosīti... dažas ielejas izčunčinās Janš. Līgava II, 307.

Avots: EH I, 440


izčūrāties

izčũrâtiês Frauenb. "rechtzeitig womit fertig werden": tu nevari un nevari vien i˙!

Avots: EH I, 440


izčurināt

izčurinât, ‡

2) (ein Kind) ausharnen lassen (machen)
Frauenb.

Avots: EH I, 440


izdakarēt

izdakarêt Frauenb. "beschlafen" (vulgär).

Avots: EH I, 440


izdandalāties

izdandalâtiês,

1) "?": sāniski sē̦duot nevar ar diviem zirgiem i. Janš. Mežv. ļ. II, 142 (zur Bed. vgl. katra... dīda, dandalā un valda savu kumeļu ebenda 143);

2) "mit Gerausch, polternd heraus-, hinauslaufen"
Pankelhof;

3) "iztrakuoties, izbļaustīties (von Zigeunern)"
Frauenb.;

4) "in der Rede und in den Bewegungen zur Genüge Zigeuner imitieren"
AP.

Avots: EH I, 441



izdikāt

izdikât Frauenb., mit kleinen Schritten heraus-, hinauslaufen (von Kindern). Refl. -tiês ebenda, zur Genüge mit kleinen Schritten laufen (von Kindern).

Avots: EH I, 442


izdildiski

izdildiski (?) Frauenb. "frech; mit Gewalt": viņš man tik i. taisās virsū, gribe̦dams piekaut.

Avots: EH I, 442


izdilt

izdilt, ‡ Subst. izdilums Frauenb. u. a., ein durch Verschleissen oder Geriebenwerden entstandenes Loch.

Avots: EH I, 442


izdipāt

izdipât Frauenb., heraus-, hinaustrippeln.

Avots: EH I, 442


izdot

izduôt,

2): me̦lni audi labāk izduod (machen hervortreten, bringen zur Geltung)
rakstu Auleja. liecību i. (= izteikt) Strasden. viņš ne˙kā negrib i. (verraten?) nuo savas dzīves ebenda;

5): i. visus jē̦rus Frauenb. ("lē̦tā naudā"), Iw., Puhren, Siuxt, Strasden. Refl. -tiês,

1): rudzus jau tâ neizdevās (man verkaufte nicht so vollständig)
kâ citu labību Siuxt. diezgan jau izdevuos (habe genug mich zu beschlafen erlaubt) tai laikā, kad... Anekd. IV, 165; i. uz beidzamuo, alles Geld ausgeben Diet.;

3): geschehen
AP.: nezinu, kâ tas tâ varēja i.;

6) verausgabt werden:
labs izduodas, ļauns paturas (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Subst. izduôšanâs, das Gelingen: uz labu izduošanuos! Dunika.

Avots: EH I, 444



izdrebināt

izdrebinât: šīs bē̦das tâ satrieca un izdrebināja viņas ... kauliņus, ka ... Pirmais solis uz laimi, S. 28. ‡ Ref1. -tiês Dunika, Frauenb., eine Zeitlang gründlich beben: kamē̦r pārnācu, krietni (nuo aukstuma) izdrebinājuos.

Avots: EH I, 443


izdroztalāt

izdruõztalât Frauenb., allzu fein zerspalten.

Avots: EH I, 443


izdrumslāt

izdrum̃slât Frauenb., zerbröckeln (tr.), fein zerspalten: i. malku; "neglīti nuostrādāt (kādu kuoka lietu)" Līvāni.

Avots: EH I, 443



izducelēt

izducelêt Frauenb., gründlich beschlafen (vom Geschlechtsakt).

Avots: EH I, 443


izdumbrāt

izdum̃brât Frauenb., aus-, niedertreten (izbradât): zirgi izdumbrājuši visu pļavu.

Avots: EH I, 443




izdunckāt

izdun̂ckât 2 Frauenb., zur Genüge mit Rippenstössen traktieren.

Avots: EH I, 443



izdzimt

izdzìmt,

2): bē̦rns izdzimst taisni pēc tē̦va Frauenb.

Avots: EH I, 445



izdzirdīt

izdzirdît (li. išgìrdyti ),

1): izguldījis tuo, izdzirdījis un paēdinājis Pas. X, 149; eine längere Zeit hindurch tränken:
izdzir̃dījis teļu sešas nedēļas Frauenb.

Avots: EH I, 445


izdzisināt

izdzisinât: auch (i. putru) Schwanb., Sessw., (i. misu; istabu) Frauenb. ‡ Refl. -tiês, sich abkühlen Jürg.: sasvīdis nedrīkst vējā i.

Avots: EH I, 445


izdzīt

izdzìt,

1): izkaltušās kaņepes nuo rijas izdze̦n (man schafft hinaus)
piedarbā AP. veļa kaulu lāgā nevar i. Sonnaxt. i. (= iztecināt, izgatavuot, vgl. r. выгнать "destillieren") de̦gvīnu Kaltenbr. pate̦kas labas, kad pa mē̦ram izdze̦n (iztecina) Auleja;

2): i. (= iegūt, vgl. r. выгнать "verdienen")
lielu naudu Heidenfeld;

3 b): tuo puiku gan izdze̦n da pēdīgam AP. viņs māk i. saimi Linden in Kurl.;

4): kad dārzs bij izarts (= uzarts), tad izdzina (izara) grē̦das Mahlup. bij izdzīta tāda gruope Iw.; ‡

7) i. vārītuos Mahlup, sieden machen:
kad pienu nuoņem, tad sulas izdze̦n vārītuos (kad biezpienu nuoņe̦m, tad sulas ir ne visai karstas, bet pēc tam tās karsē, kamē̦r sāk vārīties);

8) auspeitschen
(ar pātagu izkult) Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

3) mit dem Vieh (auf die Weide) ziehen
(intr.) Kaltenbr.: gans jau izdzinies. i. ganuos Saikava; ‡

4) auf einem schlechten Weg hinaus-, herausfahren
Saikava; ‡

5) = izspiesties 1: kārpai gals izdzinies ārā (nuo ādas) Salis; ‡

6) "?": kad guovs par daudz ietas ar vērsi, tad tā atkal izdze̦nas ārā Frauenb.

Avots: EH I, 445


izdzīvāt

izdzîvât,

1) verleben:
izdzīvāt daudz gadu Auleja;

2) durchleben:
e̦smu pasauli izdzīvājis (= ilgi pasaulē dzīvājis) un daudz pieredzējis Frauenb.;

3) = izputinât 3 Frauenb. Refl. -tiês,

2): zur Genüge arbeiten
Frauenb.;

4): i. nuo kā Siuxt, lebend allmählich etwas verlieren:
i. nuo bitēm.

Avots: EH I, 445





izērpēt

izẽrpêt Dunika, Frauenb., mit einer ērpe aussieben.

Avots: EH I, 446


izēst

izêst,

1): rāvs izē̦d pirstus: par vienu dienu tie jē̦li Heidenfeld. saule ar savu siltumu izē̦dusi (izkaltējusi) slapjumu ebenda, saule, ūdens izē̦d le̦du Linden in Kurl.; ‡

3) mehrere Male der Reihe nach essen (können):
jaungada naktī vajag divpadsmit reižu i. Linden in Kurl. ziemu ni˙kad četrreiz neē̦d; kur tu četras (reizes) izēdīsi! Auleja. Refl. -tiês,

1): izēdēmēs bruokašķu Heidenfeld; "sabaŗuoties": aitas izē̦das tre̦knas Frauenb. jis izēdies Auleja;

2): krējums izē̦das (wird aufgegessen);
pie sviesta netiekam Linden in Kurl.

Avots: EH I, 446


izgalināt

izgalinât Frauenb., vertilgen; umbringen: i. visus prūšus.

Avots: EH I, 447


izgarēties

izgarêtiês,

2): auch Kalz., Lubn.; ‡

3) = izplẽnêt: uogles izgarējušās Seyershof. nevajaga ļaut krāsnei (d. h. den Kohlen im Ofen) par daudz i. Frauenb.

Avots: EH I, 447


izgarināt

izgarinât,

1): garināji, kamē̦r izgarināji aukstu pirti Siuxt;

2): auch Frauenb. ‡ Refl. =tiês; abkühlen (intr.); sich vom Dampf befreien: durvis stāvēja vaļā, kamē̦r pirts izgarinās Siuxt.

Avots: EH I, 447


izģeldēt

izģeldêt, ‡

2) taugen (von einer Reihe von Subjekten)
Frauenb.: viņam izģel˜dēja visas meitas.

Avots: EH I, 451





izgnēzēt

izgnẽzêt Frauenb., Wandsen, eine grosse gnẽze (Kohlstengel) bildend auswachsen: kā puosti izgnēzējuši.

Avots: EH I, 448


izgniezt

II izgniẽzt Frauenb., (mit 2 ) Wandsen, (etwas Schweres) heraus-, hinaustragen, -schleppen: vai tu varēsi i. tuo maisu nuo klēts?

Avots: EH I, 448


izgozēt

izguôzêt: "auf Kohlen im Ofen (Brot) ausbacken (izcepinât)" Frauenb. (mit ). Refl. -tiês,

2) zur Genüge, nach Herzenslustfaulenzen
Siuxt: labi izguozējies jau nu esi, - sāc taču strādāt!

Avots: EH I, 451


izgrabēt

izgrabêt,

1): rati izgrabējuši Frauenb.; ‡

2) rasselnd heraus-, hinausfahren
Wandsen: rati izgrabēja nuo pagalma;

3) zur Genüge Unsinn schwatzen
Sessw.: vai nebūsi reiz izgrabējis? ‡ Refl. -tiês, ohne Erfolg eine Zeitlang zu jem. sprechen Frauenb.: vari i., cik gribi. - viņš neliekas ne zinis.

Avots: EH I, 448



izgrāvēt

izgŗãvêt Frauenb., Iw., Siuxt, izgŗãvjuôt Dunika, = izgrãvêt: i. laukus, pļavas, purvus. nepagūdams tuo (= plē̦sumu) i. Janš. Dzimtene II 2 16.

Avots: EH I, 450


izgremzdot

izgre̦mzduôt. puika izgre̦mzduojis pusi nuo kāļa un apēdis Frauenb.

Avots: EH I, 449


izgremzties

izgrem̃ztiês Blieden, Frauenb., eine Zeitlang oder zur Genüge grollen (zürnen) Ermes: izgremzās, izgremzās un aizgāja. viņš vēl ilgi nevar vien par tuo pašu i: PV.

Avots: EH I, 449


izgropēt

izgruopêt: izgruõpêt Frauenb.; auslöchern (izduobēt, izurbulēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 450


izgrozīt

izgruõzît, ‡

2) verrenken
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: izgruozītu ruoku atkal iegruozīt. Refl. -tiês, sich verāndern: šī ir izgruozījusēs (hat sich angepasst): nerunā vai[r] tâ kâ Skrundā Frauenb.

Avots: EH I, 450


izgumbāt

II izgumbât, ausbfegen: saules izgumbāts kuoks Warkl. Refl. -tiês (schon ME. 1, 742): kuoks izgum̂bājies 2 Frauenb.

Avots: EH I, 450


izieskāt

iziẽskât,

1): aucn Līvāni;

3) durchsuchen (-ât)
Warkl.: i. malu malas.Refl. -tiês Frauenb. u. a., einander ablausen: ļauj mums i˙!

Avots: EH I, 451


izjakarēt

izjakarêt, ‡

2) beschlafen (geschlechtlich)
Frauenb.

Avots: EH I, 451


izjāt

izjât,

3): zirgu i., ein Pferd probieren
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "probieren");

8) "hinaustragen"
Frauenb.: kas man tuo ē̦rkuli izjājis ārā?

9) hinaustreiben
(li. išjóti dass. bei Būga KSn. I, 109) Lemb., Salis, Smilten: i. kādu ārā nuo istabas.

Avots: EH I, 452


izjemt

izjemt: izjēme nuo krāsnes *še̦kauņus Pas. IX, 517. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich herausnehmen;

2) = iztẽrêtiês: tā nauda izje̦mas ar Frauenb. pa druskai (in kleinen Portionen, allmählich) vien izjēmēs (der Fleischvorrat, von dem beständig gegessen wurde) Kaltenbr.;

3) = izņemtiês 2: izjem̃ties visu nakti ar linu mīstīšanu Dunika;

4) = izņemtiês 3.

Avots: EH I, 452


izjozt

izjuôzt,

2): still und heimlich hin ausgehen
Frauenb.

Avots: EH I, 452



izkāmēt

izkãmêt, Retl. -tiês: auch Laud., N.-Peb., Tittelmünde: viņš skuolā tâ izkāmējies, ka nevar ne pieēsties Frauenb., Seyershof. it kâ izkāmējušās PW. Šis ar mani tiesāties? 11.

Avots: EH I, 454


izkampt

izkàmpt: šuopavasar rudzi tādi izkampti Frauenb., in diesem Frühjahr ist der Roggen stellenweise ausgegangen.

Avots: EH I, 453


izkamstīt

izkam̃stît (sic !) Frauenb. "stellenweise herausgreifen". Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang vergebens nach etwas haschen (greifen):

Avots: EH I, 453


izkankšināt

izkankšinât, austrinken, aussaufen Frauenb.: kamē̦r es atnāku, viņi jau izkankšinājuši visu pudeli tukšu.

Avots: EH I, 453


izkantēt

izkantêt,

1): "izdabūt" Golg., "izgādāt" N.-Peb., "izkaulêt" Sessw., entlocken, erbitten Frauenb.: dabūju gan nuo viņa i˙pāris latu;

2) beim Fischen die Stricke aufs Bis herausziehen
(aus einem handschriftl. Vokabular);

3) = iztēst: i. kādu kuoku PV. i. stabu Mar., Sessw.;

4) ausessen
(vulgär): i. visu bļuodu putras Mar.;

5) vertreiben:
i. kādu nuo mājas, nuo vietas Kaltenbr., Mar., Smilten;

6) = izkaût 2 Mar.;

7) besäumen:
i. priekšautu ar sarkanu Smilten u. a.

Avots: EH I, 453


izkāpaļāt

izkãpaļât: es nevaru i. pa tādām stāvām trepēm Frauenb. ‡ Refl. -tiês, nach Herzenslust (zur Genüge) steigen, klettern: izkāpaļājās pa klintīm Daugava 1936, S. 141.

Avots: EH I, 454


izkapts

izkapts: izkapte auch BW. 2218, Demin. izkaptīte 28650, 4, nom. s. izkaptis Rutzau n. FBR. VII, 121; tie akmeņi, kuo izkapte ķeŗuot, vairs neauguot Frauenb.

Avots: EH I, 453


izkārot

‡ *II izkãruôt: part. prt. act. izkãruojis, unersättlich Frauenb.: palika guovis tādas izkāruojušas ("badīgas, nepieēdināmas"), kad nedeva miltus. Refl. -tiês, zur Genüge (vergeblich) nach etw. verlangen: viņš visādi izkāruojās, bet nedabūja ne˙kā PV. guovis tādas izkāruojušās (= izbaduojušās) Frauenb.

Avots: EH I, 455


izkarsis

izkarsis, ‡

2) stark ausgehungert
(mit ar̂ 2 ) Heniņ: puisis ļuoti i. pēc dzēriena (pēc sieviešiem) Frauenb.

Avots: EH I, 453


izkārtot

izkā`rtuôt (unter izkā`rtât),

3) erklaren:
mēs viņiem skaidrs neizkārtuojām, ka ... Frauenb. viņš man visu gribēja izkārtet, kâ lai es daru Strasden.

Avots: EH I, 455


izkāst

I izkãst, ‡

2) fig., herauspressen, abdringen:
viņš grib i. visus spē̦kus gājējam Frauenb.

Avots: EH I, 455


izķausēt

izķaûsêt 2 Frauenb., gierig aus(fr)essen.

Avots: EH I, 460


izkaut

izkaût,

1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;

2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.;

4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof;

5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.

3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.

Avots: EH I, 454



izķebarāt

izķe̦barât Frauenb., langsam und mühsam hinausgehen.

Avots: EH I, 460


izķeparāties

izķe̦parâtiês: (fig.) kaimiņš izķe̦parājies nuo visiem parādiem Frauenb.

Avots: EH I, 460


izķepēt

izķepêt: "herausnehmen" Frauenb.: i. visu sviestu.

Avots: EH I, 460



izķidāt

izķidât, izķidît LP. IV, 136. izķiduôt Wid., tr.,

1) die Eingeweide
(ķidas) der Fische ausweiden [izķidêt Bielenstein Holzb. 660]: zivis:

2) herausholen:
tikkuo spēju viņu ar visu ve̦zumu izķidāt nuo grāvja Frauenb.

Avots: ME I, 759



izklabināt

izklabinât, ‡

2) klopfende Laute hervorbringen:
viņš ... ar rīkli un mēli ... izklabinuot kâ vēja dzirnavas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 132; ‡

3) rasselnd (polternd) hinausfahren
(intr.) Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang klopfen
Dunika: velti izklabinājuos pie durīm;

2) nach Herzenslust, zur Genüge schwatzen
(perfektiv) Dond.: vai nebūsi diezgan izklabinājies?

Avots: EH I, 455



izklandzināt

izklañdzinât: tu izklandzini pa mājām, ka tu esi mani izpļāvis Siuxt. niekus i. pa visu pagastu Frauenb.

Avots: EH I, 455


izklāpšus

izklãpšus Frauenb., Adv., "sehr eilig": i. aizskriet.

Avots: EH I, 456


izkļaut

izkļaût,

1): gierig austrinken
(mit ) Frauenb.: i. visu krūzu (spaini) tukšu;

2) ausbiegen
(mit ) Auleja: pirksts līks izkļauts. ‡ Refl. -tiês, sich auseinandergeben U. (unter kļaut): mucas galdi izkļāvušies U. (rateņus) nuo bē̦rza kuoka taisa: jie ni izkļaunas, ni Auleja.

Avots: EH I, 457


izklerot

izkle̦ruôt Frauenb. "eine Zeitlang ohne Arbeit herumbummeln": visu dienu i.

Avots: EH I, 456


izklikšināt

izklikšinât "ausdreschen" Frauenb.: vai varēsit līdz pusdienai i.?

Avots: EH I, 456


izklikšķēt

izklikšķêt "den Fuss verstauchen (von Menschen)" Frauenb.

Avots: EH I, 456


izkluburēt

izkluburêt "mit Mühe hinausgehen" Frauenb.: dzē̦rājs tikkuo varēja i. nuo dze̦rtuves laukā.

Avots: EH I, 456


izklukstēt

izklukstêt, ausplaudern: kad tu dabīsi kau[i] kuo dzirdēt, tad izklukstēsi pus pasaulei Saikava. Refl. -tiês, nach Herzenslust, zur Genüge glucken: vista var i., cik grib, - pīlē̦ni nenāk Dunika, Frauenb.

Avots: EH I, 456


izklunkšināt

izklunkšinât: Frauenb. "(eine Flüssigkeit aus einer Flasche) hörbar austrinken".

Avots: EH I, 457


izkņēgāt

izkņẽ̦gât,

1) zerbröckeln
Frauenb: bērniem nevar ļaut maizi (gaļu) i.;

2) =izknẽ̦gât, izņakât: i. ēdienu C., Dunika, Stenden. Refl. -tiês Stenden, eine Zeitlang, sich nur das Beste aussuchend, mit langen Zähnen essen: tur viņš izkpē̦gājās, bet ne˙kuo neapēda.

Avots: EH I, 458



izknierēt

izkniẽrêt, Perfektivform zu kniẽrêt 1 Dond.: pīles izkniẽrē savas spalvas Stenden; "reinigen; herauslesen, -nehmen" Frauenb.: i. akuotus nuo drēbēm. Refl. -tiês;

1) sich zur Genüge mit dem Schnabel das Gefieder ordnen:
pīles nu gan labi izknierējas Dond., Wandsen. jāizdze̦n. zuosis laukā, lai labi izknierējas, izkasās Frauenb. izstaipījies un izknierējies Dünsb. Bērnu draugs I, 58;

2) "sich zurechtmachen"
Schwitten: nevar i. vien ceļam.

Avots: EH I, 457


izkņubināt

izkņubinât, = izknubinât (?): i. sev de̦gunu: i. me̦zglu Frauenb.; = izknibinât Dunika. Refl. -tiês, eine Zeitlang knibbern Dunika: i. labu laiku, bet mazgu vaļā nedabūt.

Avots: EH I, 458


izkopt

izkùopt,

1): ausarbeiten
Frauenb.: kad nau daudz, tad izkuopj paši linus;

2): aushauen:
varuot ... kādu gabalu audzēkņa i.; ... tad malkas un žagaru ... pietikšuot Janš. Bandavā I, 31.

Avots: EH I, 460


izķosēt

izķuõsêt Frauenb. "ausessen".

Avots: EH I, 461



izkrāmēt

izkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang kramen;

2) pflegend fertig werden
Frauenb.: es taču viena nevaru i. ar tik daudz bē̦rniem.

Avots: EH I, 458


izkratināt

izkratinât Frauenb., = izkratît: pa neadze̦nu šostju braucuot i. kādu cilvēku.

Avots: EH I, 458



izkridžināt

izkridžinât: mit einem kre̦tuls auswindigen Frauenb.

Avots: EH I, 458


izkrist

izkrist,

3): man pašam neizkrīt, für mich selbst ist es ungelegen (nicht gut möglich)
Deglavs Rīga II, 1, 150; ‡

4) zugrunde gehen, ruiniert werden, sein Hab und Gut vertun
Frauenb.: kad saimnieks izkrita, tad luopus izdzina muižā. izkrituši (ausgestorben) vēži upēs ebenda; ‡

5) fallend sich ausstrecken:
zirgi izkrīt izšļauku nuo bailēm (bei Gewitter) Frauenb.

Avots: EH I, 458, 459


izkroģot

izkuģuôt, ‡

3) "nesaprašanas dēļ izdarīt zaudējumus" Frauenb: viņš izkuģuojis visu savu veikalu (dzīvi).

Avots: EH I, 459


izkruķēt

izkruķêt: izkruķēja mūs nuo Kurzemes (während des Krieges) Frauenb.

Avots: EH I, 459


izkukot

izkukuôt,

2): schreiend vertreiben (vom Kuckuck):
kad dze̦guze mājas kuokuos vai dārzā kukuo, tad tā izkukuo kādu nuo vietas, tad saimniekam būs jāiet Ahs. Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang erfolglos zu jem. sprechen: i. kam apkārt ilgu laiku. izkula (unter izkuls): auch Warkl. n. FBR. XI, 121, Preiļi in Lettg., auch Plur. izkulas Lettg.

Avots: EH I, 459


izkūleņot

izkùleņuôt, ‡ Refl. -tiês Frauenb., zur Genüge sich herumwälzen.

Avots: EH I, 460






izkvērnēt

izkvẽrnêt Frauenb., lange und vergebens wartend ermatten (intr.).

Avots: EH I, 460



izlaist

izlaîst (li. išláisti),

5): siena gubu izlaiž žāvēšanai Zvirgzdine;

6): me̦lus i. U., Lügen verbreiten;

11) izlaîsts, ungezogen, unartig, ausgelassen
Ahs. u. a.: izlaisti bē̦rni;

12) i. uguni, das Feuer ausgehen (verlöschen, intr.) lassen: meita patīšām izlaidusi uguni Pas. V, 424; ‡

13) weggeben; -verkaufen
Frauenb., Seyershof: jaunu guovi vēl negribas i ;

14) = izmest, izsviest Dunika: i. akmini gaisa;

15) gedeihen lassen:
lai dievs izlaiž Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1):· izlaidies (= izgājis) nuo sē̦tas ap pusdienas laiku Kaltenbr. kājām jūs nevarat i. (= iziet); tad jūs varat palikt uz ceļa Frauenb.;

3): gul vē̦de̦ru is˙laidies Blieden;

4): pakakle izlaidās (= piepama) kâ ūdeņa pilna Frauenb.; ‡

7) zerschmelzen
Auleja: sviests izlaižas.

Avots: EH I, 461


izlauzt

izlaûzt, Refl. -tiês,

4) sich
(dat.) ausbrechen, -renken Frauenb.: i. kāju.

Avots: EH I, 462


izļemināt

izļeminât Frauenb., = izleminât: krituse nuo siena ve̦zuma un izļeminājuse ruoku Janš. Bandavā II, 109 (ähnlich Precību vies. 24).

Avots: EH I, 464


izlempēties

izlem̃pêtiês,

1) sich schlechte Manieren oder Ausdrücke angewöhnen
Dunika;

2) faul werden
(?) Frauenb.

Avots: EH I, 462



izliekšķēt

izliẽkšķêt Frauenb., mit einer Wurfschaufel (Spreu u. a.) hinauswerfen.

Avots: EH I, 463


izliesināt

izliẽsinât Frauenb., ausmagern (intr.) machen.

Avots: EH I, 463


izlīgt

izlīgt, ‡ Refl. -tiês (mit ĩ ) Frauenb., (vergebens) sich zu verdingen suchen.

Avots: EH I, 463


izlikt

izlikt, ‡

3) darstellen, auseinandersetzen
(r. изложить!): tur viss tik jauki izlikts Janš. Dzimtene IV, 134 (ahnlich 193);

4) verausgaben, ausgeben
Frauenb.: skuopulis ne˙kā negrib i.

Avots: EH I, 463


izlīkumot

izlìkumuôt

2) Krümmungen machend eine Zeitlang hin und her laufen (gehen)
Frauenb.

Avots: EH I, 463


izlīpināt

izlĩpinât ‡ Refl. -tiês Frauenb., eine Zeitlang sich anzuschmeicheln suchen.

Avots: EH I, 463


izlukstēt

izlukstêt Frauenb. "izaugt lukstuos".

Avots: EH I, 464


izluncināt

izlun̂cinât 2 Dunika, Frauenb., = izlùocît 1: i. kājas (gaŗā ceļā vai dejuojuot, skraiduot): Refl. -tiês (schon ME. I, 765): suns izlun̂cinājās 2 man apkārt, bet ne˙kā nedabūja Dunika.

Avots: EH I, 464


izlunkurēt

izlun̂kurêt Frauenb. "langsam oder hinkend hinausgehen".

Avots: EH I, 464


izlupīt

izlupît,

1) schnell ausschlürfen
Lis.;

2) schnell heraus-, hinauslaufen
Warkl.: i. nuo meža;

3) "izvilt, izkrāpt" Frauenb.

Avots: EH I, 464



izmaksāt

izmaksât,

1): es tevi pajimšu un labi izmaksāšu ar ze̦ltu Pas. IV, 148; mit Mühe ratenweise bezahlen
Auleja: gana mums itās maksas; daudžāk nevar i. ‡ Refl: -tiês, viel und wiederholt, zur Genüge, bis zum Überdruss zahlen: kuo es e̦smu izpūlējies, kuo es esmu izmaksājies! BielU. nevar i. vien Frauenb., Kaltenbr.

Avots: EH I, 465


izmākt

izmâkt: kuo tā jau izmākuse! Pas. XI, 324. viņi izmākuši citu nuosmiet Frauenb. kam ir spē̦ks, tis ir izmâkst (scil.: kult) Kaltenbr. tas man vēl jāizmākst Gramsden n. FBR. IX, 108.

Avots: EH I, 465


izmēslot

izmê̦sluôt = izmêzt 1: nams izmē̦sluots Latv. Av. 1855, pielik., № 1, S. 4. Refl. -tiês Frauenb., sich entleeren.

Avots: EH I, 466


izmest

izmest,

3): uzme̦t ME. I, 770 durch izme̦t zu ersetzen;

7) i. ežu (mit ostle. iz- statt uz- ?), ein Gemüsebeet herrichten
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 91;

8) = izmêzt 2 Frauenb.: i. stalli;

9) i. siênu, eine Wand (mit Kalk oder dergl.) bewerfen
Frauenb., Ramkau. Refl. -tiês,

8) werden
(?): nuo vaiga izmē̦tas gluži slābs Azand. 22.

Avots: EH I, 466


izmētāt

izmẽ̦tât, ‡

3) i. vagas Frauenb., die Kreuzungen der Wasser ableitenden Furchen ausschaufeln.

Avots: EH I, 466


izmirt

izmir̃t, ‡

2) = nùomirt Stenden: saimnieks ļuoti slims; vai tikai neizmirs?

3) verderben
(intr.; ?): kad gatavus linus neplūc, tad viņi sāk izmir̂t 2 , - sakalst, paliek me̦lni Ramkau. Refl. -tiês,

2) "?": kad tādi mēra gadi uznāca un visi izmirās ... Frauenb.

Avots: EH I, 466


izmuitot

izmuĩtuôt Frauenb. "ohne Erlaubnis herausnehmen".

Avots: EH I, 467


izmutuļot

izmutuļuôt, Refl. -tiês,

2) zur Genüge Unsinn reden
Frauenb.

Avots: EH I, 468


izņarbāties

izņârbâtiês 2 Frauenb., sich ausfasern: nuogriêzta drēbe viegli var i.

Avots: EH I, 469


izņemmāt

izņe̦m̃mât Frauenb., ausessen (von Kindern).

Avots: EH I, 469


iznīkt

iznĩkt,

1): tās kāzās iznĩka (= izjuka, zerschlugen sich) Franenb.; ‡

3) verlorengehen
Frauenb.

Avots: EH I, 469


izņungāt

izņuñgât Frauenb. "mit einem stumpfen Messer (und lange hantierend) unschön ausschneiden, kastrieren: i. jē̦ru.

Avots: EH I, 469


izpāpināt

izpâpinât 2 Frauenb. "(Ruhe gönnend) verwöhnen": esi diezgan izpāpinājis slimuo ruoku! ķeries pie darba!

Avots: EH I, 470


izpečāties

izpečâtiês Frauenb., zur Genüge schwatzen.

Avots: EH I, 470


izpekstēt

izpekstêt "schwach, schlaff, mager und träge werden" Frauenb.: izpekstējusi meita.

Avots: EH I, 470


izpēkstēt

izpēkstêt Frauenb. "schwach und kränklich werden". Vgl.izpekstêt.

Avots: EH I, 471


izpenēt

izpenêt (?) "(svešiem) niekus izrunât" Frauenb.

Avots: EH I, 471


izperāt

izpe̦rât (?) "(niekus) izdaudzinât, izne̦sât" Frauenb.

Avots: EH I, 471




izpirkt

izpìrkt, Refl. -tiês,

2) wiederholt, zur Genüge, nach Herzenslust kaufen:
izpērcies nu! Frauenb. izpirkāmies tauku un gaļas Seyershof.

Avots: EH I, 471


izplakt

izplakt, ‡

3) = saplakt 1 ( abnehmen; intr.) Frauenb.: salmi (graudi, nauda) acīm re̦dzuot izpluok.

Avots: EH I, 472


izplatu

izplatu: kājas iet i. vien Frauenb.; šis nāk i: (= ruokas iz˙plētis) vien Saikava.

Avots: EH I, 472




izpļaukstināt

izpļaûkstinât 2 Frauenb. "mit der Hand schlagend (eine Flüssigkeit aus einem Gefäss) verspritzen".

Avots: EH I, 473




izpļekšēt

izpļekšêt Frauenb. "(dummes Zeug) ausplappern".

Avots: EH I, 474



izplencēt

II izplencêt AP., C., Jürg., Lemb., Salis, =izplencît: Refl. -tiês (mit ) Frauenb. "izdarît palaidnības".

Avots: EH I, 472


izplēst

izplêst, ‡

3) rodend erweitern (einen Acker)
Kaltenbr.: izplêse laukus lielus;

4) mežsargs) bija it kâ izplē̦sts nuo ... baruona Janš. Dzimtene I 2 ; 71, war dem Baron frappant ähnlich.
abi bē̦rni vienādi kâ izplē̦sti Frauenb., beide Kinder sind einander frappant ähnlich: kâ izplē̦sts pēc tevis Schnehpeln. Refl. -tiês,

3): sieh abplagen, sich müde und matt abarbeiten
Ahs.: strādnieks cauru dienu ižplēsies ar grūtiem darbiem.

Avots: EH I, 473


izplikšināt

izplikšinât, (eine Reihe von Stellen) mit der Hand sanft klatschend schlagen Frauenb.: i. zirgam visu kaklu un muguru. Refl. -tiês ebenda, eine Zeitlang mit der Hand sanft klatschend schlagen (intr.).

Avots: EH I, 473




izpluinīt

izpluînît,

1): auch Frauenb.;

2) gewaltsam hinaustreiben
Frauenb.: vācieši mani izpluînītu 2 ārā.

Avots: EH I, 473


izplūksāt

izplũksnât, ‡ Refl. -tiês (mit û 2 ) Frauenb., sich ausfasern.

Avots: EH I, 473



izpļundurēt

izpļuñdurêt Frauenb. "vergeuden": i. visu mantu, naudu.

Avots: EH I, 474



izplūskuši

izplūskuši (part. prt. act.) mati Frauenb. "sträubiges, ungekämmtes Haar".

Avots: EH I, 473


izpostīt

izpuõstît, ‡ Refl. -tiês, zugrunde gehen: mazie cūkai izpuostījās (=nuobeidzās, laikā nedzima) Frauenb. viņā galā grīda izpuostījusies (sēnītes tuo saē̦dušus) Kaltenbr.

Avots: EH I, 475


izpraulot

izpraûluôt (unter izpraûlêt): izpraûluots 2 Frauenb., im Innern faul (hohl) geworden: i. kuoks.

Avots: EH I, 474


izpucēt

izpucêt, ‡

5) ausessen
Frauenb.;

6) schmückend herstellen:
i. (mit ostle. iz- für uz- ?) uz puôdiem puķes Pas. IV, 167 (aus Atašiene).

Avots: EH I, 474


izpudāt

izpudât, ‡ Refl. -tiês,

1) auskramen
(intr.) Frauenb.: viņš nevar nuo ratiem lēti i.;

2) sich endgültig zurechtmachen:
nevar un nevar i. Dunika.

Avots: EH I, 474


izpuģīt

izpuģît Frauenb., Lautb., hinausschaffen: i. kuo laukā nuo istabas- pie darba.

Avots: EH I, 474


izpuijāt

izpuĩjât Frauenb. "gewaltsam vertreiben": i. uotru pa Jurģiem nuo mājām laukā.

Avots: EH I, 474



izpūlēt

izpũlêt, ‡

2) überanstrengen, ermüden
Ahs.: kas caurām naktīm uguns gaismā lasa, tas izpūlē savas acis;

3) pie lina ar tapa izpūlē̦ts Frauenb., am Flachs wurde auch viel gearbeitet;


4) besprechend
(vārduojuot) auskurieren Orellen: i. dažādas vainas.

Avots: EH I, 475


izpuļķēt

izpuļ˜ķêt Frauenb., auf eine unehrliche Weise hinausbekommen, verdrangen: i. uotru nuo vietas.

Avots: EH I, 475


izpurkšļāt

izpur̃kšļât Frauenb., prustend verspritzen: zirgs visu ūdeni izpurkšļājis nuo siles.

Avots: EH I, 475



izpūst

izpùst, Refl. -tiês,

2) izpūties pie viena gala, gan arī pie uotra gala Pas. XII, 199; ‡

3) (im Winde) austrocknen
(intr.) Ahs., Frauenb.: pamiklu sìenu mē̦dz izlaist saulē un vējā, lai izpūšas.

Avots: EH I, 475



izpūžināt

izpũžinât Frauenb. "(das Haar mit den Handen) aufbauschen".

Avots: EH I, 475


izraidīt

izraidît, ‡

3) i. skuolu Dunika, Frauenb., Wandsen, zur Genüge die Schule besuchen lassen:
kad gans nāca lielāks, tad izraidīja skuolu. Refl. -tiês,

2) i. bē̦rnus skuolās Autz, Sessw., die Kinder zur Genüge die Schule besuchen lassen.

Avots: EH I, 475, 476


izrasties

izrastiês (li. išsiràsti),

1) herauskommen, sich einstellen
Frauenb.: vakarā atkal izruonies uz lauka!

2) entstehen:
kur tu tik svē̦ts izradies? Zaravič. citi sivē̦ni izruonas (sich erweisen?) taidi ar sausiem zuobiem Auleja.

Avots: EH I, 476


izraut

izraût, ‡

5) mündlich namhaft machen
Aahof, Kalz., Lis., Meselau, Saikava: skrīvelis izrāva visus, kam šuoruden jāiet pie luozēm. nuo galvas nevaru visu i. Refl. -tiês,

3) sich
(dat.) ausreissen: i. dārzā kādu burkānu Kaltenbr.; ‡

4) = izģḕrbtiês 1 Frauenb.: kre̦klā iz˙rāvušies;

5) sich zur Genüge amüsieren:
i. ar meitām pēc patikas Janš. Bandavā II, 96 (ähnlich Dzimtene I 2 , 313).

Avots: EH I, 476


izrīdzēt

izrîdzêt 2 Frauenb., aushöhlern Latv. Saule, S. 378; vamzēm priekša bija izrīdzē̦ta (ausgenäht?) ar me̦lna... diega izšuvumiem Janš. Nīca 42.

Avots: EH I, 477


izsist

izsist, ‡

2) aus-, aufklopfen, klopfend auflockern:
salmu ieliņa jāizsit ("jāizpurtnä) ar ruokām Seyershof. i. siena vāleņas Auleja; ‡

3) im Schlagen übertreffen
("uzvarēt sišanā") Kaltenbr.: gailis izsit kurķinu;

4) pēc raksta bij jāizsit, kad mazgāja kre̦klus Frauenb., beim Wäschewaschen musste man (mit. dem Bleuel) im Takt schlagen können;


5) šī drēbe izsit vairāk pēc sarkanas ... krāsas Druw. n. RKr. XVII, 85, die Farbe dieses Stoffes hat eher einen Stich ins Rote.
Refl. -tiês,

4) izsitās par zemi; stürzte
(intr.) nieder Pas. IV, 507 (aus Viļāni); ‡

5) i. nuo spē̦ka, (bei sehwerer Arbeit) die Kraft verlieren, kraftlos werden
Auleja.

Avots: EH I, 479


izskalot

izskaluôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (von selbst) ausspölen;

2) eine Zeitlang, bis zum Überdruss (vergebens) spülen:
kuo es e̦smu izskaluojusies! Frauenb.

Avots: EH I, 479


izskārbalāt

izskârbalât 2 Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479


izšķārdīt

izšķārdîtRefl. -tiês (mit âr 2 ) Frauenb. "pats ar sevi izbārties".

Avots: EH I, 485



izskriet

izskrìet,

5): izskrējis pa šiem gadiem gaŗumā Janš. Līgava II, 280; ‡

7) ausgespült werden
Frauenb.: lieli lieti bij; tā izskrēja lini;

8) = iztecêt PlKur.: upe izskrej.

Avots: EH I, 480


izslamstīties

izslam̂stîtiês 2 Frauenb., eine Zeitlang auf der Flucht sein (oder sich versteckt halten): cik ilgi tu tâ varēsi i.?

Avots: EH I, 480


izšļaupt

izšļàupt, ‡

2) "izsist slīpu ruobu" Frauenb.: kas tai krūzai tâ varēja i.?

Avots: EH I, 486



izšļēpāt

izšļẽ̦pât Frauenb. "aus-, abtreten": i. labību.

Avots: EH I, 486


izšļucināt

izšļucinât Frauenb. "(ein kleines Quantum) mit Mühe ausmelken".

Avots: EH I, 486


izsmilktēt

izsmilktêt Frauenb., mit Sand bestreuen: i. istabas kluonu.

Avots: EH I, 481


izšņākāt

izšņākât,

1) ausprusten
("caur nāsīm izšļākt kādu šķidrumu") Bers.; ausblasen (izpūst) Frauenb. (mit ã): i. putru (nuo kaŗuotes) pa galdu;

2) ausschnüffeln
W.-Livl. n. U. (unter šņākāt); = izšņakât Ar.: izšņākājuši miltus, visu sili Adl., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., Stomersee; eine Speise durchwühlen (aber wenig aufessen) Schibbenhof (mit ã ). Refl. -tiês Schwanb., eine Zeitlang zischen: čūska kādu brīdi velti izšņākājās.

Avots: EH I, 486


izsolīt

izsùolît, ‡

2) wiederholt
(vergeblich) versprechen: izsuolīja, ka vedīs uz Rīgu, bet ne˙kā Frauenb.

Avots: EH I, 484


izspīlāties

izspîlâtiês 2 Frauenb. "sich überanstrengen".

Avots: EH I, 482


izspokot

izspuôkuôt, ‡ Refl. -tiês (mit ) Dunika, Frauenb., sich sonderbar (gespensterhaft) vermummen, ausstaffieren.

Avots: EH I, 483


izspridzināt

izspridzinât, ‡

6) mit dem Fuss ausschlagen
Frauenb.: kad tik tev ķēve acis neizspridzina! ‡ Refl. -tiês; ausgesprengt werden: baidās, ka neizspridzinās acis Janš. Dzimtene IV; 321:

Avots: EH I, 482


izspurt

izspurt: izspũrušas bārzdas Frauenb.

Avots: EH I, 482


izšudīt

izšudît,

1) durchstöbern, durchsuchen
Adl., Erlaa, Frauenb., Geistershof, Lettihn, N.-Schwanb., PV. "izdze̦nāt": suns izšudījis visus krūmus; kur te nu zaķis tversies! N.-Peb. ja uogas kāda vietā izlasītas, tad uoguotāji saka, kā tur nav kuo iet, ka tur viss jau izšudīts ebenda. viņi izuokšķerēja un izšudīja pēdējuo paeglīti Austriņš Nopūtas vējā 120;

2) "izdāvāt" Meselau. Refl. -tiês PV., = izmeklêtiês 2: suns izšudījās pa grāvju grāvjiem, bet ne˙kā neatrada.

Avots: EH I, 487


izsvempties

izsvemptiês, mühevoll, schwerfällig aussteigen, sich heraushelfen Frauenb., Ihlen: saimniece izsvem̂pās 2 nuo ragavām Blieden, Gramsden. sivē̦ns izsvem̂pjas 2 nuo grāvja Schibbenhof.

Avots: EH I, 484


iztapniece

iztapniece, eine in Worten und Taten Dienstfertige, Gefällige Frauenb.

Avots: EH I, 488


iztecēt

iztecêt,

2): tā mirtīte tâ izte̦k Frauenb.;

3): mans kamuols, uz tītavām tiņuot, ātrāki iztecēja nekâ tavs Dond.; ‡

7) ausgespült werden
Frauenb.: ilgi lija; iztecēja lauki;

8) "uztecēt": saule iztecējuse Perkunen; ‡

9) münden:
Kāma izte̦k Volgā Pēt. Av. II, S. 242.

Avots: EH I, 488


izteka

II izte̦ka Frauenb., = pãrtika, der Unterhalt, Proviant: kad bagāti ir, tad atve̦d savu izte̦ku.

Avots: EH I, 488


iztekterēt

iztekterêt "ein Gefass leer trinken" Frauenb.

Avots: EH I, 489


iztencināt

izteñcinât Frauenb., zur Genüge preisen, loben: iztencināja visus, kas viņu bij uzjē̦muši.

Avots: EH I, 489


iztīpenēt

iztĩpenêt, ‡ Refl. -tiês Frauenb., = izmēģinâtiês: puišelis iztīpenējās ilgi, bet nedrīkstēja pa laipu pāriet.

Avots: EH I, 490


iztramšķināt

iztram̃šķinât Frauenb. "vergeuden": i. visu mantu pa kruogiem.

Avots: EH I, 490


iztrēmināt

iztrẽminât Frauenb. "ausschelten": i. puisi.

Avots: EH I, 491


izurbaļāt

izur̃baļât Frauenb., =izurbulêt. Refl. -tiês Ahs., (beim Garen) poräs werden: labi izrūguse maize (zeme) ir izurbaļājusēs.

Avots: EH I, 492


izvaikāt

izvaîkât 2 ,

2): auch Gaiken, (mit ) Schnehpeln: i. luopus uz visām pusēm Schnehpeln;

3): auch Frauenb.

Avots: EH I, 492


izvākt

izvâkt, ‡

2) Perfektivform zu vâkt 3: tev būs jāizvāķ bē̦rns, kamē̦r pā`rbraukšu. viens nevar i. divus bē̦rnus. Refl. -tiês,

2) sich
(acc.) warten, aufpassen (perfektiv): ir jau liels zē̦ns, pruot pats sevi i. Frauenb.

Avots: EH I, 494


izvaļģīt

‡ II izvaļ˜ģît Frauenb., ausessen: viņi izvaļģījuši visu bļuodu tukšu. Aus li. išvâlgyti.

Avots: EH I, 493


izvaltēt

izvaltêt, vergewaltigen Frauenb.

Avots: EH I, 493


izvamzīt

izvam̃zît Frauenb. "schnell und viel ausessen": viņš pusdienā izvamzījis visu biezputras bļuodu.

Avots: EH I, 493


izvančāt

izvañčât Frauenb. "herausziehen, -reissen, -heben".

Avots: EH I, 493


izvāpēt

izvãpêt Frauenb., (von innen) ausglasieren: izvapē̦tas bļuodas.

Avots: EH I, 494


izvazāt

izvazât, ‡

2) ausstrecken, ausspannen
Frauenb.: izvazā linus tâ gaŗi un tad satin ē̦rkulī. i. aude̦klu pa stellēm, die Kette des Gewebes aufziehen. Refl. -tiês,

2) "ausgehen (aus dem Hause)":
izvazājies vakarvakarā pie meitām un nevar nu pā`rvilkties Janš. Bārenīte 40.

Avots: EH I, 494


izveldēt

izveldêt, entschlüpfen, sich befreien (z. B. von einer Arbeit) Frauenb. Refl. -tiês,

1) =izveldêt Frauenb.: gribu i. nuo smagā darba; "sich retten" (in einem handschriftl. Vokabular);

2) glücken, gelingen
(mit elˆ 2 ) Frauenb.: citam izveldējies, ka viņš izmucis.

Avots: EH I, 494


izvērķēt

izvẽrķêt Frauenb., (mit ḕr 2 ) KatrE., (den Pferdehuf) auswirken U. (unter vērķēt): i. zirgam nagus.

Avots: EH I, 495


izvest

izvest, Refl. -tiês,

1): auch Segew.; ‡

3) gelingen:
rāceņi izve̦das Frauenb. maize nav izve̦dusēs ebenda. neizvedās ar tiem bē̦rniem ebenda; Fortgang haben Segew.; nelaimīgi i., unglücklich abgehen Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "unglücklich").

Avots: EH I, 495


izzelt

izzelˆt (li. išžélti ), hervorwachsen, -spriessen Frauenb.: puķīte izzeļ nuo nuokaltušas saknītes.

Avots: EH I, 497


izzibenēt

izzibenêt,

1): dažreiz arī izzibe̦nē̦tā vārpā aizme̦tas grauds Janš. Dzimtene III 2 , 377; ‡

2) (her)ausschlagen
Frauenb.: tu vari man tâ acis i.

Avots: EH I, 497


izžļidzināt

izžļidzinât, ‡

2) beim Waschen vergeuden
Frauenb.: i. visas ziepes.

Avots: EH I, 499


izžļugt

izžļugt Frauenb., = izmìrkt, izžulˆgt: ziepes izžļugušas. (gaļas gabals žāvējuot) atkusis vaļā un izžļudzis ("kļuvis mīksts un jē̦ls, taukiem ārā te̦kuot").

Avots: EH I, 499


izžuksīt

izžuksnît, aussaugen Frauenb.: teļš šuorīt izžuksnījis visu pienu guovij (visu guovi), - piena ne˙maz.

Avots: EH I, 499


izžūrāt

izžũrât Frauenb., (eine Flüssigkeit) vergiessen, vergeuden: neizžūrā visu ūdeni!

Avots: EH I, 499



jāteniski

jâteniski,

1): sēdēt uz zirga j. AP., Ramkau; ‡

2) j. braukt Diet., halbspur fahren, d. h. so, dass eine Hervorragung oder ein tiefes Geleise zwischen den Rādern bleibt;


3) j. šūt BielU., Frauenb., überwendlich nähen (so, dass der Faden sich um den Saum windet).

Avots: EH I, 561



jāvekls

jãve̦kls (unter jāveklis),

1): tādu ēdienu ... saucam jāve̦klu Janš. Mežv. ļ. II, 380; ‡

2) = jāveklis 2 (mit â 2 ) Frauenb.

Avots: EH I, 562



jeģe

jeģe Frauenb., ein gürtelartiges Gewebe: jeģēs stāvēja se̦dlu kāpšļi. jeģes uzšuva svārkiem uz muguras kâ balzienu.

Avots: EH I, 562


jēlmene

jêlmene [C., jê̦lmane N. - Peb., jê̦lmina Warkh., jê̦lmiņa 2 Ruj.],

1) rohes Fell
Bers.; jēlmenes āda Frauenb., jê̦lmiņa āda Dond., jē̦lmeņu āda Ahs., [jê̦lmaņa āda Wandsen], ungegerbtes Fell;

2) eine aus ungegerbtem Felle verfertigte Pastel,
auch [jê̦lminu PS., Trik., jê̦miņa Ruj., Domopol], jēlmenes od. jēlmeņu pastala genannt Līg.: pastalas bijušas tikai kādam turīgam saimniekam, neģē̦rē̦tas, tâ sauktās jēlmenes A. XX, 53. miruonim kājās āvuši vīzes vai arī jēlmeņu pastalas. bet auklu vietās jēlmenēm bijis jānuocē̦rp vilna LP. V, 58.

Avots: ME II, 112


jēls

jê̦ls,

2)

c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡

d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;

3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;

6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;

7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡

8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.

Avots: EH I, 564


jēlšķīdām

jê̦lšķîdãm, zur Zeit, da die Winterbahn abgeht: ceļš tagad pašu laiku jē̦lšķīdām Frauenb.

Avots: ME II, 113


jēlums

jê̦lums,

1): eine eiternde Wunde
Kl.;

6): auch Ahs., Siuxt, die inneren Organe eines geschlachteten Tieres
AP.: kas luopu nuodīrā, uzšķērž, sagriêž gaļu gabaluos, izņe̦m taukus, iztīra de̦sas, tas dzīvā ar jē̦lumiem Ahs. kad cūkām duod jēlumus, tad tās ē̦d savus sivē̦nus AP.; "glumumi luopa iekšās" Frauenb.: jē̦lumi jāplucina zemē, karstā ūdenī Frauenb.; ‡

7) die Schlaffheit:
viņam tis slinkums, j. Heidenfeld.

Avots: EH I, 564


jēmējs

jēmējs,

a): puisis jau būtu labs j. Dunika, OB:; "vedējs (kāzās)" (?) Ruhtern; ‡

c) der Schinder:
nesauca ne˙viena jēmēja, - apraka zirgu ar visu ādu Frauenb.: ‡

d) f. jē̦mē̦ja; die Frau, die während der Roggenmahd dem Mäher folgt und das geschnittene Getreide zu Garben bindet
Dunika, Frauenb., OB.: tā ir dūšīga j., kas atje̦m diviem pļāvējiem Frauenb.

Avots: EH I, 564


jemt

jem̃t: auch Ahs., Dunika, Iw., Kal., Kürbis, Lems., OB., Popen, Pussen, Roop, Rutzau, Salis, Schrunden, Sepkull, Strasden, Wainsel, Wilkenhof, mit em̂ Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt, mit em̂ 2 Grenzhof n. FBR. XII, 24, Pampeln n. FBR. XIII, 99, mit em Würzau;

1): kas pazudis, kur tuo vairs jems? Ahs. Klements ir je̦mts priekš tevis A. Sprūdžs Asaru liekņa 1935, S. 5. rāceņus j. (ausgraben, aufnehmen)
FBR. III, 107, Strasden: lauki vēd neje̦mti (nenuovākti) Kaltenbr. je̦mams (kad dārzi jānuovāc) laiks Sonnaxt. parē̦ni iesē̦ts. miezis je̦m lielu krūmu (staudet) Iw.;

2): mieru j. Frauenb., sich beruhigen, sich versöhnen;

3): purva zâli izkapts jēma (schnitt)
Tdz. 38053. nazis labai (= labi) neje̦m Kaltenbr. jāje̦m ("= jāgriêž) zarna pušu Linden in Kurl. jemt (schinden) ādu zirgam Frauenb.;

4): jē̦mis izdauzījis visiem (sc.: puôdiem) dibe̦nus Pas. XI, 53. jē̦mis (sācis) pērt Kaltenbr. je̦m iz (= uz) Kriša kliegt Oknist n. FBR. XV, 192;

5): maize maisuos cauri nebija je̦mta Kaltenbr., der Regen hatte das Brot in den Säcken nicht befeuchtet.
Refl. -tiês,

2): viņa suolās j. nepie˙kusdama Frauenb. puikas pā skuolu je̦mas (lernen eifrig)
Kürbis. labība jēmēs = sāka strauji, spēcīgi) dīgt Sonnaxt. jēmēs jis... sašūt drēbes Pas. VIII, 390;

3): zanken, streiten
Kand.;

5): bietes gausi je̦mas (aug) Frauenb, cūka ne˙maz neje̦mas (nebaŗuojas) ebenda; ‡

7) ķer̂tiês 4: jiem tur zivis nejēmēs Pas. III, 287.

Avots: EH I, 562, 563


jemt

jem̃t, je̦mu [li. jemù], jẽmu Kand., Zabeln, Waldegahlen, Sackenhausen, Alschw., Edw., Stenden, Punien, Dond., Suhren, Schlehck, Ulpisch, Peterskapelle, jêmt Frauenb., Üxküll, [Römershof, Modohn, Warkh., Illuxt, Ekegr., Selb.], = ņemt, nehmen. [Zu ai. yāmati "hält (zusammen)"; s. Wiedermann BB. XXX, 216 1 , Būga РФВ. LXX, 252.]

Avots: ME II, 110


jēre

jẽre

1): ein halbjähriges Schaf
Seyershof, ein Mutterlamm - auch Frauenb., Siuxt, (Demin. jẽrīte ) Iw., Sonnaxt: esi vēl tīrais., jērītes bē̦rns P. W. Šis ar mani tiesāties? 4.

Avots: EH I, 564


jērene

jẽrene,

1) eine Mütze, mit Schafsfell gefüttert und mit Klappen aus Schafsfell
Frauenb.: jērene - jē̦rādas ce̦pure. puišiem pirku caunenītes, pats ne̦sāju jērenīti BW. 31107. ievilkt pa jēreni, jem. einen Schlag versetzen Kav.;

2) = jēre Serb. n. Etn. IV, 28;

3) etw. Geringfügiges:
saimniece, jērenīte, staigā, galvu nuodūrusi, kalpa vīra ļaudaviņa saujā naudu žvadzināja BW. 31123 (Var.: jērenīte 31124).

Avots: ME II, 114


jocīgs

juõcîgs (li. juokìngas "spasshaft"): viņa ir tāda juocīga - vienmē̦r juokuojas Frauenb.

Avots: EH I, 570


jole

juõle,

1): galu pakulas j. stiprākas Frauenb.;

2) = kaût I 3: j. apavu nav, tad varēja nuotīrīt kājas Frauenb.

Avots: EH I, 570


jole

juõle [Nigr.], juola, juolei, juoli, dient wie juo zur Steigerung des Adjektivs, Adverbs, Verbs und Substantivs, - noch mehr, umso mehr: silta mūsu istabiņa, bē̦rza malku kurinuot, juola silta, juola jauka (Var.: vēl siltāka, vēl jaukāka), kad māmiņa istabā BW. 3243. juo tie ļaudis paši me̦lli, juole me̦lli (Var.: vēl me̦llāki) kumeliņi BW. 18217 (Frauenb.). esi diža, dē̦lu māte, meitu māte juolei (Var.: juo vēl) diža 23611, 6 (Zirau). taisāt, tautas, augstas klētis, juole augstas (Var.: vēl augstākas) pažuobeles BW. 24221, 5. tā vasaru juoli balta (Var.: juo baltāka) 11439 (Kabillen). tas raudāja juola gauži 17452. šim bij grūti, tam bij grūti, ganiņam juole grūti 29273, 5. lūgtas kūmas, lūgtas kūmas, juola lūgta ve̦ca māte 1437 (Erlaa). traka meita piedzē̦ruse, juole traka (Var.: vēl trakāka) nedzē̦ruse 12412 (Bers.). badu, badu Jānīt[i]s nāca, juole badu (Var.: vēl badāku) Pēterīt[i]s 33031. prieka būtu māmiņai juole prieka līgavai 1876 (Lubn.). [Zu - le, - la, s., Le. Gr. § 590.]

Avots: ME II, 126


joška

juõska Frauenb. "liebkosende Bezeichnung für ein kleines Mädchen, das eben das Gehen lernt".

Avots: EH I, 571



juceklis

juceklis, ‡

2) Mengstroh
P. Allunan; ‡

3) "ein gewissesWebmuster"
Frauenb.: tādu jucekli ar auda.

Avots: EH I, 565


jūgs

jûgs,

1): bizuo, vērsenīti! j. tev ragus savaldīs BW. 12703. tas nuoņēma manu jūgu, manu darba nedēļiņu BW. piel.2 22328, 1;

2)

a): j. ir tās klūgas (drātis), kas satur plenici pie plenices Saikava; ‡

c) "kuoks, kas piestiprināts krustim pari dīstelei un pie kura jūdz klāt zirgus" Popen;

3): trīs jūgi labu braucamu zirgu Janš. Mežv. ļ. II, 346; ‡

4) = pajûgs 1 Frauenb.: apkabināt siênu ar zirgu jūgiem Dunika; ‡

5) = pajûgs 2: le̦pnais j. aizdrāzās Janš. Bandavā I, 254.

Avots: EH I, 568, 569


juka

juka,

1) der Wirrwarr, die Mischung:
viss gaiss vārījās un kūsāja nevaldāmu spē̦ku jukā R. Sk. II, 248. Gew. Pl.:

a) der Wirrwarr, die Verwirrung, das Misverständnis:
izcēlās jukas un traucekļi Apsk. nu smējās līdz visi, kas sāka jukas saprast Lautb. - [jukā Fianden oder] juku jukām, bunt, durcheinander, in Unordnung, Verwirrung: guovis un aitas gāja juku jukām. annēnieši, kuosēnieši jauku jukām sajukuši BW. 20949;

b) = jukaini Mar. n. RKr. XV, 117;

c) juku labība, das Mengkorn
Frauenb.; gew. mistrs;

[2) jem., der Wirrwarr stiftend sich ein- mischt:
iet kâ juka Bers., Warkl. Zu jukt].

Avots: ME II, 116


jumala

jumala, auch jumalĩte, jumanīte, jumaliene,

1) die Doppelfrucht
Selg.: ai, jumala, jumaliņa (Var.: ak tu linu jumaliņa; auch jumiķīti), kur pa ziemu glabājies? klētiņā, aizdurvē, jaunu meitu pūriņā. rieksta jumala Dond.;

2) von einem korpulenten Mädchen, auch von einer fetten Kuh gebraucht:
meita kâ jumala Frauenburg;

3) [infl. jumoła Zb. XV, 231], im VL. personifiziert als die Frau des jumis, die Kornmutter:
jumītis [dafür juma Zb. XV, 250] sauca jumaliņa, kalniņā stāvē̦dams BW. 28535. jumītis veda jumaliņu rudzu ziedā vizinātu 28536. jumītis kūla jumalīti (Var.: jumaliņu, jumanīti), aiz matiem turē̦dams 28533;

4) in der Rätselsprache:
jumaliņa te̦k pa ceļu, izkrīt ze̦lta atslēdziņa RKr. VII, 714; 1232;

5) jumala, jumaliene, jumalniece als Refrain bei einem Spiele:
jumala, jumala, augstu krē̦slu pasē̦dusi Kav.

Avots: ME II, 117


jumtāji

jum̂tãji 2 Frauenb., das Stroh, womit ein Dach gedeckt ist.

Avots: EH I, 567


Juris

Juris [estn. Juri], = Jurģis; Juŗa diena für Jurģa diena Konv. 2 ; das Demin. jurĩtis,

1) ein schwächlijcher, einfältiger Mensch
Frauenb.;

2) schlechter Tabak:
viņš pīpuo jurīti Gaw., Kand.;

3) der Schnaps
Lieb. P., A. - Rahden, Bers.;

4) der Kaulbarsch
Bers.;

5) der Wolf:
gan tevi jurītis nuoķers A. XV, 2, 76.

Avots: ME II, 120


jūtis

jũtis,

1): mit û 2 auch Salisb.;

4): zirgs pamežģījies jũtīs Siuxt. kur pē̦da nāk, tur pē̦du jũtis Frauenb: priekšas kājām ir ceļu jūtis ebenda; ‡

5) "grāvja krasti" (mit ũ ) Behnen; ‡

6) "trauksme" Siuxt: pašās tais jũtīs tâ notika.

Avots: EH I, 570


jūts

II jũts, -s,

1) = jũtis 1: ceļa j. Frauenb.;

2) Singularform zu jũtis 4 Frauenb.; "die Sehne an der Gelenkstelle"
Siuxt: e̦lkuonī ir ruokas stiprāka j.; vistiņai ar ir sava jũtiņa ebenda;

3) ein gewisses Strickmuster für Handschuhe
("līkumaina svītra, kas vijas cauri izadītajiem ziediem") Frauenb.: cimdus adīja raibus, ar puķēm, ar jūtīm; tās jūtis iet vis˙apkārt.

Avots: EH I, 570


kablis

kablis (li. kablỹs, Misthaken),

1) ein Haken, [eine Heftel
U.]; kāsis, priekšme̦ts ar nuoliektu galu, ar kuŗu var aizkabināt Illuxt n. A. XV, 2, 236;

2) = kaba 4, Frauenb., Wolm., Salis;

3) ein Schmähwort für einen langen Menschen
Ruhental.

Avots: ME II, 130


kadiķis

kadiķis [Budberg, Kurs., Jakobshof, Stelp., Lesten, Neuenburg, Matk., Pastenden, Schnehpeln, Rahwen, Turlau, Durben, Gramsden, Kalleten, Krohten, Nurmh., Lipsthusen, Sehmen, Grendsen (bei Tuckum), Senten, Frauenb., Danken, Wandsen, Lubbessern, Hasenp., Appricken, Annenhof (Kurl.), Behrshof, Blieden, Fockenhof, Bixten, Behnen, Zeezern, Doben, Doblen, Siuxt, Ellei, Annenburg, Garrosen, Ekau, Mitau, Bergfried, Kandau, Hofzumberge, Würzau, Autz, Sessau, Misshof, Mesoten, Grenzhof, Prawingen, Remten, Spahren, Schlampen, Stenden, Wormen, Planetzen, Kurmalen, Stuhrhof, Setzen, Swethhof, Schönberg, Grünhof, Samiten, Tuckum, Tittelmünde, Wilzen, Weitenfeld, Waldegahlen, Neugut, Wolgunt, A. - Rahden in Kurl. und Kokn., Arrasch und Lös. in Livl.], der Wacholder. [Aus nd. Kaddik; vgl. Thomsen Beröringer 176 und Berneker Wrtb. I, 467. Anderswo dafür paeglis od. ērcis.]

Avots: ME II, 131, 132


kaika

kaika,

1) [kaîks 2 Salis], eine verächtliche Bezeichnung eines Menschen, besonders eines Menschen von hohem Wuchs, mit langem Halse Stockm., Frauenb.: vai šis gan duomājas būt labāks nabags nekâ es? tāds pats kaika Alm. tâ jāj kungi, tâ bajāri, tâ tie kaikas zemnieķeļi VL. aus Grünh.; [kaĩka Erwahlen, Waldegalen, kaîka 2 Walgalen, N. - Bergfried u. a., eine magere, hässliche Kuh mit langen Beinen, oder ein solches Pferd resp. Schaf; auch von ähnlichen Menschen gesagt;]

2) ein Unruhiger, Unbändiger
Ruj., Lub.; [kaîka 2 "aušīga, vieglprātīga, pārspīlē̦ta sieviete" Kalnazeem. Zu kaikt, kaikaris "ein Unbändiger", li. káikinti "мучить, терзать", kaĩkaras "wusoko - pochyły; ein Faulpelz", apr. caican "Pferd"?]

Avots: ME II, 132


kaisīt

kàisît: auch N.-Wohlfahrt, mit 2 AP., Frauenb., Ramkau, Siuxt, mit Iw., Kal., Orellen, Rutzau, Salisb., Strasden: ve̦d mājā skujas, kapā un kaisa guovis Siuxt. Vgl. cisas oben 275.

Avots: EH I, 574, 575


kāja

kãja: acc. plur. kājeņus BW. 1082, 2,

1): apmeta vieglu kāju (begann flink zu gehen
Lubn., Prl.) un aiztecēja uz nāburga celiņu Pas. Xl, 345. juo (= viņu) mazais kājām stāv (kann stehen) Auleja. zirgu pastatā kājām (man richtet das Pferd auf die Beine), a jis vēl krīt pie zemes Auleja. kad kūlis sasiets, tad viņu uzceļ kā-jās Linden in Kurl. voi vēl kājā? ist er noch auf? schläft er noch nicht? Diet. tu jau esi kājā? bist du schon aufgestanden? Frauenb. (fig.) tam rakstam ir k. un pē̦da, das Schriftstück hat Hand und Fuss Dobl. n. BielU.

"e)" ME. II, 188a, Z. 6 von oben zu ersetzen durch

"2)";

2): kuoku nuo kājas zāģē divatā AP. malka nuo kājas, Holz vom Stamme
Gr.-Sess. zemes k. - auch Ramkau. kājas laist, Wurzel treiben Gr.-Sess. n. P. Allunan. kad iesals tik tālu izaudzis, ka jāliek kaltēt, tad berzē iesala kājas (Wurzeln) nuô AP. kārniņa k. (die Nase des Dachziegels) tiek aizstiprināta aiz latas AP. durvis kājās (sperrweit offen) Celm. duru k. Siuxt, eine Stange zwischen der Tür und dem Türpfosten. vārtu k. Siuxt, eine Stange zwischen der Pforte (dem Tor) und dem Zaun. kāju durvis Frauenb., eine altmodische Tür mit einer kāja, ohne eine Angel (vgl. dazu Augstkalns FBR. XIV, 119). tīkla kājas Nogallen "tīkla piesaistījums (pieaudums) pie virves". kàjiņa 2 Saussen, die Kurbel am Spinnrad. kãja Orellen, die Wurzel einer Warze oder eines Geschwürs; nīšu kājās ("ierīce nīšu pakāršanai stellēs") kaŗ nītis Frauenb.;

4): vārnu k. Liepna, Ramkau, comarum palustre;

6): "ein Art"
ME. II, 188b durch "eine Art" zu ersetzen;

8): anscheinend dieselbe Kohlkrankheit wird auch
kuiļa k. Kalz. n. Fil. mat. 28, kuiļa kājas (PV.1, gaiļa kājas oder liekās kājas (AP.) genannt: kāpuosti apme̦tas ar liekam kājām AP. kāpuostiem ir gaiļa kājas ebenda.

Avots: EH I, 598


kāja

kãja (li. kója), Demin. verächtl. kãjele,

1) der Fuss, das Bein der Menschen und Tiere:
kājas kâ stabi od. kluči, von plumpen, steifen Füssen. gaŗas kājas kâ stārķim. kājas kâ diegā pakārtas, flinke Beine Etn. IV, 42. kleinas, kluinas, leinas kājas, schiefe Beine. kājas gurst, ļuodzās, lūst. vai tev kājas nuopuvušas? sind deine Füsse abgefault? so fragt man einen Saumseligen. puņķis aiz juostas - jē̦ra kāja zuobuos - von einem jugendlichen Raucher. pūš, skrien, kuo kājas ne̦s, er läuft, was das Zeug hält. beidzuot kājas nene̦s vairs LP. V, 361. aizlikt, likt, šaut kāju priekšā, ein Bein stellen, vorhalten: un pietikt ja var, šauj kāju vēl priekšā Dünsb. kājas atpūtināt, erholen, ausruhen lassen. kājas aut,

a) die Füsse bekleiden,

b) mit uz od. abhängt Infin., sich wozu anschicken, sich bereiten:
neveiklītis kājas ava uz tā mana augumiņa Ltd. 1868. nakti zagļu virsnieks avis kājas sudraba āzi spert LP. VI, 347. raže̦ni kājas celt, stattlich schreiten: kāju celt od. spert, den Fuss setzen: tur ne˙viens vairs kāju nespēris LP. VII, 258. jaunas kājas dabūt, junge Beine bekommen, rascher laufen können. ceļa kāju dzert, den Abschiedsschluck trinken. zirgs iet, kājas kapādams, mit den Füssen stampfend. laist kājas vaļā od. kājām vaļu od. likt oder ņemt kājas pār (par) ple̦ciem (vgl. frz. prende ses jambes à son cou und tage benene paa nakken], das Hasenpanier argreifen, die Beine in die Hände nehmen. Sprw.: ņem kājas pār ple̦ciem un laid ļe̦kas vaļā. ņem kājas pār ple̦ciem, kuņģi padusē. lauzīt kājas, sich die Beine ablaufen: kuo es tur kājas lauzīšu LP. VI, 594. pamest vieglu kāju, sich fix wohin begeben: nez vai nede̦rē̦tu rītā pamest vieglu kāju uz labu laimi JU. kājas vilkt, die Füsse schleppen: ķēve tikkuo kājas ve̦lk LP. IV, 77. kājām baili, vaļu od. ziņu duot, das Hasenpanier ergreifen A. XV, 2, 236. kājām iet, zu Fusse gehen. labāk kājām baznīcā, kâ braukšus tirgū. dievs duod tam svina kājas, lai kājām nestaigātu BW. 8431. muļķītis knāšām kāām aizsteidzas pie ķēniņa meitas LP. IV, 152. [vai vēl kājām U., ist er noch auf?] kājām mīt, mit Füssen treten, verächtlich behandeln: min valuodas kājiņām Ltd. 1202. ja lustīgs nedzīvuoju, visi mina kājiņām 2177. kājās būt,

a) auf den Beinen, auf sein:
saimnieks bija jau kājās;

b) im Gange sein, losgehen:
ragana kājās un nu nāk, lai dimd LP. IV, 91. nu bija kaŗš (dumpis, ienaids, lē̦rums) kājās LP. VI, 591. kājās celties, sacelties,

a) sich auf die Beine richten, sich erheben:
ceļaties kājiņās, ve̦cu bišu bitenieki Ltd. 1492;

b) sich erheben, sich empören:
pret varmācību. kājās mesties, sich auf die Beine machen. kurpes, zeķes aut kājās, anziehen. baltas zeķes un me̦lnas kurpes tai kājās. es strādāju dienu, nakti, man nav bikšu kājiņā, ich habe keine Hosen an BW. 27966, 4. mesties, krist ap (pie) kājām, zu Füssen fallen. ceļš ir man apakš (pa) kājām, ich muss mich auf den Weg begeben. ar vienu kāju kapā stāvēt, mit einem Fusse im Grabe stehen. tu laikam šuorīt esi ar kreisuo kāju nuo gultas izkāpis, von einem Verdriesslichen Etn. III, 140. iet kâ ar kuoka kājām, plump, wie auf Stelzen gehen. zaķītis spēra manu tē̦vu ar pakaļas kājiņām (auch ohne ar) BW. 3050. nuo bē̦rna kājas od. nuo [kuopš] bē̦rnu kājām bij apsirdzis Kaudz. M. jau kuopš bē̦rnu kājām bij apsirdzis Vēr. II, 1005. nabaga zirdziņi krīt nuo kājām zemē, sinken vor mündigkeit zusammen. pa kājām būt, kulties, pīties,

a) im Wege hinderlich sein:
es e̦smu tikai pa kājām Rainis;

b) unter die Füsse, auf die Erde:
savas ne̦samas drēbes nuosviedis pa kājām Lautb.;

c) den Weg unter die Füsse begeben:
rītu ve̦cākai meitai ceļš pa kājām pie ve̦lna LP. IV, 137;

d) gemäss, entsprechend:
jaunie zābaki man pa kājām, zābaks pa kājai. uz kājām stāvēt, auf den Füssen stehen; uz kājām pacelties, sich auf die Beine aufrichten. ieliet, tukšuot uz uotras kājas, einschenken, leeren ein zweites Glas, denn auf einem Beine ist nicht gut stehen. uz grūtām kājām od. grūtās kājās od. uz tādu ļaužu kājām būt, palikt, schwanger sein, werden: viņa paliek uz tādu ļaužu kājām LP. IV, 119;

e) von lebenden Wesen auf andere Dinge übertr. zur Bezeichnung des unteren Teiles derselben:
[saivas kājas, die"Füsse"der Netznadel bei Bielenstein Holzb. 647; gultas, krē̦sla, ratiņa kājas, die Füsse des Bettes, Stuhles, Spinnrockens, [s. Bielenstein Holzb. 385]; arkla, lemesnīcas ķajas, die Pfluggabeln L., Etn. II, 157; siena kaudzes kāja, die Unterlage des Heuhaufens; krāsns kāja, das Fundament des Ofens U. [s. Bielenstein Holzb. 471]. pīpei galviņa ar alvas kājiņu Kaudz. M. tev būs taisīt arī mazgājamuo trauku nuo vaŗa un viņa kāju arīdzan nuo vaŗa II Mos. 3, 18. pie kalna kājām bija viesnīca Lautb. kuoku, baļķi nuolaist nuo kājas, einen Baum fällen. šis kuoks jau bija uz kājas sakaltis. rudzi jau uz kājām sāk pūt, der Roggen, noch nicht gemäht, fängt an zu faulen. pupāji, atstājuot tik ilgi uz kājām (nepļautus), kamē̦r pākstes ienākas, sakalst Konv. 2 3334. durvis līdz kājai (kājām) od. līdz kāju galam vaļā, die Tür ist sperrweit offen. līdz kājai vārtus vēra BW. 17965. zemes kāja, der Wurzelkeim am Saatkorn: rudzi pa nakti jau izlaiduši zemes kāju Serb. (tīkla) šņuorītes sauc par kājiņām un viņās iesien akmiņus, lai tiķlu gremdē LP. VI, 167 [vgl. Bielenstein Holzb. 649];

3) der Ausläufer, etwas, was sich von etw. abzweigt, wie ein Fuss sich in ein anderes Gebiet hineinerstreckt:
jūŗas kāja, die Bucht, der Meerbusen: visa jūŗa sasalusi, jūŗas kāja nesalusi BW. 14802. meža kāja, kur mežs iestiepjas laukā vai pļavā; pļavas kāja, tur pļava iestiepjas meža vai laukā; tīruma kāja, kur tīrums iestiepjas pļavā; ūdens kāja, eine schmale, fussähnliche Bucht im See. kāja od. zemes kāja, die Halbinsel Druw., Serb. Ebenso purva kāja; sasaluse purva kāja BW. 15458, 5;

4) Bezeichnung von Pflanzen
mit einem vorangehenden Gen.: gaiļu kājas, Schlüsselblume (primula officinalis) Dond.; dzērvju od. vārnas od. varžu kājas, Sumpfblutauge (comarum palustre) RKr. II, 69, III, 70, Etn. I, 30; stārķa kājas, eine Blume Kleinb.; vistu kājas, eine Blume Etn. III, 159;

5) kājiņa, oft mit dem Attribut mazā, trešā, das männliche Glied
Frauenb., Illuxt;

6) kājiņas, ein Art Flaschenzug am Webstuhle
[s. Bielenstein Holzb. 406];

7) kājiņas, ein Hemdmuster
RKr. XVII, 27;

8) me̦lnās kājas, eine Kohlkrankheit
Peņģ. Sakņu dārzs 29;

9) utu kājas, ein Teil der Fischmehr
Zarnikau;

10) kuoka kāja U., Stelze. - [Zu apkāļas? Petersson Ar. u. arm. Stud. 105 vergleicht arm. k'ayl "Schritt".]

Avots: ME II, 186, 187, 188


kājaiņi

kãjaiņi Frauenb. "eingesäte Körner, die schon gekeimt haben".

Avots: EH I, 599


kājgalis

kãjgalis [li. kójagalis], kãjgals, [kãgalis PS., Jürg.], kãjgale Frauenb., das Fussende: saule lēca kājgalī BW. 6735. kad uzklāju (īsu paladziņu) galvgalam, tad pietrūka kājgalam BW. 24837. tad redzēja tā divi eņģeļus ar baltām drēbēm sēžam, vienu galvgalī (galvgalā), uotru kājgalī Joh. 20, 12. viņš pataisīja pakaļdurvtiņas līdz kājgalam vaļā A. XVIII, 396.

Avots: ME II, 188, 189


kājnieks

kãjniẽks (unter kãjiniẽks),

1): kājnieku taks, ein Fusspfad
Frauenb.; ‡

5) "wer sich ohne eigenes Fischergerät am Fischen beteiligt"
Kaugurciems.

Avots: EH I, 599


kājots

kãjuôts: auch Neugut n. BielU., Frauenb., Golg., Laidsen.

Avots: EH I, 600


kājum

kãjum: auch Iw. n. FBR. VI, 56, Schrunden n. FBR. XIII, 104: citi aizbrauca braukšus, mēs palikam k. Frauenb.; "139" ME. II, 189 durch "129" zu ersetzen.

Avots: EH I, 599


kājūm

kãjûm 2 (unter kãjum): auch Gramsden, Kal., NB. n. FBR. IX, 106, Dunika, OB., (kãjũm) Frauenb.

Avots: EH I, 600