Paplašinātā meklēšana

àizķezêt: auch Golg., (III p. prs. aizķez ) Grünwald.

Avots: EH I, 34

‡ II àizpīpinât Etn. III, 9, Grawendahl, Grünw., Sessw.: kuo pīpens aizpīpina, tas paliek dze̦ltāns, wer (am Morgen, ohne gegessen zu haben) das Geschrei eines pīpens (eines gewissen Vogels) zu hören bekommt, bekommt die Gelbsucht.

Avots: EH I, 42

‡ àizvantaruôt, taumelnd (wackelnd) und mit Geräusch hin-, weggehen Grünw.

Avots: EH I, 61

alkata: auch Warkl. n. FBR. XI, 107 (mit alˆ ),

1) ein gieriges Lebewesen
(mit alˆ ) Sessw.; ein leichtsinniger, prahlerischer, alberner Mensch (mit alˆ ² ) Grünw.; ein leichtsinniges Frauenzimmer (mit àl ² ) Golg.; ‡

2) "izsalkušu ļaužu pūlis" (mit alˆ ) Warkh.

Avots: EH I, 67

alkatîgs, ‡

2) leichtsinnig, albern
(mit alˆ ) KatrE., (mit alˆ ² ) Grünw.: viņa dikti alkatīga, žaustās pa visām ballēm KatrE.

Avots: EH I, 67

‡ apņurît Ekau, Frauenb., Grünwald, an mehreren Stellen anfressen (benagen): kaķis gaļu apņurījis. maizes galiņš tâ apņurīts, kâ suns būtu grauzis.

Avots: EH I, 104

‡ apper̂pt ² Annenburg, Ekau, Grünw., nicht gut wachsen: sivē̦ni, kas labi neaug, ir "appe̦rpuši".

Avots: EH I, 104

‡ aptrukt, = aplûzt: nagi aptrukuši Grünwald. mati aptrukuši Bers.

Avots: EH I, 122

apžē̦rbãm, apže̦rbām, apže̦rbus, apže̦rbu, apžērbin Kreuzb.,

1) rittlings:
puika sēž uz ārdiem a.;

2) āpže̦rbām oder apže̦rbu resp. (in Grünwald [und Mesoten]) apžē̦rbus [um Bauske: apže̦bu] braukt, nicht im Geleise fahren, sondern neben dem Geleise
A. X, 1, 528; 2, 66;

[3) apžārbiņ (Werssen), zwischen den Beinen].

Avots: ME I, 139

‡ apžļebinât Grünwald, = apžlebinât.

Avots: EH I, 129

bankšķêt (unter bankšêt): aucn Grünw.

Avots: EH I, 205

ban̂kšķis, ‡

2) ein hohler Ton
(heuer als ‡ bunkšķis) Grünw.

Avots: EH I, 205

‡ bluôzms ² Grünw., etwas Grosses und Schweres: vai es tevi, tādu bluozmu, varu klēpī nuoturēt?

Avots: EH I, 232

I buõze, auch buozis Etn. I, 138,

1) der Stock, Knüttel, die Keule
[in dieser Bed. mit uõ in Ruj., Bächhof, um Libau, Dond., Grünwald, Roop, Ronneb., Muremois]: sākuši ar savām buozēm veķēt LP. VI, 55. ja tu nebūsi mierā, tad meklēšu buozi Bers., Fest.;

2) die Schnellwage
U.;

3) der Weberbaum
(in Oberkurl. unterscheidet man priekš - und pakaļboze und krūšu buoze, vgl. buomis);

4) der Kopf in der Kindersprache:
sasitīsi buozīti;

5) buoze oder buožu kuoks, ein gekappter Bienenbaum im Walde;
buožu zīme, die Hausmarke an einem Bienenbaum Bielenstein H. 197, 208. Zu li. búožė "der dicke, gewichtige Teil an der Schnellwage, das Schlagholz am Flegen, der Kopf an der Stecknadel" [und le. bauze; s. Persson Beitr. 257 f. und 465, Mahlow AEO. 119 und Būga LM. IV, 435].

Avots: ME I, 362, 363

[brañgs AP., Bächhof, Grünwald], brangs ² [Bl., Selg., Dond., Talsen, Pl. 104, Libau, Līn., Alt - Rahden], dial. Bre̦ñgs [Salis, Serbigal, Ruj., C., PS., Salisb., Ermes, Wolmar, Roop, Lemsal > Hochle. bràngs ² Kreuzb., Warkhof, Bers., Sonnaxt] brangùs od. brángus], teuer), in Livl. im allg. prächtig, herrlich, vortrefflich, fett, korpulent, in Kurland aber ziemlich gut, angehend: bragns zirgs, ein prächtiges, stattliches Ross, in Kurl. ein recht gutes Pferd. cilvē̦ks vai kustuonis ir brangs jeb tre̦kns; brangi liels, recht gross, brangi silts, recht warm. kruogā bija brangi vīri; samīs mani kājiņām BW. 31204. uzņemiet ve̦cas pē̦das, tur nebij brangas pē̦das St. [Als Lehnwort aus dem Kurischen od. Litauischen wohl zu d. Prunk resp˙mhd. prangen "sich zieren, prahlen"; vgl. Uhlenbeck PBrB XX, 327 und Johansson KZ. XXXVI, 344.]

Avots: ME I, 323, 324

brãzt [Bl., Bächhof, Grünwald, brâzt Kr., Kl., Salisb., Ermes, Muremois, Stockm., C., PS., Warkhof], - žu, - zu, intr.,

1) brausen, toben, lärmen:
auka šalc un brāž ² (lärmt) Libau];

2) wohin stürmen, schnell fahren, laufen:
[brâžat tik iekšā! Ruj. brãz taisni caur mežu Grenzhof.] brāž pa galvu, pa kaklu istabā;

3) tr., streifen, treffen, sczleudern, hauen,
[brâzt, verletzen Wessen]: es nodrebēju kā vētras brāzts Vēr. I, 1299. kuŗā dienā meži tuop brāzti, nuo tā laika pēc mēneša būs kušana, von dem Tag, da der Sturm streut, bricht über einen Monat das entschiedene Tauweter des Frühjahrs heran Hr. n. U. tā brāza mucu pret akmeni LP. VI, 757. driķus brāzt BW. 25056,1. (Var.: malt). Refl. - tiês, lärmen, toben, brausen, polternd, krachend fallen, dahinstürmen: kuo nu brāzies? pali nu brāžas un šļāc Stari II, 112. [mēs brâžamies ² ar ragutiņām nuo kalna Libau. kuoki brāžas (fallen vom Sturm gebrochen) Ekau.] vē̦tra brāžas˙viņš brāzies uz priekšu. viss ir mutuļuojis un brāzies par šuo laiku Vēr. I, 740. [brâztiês Ronnenb., Neunburg, Ruj., Wandsen, eilig und gewalsam sich durchdrängen: viņš brāžas pa mežu, ka zari vien brakšķ Kokenhusen. - Zu li. bróžti "оцарапать", poln. brazg "Klang, Schall", la. frāgor "Getöse"; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 495, Walde Wrtb. ² 312 und Būga РФВ. LXX, 101 f.]

Kļūdu labojums:
25056,1 = 25056 var

Avots: ME I, 329

breñčka, eine grosse Pfütze Gr. - Sess., Grünwald: iegāž lāci brenčkā Vēr. I, 918.

Avots: ME I, 330

brika,

1): ein Lastwagen; ein Fuder
Grünwald; ein Lastwagen zum Transportieren von Spreu Pankelhof, Würzau; "smagi rati" Siuxt; ‡

2) ein flinker Bursche
Segew.

Avots: EH I, 241

brùkle̦nājs [AP., Laud., Ruj., brùklenājs, brũkstalas, Grünwald, Bächhof, Wolmar, Mar.], die Strickbeeren - od. Preisselbeerenpflanze: kapu pušķuot brūkle̦nāju vijām, galvu brūkle̦nāju vainadziņu. brūklenāju kalniņš BW. 22987, v. 1.

Kļūdu labojums:
aiz brùklenājs jāiesprauž (nach dem Artikel brùklenājs ist einzufügen): brũkstalas, s. brukstalas.

Avots: ME I, 341

bũbêt [Bächhof, Grünwald], bùbêt ² [Bers.], - ēju intr., schimmeln, sich mit Schimmel überziehen; gew. in Zstz. mit ap- u. sa-.

Avots: ME I, 357

bũcenis [Grünwald], bùcenis [C., PS., Roop. Salis, Lemsa, Ruj.], eine schlechte Hütte Salisb., Wolm., Trik.: vai tad gan kādu precinieku redzēšuot, ja tādā būcenī dzīvuošuot MWM. VII, 807. tas jau tīri cūku būcenis. kuoka būcenis me̦lnām apkvē̦pušām stenderēm Duomas IV, 127.

Avots: ME I, 357

būķēties, viel und oft essen Ekau, Grünwald.

Avots: ME I, 358

III būķis, jem., der viel und oft isst Grünwald, Ekau.

Avots: ME I, 358

II būkšķis: "savēlies, sapinkājies kušķis" Grünhof, (mit û ² ) Grünw.

Avots: EH I, 257

‡ II bûksnis Kalz., (mit û ² ) Bauske "= žûksnis": iznesa būksni avīžu Daugava 1928, S. 18. "nuo salmiem vai lupatām savīstīts aizbāžamais; savĩstīts salmu vai siena klēpis" Grünwald.

Avots: EH I, 257

buncis,

1) das Salzgefäss
Grühn., Naud.; [ eine Salzstampfe Bielenstein Holzb. 267];

2) ein bauchiges Salzgefäss
[bùncis Ermes, C., PS., Salis];

3) ein kleines hölzernes Gefäss;

4) eine Büchse
[Ronneb., Smilt.]: smē̦ru buncis A. XI, 166;

5) der Bauch
(= puncis; [bun̂cis ² Grünwald, buñcis (dicker Bauch) Sessau]): apaļš vēderiņš kâ buncis Burtn.;

[6) ein dickbäuchiger Knabe
(bùncis Ronneb.). Vgl˙li. bunkis, низенькiй толстый человѣкъ; bunk - aus *bumk -?]

Avots: ME I, 350

‡ bundzināt, Trommel schlagen Für. I; "daudzināt" Grünwald: nevajag pašam par sevi daudz b.

Avots: EH I, 253

‡ bunkšķêt Grünh., Grünw., Lennew., = ‡ bunkšêt.

Avots: EH I, 253

‡ II bunkšķis,

1) ein dumpfer, hohler Ton (Schall)
Grünw., Lennew.;

2) ein Rippenstoss
(?): dabūt bunkšķi pa muguru Nikrazen;

3) ein gewisser Vogel (die Rohrdommel?)
Autz.

Avots: EH I, 253

I bur̂bulis [PS., C., Wolm., Kr., Lis., Kreuzb., AP., Mar., Bers., Dond., Bächhof, Grünwald, Lemsal u. a. bùrbulis ² K., Nerft], burbula N. - Schwb., Spr., [* burbuls (= li. bur̃bulas), erschlosen aus dem Demin. burbuliņš BW. 29720], eine Luftblase in einer Flüssigkeit, Wasserblase: apaļš mans kumeliņš kâ ūdens burbulītis BW. 29599; burbuļus mest, Wasserblasen erzeugen. ielīdīšu putras baļļiņā un uzmetīšuos par burbuli LP. VI, 147; ziepju b., Seifenblase. viss tik sapņu burbulis, viss tik burbuļu sapnis Zalkt. II, 57. Zu burbināt und li. burbė´ti "клокотать (о кипящей вод); кипѣть с гулом."

Avots: ME I, 352

‡ burzât Warkl., (mit ur̂) Bērzgale, C., Meiran, (mit ur̂ ² ) Grünwald, = bur̂zît: burza (sajauc, pavirši dara) vien, ne strādā Pilda. Refl. -tiês,

1) = bur̂zîtiês ‡ 1 C., Saikava;

2) "возиться" Warkl.: kuo tu visu dienu pa kājām burzājies?

Avots: EH I, 255

bur̃zma [Roop, AP., bur̂zma Mar., Bächhof, bur̂zma ² Ruj., Salisb., Selg., Wandsen, Grünwald], das Gedränge, Gewühl, der Tumult (= burza): ļaužu burzma. es biju izgājis nuo pilsētas turokšņa un burzmas Vēr. II, 1070. dzīve vienā nemierā un burzmā A. XI, 268.

Avots: ME I, 356

bužinât,

1): auch Ahs.; ‡

3) verwühlen (Haare, Federn)
Grünwald, Saikava: vējeņš matus bužinä Pilda.

Avots: EH I, 256

čâpstinât: auch Druw., Saikava, Warkl., Zvirgzdine, (mit à ² ) Grünw., Lems., Wainsel: č. lūpas Lems., Stom. ‡ Refl. -tiês, sich über etwas Geringfügiges beklagen Trik.

Avots: EH I, 287

cĩbari [Gr. - Sasau], cīcari Etn. I, 20, in Grünwald und Ekau cīce̦ri, Überbleibsel von gekochtem Fett; gew. dradži.

Avots: ME I, 390

cīce̦pi, Überbleibsel von geschmolzenem Fett Grünwald, Ekau.

Avots: ME I, 390

čimbaks, das Bein: ielaidu ar sprungulu guovij pa čimbakiem Grünw.

Avots: ME I, 413

‡ cundurêt Grünw., = cunduŗuôt.

Avots: EH I, 279

čurnêt: auch Grünwald, Wessen.

Avots: EH I, 297

‡ I dañcka Lemb., Smilt., eine Pfütze. Vgl. den Wiesennamen Dancka Lvv. II, 29 (Grünw.) und danska.

Avots: EH I, 306

‡ dedêt Alschw., = dedinât 1: zuosis ded Grünw.

Avots: EH I, 313

‡ dẽļâs, im Ausruf tebe nu d., mit dem man die Worte des Angeredeten als ein leeres Gerede bezeichnet Grünw. Vgl. tebe dēļ unter dēļ II 1.

Avots: EH I, 318

del˜verêt: unruhig sein Bartau; unvernünftig etwas tun (mit èl ² ) Meiran; "šaudīties, svārstīties" (mit èl ² ) Kalz.; wackeln, (sch)wanken (mit èl ² ) Warkl.: piedzēris delverē; wackelnd (wankend) gehen Bērzgale. Refl. -tiês: tollen, ausgelassen (ungezogen) sein (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

delverîgs: auch (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

delveris: Demin. delveriņš BW. 3130, 1; 14000, 13 var.; fem. delvere Janš. Dzimtene II, 118, Demin. delverīte BW. 93;

2): ein Nachtschwärmer
Gramsden; ein unruhiger Kerl Bartau; ein Unruhiger Siuxt (jē̦ri jau tādi del˜veŗi ir); "nenuoteikts, svārstīgs, ātrs cilvē̦ks" Kalz.; "palaidnis, nerātnis, nedarbis" (mit elˆ ) Grünw.; wer (sch)wankend (wackelnd) geht (von Betrunkenen und kleinen Kindern) Bērzgale; "kas tukšu runā" (mit èl ² ) Saikava.

Avots: EH I, 315

dript,

1): auch Saikava, Zvirgzdine; ‡

2) (auch tript) fauiend verwittern
Ekau, Grünw.

Avots: EH I, 334

džiñkstêt,

1): auch (z. B. von der Kugel) Dunika, Grünw., Salisb.; džinkst (klirren)
trauki Siuxt; ‡

2) mit jammernder Stmme bitten
(mit iñ) Siuxt: nāk un džinkst apkārt, - kâ tad lai neduod! nebij miera nuo viņa ne tē̦vam, ne matei. neapnicis tas džinkstē̦ja ausīs (lag mit Bitten in den Ohren?), kamē̦r... A. Brigadere Daugava 1928, S. 1.

Avots: EH I, 366

ēškuôt,

1) oft essen;

2) hin und wieder ein wenig essen, naschen:
ē̦škuo uogas lasuot, zirņus luobuot Grünw.

Avots: ME I, 578

II ẽze [Bauske], das Geleise, die Spur Trik.: kad taisa ceļu, ēzes jāpielīdzina Grünw. nuo dzīves ēzēm izme̦stais Vēr. I, 1069.

Avots: ME I, 578

ģelveris, für delveris Grünw., Ekau.

Avots: ME I, 696

II gram̃slis,

1): auch Orellen; ‡

2) "ein Spassvogel, Lügner, Schmeichler"
Grünw.; "ein Faselhans" Segew.; ‡

3) ein oberflächlich Arbeitender
Orellen: tas g. tur ne˙kā neizdarīs! ‡

4) Plur. gramšļi Orellen, leeres Geschwätz.

Avots: EH I, 398

grè̦mzdi (s. auch unter gre̦m̃zda I),

1): auch (mit e̦m̃ ) Behnen, (mit e̦m̂ ² ) Salisb., Seyershof, (mit e̦m ) Grünw.;

2) = gre̦m̃zda I 4 (mit e̦m̂ ² ) Seyershof.

Avots: EH I, 403

gre̦mzduôt (unter grem̃zdêt ): auch Grünw., Schwanb.; (= grebzdêt, schaben) Schibbenhof: gre̦m̂zduôt ² kāli.

Avots: EH I, 403

gušņa: Plur. gušņas Frauenb.,

1): auch Grünw., Lubn, Pussen, Salisb., Schönberg, Seyershof, Wolm.; nom. s. gušnis Salis; vai bij gušņas, vai bij nātras BW. 32402, 2. izmin guḍòus..., lai aug tīri kāpuostiņi! 32523 var.

Avots: EH I, 421

gvelˆzis: wer Unsinn zu schwatzen pflegt Saikava,- Warkl.; ein Spassvogel, ein Spöttler (mit elˆ ² ) Grünw.

Avots: EH I, 425

gvelˆzis [Warkh., Kreuzb., gvèlzis ² Warkl.], (fem. gvelze), [Prahlhans Kokn. n. U., Klätscher, Verleumder U.]; der Schwätzer, Fasler Lasd., Lind., Grünw.: kuo tur viņā klausīties; tas tik tāds gvelzis Spr. ciema gvelzes iegve̦lzušas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402.

Avots: ME I, 694

gvelˆzt: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83,

1): auch Auleja, Kaltenbr., Līvani, Saikava, Warkl., Zvirgzdine; ‡

2) in einer eigenartigen Mundart sprechen
Kurmene: "susejieši gvelž"; ‡

3) scherzen; spotten
(mit elˆ ² ) Grünw. ‡ Subst. gvelˆzējs Auleja, = gvelˆzis.

Avots: EH I, 425

gvelˆzt [Warkh., Kreuzb.], Mar. n. RKr. XV, 115, [gvèlzt ² Nerft], -žu, -zu Barbern, Schwanb., Grünw., Bers.,Laud., Lasd., Bawersh., Fesi., [Wessen, Baltinov], gvèlst ² , -šu, -su Tirs., Druw., [Lis.], schwatzen, faseln, klatschen: [viņš gvelš od. gvelž saltus me̦lus Lis., Bers.] tur daudz tika me̦lsts un gve̦lsts Apsk. I, 413. tu, ve̦cais, reizēm tik niekus gvels A. XXI, 345. tu ar, veci, gvels tīri jē̦lu A. IX, 1, 359. redzēs gan, kuo šis gvelsīs Druva II, 410. gvels tu tavu gvelšanu A. XVIII, 318.

Avots: ME I, 694

‡ ìeknukšķêtiês Ermes, Grünw., Lubn., NB., Schibbenhof, Sessw., Smilten, (mit -êt ) Jāsmuiža, Makašēni, Warkh., ieknukšķîtiês Kārsava, Višķi, = ‡ ìeknukstêtiês: bē̦rns ieknukšķējās.

Avots: EH I, 521

‡ ìekrapšķêtiês Grünw., Verbum zur Bezeichnung eines kurzen, scharfen Geräusches Schibbenhof: atslē̦ga iekrapšķējās Lems., Zögenhof. peles iekrapšķējās Zögenhof; sich räuspern Laidsen, Renzen.

Avots: EH I, 522

‡ izbuñdzinât Grünw., ausposaunen: viņas gods jau ir izbundzināts pa visu pagastu.

Avots: EH I, 436

izkā`rnît,

1): izkārnījis visu ve̦zumu (hat den gesamten Inhalt der Fuhre durcheinandergeworfen, ausgewühlt)
Orellen;

2): reinigen
- auch Saikava: i. aku, linu mārku, atejas vietu Grünw. (namu) izkārnītu Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 46, 66); ‡

4) ausroden
Salis: tur bij kārnums izkārnīts. es div[as] pūrviet[as] izkārnīju plav[u].

Avots: EH I, 454, 455

‡ izņerbinât "?": neizņerbini gaļu! Grünw. (so sage man zu jem., der gleichsam mit langen Zähnen isst und aus einem Fleischstūck éinen Bissen nach dem andern herauszupft, ohne sie ordentlich aufzuessen); vairāk izrakņāt nekâ apēst" (mit er̃ ) Schibbenhof; "Überbleibsel aufessen" NB.: izvārīt un i. me̦ncu galvas.

Avots: EH I, 469

‡ izplaikšķinât Grünw., (ein Tuch) zur Genüge klatschend schwenken (um es auszuglätten oder abzustäuben).

Avots: EH I, 472

‡ izstîgt ² Dond., = izstîdzêt: stādi ... izstīguši Dond. n. FBR. VI, 67, puika izstīdzis gaŗumā Baldohn, Ekau, Grünw.

Avots: EH I, 483

izstil˜pêt, ‡

2) ausrecken, -dehnen
Ekau, Grünw.: i. ādu (Leder).

Avots: EH I, 483

‡ izžņe̦r̃gât ēdienu Grünw., beim Essen die besten Bissen aus einer Speise heraussuchen.

Avots: EH I, 499

kàmpa ² [Bers.], kamps Grünw., [kam̃ps Garrosen, kampiņš U.], ein grosses Stück Tirs., A. - Rahden, Mag. XIII, 2, 55; viņš tādu lielu kampu (maizes) nuogriezis Erlaa. siera kampu izdalīju BW. 26484; 26402. iedevis gan tādu kampiņu (maizes) LP. IV, 37. [kam̃pa (= klēpis) sìena Wandsen. - Der Bedeutung wegen wohl kaum zu kàmpt; eher vielleicht nebst estn. kamp "Klumpen" aus dem Germanischen; vgl. etwa nd. kampen "tüchtigem Stück Brot" (dies von Schröder Ablautstudien 23 f. zu schwed. kampa "abhauen" gestellt) und dazu als ein Reimwort ostfries. hampe "Stück, Schnitt (z. B. Brot)".]

Avots: ME II, 151

‡ kar̃bača Grünw., Demin. karbaciņa BW. 21772 var., eine Art Peitsche, die Karbatsche: čigānam ... k. ruokā BW. 33554. stīgām šūta karbačiņa 21772. trim šņuorēm karbačiņa (Var.: kančuciņa, pātadziņa) 23332, 2. viņš e̦suot viņu ar ... karbaču stērstējis Janš. Dzimtene IV, 214. Entlehnt gleich li. karbãčius dass.

Avots: EH I, 588

kãrsêt PS., Grünw., für kãsêt, husten.

Avots: ME II, 198

II ķẽ̦pât (unter ķẽ̦pâtiês 1), ‡

2) liederlich arbeiten
Orellen; ‡

3) schlackern (nass schneien):
sniegs ķê̦pā Smilt. laiks ķẽ̦pa Orellen. šuodien ķẽ̦pā visu dienu Lems.; ‡

4) ķẽ̦pāt uz savu pusi Seyershof, alles mögliche stehlcn.
Refl. -tiês,

2): auch Grünw. Subst. ķẽ̦pâtājs, ein Schmierer:
jaunie makslinieki tikai tādi ķe̦pātāji (wo?). ķe̦pâšanâs, das Schmaddern: k. ar maitām un mē̦sliem A. Grīns Dvēs. put. I, 225.

Avots: EH I, 699

I ķezêt,

1): auch Lng., Grünw.; arkls vai ecēšas mitrā zemē mē̦dz ķ. (aplipt ar zemi, nezālēm); ‡

7) = ķèzît 1 Auleja: ķ. kurpes pa dubļiem.

Avots: EH I, 698

‡ kle̦rs, = kleris Grenzhof, Grünw., Mesoten, Schwitten; ein Schwätzer Siuxt: kuo lai arī atbild tādam kle̦ram? A. Brigadere Daugava 1928, S. 20.

Avots: EH I, 615

knukšķêt (unter knukstêt): auch Grünw.; = kuñkstêt Grünh.

Avots: EH I, 634

kuõžalât [Wandsen, kuôžaļât Lautb.], kuožļât Grünh., Grünw., [kuõžļât Līn.], kuôžļât ² Sassm., [Salis, kuôželêt ² Ruj.], kuožņât, -ãju, tr., freqn., wiederholt beissen, kauen: kuožalāt nagus Sudr. E. zuobiņiem nākuot, duod kuožļāt (kuodaļāt) saitītē uzvē̦rtu un kaklā pakārtu vilka kaulu, sudrabu (gre̦dze̦nu), dzintaru JK. VI, 56. lē̦ni viņš kuožļāja smilgu Niedra. baigums, saltums miesu kuožņā Latv. Refl. -tiês, sich, einander beissen, schuppen: abi meļņi kuožļājās Latv. kad zirgi tuvu cits pie cita piesieti, tad viņi kuožņājas.

Avots: ME II, 350

krapšķêt (unter krapstêt): bērnam krapšķ zābaciņi Grünw., Vank.

Avots: EH I, 642

I krecele, die Gallerte Grünwald: ve̦cumnieki sauc par kreceli nuo cūku kājām, galvas un ausīm savārītu virumu, kas atdzisis sakrecē Etn. I, 19.

Avots: ME II, 270

‡ IV kubucis,

1) "ein Erdkloss"
Serbig., Smilten, Wizenhof; "ein kleiner cinis" Wizenhof;

2) "ein Brotende"
Grünw.; "ein Stückchen Brot" Rodenpois;

3) mākuoņu kubuči N.-Peb. "Wolkenklumpen";

4) eine kleine Erhöhung
Renzen.

Avots: EH I, 666

kukùlksnis, ein grossef Erdklumpen, besond. Lehmklumpen auf gepflügtem Felde Kokn. n. Etn. IV, 98, Grünw.: gani tevi šautriem svieda, arājiņi kukulkšņiem Bilst. BW. 2447, Lub.

Avots: ME II, 302

kukùlsnis ² Lub., Selb., [KI.), kukulznis [Grünwald], N.-Schwanb., [Wessen], der Erdklumpen, Erdkloss: puisis dze̦nā pa kukulšņiem trīs kaulainus zirgus Vēr. II, 54. šādi tādi sīki putni kukulznīšu sitējiņi BW. 2664.

Avots: ME II, 302

ķũlis,

2): ķũlītis Lems., die Keule eines geschlachteten Schweins:
nuoskrubini savu ķūlīti un uztaisi pīpīti! Austriņš Daugava 1928, S. 982; ķūlis Trik., der Vorderarm; kājas stilbs;

3): tāds kā ķ. Dunika, Lems., (mit û ² ) Wainsel; ein fauler und dummer Mensch
Kr. Hasenpot; ķûlis ² Salis, wer habgierig seine Arbeiter übermässig ausnutzt (zu viel arbeiten lässt);

4): der Hosenschlitz
Grünh., Grünw., Seyershof;

5): auch Grob.;

6): auch (mit ũ ) Libau.

Avots: EH I, 708

ķũlis,

1) die Keule, der Stock:
ķūlis - gare̦ns kuoks, kur atspiesties Etn. I, 138. ķūlis - līks kuoks zē̦niem ripu sišanai II, 113;

2) die Keule, das Kniestück
Stelp.: šķiņķi ar visu ķūli atstāja ceļa vīriem Vīt. zinājis dabūt ruokā kādu cāļa ķūli Niedra; auch der Vorderarm des Menschen Lös. n. Etn. IV, 98. ruokām ķūļi jē̦li bijuši nuobraucīti JU.; auch die Schweinsschnauze Freis.;

3) verächtliche Bezeichnung einer plumpen, ungehobelten, verderhten Person, der Plumpsack, Tölpel
AP., C., [Ronneb.], Lasd., Selb., Katzd.: tas ir gatavs ķūlis Naud. redz, ķūlis kāds le̦pns! Purap. eita, ķūļi, auzu sēt BW. 28161. vai manu vīra ķūli BW. 33510, 3 var. ķūlis, einer, der sein Schuhwerk langsam anzieht Spr. ķūļi, [ķûļi Kr.], der Name, den die Marienburger, in Erwiderung der sie mit dem Namen bruoļi bezeichnenden reineren Letten, diesen geben. ķūļu lini, schlechter Flachs; Flachs der ķūļi. ķūļi. ķūļu puse, kur smūdžu valuodu runā Krem., PK. n. U.;

4) der Schlitz am Weiberrock
Grünh., Naud., Gr. - Sessau, Grünwald. ķūlis ir sieviešu lindruoku atvērtne, kur āķi iešūti Naud.;

5) ein kleiner Heuhaufen:
nuopļautuo saliek ķūļuos;

6) ein kleines Segelschiff
Lasd.;

7) ķūļi, das Gekröse
Burtn.;

[8) ķūlis U., der Riegel. -
In den Bed. 1 - 2 jedenfalls aus mnd. kule].

Avots: ME II, 393

kulstamniẽks [auch Lindenhof und Mar.; assimilatorisch für kulstavnieks] Etn. III, 78, kulstaunĩca Inflänt., kulstava, kulstekle A. XI, 250, kulsteklis, kul˜stîkla [M. Sil.], Naud., [Grünwald, kul˜stîkle Nötk., Kabillen], kul˜stîklis, kulstiklis [Odensee], Mar., kul˜stîtava, C., Lös.,

1) [kulstamnieks Welonen], das Gestell, worauf der Flachs beim Flachsreinigen gelegt wird
(kul˜stîkle Grünh., Hofzumberge, kulstīkle N.-Peb., Schrunden, Ober-Bartau]: paņē̦mušas linu brauktuvu ruokā, situši aŗ tuo pa kulstavu LP. VII, 601. sē̦dušās uz linu kulstavu LP. VII, 601. kur braukdami, kulstavnieki, kur ve̦zdami kulstītavas? BW. 28352;

2) die Flachsschwinge
(s. Bielenstein Holzb. 523 und 684), der Bleuel zum Schlagen des Flachses, as Schwingholz; in Bers. und Lasd. so kulstītava, bei U. und Spr. kulstava, kulsteklis Paul., [kulstavnīca Welonen, kulstīkle Gramsden, Lettin], kulstîkla Luttr.: dilles tuop kultas ar sprigull un ķimenes ar kulstekli Jes. 28, 27;

3) fig., eine Plappertasche, Klatschbase:
kulstīkla, kas citus aprunā vai visu izpļāpā: iet kâ kulstīkla Etn. II, 62;

4) kulstīklänemierīgs cilvē̦ks, kas kulstās labprāt apkārt" Janš.;

[5) kùlstamnieks ² Sessw., = kulstavnieks].

Avots: ME II, 307, 308

‡ kulstelêt,

1) (nicht intensiv) Flachs schwingen (reinigen)
Bērzgale, Grünw:, Kalvene, Kurs., Renzen, Ringmundshof, Smilt.;

2) (mit dem Schwanz) wedeln
Renzen.

Avots: EH I, 672

[kul˜stîkla, ein tolpelhaftes Weib Jürg.]; kul˜stīkla, ein sittenloses, liederliches Frauenzimmer [Grünwald], Naud.; s. auch unter kulstamnieks.

Avots: ME II, 308

kupačās nest, jem. auf dem Rücken tragen Grünwald. [Wohl zur Wurzel von kuprs.]

Avots: ME II, 317

‡ kuzât,

1) langsam, gebückt; sich auf einen Stock stützend gehen
N.-Peb.;

2) faulenzen
Grünw.; ohne Lust etwas tun ebenda;

3) "cilāt" Warkl.: k. zemi, sienu. Refl. -tiês Warkl., sich bewegen: zem siena gubas kas kuzājas. Vgl. li. kužė´ti "kribbeln, wimmeln".

Avots: EH I, 681

II kužinât, tr.,

1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];

2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [

3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];

4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]

Avots: ME II, 331

kver̂pis [PS., Drosth., N. - Peb.], kver̂plis C., [Doblen], Smilt., kver̃pis [auch Karls.], kver̃plis Kand., Gr. - Behrsen, kve̦rpulis Dz. Vēstn., der Knips, ein kleiner Knabe [kvèrpis ² Fest.] ; ein mageres, verkommenes Ferkel (kver̃pis [Salis, Grünwald], Ahs., kvèrpis ² Fest., [kver̂pis ² Bauske]): kuo tinies man pa kājām, kverplis tāds Kand. ak tu sasuodīts kverplis, kuo tu bļauji! LP. VI, 251. tie, kas sēdēja pie luoga, bija tīri kve̦rpuļi Dz. Vēstn. tev, saimnieks, tādi puiši, kâ tie kverpja sivēniņi BW. 33401.

Avots: ME II, 353

lâcàuzas, ältere Form für lâžàuzas, die Trespe Baldohn, Len. BW. 9267; Grünwald 13646, 29; Wilzen 19196, 8; Schlossberg 22241; Siuxt, Granteln 25630; Konv. ² 2099. [Vgl. semasiologisch estn. karu - kaerad "Trespe" (karu "Bär" . laer "Hafer".]

Avots: ME II, 434

lasmenis [Grünwald], lasminis L., lāsmenis, eine offene Stelle im Eise Lasd., Iluxt, eine im Winter nicht zugefrorene Stromschnelle im Flusse, auch im See (wegen quelligen Grundes) Brasche: skrien, spiežas e̦ze̦rvietās vaļējās, kur lasmeņi pleš plati me̦lnuo rīkli Plūd. aizsaluši jūtu lasmeņi Plūd. drīz tāļākie lāsmeņi klusi kļūs Druva I, 857; die Wuhne: lasmenis - le̦dū izcirsts āliņģis, kur zvejnieki venteŗus liek Lasd. [Nach Leskien Nom. 419 und Ojansuu Lisiä suomalais - balttiaisiin kosketuksiin 52 f. aus estn. lasme "grosses, viereckiges Loch im Eise (zum Hineinlassen der Netze)".]

Avots: ME II, 424

liêls,

1): suns viņam ieķērās lieluos Grünw. dabūsi ar kuoku pa lieliem ebenda. vācietim gaŗi lieli (Var.: gaŗas kājās) BW. 9552 var. pliki lieli, basas kājas 4614;

2): auch BW. 20291; biksu l. Janš. Dzimt. V, 283, das Hosenbein;

3): egles l. auch Iw., Ramkau, Seyershof.

Avots: EH I, 755

luncîtîês: auch (mit uñ ) Ermes, (mit ùn ² ) Lubn., Prl., Schwanb., SessW., (mit un ² ) AP., Jürg., Salg.; scheinbar energisch arbeiten, aber tatsächlich beinahe nichts ausrichten Grünwald; suns lùncās (= luncinās) ap mani C.; "= lancīties" (prs. lun̂kuôs ² ) NB.

Avots: EH I, 762

lûžņa,

1) etw. Gebrochenes, Verwüstetes, der Windbruch, das Fallholz:
tā valsts, kuo viņam sargāt vajadzē̦tu, guļ tukša, izpuostīta tâ kâ lūžņa MWM. III, 405. nuo rīkstes izcēlās liels, biezs mežs ar tādām lūžņām, ka ne cilvē̦ks, ne luops cauri tikt LP. VI, 486;

2) allerlei Kram, Schund, allerlei Abfälle, Unrat, Kehricht
Grünw.: kādu lūžņu bē̦rni te istabā sataisījuši? Frauenb. stumt ar grābekli lūžņu uz laidara priekšu, pabeņkī starp lūžņām mē̦tājas tev ķe̦sas SDP. III, 64;

3) ein Haufe, eine Menge:
ve̦se̦la lūžņa ratu Druva II, 463. viņam tuo darīšanu vai lūžņa DL.;

4) [lûžņa Lis.], eine alte, hinfällige, schwächliche, nachlässige Person
Etn. I, 32. ve̦cā lūžņa, kuo tu gribi? LA. Zu lûzt.

Avots: ME II, 521

lūžņains "lūžņām piebiris": lūžņaina istaba Grünw.

Avots: ME II, 521

[mur̂ķēns ² Gold. "eine Art grauer Pilze an Baumstümpfen" Saussen; nebst li. mùrkelė wolh auf d. Morchel beruhend, woher auch mur̃ķi "Morcheln" Grünh., Grünwald.]

Avots: ME II, 670

ņe̦rbulis,

1) ein fettes, unschmackhaftes Stück
Fleisch; ["ein Fetzen od. Fettklumpen, der an zerhacktem Fleisch od, am Eingeweide hängen bleibt" Grünwald];

2) comm., eine Person, die von der Speise das Beste aussucht:
ņe̦rbulis, kas nuo ēdiena izlasa labākās daļas jeb ņerbina Sessau n. Etn. IV, 161;

[3) ein Krepierling, Schwächling
Grünwald].

Avots: ME II, 900

I ņe̦rga C., Smilt., [Grünh., Alesoten, Burtn., Nikrazen, Karkel], ņê̦rga ² Matk., [Schlehk, Wandsen], comm.,

1) [ņê̦rga Nigr., ņḕ̦rga N.-Peb., ņe̦rga Dickeln, Bers., Pampeln], ein Krepierling, Schwächling, der wenig Isst
C., Stockm. u. Gold. n. Etn. I, 122, [Serben, Mitau, Nötk., Grünwald, Salgaln, Ekau, Kalnazeem], Peb., Nigr., Lub.: par cūkganu paņē̦muši tīruo ņē̦rgu Jauns. nuopirkuos tādu ņe̦rgas sivē̦nu: neē̦d un neē̦d Naud.; [ņe̦rgäpaklīdis, nuonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepaduodas" Kokn.];

2) [ņē̦rga], ein Schwächling, der mit schwacher Stimme spticht
Lös. n. Etn. IV, 148; ņē̦rga N.-Peb., *ņe̦rga (> hochle. ņarga)"kas liekas būt nespēcis, vienmē̦r kunkst, vaid" Bers. n. Etn. IV, 4, [Gr.-Buschh.; ņe̦r̂ga, ein kapriziöses, weinerliches Kind Jakobstadt].

Avots: ME II, 900

ņerminât(iês), [ņe̦r̃minât Mesoten, Ruhental, Grünwald, mit Unlust und wenig essen]: kuo tur ēdi? ņermināji vien! Usingen. [viņš ņerminājas pa šķīvi Mitau. ne viņš ē̦d, ne˙kā, bet tik ņermina Mesoten.]

Avots: ME II, 901

ņerminât(iês), [ņe̦r̃minât Mesoten, Ruhental, Grünwald, mit Unlust und wenig essen]: kuo tur ēdi? ņermināji vien! Usingen. [viņš ņerminājas pa šķīvi Mitau. ne viņš ē̦d, ne˙kā, bet tik ņermina Mesoten.]

Avots: ME II, 901

nešļava [žem. nẽšliava], nešlava,

1) [ne̦šlava Lautb., Nigr., Grünwald, nešļava Druw.], die Tracht, Last, das Bündel [Serben]: tā priecīgi ar savu nešļavu devās uz priekšu Blaum. vecene iet pa ceļu ar nešļavu padusē Druw., [Mar., Selg.] kad pūķis skrien bez nešļavas, tad viņš ļuoti mazs, kad kuo ne̦s tad ļuoti liels Etn. I, 94;

2) die Gabe, das Opfer, das früher den geistern unter Bäumen dargebracht wurde
J. Kaln.; ein Präsent L.;

3) ein zur Schächtes des Nächsten irgendwo hingbrachtes und niedergelegtes Zaubermittel
[nešļavas Salisb., Pabbasch, nešļavas (sic!) Ruj., Arrasch: burvji, gribē̦dami nuoburt kaimiņa luopus, paslē̦puši kūtī vai pirtī savu nešļavu - teļa plsušas, zarnas vai uolas u. c. Serben.] īpaši caur savām nešļavām burvji padara daudz nelaimes. nešļavas var būt: uolas, cāļi, sivē̦ni, te̦lē̦ni, gaļa, un vis˙kaitīgākās ir teļa zarnas. ja burvji šādas nešļavas apglabā tī rumā, tad neaug labība; ja apglabā leceklī, tad tārpi nuoē̦d kāpuostus, ja kūtī, tad luopi iznīkst RKr. XII, 19;

[4) "der Träger"(?)
Ve̦cāķi;

5) nešļavas Nötk., N - Peb., Jakobstadt, Lettg. "= nestavas, nesiêni"; ne̦šļavas (sic!) Gr. - Würzau "nēši"- Zur Bildung vgl. li. mẽsliava "складчина" u. a. bei Būga РФВ. LXV, 318 f., sowie Leskien Nom. 350.]

Avots: ME II, 735

neveĩkulis: auch (mit eî ² ) Grünw.

Avots: EH II, 22

nùobļuzgât, [nùobļūzgât Grünwald, Lub., beschmieren, beschmutzen, besudeln]: seja nuobļuzgāsta Walter. [netīrā darbā visas drēbes nuobļuzgā Jürg. kâ tas galds nuobļuzgāts! Grünwald.]

Avots: ME II, 763

nùobrūžļât,

1) (nùobrūžļât Sergew., Serben, Sermus, Sessau) beschmutzend und zerknitternd schnell und liederlich abtragen (ein Kleid) Neu - Bilskenshof; wischend abreiben, werwischen Mesoten ("mit ū"), Grünwald: tas jaunuos svārkus jau nuobrūžļājis. šis uzraksts tâ nuobrūžļāts, ka nevar salasīt. nuobrūžļāt nuokrāsuotu suolu, nuospuodrinātus zābakus];

2) "?" ve̦se̦li teikumi steigšus nuobrūžļāti dzirdei neaptveŗamā, gļē̦vā veiduojumā Druva I, 645;

[3) abreiben:
n. kastītei vāku (= nuoberzt krāsu) Kalleten. jaunie zābaki vienā dienā nuobrũžļāti Stenden].

Avots: ME II, 766

[nùobunkšķêt (mit uñ Siuxt, Dond., Nikrazen, Autz, Ringmundshof, mit un ² Bauske, Stenden, Behnen, Hofzumberge, mit ùn Serben, Sermus), dumpf erschallen Gr. - Buschhof, Neu - Wohfahrt, Naud., Nötk., Grünwald: nuobunkšķēja vien, kad skābputras muciņa izspēra spundi Lennew. auns ar ragiem iezvēla vērsim pa ribām tâ, ka nuobunkšķēja vien Jürg. akmens iekrita akā, ka nuobunkšķēja vien N. - Peb. Ähnlich auch das reflexiv: bē̦rns nuokrita, ka nuobunkšķējās vien Vank.]

Avots: ME II, 766

nùočabinât,

1) fakt. zu nùočabêt, rascheln, rauschen machen:
tur te̦ku salmiņus nuočabināt; [leichthin auf etwas Weiches schlagen: par kūlējiem, kas viegli situši spriguļus, saka, ka tie jau tikai nuočabinājuši vien Grünwald];

2) ableiern [undeutlich aussprechen
Preekuln, MSil.]: viņš tuo priekšā lasīdams bija nuočabinājis A. XII, 108;

3) pē˙da gan tâ nuočabināja R. Sk. 1 I, 140;

[4) eine Zeitlang rascheln od. rauschen:
lietus drusku nuočabināja pa lapām un aprima Serben, Ermes, Lemsal, Mar., Naud., Lennew., Jürg.;

5) "trödeln"
N. - Peb.; so auch reflexiv: viņš jau tur visu dienu nuočabinājās N. - Peb.;

6) "(etwas Geringes) wegstibitzen od. oberflächich (etwas) vollziehen"
Kurs., Vank.;

8) "ebnen, glätten":
nuočabini nu tuo kaudzes galu! Ermes, Nötk., Neu - Wohlfahrt; n. gultu("kārtīgi uzklāt") Serben, Sessw., Mar.; scherzweize abstreicheln" Ipiķi;

9) "viegli padarīt" Neu - Wohlfahrt; "ātri un klusi padarīt" neu - bilskenshof;

10) leichthin abtasten:
visus salmus nuočabināju, bet nazi neatradu Plm.;

11) n .(= apklusinât) runas Grünh.;

12) "mit weichem Schuhwerk still, schnell und mit kleinen Schritten hingehen"
Sessw.]

Avots: ME II, 769

nùočaluôt,

1) [eine Zeitlang
čaluôt]: viņa kâ avuotiņš vēl nuočaluoja JR. V, 92. [Mātiņu bē̦rni nuočaluoja un aizgāja Behnen. ve̦se̦lu stundu nuočaluot Jürg., Peb., Grünwald, Lennew., Grünh., Vank., Sessw., Serben, Segew.; lustig plappernd vertrödeln Neu - Bilskenshof;

2) "schwatzend zum Schweigen nötigen"
es gribēju kuo teikt, bet mani nuočaluoja Autz.]

Avots: ME II, 769

nùočâpstinât C., Mar., Lubn., die perfektive Form zu čâpstinât: glāzi gan˙drīz tukšu izdzēris, tas nuočāpstināja lūopas A. XIII, 2, 137. [ja mutē nav zuobu, tad nuočāpstina vien Grünwald, N. - Peb. muti vien nuočâpstināja ² Autz. mācītājs sprediķi tikai nuočāpstināja Plm.] nuo lielām sirdssāpēm lūpas vien nuočāpstināja A. XIV 1, 302. "nuo Rīgas ne˙kā "ātri nuočāpstināja (sagte jappend) ar bezzuobainuo muti Aldiņš Vēr. II, 1201. So auch, aber intr., das Refl. - tiês, [mit den Lippen od. mit der Zunge(ab) - schnalzen (perfektivi)]: runātājs nuočāpstinājas vien Druva II, 14. [nuočāpstinājas parasti pēc garda kumuosa Mar., Serben, Peb., Burtn. citi ēda un dzēra, mumsatlika nuočāpstināties Jürg., Neu - Wohlfahrt, Vank. zivs sausumā nuočāpstinājās vien Mar.; "resultatlos arbeiten" Rönnen.]

Avots: ME II, 770

nùodedêt, [nùodedinât Grünw., Kurs., Annenburg], eine Zeitlang schnattern: zuosis nuoded pagalmā Līg. Jēk., [Preekuln].

Avots: ME II, 773

nùokārnît,

1) ["piemē̦tāt" Karkel; wühlend od. scharrend besudeln
Kursiten, Ermas, Nerft]: ja neturēsi acis vaļā, tad jau tevi nuokārnīs apkārt un apkārt De̦glavas Rīga I, 24. [nuokārnījis visu siênu dubļiem Lennew. kurmis nuokārnījis pļavu N. - Peb.;

2) wühlend od. scharrend (auch: schleuderd) herunterschaffen:
nenuokārni zemē drēbes! Neu - Wohlfahrt, Burtn. nuokārnījis visu sìenu nuo kūtsaugšas Alswig, Ermes, Lennew.;

3) "absäubern"
Naud., Kalleten, Preekuln, Grünh., Autz: jānuokārna aitu zarnas Grünwald;

4) "die Sahne abnehmen"(?)
Vank.;

5) "nuoārdīt, nuoplēst"
Ipiķi: vē̦tra nuokārnīja jumtu Nötk.; "nuojaukt" Neu- Wohlfahrt, Plm., Drobbusch, Meselau. Refl. - tiês, sich mit Mist besudeln Nerft. - Subst. nùokārnĩjums "ein von Hümpeln, Baumstümpfen und Steinen gereinigter Platz" Pabbasch.]

Avots: ME II, 796

[nùoķẽ̦pât,

1) sich mit Schmutz bedecken
Salis;

2) (mit schmutzeigen Füssen od. Händen) besulden:
netīriem pirkstiem nuoķē̦pājis baltuo galdautu Lennew., Degunen, Segew., Sermus, Nitau, Sessw., Behnen, Ermes, Plm., Lis., Selsau, Sauken, Ringmundshof, Kursiten, Autz, Serben, Siuxt, Lesten, Ekau, Stenden, Grünwald, Laud., Drobbusch, Lös., Ipiķi, Grünh., Ruhental, Salgaln, Burtn. ar māliem nuoķē̦pāju pirkstus N. - Peb., Jürg.;

3) verwirren:
jauns pļāvējs nuoķē̦pā labību Jürg.;

4) verleumden:
n. savus kaimiņus Luttringen;

5) verderben
(tr.): aude̦klu nuoķē̦pās vien Neu - Wohlfahrt; kādu darbu nuoķē̦pājis ir tas, kas tuo iesācis, bet nav pabeidzis Neu - Bilskenshof;

6) von oben abnehmen:
n. pienu, krējumu nuo virsas C.; "schnell aufessen" Breslau. Refl. - tiês,

1) sich besulden
Nötk.;

2) eine Zeitlang trödelnd nichts Gescheites zustande bringen:
ve̦se̦lu stundu nuoķē̦pājuos, bet nekā nepadarīju Jürg.]

Avots: ME II, 806

[nùoķesis Grünwald "nuodriskājies, kam ķe̦sas vien mugurā".]

Avots: ME II, 806

nùoķezêt, [nùoķezt Grünwald], intr., sich besudeln, schmutzig werden Līv.: [staigā tâ nuoķezis ("aplipis ar dubļiem" Wolgunt, Gramsden, Naud.), ka riebjas skatīties Grünh., Autz, Ruhental, Grünwald.]

Avots: ME II, 806

nùoķimerêtiês, [eine Zeitlang ķimerêtiês, sich erfolglos abmühen]: es vēl dienu nuoķimerējuos, sev arklu uzstādīdams Latv. [ve̦selu stundu nuoķimerējās ar tādiem niekiem Lennew., N. - Peb., Burtn., Grünwald, Mesoten, Krusiten, Stenden, Jürg.]

Avots: ME II, 806

[nùokladzêt, eine Zeitlang kaklen: vistas nuoklaiz Grünwald.]

Avots: ME II, 797

nùokle̦ruôt, [eine Zeitlang umherirrend erfolgolos warten od. nichts erreichen: visu dienu nuokle̦ruoju, bet draugu nesatiku Jürg. Plm., Grünh.] vai lai nuokle̦ruojam laiku? Latv.; ["ohne eine ernstliche Arbeit vertrödeln" Wilzen: tas visu mūžu nuokle̦ruojis Grünwald "schwatzend und ohne Arbeit sich umhertreiben (in Behnen so auch das Reflexiv - tiês); abirren": n. nuo ceļa Kursiten].

Avots: ME II, 798

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

nùoknukšêt(iês), [nùoknukšķêt(iês),

1) einen knurrenden Laut von sich geben
Grünwald]: Rudzītene nuoknukšējās MWM. X, 594, [Serben, Neu - Wohlfahrt, Serms, Peb., Selsau, Lemsal. viņš ir pa˙visam nuoknukšķējies Grünwald, ist knurrend ganz ermattet;

2) nuoknukšēties "atraugāties" Vank.].

Avots: ME II, 800

[nùoluncît,

1) durchprügeln
(nuopērt) Wark., Jürg.;

2) eine Zeitlang wedelnd bewegen:
suns nuoluncīja asti un iegāja krūmuos Jürg.;

3) "nuomušīt" N. - Peb.;

4) "gierig auffressen"
Dreylingshof, Neu - Bilskenshof, Serben, Segew., Mitau, Peb.: kaķis nuoluncīja peli N. - Peb., Nötk. Refl. - tiês,

1) sich schlängelnd weggehen:
čūska nuoluncījās N. - Peb.;

2) "sich anstellen, als ob man viel arbeite, in Wirklicheit aber beinahe nichts zustande bringen":
visu dienu nuoluncījies, bet ne˙kā nepadarījis Naud., Grünwald; hier und in Kursiten werde ähnlich auch die aktive From (mit trans. Bed.) gebraucht: nuoluncījis visu dienu;

3) "sich einzuschmeicheln versuchen".]

Avots: ME II, 813

[nùomēļuôt,

1) eine Zeitlang plaudern:
sievas visu vakaru nuomēļuoja Kokn., Golg., Jürg., Lös., Ermes, Bers., AP. "... neduos vakariņu", viņš nuomēļuoja (sagte im Scherz?) izejuot Austriņš Nuopūtas vējā 124;

2) verleumden, heruntermachen
Lennew., Sessw., Lös., Nötk., Bers., Bauske, Mitau, Segwold, N. - Peb., Grünwald, Grünh., Ermes, Gramsden, Autz, Dickeln;

3) leere Phrasen reden:
uz jautājumu viņš nedeva nuoteiktas atbildes, bet šâ tâ nuomēļuoja un izgruozījās Vīt. - Refl. - tiês"?": viņš nuomēļuojies līdz negalam Bers.]

Avots: ME II, 819

[nùomuļ˜ļât,

1) beschmutzen, besudeln
Jürg.: bē̦rns lelli nuomuļļājis Dunika;

2) in den Bart brummen:
viņš kuo nuomuļļāja, bet es nevarēju saprast Jürg. Refl. - tiês,

1) sich beschmutzen
MSil., Dickeln, Grünwald, Jürg., Serben, Sermus, Mar., Alswig, Salis: neduod bē̦rnam sviestmaizi ruokā! viņš nuomuļļāsies;

2) eine Zeitlang
muļļāties 2 Lennew., Grünwald: viņš pie šā darba nuomuļļājies visu dienu Mesoten, Mar., Alswig.]

Avots: ME II, 822

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826, 827

nùopakš(ķ)inât, [1) "glättend leicht schlagen";

2) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen]:
reizes divas zirģelis iegrudzinājās un nuopakšināja ar apakšlūpu Ver. II, 427. Refl. -tiês [MSil., eine Weile kurze, helle Laute von sich geben (z. B. bei leichtem Anschlag, beim Tropfenfallen ins Wasser u. a.) Lennew., Bers., Dickeln]: K. nuopakšķinās ar savu kuoka kāju Niedra Kad mēness dilst. [zuosis un pīles pēc uztraukuma nevar nuopakšķināties vien Peb., Vīt., Vank.; "eine Weile (wiederholt) die Lippen schliessen und mit Geräusch öffnen" Grünwald, Wolgunt, Mitau.]

Avots: ME II, 826

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

nùoparkš(ķ)êt, [1) einen quarrenden, plärrenden (Jürg., Grünh., Autz, mit r̃kšķ), rauschenden, rasselnden, klappernden Laut von sich geben Lennew., Peb., Ruj., Segew.]: lapas vien nuoparkšķēja Stari I, 203. [bleķis nuokrita nuo jumta, ka nuoparkšēja vien PS. krusa nuopar̃kšķēja vien pret jumtu Salgaln, Neu-Wohlfahrt, Mitau, Dickeln. starķis nuoparkšķēja Ar., Grünwald. irbes laižuoties nuopar̃kšķēja Gr.-Memelshof, Nötk.;

2) (verächtlich) eine Weile schwatzen:
viņa te nuoparkšķēja ve̦se̦lu stundu Lennew., Ermes, Serben.]

Avots: ME II, 827

II nùoplaikšķinât "?": gardi nuopļaikšķināja muti Zeif. III, 2, 288; [nuôplaikšķinât ² MSil., eine Weile od. ein wenig (leicht) klatschen (klatschende Laute von sich geben) Lennew.; "= nùopliukšķinât": n. pātagu Grünwald, (mit "aĩ") Salgaln, Grünh., Autz, Mesoten].

Avots: ME II, 829

[nùoplandîtiês,

1) eine Weile (sich bauschend) flattern
Alschw., Peb., Segew., Serben (mit añ), Sessw., Lös., Selsau (mit àn ² ): karuogs viņam nuoplandījās gar pašu de̦gunu Neu-Wohlfahrt, Ermes, Dickeln, Lennew., Grünwald, Kerstenbehm; ähnlich in Gramsden, Autz, Grünh. auch von der Bewegung der Flammen beim Feuerschaden;

2) "ohne Arbeit (die Zeit) verbringen":
viņš augu dienu tâ˙pat bez darba nuoplandījās Bers.]

Avots: ME II, 830

nùopļuñdurêt Pasaules lāpītājs 21,

[1) leichtfertig und liederlich vertrödeln
Vank., Neu-Wohlfahrt, Autz, Grünh.: dzē̦rājs nuopļundurēja visu dienu pa kruogu Siuxt, Kokn., Lennew., Ermes, Kalz., Mesoten, PS., C.;

2) leichtfertig und achtlos (Kleidet) abtragen
Salis: viņš lietū nuopļuñdurējis manu kažuoku Sessau;

3) leichtfertig vergeuden
Dickeln, verprassen MSil., Gramsden, Jürg., Vank., Sessw., Autz, Grünh., Grünwaid, Nötk., Ermes, N.-Peb., Bewershof. Refl. -tiês,

1) durch Verschwendung verarmen;

2) unnütz die Zeit verbringen:
visu dienu nuopļuñdurējāmies, bet ne˙kā nepadarījām Jürg.].

Avots: ME II, 833

[nùopļuñduruôt Bauske, Alt-Bergfried,

1) für und neben nùopļundurêt 1;

2) "sein Versprechen nicht halten";

3) = nùopļundurêt 3 Grünwald u. a.]

Avots: ME II, 833

[nùorùobît,

1) (mit einem stumpfen Beil
Weitenfeld, Siuxt, Vīt., Bauske, Salis) abhauen LKVv., MSil.: pa visu dienu nevarēja nuoruobīt ne piecu kuoku Salis, Grünwald, N.-Peb.; mühsam mit einem kleinen od. stumpfen Messer abschneiden Grünh., Naud., Autz, Segewold, Ermes, Sessw., Lub., N.-Peb., Gramsden;

2) mehrfach eine Kerbe einhauen, mit vielen Kerben versehen
MSil.: es jau mē̦ram vienu pusi nuoruobīju Jürg., PS.]

Avots: ME II, 842

nùošķiebt: n. zābakus Sessw. u. a. nuošķiebtiem papēžiem Tdz. 57628. n. ce̦puri Meselau. Refl. -tiês,

1): nuosašķiebuse istabiņa Pas. IX, 484. zā bakam nuošķìebies papēdis Nötk. dēlis nuošķiebies Sehren;

2): tev ar precēšanuos pa˙visam nuošķiebies Grünw. kādreiz var kāds darbs (piem., siera siešana) n. Meselau.

Avots: EH II, 95

nùošķuôbît, abrasieren [?] Spr.; [nùošķuôbît ("abpflücken") pupas Widdrisch, Ronneb.; = (uz vairāk pusēm) nuošķiebt" Grünwald, MSil. (mit uô ² ): zābakiem nuošķuôbīti2 papēži Salis, N.-Peb., Sessw., Dickeln, Druw., Laud., Prl., Drobbusch, Meselau, Stomersee, Golg., Kursiten, Mitau, Autz, Grünh.; n. ce̦puri Ermes; verziehen (das Gesicht od. die Lippen) Kalleten, Kokn., Jürg., Ermes: saņēmis naudu, tas nuošķuobīja lūpas, bet neteica ne vārda Sessw., Lös., Druw., N.-Schwanb. - Refl. -tiês, = nùošķiebtiês 1: tuornis nuošķuôbījies uz vienu pusi PS., Dickeln. papēži nuošķuobijušies Salis].

Avots: ME II, 867

nùošķuõrêt,

1) stark einheizen, erhitzen
[Salgaln], Spr., [Lennew.; "(den Ofen) zum Brotbacken vorbereiten" MSil. (mit uõ);

2) wegschaufeln (den Schnee)
Dickeln, Jürg.;

3) ("mit uô ² ") "hinschaffen, wegtransportieren:
n. visu labību uz pilsē̦tu Mesoten; "(Getreide vom Felde) wegschaffen" Druw.;

4) "(Lehmtöpfe, um ihnen die nötige Festigkeit zu verleihen) eine Weile in der Ofenhitze halten, glasieren; (abgekochte Kartoffeln im Kessel) eine Weile über dem Feuer halten (damit die nachgebliebenen Wasserteile verdunsten)"
Grünwald;

5) "hinunterstossen"
Stomersee: nuošķuorē man nuo ārdiem se̦ru! Vank.;

6) "aufessen":
tas jau nuošķuorēs visu, ka ne druskas nepaliks pāri Neu-Bergfried;

7) "abscheren"
Golg., Drobbusch;

8) "gründlich abprügeln"
Tirsen].

Avots: ME II, 867

nùoskraũkšķêt, nùoskraukšêt, [nùoskraušķêt Golg.] nuoskrauk,šķêtiês, [ein Schallverbum MSil. (mit aû ² ); (berstend) erkrachen Jürg.]: atbalss nuoskraukšējās Duomas I, 372. [zirgs apēda sausuo maizes duoniņu, ka nuoskraukšķēja vien Bers., Kalz., Jürg. tase nùoskraũkšēja od. nuoskraũkšējās vien, kad tai uzmina PS. pārkuoda riekstu, ka nuoskraũkšķēja vien C., Grünh., Neuhausen, Autz, Kerstenbehm, Grünwald. atslē̦ga nuoskraukšēja N.-Peb. kaķis apēda peli, ka kauliņi vien nuoskrauškēja Golg.1

Avots: ME II, 848, 849

nuõskreja,

1) [MSil., der Abfluss Grünwald]:
ūdens nuoskrejas ruobeža Konv. ² 1414. ūdens nuoskrejas nuošķirtne 1081; (nuôskrēja ² Siuxt, Sessau, Swehthof, Grünh., Autz, nùoskreja Serben, Sessw., ein Abzugsgraben;

2) "vom Wasser zusammengetragener Sand":
pļavā nuo pavasara paliem palikusi nuoskreja Sessw., Golg., Lös.;

3) "das Flugbrett am Bienenstock"
Tirsen, Fehgen;

4) "das Flugloch am Schwalbennest"
Rugāji;

5) "skraidule" Kursiten].

Avots: ME II, 849

[nùoslam̃pât,

1) beständig der Nässe aussetzend, schnell abtragen
Golg.,Grünwald; "nuodriskāt"(drēbes, mit "àm") Serben, Peb.; im Kot (Schuhzeug od. Kleider) beschmutzen: n. jaunuos svārkus Autz, Seppkull, Salis;

2) "nuostaigāt, nuobradātu: n. grīdu; n. stigu pa zâli Mar.;

3) unbeholfen und mühsam hingehen:
nuostrādājies vēl nuoslampāju līdz kaimiņiem Mar. - Refl. -tiês,

1) sich im Kot beschmutzen
Kokn.: viņa ienāca pie manis nuoslampājusies Salis;

2) "einen resultatlosen Gang tun"
Dickeln: nuoslampājuos vien (uz pagasta namu iedams) un ne˙kā neizdarīju Nikrazen.)

Avots: ME II, 850, 851

‡ nuošļaukât,

1) = nùošļuokât 1 Ermes, Grünw., Wandsen (mit aũ), Heidenfeld (mit àu ² ): n. zâli vai labību Sessw., Stockm.;

2) leicht abstreichen (massieren)
AP., (mit àu ² ) Meselau, Sessw.: n. vē̦de̦ru; streichend glätten Meselau: n. maizes kukuli (krāsnī laižuot). n. mālus siênā;

3) beschmutzen
(mit aũ) N.-Peb.: n. ruokas. Refl. -tiês,

1) "nuostaipīties" Saikava (mt aû), Heidenfeld;

2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Heidenfeld.

Avots: EH II, 96

nùošļur̃kstêt [MSil., nùošļur̂kstêt Lis., Seppkull, Jürg., ein Schallverbum (ähnlich dem nùošļirkstêt, aber einen dumpferen Laut bezeichnend): viņš izrāpās uz sausas zemes, nuošļurkstēja [Golg.] un nuočurkstēja Dok. A. [kāja iegrima slapjā sniegā, ka nuošļurkstēja vien Lis., Seppkull, Ermes, Jürg. piens izlija, ka nuošļur̃kstēja vien Neu-Bergfried, kâ uzvilka kājā zābaku, kurā bija ūdens, tâ tūlin nuosļurkstēja PS., Grünwald. samirkušām apavām viņš aizgāja, ka nuošļurkstēja vien Selsau, Golg., Tirsen, Schujen, N.-Peb., Meselau, Laud., Druw., Sessw., Erlaa, Drobbusch, Stomersee. kad uzlēcu uz dēļiem, kam ūdens bij apakšā, nuošļur̂kstēja ² vien Salis; nach Vīt. so auch das Reflexiv; "undeutlich (durch die Zähne) sprechen" Malta, Mahlup.]

Avots: ME II, 869

[nùošļūtêt,

1) "die Füsse am Boden schleppend hingehen"
Grünwald; (eine Weile) mit dem Schlitten fahren: vēl dažas dienas varēs ar ragavām nuošļūtēt N.-Peb. tas nuošļũtēja gan man garām Salgaln;

2) tragend (Kleider) beschmutzen:
tâ nuošļũtējis drēbes, ka kauns skatīties Jürg.;

3) streichend od. fahrend glätten
Kursiten, Autz, Grünh.: ziemā ceļš ar ve̦zumiem nuošļūtē̦ts spīdīgi gluds Lennew., Nötk.; ceļi tâ nuošļũtē̦ti, ka plika zeme Naud.;

4) "nuobrist (pļavu, labību)" Vank., Vīt.]

Avots: ME II, 869

nùosmekstêt,

1): nuosmekstējis ir cilvē̦ks, kam mugurā ilgi valkātas, netīrītas drēbes Grünw.

Avots: EH II, 88

nùošmĩkstêt: sadevu, ka nošmīkstēja vien bers., N.-peb. aizskrēja caur krūmiem, ka nuošmīkstēja vien Grünw.

Avots: EH II, 97

‡ nùošnāpt,

1) abstreichen
Atašiene;

2) abschneiden
Atašiene, Grünw., Wrangelshof.

Avots: EH II, 97

‡ nùostilpt, = nùostãvêt 1: tu nevari n. Daugmale, Mar., Oger. tas vairs nevar istabā n. Ekau, Grünw. tas jau ne savā ādā nevar n. ebenda.

Avots: EH II, 91

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

[nùostra(i)kšķît "besudelü Grünwald.]

Avots: ME II, 860

nùosvêpêt,

[1) räuchernd von Bösem befreien):
es zinu raganu, kas viņu var nuosvēpēt. [lai krievu mācītājs tevi nuosvēpē! Jürg. kad bē̦rns nuo suņa sabijies, tad tas jānuosvêpē ar suņa spalvu PS.;

2) auch nùosvêpt Tirsen, Nötk., sich mit Russ od. Staub bedecken: žāvējama gaļa nuosvēpe jeb nuosvē̦pst Holmhof;

3) beräuchern
Kokn., Vīt., Ermes, Dickeln, Malta, Re̦zna, N.-Peb.: uodi neē̦duot, ja ģīmi nuosvēpējuot pīpes dūmiem Grünwald. ar nātnas drēbes dūmiem nuosvēpē pārgriezumu Selsau, Schwanb., Druw., Sessw., Lös., Prl., Tirsen, Hochrosen. nuosvêpējis kre̦klu dūmuos tīri me̦lnu Lis., Bers.;

4) "durchschimpfen, verleumden"
Ar.;

5) nùosvēp(ê)t "vorzeitig umbringen"
Sessw.: n. savu vīru;

6) im Rauch ersticken
Bewernshof: nuosvēpēt lapsenes Lis.]

Avots: ME II, 864

nùotrukt,

1) "?": viņa acis bij nuotrukušas sausas De̦gl.;

[2) "abbrechen"
(intr.) Grünwald.)

Avots: ME II, 877

[nuõvaļa Bauske, Lautb., Mussezeit LKVv., Wid., Grünwald: savā nuõvaļā Ruj.]

Avots: ME II, 882

nùovantaruôtiês,

1) = nuovantarêtiês: skuķis palēcās aiz prieka, ka grīda salīguojās un piena puodi nuovantaruojās Jaun. dr. 1902;

[2) = nùovantarāties Neu-Wohlfahrt, Grünwald (auch in der aktiven Form);

3) "sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben"
Kursiten, ("mit añ") Autz, Grünh., Segew.; "sich ohne Erfolg abmühen" Lis.]

Avots: ME II, 883

[nùovirmuôt,

1) ein wenig sprudeln od. brodeln:
viegli vilnīši nuovir̂muo ² (Bauske) uz visām pusēm J. Krūminš Uciņa brīnumdienās 67. ūdens drusku nuovirmuoja, bet palika neuzvārījies Dickeln, Lennew., Grünwald;

2) "nuozibêt" Mitau, ("mit ir̃") Autz, Grünh.;

3) "nuokustêtiês" Kursiten; vom Luftvibrieren an einem heissen Tag
(mit "ir̃") Widdrisch.]

Avots: ME II, 887

nùozeldinât,

[1) (mit Nesseln) versengen
Gramsden, Pampeln, Kursiten, Bauske]: raganas Jāņu nakti skrejuot apkārt basām kājām un kailu galvu, baidīdamās, ka kājas nesaduŗ, ruokas un ģīmi nenuozeldina Etn. IV, 71. [nātrēs nuozeldināju ruoku Sessau, Neu-Bergfried ("mit el˜"), Lennew., Grünwald; ("mit elˆ ² ") Mesoten;

2) durchprügeln:
n. muguru Grünwald.]

Avots: ME II, 890

nùožilît,

1) "?": es uzrāpuos līdz atvasām un nuožilīju [zu n. 4?] Jauns.;

[2) "nuokaut" (verächtlich) Vank., Jauns.;

3) "unordentlich wetzen (ein Messer)"
Jauns.;

4) mit stumpfem Messer uneben abschneiden
Mesoten, Gramsden, Siuxt, Erlaa, Kaiz., Autz, Grünh., Grünw.;

5) "ablecken"
(?) Kursiten.]

Avots: ME II, 893, 894

nùožļebinât,

1) [undeutlich sprechen
Mesoten, Gramsdenl: smagas lūpas miegaini nuožļebināja AU.;

[2) "apvazāt" Kursiten; "nùošļakstinât; besudeln": bē̦rns ē̦duot nuožļebinājis priekšu Segew., Mitau;

3) "mit langen Zähnen essen"
Gramsden, Vīt., Behnen, Kursiten;

4) sabbelnd abbeissen:
n. gruoža galu Autz, Grünh., Neu-Bergfried, Grünwald; sabbelnd begeifern Sessau].

Avots: ME II, 894

nùožņiêbt,

1): auch Heidenfeld; čigāns nuožņiebis aitu, meža zaglis - stirnu, saimnieks - cūku Grünw. (mit ie);

2): auch Saikava (mit ie).

Avots: EH II, 111

nùožviñkstêt (unter nùožvindzêt): auch Dunika, Grünw.; vējš vien nuožvinkst gar ausīm Pas. VI, 341; VIII, 240.

Avots: EH II, 111

ņukât,

1): auch Schnehpeln, Siuxt; tevi ... ņukāju kâ lelli Janš. Līgava II, 188. viņš ņukā (spiež, bāž) zeķi kurpē Frauenb.;

2): ņukā tik iekšā (lieliem kumuosiem)! Frauenb., Grünw. ‡ Refl. -tiês,

1) "dauzīties" Heidenfeld, Saikava; "pa miegam gruozīties (kustēties, spārdīties)" Frauenb.;

2) = mîcîties: vai nu es ar pirstiem ņukāšuos? atnes kaŗuoti, tad samīcīšu! AP. pa māliem ņ. Jürg., Schwitten.

Avots: EH II, 116

ņurinât,

[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];

2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;

3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;

[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;

5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,

[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];

2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;

[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;

4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].

Avots: ME II, 906

ņurît, -ĩju, tr.,

1) [etwas Zähes gleichsam sägend] mit stumpfem Messer schneiden
[Lennew., Grünh., Sessau]: ādu, gaļu, maizi Smilt., Burtn., Lis., Tirs. n. RKr. XV1I, 70, Lös., Gold., Fest., [Salis]: kuo nu ņurī maizi ar tādu tuteni? Naud., Etn. Il, 81; [= ņurinât 4 Lis., Wolmarshof, Ekau, Grünwald, Garrosen, Salgaln, Batdohn, Mitau: kaķis ņurī peli];

2) "?": bērns ņurīja [= kuodelēja, zelēja?] krūtis tâ˙pat sausas MWM. X, 485. Refl. -tiês,

1) "?": smējās, juo tuo varēja zināt nuo savādās šņākšanas un ņurīšanās Zalkt.;

[2) "trödeln"
MSil.;

3) "pluosīties" Ruhental, Drobbusch, Golg., Fehsen: kuce̦ni ņurījas;

4) eine Zeitlang
ņurît 1 Drobbusch, Goig.: kuo tu tur ņurījies, ka nevari ne˙kā nuogriezt? Grünh., Sessau, Nötk.; kaķis ņurījas ap peli Erlaa].

Avots: ME II, 906

‡ pajedinât, vertun, verschwenden Grünw.

Avots: EH II, 138

paķele, paķelis Gold. nach BW. III, 1, 77,

1) (echt le. pacele) das Strumpfband (das Band unter dem Knie)
Rutzau, Grob., Ekau, Grünw., Alt-Rahden, Bauske, Nerft, Sussei, Sissegal, Drosth., Nitau, Stelp. BW. 2157; 33879, 13, [Bielenstein Holzb. 416]: auž juostinas, paķelītes, auž baltās villānītes BW. 7492. cimdu, zeģu gribē̦dama, ne paķeļu nedabūju 25377. kādas viņai paķeles! izšūtas ruozītes uz me̦lnas, platas bantes Jauns. izstiepa kājas, tâ ka zeķes līdz pat raibajām paģelēm nāca re̦dzamas A. XVIII, 498. paķeles pītas trim pielupiem RKr. XVI, 106. paķeles pa lielākai daļai vitas nuo vilnas dzijas, pie kam katram ievītajam pavedienam (trīs un vairāk) savāda krāsa. paķeli apsien lejpus ceļgala, lai gaŗas zeķes nenuobrūk Ekau. paķele izšķiŗas nuo prievieta ar tuo, ka pirmējā ir pīnes veidā, pusapaļa, kamē̦r pēdējā plakana Grob. Etn. 1V, 162;

2) das Hosenband
Elv., Manz. [paķele], der Gürtel: paķeles jeb grieztas juostas: - šaurākās lietuo. lai zeķes apsietu, platākās, lai sasietu virsdrēbes Plutte 73. So ist wohl auch paķele als Gürtel zu verstehen BW. 21342: sen tuo lielu lielināja, sen s1ave̦nu s1avināja; - ne lielāka, ne mazāka, līdz brālīša paķelēm. Aus li. pakelė˜ "Strumpfband".

Avots: ME III, 53

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pakš(ķ)inât, intr., tr., den Schall pak(š) hervorbringen, patschen, klopfen, paffen: zirgi pakškina kājām AU. pakšķināja ar plaukstu uz viņa kaklu Niedra. mierināja, vinam uz ple̦ca pakšķinādams A. XX, 949. kâ [stārķis Ar.] dzenis pakšķinādams MWM. VIII, 326. ņēmās pīpīti pakšināt Zemk., [pakšķināt Grünwald]. gultā gulēja tē̦vs, pakši nādams sīkus, zilus dūmiņus Latv. [pakšķinât (schliessen und darauf hörbar öffnen) muti Mitau. zirgs pakšķina, läuft in kleinem Trab Grünwald. lietus piles pakšķina, fallen schallend Grünwald.]

Avots: ME III, 50

pakužinât,

1) [anrühren Wessen], ein wenig kitzetn:
pakužini kaķi aiz auss! (Grünw.;

[2) ein wenig kužinât II, 1: p. gultu Dunika].

Avots: ME III, 52

[paņerbinât, ein wenig ņerbinât: ir drusku paņerbinājis (= ēdis), bet maz: pa nieciņam nuo viena un uotra ēdiena) Grünwald.]

Avots: ME III, 79

papakšķinât, papakšinât, etwas (wiederholt) klopfen, leicht schlagen: papakšināja ar pirkstu rūti Duomas I, 125. viņš papakšķina lūpas Vēr. I, 1393. baruons draudzīgi papakšķināja Pēterim uz ple̦ca Seibolt. [papakšķināt pa muguru Grünwald. papakšķināja savam zirgam gūžu Neu-Wohlfahrt.]

Avots: ME III, 80

parkains, grüftig: nuo lielas braukšanas ceļš briesmīgi parkains Grünw.

Avots: ME III, 91

II parkas, Gruben in einem ausgefahrenen Wege Grünw.; [etwa aus *parakas (zu rakt)?]

Avots: ME III, 91

pašaũt, tr.,

1) schnell unter etwas schieben
[Tirsen u. a.], stecken, [wegstibitzen Grünw., schnell od. heimlich reichen]: pašāvuse ķuoci zem lielā lakata Vēr. II, 650. [it kā gribē̦dams tev palīdzēt, pašaus viņš tev savu kāju Glück Sirach 12,16. viņa paguva pašaut Kārlim vē̦stuli De̦glavs Rīga II, 1, 75. saimniece pašāva (reichte schnell und verstohlen) nabagam gabālu gaļas Frauenburg, Plm.];

2) ein wenig schiessen;

[3) (heimlich) vergeuden:
p. mantu Sessw., Nötk., Schwanb., Selsau, Golg., Lub., Laud., Hofzumberge, Lös., Lis.]: es mākuot gan pašaut mantu Saul. II, 30; ["verlieren": viņš pašāvis visu naudu Wesselshof;

4) pašaut sāņus, vom geraden Weg abweichen;

5) vorschiessen, leihen:
esi tik labs un pašauj man naudu! Plm., Serbigal, Sćhlehk, Sauken, Marzen, Irmelau.] Refl. -tiês,

1) untertauchen, sich schnell unter etwas verstecken:
pīle pašāvusies apakš ūdens LP. IV, 70. ja tu kāda neražana, pašaujies pabeņķē! BW. 1434;

2) hervor-, in die Höhe schiessen:
aste tūlīn pašāvusies ārā LP. VII, 895. puisis augumā labi pašāvies A. XIII, 474.

Avots: ME III, 112

‡ pašustît Grünwald "= pameklêt".

Avots: EH XIII, 180

pavãle Bauske, Serbigal, pavâle ² Irmelau, Kand., pavàle ² Gr.-Buschh., Wessen, Lennew., pavāls Kalnemois, Odsen, Lettg., Grünh., Grünw., Selg., pavãls Smilten, Segew., Schujen, Nötk., Bixten, Salgaln, Autz, Loddiger, Grenči, Renzen, Plm., Wolgunt, Hofzumberge, Schnickern, Ronneb., N.-Peb., pavâls AP., = paspaile: ar lielu pavālu Duomas II, 1189.

Avots: ME III, 133

perplis Bauske, perple (Ekau, Annenburg, Grünw.) "was vom Vieh oder von Pflanzen nicht recht fortkommen will" Oberl., St.; (perplis) Viehseuche L.; zu perpt.

Avots: ME III, 202

perpt, pe̦rpstu, perpu, quienen Oberl., St.; verrecken L.; "nicht gut wachsen": par tīreļu priedītēm saka, ka tās pe̦rpst Ekau, Annenburg, Grünw.; nach Leskien Abl. 364 zu li. par̃pti "aufdunsen".

Avots: ME III, 202

IV pe̦ska "jemand von kleinem Wuchs" Grünw., Ekau.

Avots: ME III, 203

I pe̦skas, minderwertiger Flachs ("kas kulstuot pakuluojas") Salgaln; "lini, kas vājā zemē izauguši ļuoti īsi un re̦sni" Grünw., Annenburg; vgl pe̦ska IV.

Avots: ME III, 203

pē̦sku pē̦skumis Allasch "eilig, aber taumelnd, wackelnd, (sch)wankend, die Füsse schleppend (und mit verwahrlostem Äussern)" Gelstershof: pē̦sku pē̦skumis ienāca ve̦cais Smelktne Balt. Vēstn. v. J. 1901, № 86, Naud. pīles aizskrēja pē̦sku pē̦skumis Grünw., Annenburg, Ekau; in Naud. dafür auch pē̦su pē̦sumis.

Avots: ME III, 210, 211

I pidele,

1) das Weinen, Heulen:
laist pideli vaļā Smilt.; nu ir pidele vaļā Wolmarshof;

2) (scherzweise) die Violine
Selg., Grünw.; "svilpe" Nötk.;

3) = pidelis Nötk.

Avots: ME III, 212

pidelêt,

1): auch Salis Sermus (verächtlich);

2): pidelēju ("?"), stabulēju, tē̦va zirgus ganīdams BW. 30189 var.; aus nd. fiddeln "auf der Fiedel spielen; ... musizieren, besonders, wenn die Musik schlecht ist", s. Sehwers Unters. 88;

3): sich umhertreiben
Grünw.

Avots: EH XIII, 230

II pidelis (daneben [feminin?] pidele) Grünw. "viegls, l,·uszīgs cilvē̦ks, kas mīl apkārt staigājuot vairīties nuo smagāka darba".

Avots: EH XIII, 230

pidelkaķe: "= ‡ pidelis (-le) II" Grünw.

Avots: EH XIII, 230

pìeķezêt, unsauberwerden, vollkleben (intr.): pīpim cibuks pieķezējis Grünwald, Grünh. pieķezējusu tīklu tīra RKr. VI1,1225. gaisa caurumi nedrīkst būt pieķezējuši un pieputējuši Straut. Vesel. 31. slapju sienu grābjuot grābekļa zari pieķezē (pieķez Grünwald) ar sienu Sassm.

Avots: ME III, 263

pìelūžņât, -uôt, lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu Grünw.

Avots: ME III, 269

I pikât: tas nu gan pikā ("ar truoksni kŗauj pikām iekšā", und zwar möglichst dicht) biezputru vē̦de̦rā Grünw. ‡ Refl. -tiês "gausi kuo darīt" Saikava; "stīvēties, darīt kuo ar lielām grūtībām Warkl.: pie viena akmiņa visu dienu pikājās. Dürfte wenigstens in einigen Bedd. auf r. пихать schieben, stossen" beruhen; zur Bed. vgl. auch izpikât.

Avots: EH XIII, 231

I pikât "burzīt" Serben u. a.; achtlos und knüllend einpacken (z. B. Kleider); viel, schnell, ohne ordentlich zu zerkauen essen: pikā tik iekšā! Grünw., Serben, Peb., Lös., Sessw., Selsau.

Avots: ME III, 213

pim̃pis C., Wolm., das männliche Glied N.-Sess. n. U., Grünw.: suņa pimpis BW. 34691 var. Nebst pimpa(la), pimpalains, pim̃pari, pimpuļi, pimpuris, pimpuolis zu pempt, pampt. s. Leskien Abl. 338, Persson Beitr. 268, Petersson Ar. und arm. Stud. 47, Walde Vrgl. Wrtb. II, 108.

Avots: ME III, 218

pimpulis Grünw., pimpulītis BW. 34633 var., = pim̃pis.

Avots: ME III, 218

pinckulis (unter *pinckule): gaļas, vilnas, zemes p. Grünw.

Avots: EH XIII, 234

I piñkât: auch Allendorf, Grünw. Refl. -tiês,

1): auch Fest., Lub.; ‡

2) = pîtiês 3: kad tu meitu negribi, tad nepiñkājies! Orellen; ‡

3) "tūļāties" Frauenb. Skardžius Arch. Phil. III, 51 stellt dazu li. įsipinkóti "įprasti kur nors".

Avots: EH XIII, 234

piņ̃ķêt, -ēju,

1) verknoten, verwühlen; "sarezģīt" Grünw.;

2) "?": muocīt un piņķēt. Refl. -tiês,

1) sich abmühen
PS.: cik tur daudz kuo piņ̃ķēties (pūlēties) Ronneb. piņķējas un čamdās, ka netīk ne skatīties Alm.;

2) "sarežģīties" Grünw.;

3) sich störend dazwischen mischen:
p. pa kājām Grünw.

Avots: ME III, 221

I piñka,

1): apārnis kad salīst, tad viņš sāk velties pìnkām ² Heidenfeld; "pika" Seyershof; guovs apķē̦rusēs mē̦slu pinkām Talssen; pinkas Grünw. "pārāk nuoplīsušas drēbes, ja lupatas karājas kâ pinkas"; pinka Bartau "geflochtenes Garn, eine geflochtene Pferdemähne";
ne pìnkas ² "ne druskas" Fest.

Avots: EH XIII, 234

piñkšķêt Sauken n. Etn. I, 153, Schujen, Sassm., -u Wain., -ẽju Dond.; -ẽju, pin̂kšēt Serbigal, pin̂kšķēt Kl., piñkšēt, -u, -ẽju U., Salis, Ruj., Ronneb., Dunika, Mag. XIII, 2, 53, = pinkstēt, (Dunika) laut weinen: turi muti un nepinkšķē vairs! Dond. esi prātīga un pabeidz pinkšķēt! A. XVI, 362, Grünw. dvēselīte... pinkšķēdama vien gar sienām dauzās LP. VII, 196. lai pinkš! izpinkšēsies un dzīvuos tāpat MWM. VII, 887. dzirdēja paipalu pinkšam Janš. 21. ja uguns pinkšuot, tad kāds mirstuot Etn. II, 111.

Avots: ME III, 220

piñkucis: zemes, gaļas, maizes, sviesta p. Grünw.

Avots: EH XIII, 234

II pīpene Grünw., pīpe̦ns Sessw., ein Vogel, der pī-pī-pī- ähnliche Laute von sich gebe: pīpens aizpīpināja = dze̦gūze aizkūkuoja Grawendahl, Sessw. kuo pīpens aizpīpina - tas paliek dze̦ltāns Etn. III, 9.

Avots: ME III, 233

I pîpinât Sessw., zwitschern (vom Gesang der pīpene II) Grünw., Selg.

Avots: ME III, 233

III pîte Kr.,

1) pîte ² BL, ein Kloss, ein Klumpen:
zemes pīte, der Erdenkloss Manz. Lettus. Ādams kļuva nuo zemes pītes... radīts Glück I Mos. 2. saistīts pie zemes pītes A. v. J. 1896, S. 70. tavas acis redzēja... vēl neiztaisītu pīti Glück Psalm 139, 16. graudi ir apakš pītem satrūdējuši Joel 1, 17. būs manām kumeļam pītes mest pakaļā BW. 26800. sniega pītes 29962; 29826. putu pītes sīc Stari II, 417. tādās pītēs LP. VI, 22. mālu pīte, dūņu pīte Mar. Auch als Schimpfwort: vīra māte, dūņu pīte BW. 25273, 5 var.;

2) pîte ² Bauske, Widdrisch, Adiamünde, ein Brei aus gekochten und gestossenen Erbsen
Mitau, Ruhental; pītes, Klosse aus gestossenen Erbsen mit Zwiebeln und Salz Lems., Jakobshof; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Zwiebeln und Hanf Selg. n. Etn. IV, 164, aus Roggen, Weizen, Buchweizen, Gerste, Erbsen und Bohnen Etn. I, 3, aus Erbsen, Bohnen und Hanf Konv. ² 2641, Mag. XX, 3, 61, Kürbis (am Martinitag gegessen), Mesoten; Klosse aus gestossenen Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf (am Palmsonntag gegessen) Nerft; eine Speise aus gestossenen Erbsen und Kartoffeln, die man mit Fett od. Milch vermischt Ruhental n. Etn. I, 20; miltu pîtes ² Treiland nar. p. 341; in Brucken und (mit î ² ) Ellei pītes = kami Etn. I, 20, Grünwald (pîtes ² );

3) "in die Nierenhaut gewickelter geräucherter Schweinespeck"
Tals. Trotz Lidén (der es IF. XIX, 326 zu li. pìtas "rund" und le. pika stetlt) doch wohl (nach Leskien Nom. 547) eher zu pît; vgl. wruss. пну "drücke, presse", sowie le. pìcenis, pīcis 2, piñka I 2 und pencis I.

Avots: ME III, 235

pižât, -ãju, Kinderwort für pissen U., Naud., Grünw., Bauske, Dond.

Avots: ME III, 229

plaĩkšķēt Arrasch, Bauske, -u, -ēju, klatschen, patschen, laut schallen Lennew., Grünwald, Neuenb., (mit aĩ Kursiten: plaikšķ, piemē̦ram, ūdens krizdams nuo augstas vietas; kad šauj, tad plaikšķ Neuhausen; par plaikšķēšanu sauc arī truoksni, kas ceļas situot ar plakanu sitamuo pa plakanu priekšme̦tu. slapjas drēbes staigājuot plaikšķ. lietus piles plaîkšķ ² Zerrauxt.

Avots: ME III, 315

plaĩšķis Bauske, ein klatschender Schall Grünw.

Avots: ME III, 315

II plancka C.; Neuenb., Bixten, plàncka ² Fest., ein unsauberes, nachlässiges, verkommenes Frauenzimmer Grünwald, Bers., N: Peb., Plm., Etn. IV, 165: gatava plancka nuo cilvē̦ka! Tirzm.; in N. Peb. auch ein geschwätziges Weib.

Avots: ME III, 318

plañdît Bauske, Behnen, Wandsen, -u, -ĩju,

1) tr., breit machen
U., ausbreiten, aufbauschen AP.: vējš planda uguņus JR. IV, 159. vēji lē̦nāk māsu buŗas plandīs U. b. 93, 69. ruokas, kājas plandīdama BW. 34487;

2) (von einem
*plandēt?) schweben: tauren[i]s ... pār druvu pland (?) klusi Druva I, 1210. krē̦slas debess ze̦mu pāri pland(?) Duomas III, 46. Refl. plandîtiês Lin., plàndîties ² Warkl.,

1) sich breit machen, sich bräsen:
ne tā mana līgaviņa, kas priekšā plandījās; tā bās mana līgaviņa, kas nuo manis bēgšus bēdza VL. aus Durben. citām jāja precinieki, es priekšā plandījuos BW. 7918 var. - In Gr.-Essern plandīties , priekšā kaut kam stāvēt";

2) plandîtiês Turlau, sich blähen, sich ausbreiten, wallen, sich bauschen (von Gewändern)
Neu-Wohlfahrt, Dricē̦ni, Grünw.: debess malās klusi plandījās sārts atspīdums Vēr. I, 63. pūt, vējiņ, maguonēs, lai lapiņas plandījās! BW. 13490. luogs stāv atviru, un aizkars viegli plandās MWM. VI, 836. plāndāties, mēļu svārki! BW. 1491. Als ein Lituanismus resp. Kuronismus nebst plenst zu li. išplindęs "dünn" (vgl. auch išsplenda "wird breiter", wozu Leskien Abl. 339) und (wenn mit d aus dh) mhd. flander, schwed. flundra "Flunder", ndl. vlonder "dünnes Brett".

Avots: ME III, 318, 319

pļẽ̦guruôt Treiden, Fest., Stelp., Grünw., pļē̦guruôtiês Gr.-Sessau, Fest., Stelp., Wid., Etn. IV, 165, pļẽ̦guruôtiês Salis, ein unsolides, liederliches Leben führen, die Zeit vergeuden, verschwenderisch sein: kuo tas pļē̦guris tur pļē̦guruo! Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 370

pļẽ̦gurs PS., Salis, pļē̦gurs Plm. n. RKr. XVII, 73, Fest., Stelp., Adsel, Sessw., pļē̦gurs Nieder-Kurl., Judasch, pļẽ̦guris Karls., pļē̦guris Wid., Treiden, Grünw., Gr.-Sessau, pļè̦guris ² Mar. n. RKr. XV, 132, ein liederlicher, unzuverlässiger (Sessw., Adsel) Mensch, ein Schwätzer Mar., pļē̦gurs "kas visu izstāsta, kuo dabūjis dzirdēt; kam pie uzvešanās nav ne˙kāda satura" Gold. n. Etn. IV, 165: tu visu, dienu ka pļē̦gurs pa kruogu nuoplē̦guruoji Plm. n. RKr. XVII, 73. viņš ir pļē̦guris un vairāk ne˙kas MWM. X, 586. viņš . . . ar pļē̦gura vaļsirdību izstāstīja savu nepanākumu: Blaum. un nu šitie pļē̦guri viņu vēl tâ izķēza A. v. J. 1902, S. 296.

Avots: ME III, 370

pļe̦katas, leeres Geschwätz Druw., Lub., Grünw., Bauske: kas nu tādās pļe̦katās klausīsies! Drosth.

Avots: ME III, 368

pļe̦katât, leeres Zeug schwatzen Lub., Grünw.

Avots: ME III, 368

I plêst (li. plė´šti "reissen"), plêšu, plêsu,

1) reissen, raufen:
Sprw. nuo viena vērša nevar divas ādas plēst. kam kas ir, nuo tā plēš, - kam ne˙kā nav, kuo nuo tā plēsīs? plēs, jeb tevi plēsīs! vīra māte mani pēla, ka nemāku linu plēst (auch in Alswig und Schlossberg; Var.: plūkt); lai ve̦lns tavus matus plēsa, kâ es māku linus plēst BW. 22673 var. drēbes, apavus plēst, Kleider, Schuhwerk (schnell) abtragen. bē̦rnu pirtī peŗuot, tam pa kāju apakšām vien situši, ... lai neplēšuot daudz drēbju BW. I, S. 178. kad miesā kaut˙kur duŗ, plēš, tad šī vieta jāmazgā ar mušmiru zupu Etn. Il, 148. pušu plēst, zerreissen; ne pušu plē̦stu (gew. pušplē̦stu) vārdu nedzirdēju, nicht eine Silbe habe ich gehört U.;

2) spleissen:
skalus. (galds) vasar[u] plē̦sts saulītē (Var.: galdi šķe̦lti) BW. 1422;

3) schinden
U.: kas savus ļaudis plēsa līdz pēdīgajam JK. V, 1, 52;

4) einen Neubruch zum ersten Mal pflügen:
puisis nuoru plē̦sdams sastaipījies Jürg. Refl. -tiês,

1) sich raufen, sich prügeln, in Zwietracht leben:
dzīvuojam pašas mīļi...; lai kaujas, lai plēšas vienas mātes auklējums! BW. 3453, 1 var. tie ne˙maz nevarējuši satikt; plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. plēšas kâ suns ar kaķi nieka vārdiņa dēļ Etn. I, 53. kuo viņam līdz tik daudz ar pasauli plēsties? Kaudz. M. 153;

2) tollen, Mutwillen treiben
Grünw.;

3) sich abmühen, abplagen, viel arbeiten:
kâ ve̦lns pa zemes virsu plēšas: cē̦rt pilis, zuog ze̦ltu, mulšina ļaudis Kurbads. atme̦tat man tāgad tikai cik necik par tuo, kuo te e̦smu plēsies, bez algas dzīvuodams! De̦glavs Rīga II, 1, 56. tevis dēļ e̦smu skrējuse un plē̦susēs Blaum. puika plēšas pēc grāmatas, will durchaus lesen lernen Saikava. - Subst. plêšana, das Reissen, Spleissen, Schinden; plêšanâs,

1) das Sichraufen, der Streit, Zwist, die Prügelei;

2) das viele Arbeiten, die Mühe, Plage;
plê̦sums,

1) die vollendete Tätig-keit des Reissens, Spleissens, Schindens:
citam cimdi, citam zeķes par skaliņu plē̦sumiņu RKr. VIII, 55;

2) der Riss;

3) ein neuaufgerissenes Stück Feld, Neubruch, Rodeland, umgebauter Acker
Manz. (als Feldernamen Lvv. II, 28, 102, in sonstigen prtsnamen Lvv. Il, 15, 16): plē̦sumu plēst Aus. I, 60, roden. Sprw.: tīrumā vieglāka aršana nekâ plē̦sumā; plêsẽjs, plê̦sãjs,

1) wer reisst, spleisst:
buciņš sē̦tu plēsējiņš BW. 12779, 2. nava skalu plēsējiņa (Var.: plē̦sājiņa) 6827;

2) ein Raufbold
U.;

3) ein Leuteschinder:
bijis kāds kungs, liels ļaužu plēsējs LP. V, 215. es tavus plēsējus ēdināšu ar viņu pašu miesām, ich will deine Schinder speisen mit ihrem eignen Fleisch Jes. 49, 26;

4) plēsējs Wid., lieli plēsēji Biel. n. U., grosse Schmerzen.
Nebst pluôsît zu ačech. plasati "lacerare" (s. Pelikán Idg. Jahrb. VIII, 243) und an. flá (I p. pl. prt. flógum) "die Haut abzlehen", ahd. flahan "schinden", s. Zupitza Germ. Gutt. 190, Persson Beitr. 232 ff., 804 und 881 und Būga LM. IV, 428.

Avots: ME III, 340, 341

I pļunduris U., Lettg., Gramsden, Gr.-Sessau, Grünw., (mit uñ) Mesoten, Bauske, Dond., Arrasch, N.-Peb., pļuñdurs PS., C., Ermes, Alt-Bergfried, pļundurs Sunzel, Fr"eiziņ, ein Bummler, Liederlicher, Säufer, Lump; jem., der sein Wort nicht hält; (Grünhof) ein ärmlicher Mensch (verächtlich). Vgl. plunduris.

Avots: ME III, 372, 373

pļunduŗuôt, s. pļundurêt; pļunduruôt, saufen Grünw.

Avots: ME III, 373

pļurgâtiês Gr.- Sessau,

1) ungern, ungeschickt und saumselig arbeiten
Grünwald; "ākstīties, ģeķuoties" N.-Peb.; "ļurbuoties" Bornsmünde; pļur̂gâtiês ² Schibbenhof, pļur̃gâtiês C., Salis, Arrasch, Wandsen, unordentlich, ungehörig arbeiten;

2) "im Kot waten"
Pabbasch, (mit ur̃ ) Bauske;

3) "Suppe in den Mund nehmen und von da hlnausfliessen lassen"
(mit ur̃) Berstein; unschön essen Golg.

Avots: ME III, 373

prast (li. pràsti "verstehen; gewohnt werden"), prùotu, pratu, verstehen, begreifen, merken U.: tu viņus varēji prast, du konntest sie verstehen Manz. Sprw.: nepruot ne mū, ne bē, (versteht gar nichts). lasīt, rakstīt prast, zu lesen, zu schreiben verstehen. nuo galvas prast, auswendig verstehen. nuo manim meitas bēga, bēga liela, bēga maza; maza bēga neprazdama (Var.: maza bēga, nesaprata; mazas bēga muļķībā), k˙āda ve̦lla lielas bēga? BW. 13346, 4. guodu prast, wissen, was zum Anstande gehört, Lebensart besitzen U.: vajaga jau arī guodu prast Kav. kaunu prast, sich schämen, Schande haben: Sprw. kas kaunu nepruot, tas badu nemirst. sievas, pruotiet kaunu, eit[a] papriekšu sētiņā! BW. 26I40. juokus prast,

a) zu scherzen verstehen,

b) Scherz, Spass verstehen:
juokus tu ne˙maz vairs nepruoti Jaunais mežkungs 68. = Das Part. Praes. prazdams oft zur Verstärkung von prast und den dazu gehörigen Komposita:- Andrējs nevarēja mātes izturēšanuos ne prazdams izprast A. v. J. 1900, S. 679. Refl. -tiês, verstehen, begreifen, merken, eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen: tu nepruotais ne˙nieka, du verstehst nichts Manz. pruoties, meitu māmulīte, kuo vajaga tautietim: apklāj savu liepu galdu, uzliec saldu mielastiņu! BW. 14680. pruoties, mans kumeliņš, kad es gruožu kustināju; pruoties, mana līgaviņa, kad es acis mirkšķināju! 22811. bē̦rniem jāpruotas duot ve̦cākiem guodu. pruoties. pacelt ve̦cākam cilvē̦kam krē̦slu! Grünwald, Ekau. lai tik pate pruotuoties savu laimi saņemt Janš. B. 208. tâ iet, kad laikā nepruotas un gadu nuo gada nekuopjas un nepravījas ebenda 200. guodu, kaunu prasties, = g., k. prast: sieva, pruoties guodu, ej pa priekšu sētiņā! BW. 26140, 1. pruoties kaunu, atkāpies, man jau cita sade̦rē̦ta! 11502, 2. - Subst. prašana, das Verstehen, Begreifen; pratẽjs, wer versteht, begreift, der Verständige, der Sachkundige: pratējam, mākuošam, tam dzīvuot šai vietā; kas neprata, nemācēja, ne dieniņas nedzīvuoja BW. 26003, l. tē̦vs bij liels gramatnieks un labs ve̦cuo valuodu pratējs Latvju Tauta XI, 1, 39. - Nebst pràts (s. dies) zu apr. issprestun, got. fraƥjan "verstehen", fraƥi "Verstand", frōƥs "verständig" u. a., vgl. Walde Vergl. Wrtb. II, 86. Der baltische Vokalismus weist am ehesten auf eine Wurzelform pret-: prot-, was gegen die Verbindung mit mir. rorathaig "er bemerkte" spricht, wenn das a in diesem ir. -rath- eine alte Kürze ist.

Avots: ME III, 377, 378

pratinât,

1) auch pratenêt, ausfragen, ausforschen, verhören: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezerietis. Džons pratināja veci Krišs Laksts 82. viņa uzmeklēja un izmēģināja it visus dakteŗus, pratenēt pratenēja pēc tamlīdzīgiem slimības gadījumiem De̦glavs Rīga II, 1, 431;

2) zu verstehen geben:
zirgs bubinādams pratina, ka grib ēst. saimnieks apduod kalpiem pa glāzītei degvīna, bet vienam nejauši aizmirst ieduot; tas tad pratina kāsē̦dams, šņaukdams de̦gunu vai citādi Grünwald, Ekau. Subst. pratinâšana, das Ausfragen, Verhören, das Verhör: tas beidza pratināšanu A. v. J. 1898, S. 5. māsas balsī bij dzirdama nepatikšana par tādu pratināšanu A. XX, 246; pratinâtãjs, wer ausfragt, ausforscht, verhört: svešāis bij briesmīgi smalks pratinātājs A. v. J. 1900, S. 1063. Kausativ zu prast; vgl. li. prãtinti "gewöhnen".

Avots: ME III, 378, 379

‡ pulkste,

1) "sarežģījies dzijas juceklis" KatrE.: visa dzijs vienā pùlkstē ² ;

2) pul˜kstes Ekau, Grünwald, leichte, feine Hede, die sich vom Flachs beim Reinigen absondert.
S. auch pulkstes unter pulksts, -s 2.

Avots: EH II, 323

pur̂pinât: auch (murmeln) Gr.-Buschh., (mit ur) Grünh.; verärgert bei sich sprechen (mit ùr ² ) Saikava, (mit ur) Grünw.; viel und leise sprechen (mit ur) Frauenb.; plaudern, plappern Diet.

Avots: EH II, 329

pur̃slas C., Jürg., Karls., Peb., Gr-Sessau, pùrslas ² Kl., Lis., Erlaa, Fest., Rositten, pur̂slas Mar. n. RKr. XV, 132, Golg., Arrasch, purslas Dubena, die Schnauze, Nase, das Maul, die Fresse, "zirga lūpas" Nerft, "lielluopa purna gals bez spalvas" Fest., Wessen: sargies, ka nedabuoni pa purslām! Kokn. n. Etn. II, 17. duod viņam pa purslām, lai tik daudz neme̦luo! Grünwald. es tev purslas izkīlēšu! Siuxt. sargi purslas: izdauzīšu! Mar. n. RKr. XV, 132. tam purslas asiņainas un apģē̦rbs skrandu skrandās MWM. VIII, 488. Džons gāzās ķēvei purslās Krišs Laksts 47. purslas saraut jeb uzmest, böse werden Ar.; die Schamlippen: abas purslas izbadītas BW. 35281. Zu li. pur̃slos "Schaumspeichei" KZ. LII, 293 (und le. purdulis)?

Avots: ME III, 419, 420

puskas: nom. s. puska Popen "am Johannisabend abgebrochene Zweige und Kräuter (Grünwerk)".

Avots: EH II, 332

rĩlis Salis, rīlis Ruj., Oppek. n. U., rìlis ² Mar. n. RKr. XV, 133, Golg., Schwanb., Aahof, Druw., Odsen, rīļa Kokenh. n. U., Grünwald, Ekau, Nötk., rĩļa C., Walk, Salisb., Ronneb., rìle ² Kl.-Laitzen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt. - Zu rīt.

Avots: ME III, 539

I rukšķêt: auch Siuxt; cūka rukšķ, kad tā guļ un tuo uzrunā, vai arī kad tā baŗuo sivē̦nus Grünw. ‡ Refl. -tiês, dass. Siuxt.

Avots: EH II, 383

sabrũžļât, tr., zerreiben; in Grünwald gleichbed. mit nùobrūžļât 1. Refl. -tiês, sich zerreiben: neliec cukura paku blakus rūčkai, tur viņa var sabrūžļāties! Gr.-Sessau.

Avots: ME III, 598

‡ saburzât Grünw., = sabur̂zît 1.

Avots: EH II, 398

sabužinât,

1): s. matus Grünw., Saikava; ‡

2) "?": gailītis sasita spārniņus, sabužinaja (sträubte?)
... astīti un skaļi aizdziedājās Atpūta, № 638, S. 7.

Avots: EH II, 399

sakrecelêt,

1) sich gallern (von der Fleischbrühe)
Grünw.;

2) = sakrest 1 Nötk.

Avots: ME II, 654

sapikât, tr.,

1) sapikât N. - Peb., Jürg., Sessw., Spr., auch sapikuôt, zerknüllen, zerknittern, in einen Klumpen zusammendrücken: drēbes N. - Peb., Jürg., Sessw.; sniegu Sessw. Ciķis izvilka savazātu lupatiņu, sapikuotu vīkšķī Krišs Laksts 82. visu tuo sapikuo vīkšķī Seifert Chrest. III, 2, 135. sapikā (presse zusammen) sviestu muciņā labi krietni! Grünwald. vilkacis sapikuo asti biksās LP. VII, 890;

2) (tüchtig mit der Faust) schlagen
(perfektiv): viens uotru sapikāja Jürg. Refl. -tiês, zerknüllen (intr.), sich zu einem Klumpen zusammenballen: drēbes sapikājas lietū ejuot N. - Peb. valce sasmalcina sapikājušuos miltu gabalus Konv. ² 708.

Avots: ME II, 698, 699

sapinķêt Pabbasch, Dond., tr.,

1) stark verwickeln, verwühlen, verpinkern
U., Grünwald, verzwicken, verschlingen V.: auklu sapiņķē̦dams LP. VI, 167. Līna dzijas ir tâ sapiņķējusi, ka ne˙maz nevar atrisināt Dond.;

2) fig., verzwicken, irreführen:
blēžu sapiņķēšanas izveicībā Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 19;

3) kuppeln
V.;

4) sapiņkēt kājas. die Beine so zusammenbinden, dass man nur kleine Schritte machen kann
Grünwald. Refl. -tiês, sich verwickein; sich verkuppeln St.: sapiņķējušās dzijas Grünw.

Avots: ME II, 699

saspreņ̃ģêt(iês): auch Grünw.

Avots: EH XVI, 450

‡ sastiebruôt,

1) Halme treiben (perfektiv):
labība jau sastiebruojusi Ekau, Grünw.;

2) mit Binsen vollwachsen:
pārtīrīja grāvjus, kas bija sastiebruojuši Sārts Str. 243.

Avots: EH XVI, 451

sastirpuôt: auch Baldohn, Ekau, Grünw., Salgaln.

Avots: EH XVI, 451

sastrēgt: upē sastrēga le̦dus Peb. upē sastrē̦guši kuoki Ekau, Grünw. darba tik daudz sastrēdzis, ka nevar veikt ebenda.

Avots: EH XVI, 452

sastudzinât, ‡

3) "saskubināt" Grünw., Siuxt; ‡

4) (Geld) zusammenwerfen:
sastudzināsim visi pa latam! Grünw., Siuxt.

Avots: EH XVI, 452

‡ sasuņ̂ķîtiês ² Ekau, Grünw., sich allzu dicht ankleiden.

Avots: EH XVI, 452

‡ sa-urinât Grünw. (urrr rufend, Schweine aus der Weide) nach Hause rufen (perfektiv): saurini nu cūkas mājā!

Avots: EH XVI, 460

sa-ūvinâtiês Grünw., Adsei, = sa-ũjinâtiês.

Avots: ME III, 778

savil˜luôt,

1) tüchtig an den Haaren reissen, zausen
Grünw., Lennew.; verprügeln MSil., Schwanb., Mar., Sessw., Nötk., Lemsal, Hochrosen, Lindenhof, Nerft, Adsel, Golg., Seppkull, Pilten: tevi savilluos, ka tu gadiem pieminēsi Alm. Meitene nuo sv. 92;

2) zerbeissen, beissend verletzen:
viens suns savilluojis uotru Mar.;

3) aufessen:
s. visu bļuodu putras Golg, Mar.;

4) zerfasern
(intr.) Nötk. - Refl. savilluôtiês Ahs., savillktiês,

1) sich betrinken:
puisis tâ savilluojies, ka tikkuo turas uz kājām Ahs. nācu nuo kruoga krietni savillājies un iekritu grāvī LP. VI, 424;

2) einander durchprügeln
Pilten.

Avots: ME III, 787

sazãrduôt, (auf zārdi) zum Trocknen aufstellen MSil., Frauenb., Roop, Lemsal, Fehteln, Matkuln, Lindenhof, Nötk., Grünw., N. - Peb.: kūdru griêž un sazārduo Veselis Saules kapsē̦ta 120. sazārduot linsē̦klas Gr. - Buschhof, Laud.

Avots: ME III, 795

sazeldināt, tr., zerstechen, verbrennen (von Nesseln): nātrās var sazeldināt ruokas, kājas Grünw. (nātru) sazeldinātās vietas... samazgājamas ar uožamuo spirtu Janš. Dzimtene ² I, 233.

Avots: ME III, 795

sažļebinât, tr., (nur mit dem Gaumen) zerkauen Grünwald, Ekau, Mesoten, Salgaln, Garrosen: kad gruožs, pavada utt. nav pilnīgi sakuosts, tad saka, ka tas sažļebināts. ja guovs ieņe̦m mutē drēbes gabalu, tad tuo sažļebina.

Avots: ME III, 799

sazvetêt,

1) "lange und energisch arbeiten (bes. beim Heumähen)":
sazvetējām da pašam vakaram Gr. - Buschhof;

2) Schläge verabfolgen:
s. uotram pa ausi C., Grünw., Mar., Schwanb., Sessw., Vank., Schibbenhof, Walk, Nötk., Smilten, Hochrosen, Lemsal; tüchtig schiagen Golg., Erlaa, Kalleten, N. - Peb.: māte sazvetēja bē̦rnu Jürg. sazvetēt ar spriguli biezākuo klājiena vietu Jürg.; lietus sazvetēja Mar., Schwanb., Fehteln, Allasch, Adsel;

3) dicht zusammenschichten:
s. linus mārkā, labību stirpā Sessw., Selsau, Stomersee, Druw., Schwanb., Festen, Odsen u. a.

Avots: ME III, 798

še̦kums Bauske, Behnen, Dond., Jürg., Kand., Selg., Siuxt, Wandsen,

1) ein gabeliger Ast
U.; die Gabelstelie des Astes U., Druw., Grawendahl,Geistershof, Gramsden, des Baumes Annenburg, Laud.; der Baumgipfel Depkin n. U.: dē̦lu māte iesprūduse sausa kuoka še̦kumā (Var.: starpiņā) BW. 23628. kuoku še̦kumuos Konv. ² 1887. medinieks nuolicis burvja piķi uozuola še̦kumā LP. VI, 723;

2) die Gabelung der Beine
(U., BW. 34777, Grünwald, Laud., Selg., Odensee, Gramsden, Kalnzeem) oder der Hosen: jaunībā trakumā zars ieskrēja še̦kumā Lennew.;

3) das Schlüsselbein
Kawall n. U.; "kājas stilbs" Wenden. Vgl. šakums und das echt le. se̦kums.

Avots: ME IV, 15

še̦r̂muļi Arrasch, Drosth., Jürg., Kreuzb., Neugut, Raiskum, Sauken, Sessw., (mit e̦r̂ ² ) Bauske, Ruj., Salis, Selg., Sessau, Zögenhof, še̦rmuļi Ronneb., še̦rmuļi Wid., Schwanb., Odsen, Druw., Aahof, Festen, N. - Laitzen, Bers., Lennew., AP., Aistern, Laud., Mar., Alswig, Dunika, Grünw., šer̂muļi Saikava; daneben in Stuhrhof und Schibbenhof auch der Sing. še̦r̂mulis ² , = šermeles: še̦rmuļi pārskrēja pār visiem kauliem A. v. J. 1896, S. 573 (ähnlich: A. XI, 178; Vēr. II, 1417, Dunika, Grünw.). auksti še̦rmuļi lien pār muguru A. Upītis J. 1. 28. caur visu dvēseli šermuļi skrien Saikava. cilvē̦ku pārņe̦m še̦rmuļi Bess. Ainējam še̦rmuļi māc Seifert Chrest. III, 2, 114,

Avots: ME IV, 16

šķaũdas: auch Grünwald, Seyershof, (mit àu ² ) Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH II, 629

šķaũdiêns: auch Grünwald, Orellen, Seyershof.

Avots: EH II, 629

šķavas Bers., Dunika, Golg., Gr. - Sessau, Grünwald, Lis., Lös., Lub., Lubn., Saikava, Schwanb., šķaves BW. 30761 var., šķavi MWM., = šķaũdas, das Niesen: šķavas nāk, - laikam būs iesnas Schwanb. tai ieskrāja putekļu mākuoņi de̦gunā un sacela šķavas Vēr. II, 546. kad rītā pirms bruokastīm kādam nāk šķavas, tad tai dienā dabū redzēt kādu, kas nav ilgi re̦dzē̦ts Etn. II, 111. = šķavas mice,

a) eine Kopfbedeckung:
šķavas mice galviņā BW. 20580;

b) verächtl.
Bezeichnung für eine Person: es redzēšu, šķavas mice, kâ tu viņu appuškuosi! BW. 16002, 2 (ähnlich: 16002, 4 var.). Zu šķaut.

Avots: ME IV, 23

šķavât Adl., Adsel, AP., Drosth., Erlaa, Grünwald, Golg., Lennew., Lis., Lös., Mar., Meselau, N. - Peb., Serbigal, Schibbenhof, Widdrisch, -ãju, freqn. zu šķaut, niesen.

Avots: ME IV, 23

šķelderêt,

1) =šķelvinât Sauken, Sessw.; unaufmerksam tragend verspritzen (eine Flüssigkeit) Stockm., Kalz., Lubn., Meiran, Selsau (mit êl ² );

2) vergeuden
(mit el˜) Grünwald. Aus (n)d. schellern.

Avots: ME IV, 25

šķelderîgs, verschwenderisch Grünwald.

Avots: ME IV, 25

šķerstele "ein Einschnitt im Frauenrock an der Stelle, wo zugeknöpft wird; auch im Männerrock auf dem Rücken" Grünwald.

Avots: ME IV, 28

I šķìebt Arrasch, Jürg., Nötk., (mit ìe ² ) Bers., Gr. - Buschh., Golg., Kl., Kr., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., (mit iê) Ermes, Schujen, Wolmarshof, N. - Wohlfahrt, (mit iê ² ) Bauske, Bershof, Bl., Dond., Dunika, Gramsden, Grünw., Salis, MSiI., Siuxt, Schibbenhof, Stenden, šķiebju, šķiebu, schief neigen, kippen U., Drobbusch, Druw., Festen, Lös., Prl., Meselau, Oppek., Schwanb., Sessw., Stomersee, Odsen, Wessen, schief machen Mar.; (das Gesicht) verziehen Adsel, Schibbenhof, Wolmarshof: es šķiebu trauku pie zemes Gr. - Buschh. šķieb ķipi slīpāk, lai piens labāk līst kāstuvē! Fest. šķiebtas lūpas BW. 23302. acis šķieba Zuobgal. kal. v. J. 1904, S. 80. viņš šķiebj kājas uz āru, un tādēļ viņam nuošķiebjas papēži Üxküll. nelīdze̦ns ceļš šķiebj zābakus Blumenhof; schief zuschneiden: šķiêbti ² lindraki, ein Rock, der unten breiter ist als oben Siuxt, Stenden. Refl. -tiês,

1) schief werden; sich ausbeugen, aus der geraden Lage hinaustreten (von Wänden
z. B.), ausweichen U.: zābaka papēdis šķiebjas Saikava. ve̦zums šķiebjas uz grāvja pusi Aahof u. a. tuornis ļuogās un šķiebjas kâ uz krišanu Etn. I, 81. nams jau sāce šķieblies St. pakši šķiebjas A. XI, 125. (krūze) it kâ pate jau šķiebjas pretī dzē̦rāja lūpām Austriņš M. Z. 81. mute škiebās uz irōnisku smaidu MWM. X, 271. (fig.) tam, rasi, prātiņš šķiebies! VI, 490. ceļš šuo ziemu ne˙maz nešķiebās, der Weg ist diesen Winter garnicht abgegangen Livl. n. Mag. IV, 2, 142;

2) sich verrechnen
Spr. Falls ìe älter ist als iê (vgl. šķìbs), könnte iê aus dem Reimwort viêbt bezogen sein. Doch wohl zu šķībs und (trotz šķuobît) mit ie aus ei; li. skiêbti "auftrennen" gehört wohl eher zu šķibit I (s. dies).

Avots: ME IV, 50, 51

šķiêdra (li. skiedrà "Span") AP., Kl., Lös. (die Holzfaser, im Gegensatz zu šķiêzna, Flachsfaser), Neuenb., Serbigal, Wolm., šķiêdra ² Iw., Ruj., šķiedra U., šķiêdre Preili, šķiêdrs ² Bershof, Bl. ("Flachsstengel"), Dond., Kabillen, Nigr., Plur. šķiêdri ² Līn., šķiedri U., šķiedris, der Harl, (šķiedra Grünw.) Flachsstengel; die Flachsfaser, Faser überhaupt U.: māmiņ[a] auda zēģelīti linu šķiedres lasīdama BW. 30945. plūc, māsiņa, lasi šķiedrus! 28475. nuo viena liniņa deviņi šķiedri, nuo viena šķiedrīša deviņas spuoles 6897. es ar vienu šķiedri aptē̦rptu visu ķēnesti Pas. IV, 374 (aus Lixna). ne̦rvu šķiedra Vēr. II, 406. mēnešmaliņa kaisīja vieglas gaismas šķiedras A. Brigader. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 51