Paplašinātā meklēšana

aîcinât: berufen Kat. 1586.

Avots: EH I, 4

aîcinât, -u, oder -ãju, -ãju, laden, rufen: palīgā aicināt, zu Hilfe rufen; pie galda aicināt, zu Tisch bitten; dievs aicina mūs pie sevis; pie tiesas aicināt, vor Gericht fordern. Refl. - -tiês, sich einladen: draugi nuorunājuši viens uotru aicināties savās kāzās. Subst. aicinãjums, die Aufforderung, der Ruf, die Einladung; aicinâtãjs, -ãja, der Einladende: mēs pateicāmies aicinātājam par ieaicinājumu; aicinâšana, der Akt der Aufforderung: kas nu tā par aicināšanu! Fordert man denn seine Gäste auf diese Weise auf? [Ableitung von ai (in Pēter, ai!)? vgl. vaicāt "fragen" zu vai. Oder mit Bezzenberger BB. XVI, 248, Fick Wrtb. I ^4, 345 u. a. zu gr. αιχάζει· χαλεῖ Hesych.?].

Avots: ME I, 12

àizaîcinât, hinberufen: tas viņa dē̦lu bij pie sevis aizaicinājis Plūd. LR. III, 67.

Avots: ME I, 17

ataîcinât,

1) zurückrufen, abberufen:
un tuos ataicināšu un sapulcēšu Zach. 10, 8;

2) herbeirufen:
ārstu Vēr. II, 187.

Avots: ME I, 148

[daaîcinât Drsth., Spr., heranzukommen auffordern.]

Avots: ME I, 427

ìeaîcinât, herein -, hineinbitten, einladen: sieva ieaicināja savā lōžā Vēr. II, 1305.

Avots: ME II, 1

izaîcinât, tr., herausfordern, auffordern: uz divkauju. sabiedrības liekulība mīlestības lietās viņu izaicina uz tādu protestu Vēr. II, 16. Refl. -tiês, inständig, dringend auffordern: divreiz izaicinājies ar puisi; trešuo reizi braucis pats LP. VI, 110.

Avots: ME I, 712

[izlaĩcinâtiês "faulenzend die Zeit vertrödeln" Ronneb.]

Avots: ME I, 760

laicinât, ‡

2) reifen mächen
(mit aĩ ) A.-Autz, Irmelau, Naud., Nikrszen, Würzau. Refl. -tiês, ‡

2) reifen
ebenda.

Avots: EH I, 711

laicinât, verlängern: dzīvību Kleinschmidit; [laĩcinât Wolgunt, zögern: ķeries tik pie darba! kuo tu laicini? vorzörgen: l. darbu Infl.] Refl. làicinâtiês ^2, zögern, trödeln: kuo tu tik ilgi laicinies? Mar. n. RKr. XV, 122. [Zu laicît.]

Avots: ME II, 401

neaîcinâts, *) ungebeten: neaicināti viesi.

Avots: ME II, 706

nùoaîcinât

1): viņš mūs iekš mūsu grē̦kiem nuo pasaules neir nuoaicinājis Bergm. Saņemamas sprediķu mācības 1795, S. 2.

Avots: EH II, 30

nùoaîcinât, tr.,

1) jemand von einem Ort wohin laden, auffordern, rufen, abberufen
Spr.: citi turp tika nuoaicināti uz atbildēšu Launitz;

2) eindringlich auffordern, einladen, bitten:
viņš mani vienmē̦r tâ nuoaicina pie sevis.

Avots: ME II, 757

paaîcinât: bija paaicināti viesuos Pas. XII, 27.

Avots: EH II, 118

paaîcinât, tr., auffordern, einladen, zu sich rufen (perfektiv): paaicini ciema tē̦vus arī! Kaudz. kēniņš paaicināja zelli LP. VII, 27.

Avots: ME III, 4

pìeaîcinât, heranrufen; kooptieren.

Avots: ME III, 237

saaîcinât, tr., zusammenrufen, zusammenfordern; (viele) auffordern, einladen: saaicinu ciema puišus RKr. XVI, 237. ķēniņš saaicina pavalstniekus I_P. IV, 56. kungs saaicinājis mācītājus V, 134. saaicinājuse šādus, tādus trakuļus un cienājuse ebenda S. 205. saaicināja visu saimi BW. III, 1, S. 99. Refl. -tiês, einander auffordern, einladen (von mehreren Personen gesagt) Spr.

Avots: ME III, 589

uzaîcinât, ‡

2) bekanntgeben (?):
kuģa pārdevēji uzaicināja ūtrupi jeb vairāksuolīšanu Pēt. Av. III, pielik., 11.

Avots: EH II, 717

uzaîcinât,

1) auffordern, einladen:
Emma Aurēliju arvienu bij uzaicinājuse Jaun. mežk. 38. Refl. -tiês,

1) sich einladen, auffordern:
viņš pats uzaicinājās (piedāvājās) uz viesībām;

2) einander einladen, auffordern:
viņi uzaicinājās viesībās viens uotru. Subst. uzaîcinājums, die Einladung, Aufforderung: labdaris pieņe̦m uzaicinājumu; abi ieiet kruoga JK. paldies par laipnu uzaicinājumu Alm. Meitene no sv. 13.

Avots: ME IV, 314

vaicinât, (wiederholt?) fragen nach: nebij kauna tautiešam man pūriņu vaicināt BW. 16375, 1.

Avots: ME IV, 434

àizprasît, tr.,

1) vorfragen
(ce̦nu) AP., Bers.;

2) durch Fragen hinderlich sein, hemmen, ein böses Omen sein:
tur tecēju, kur vaj'dzēja; kam celiņu aizprasīju aizprasīji tecēju vietā = tecēja BW. 1104;

4) vorher fragen, früher bitten:
kad kāds prasa, kuo jau kāds cits izprasījis, tad atbild: tas jau aizprasīts Brandenburg;

4) einladen
[als Slavismus, vgl. sl. zaprositi] (viesus) Zb. XVIII, 410, gew. ieaicināt.

Kļūdu labojums:
tecēju = tecēja
aizprasīju = aizprasīji
4) vorher fragen = 3) vorherfragen

Avots: ME I, 44

atšķirĩba,

1) der Unterschied:
tā ir liela atšķirība Dond.;

2) Abgeschiedenheit, Abgeschlossenheit:
caur tādu lielu savmuļibu jeb atšķirību tur uzglabājušās daudz ierašas A. XVI, 472; cf. atšķirtība;

3) das Gedeihen, der Erfolg:
viņam laba atšķirība, es geht ihm alles von statten; scherzhaft wird die Peitsche im Goldingenschen n. Etn. III, 129 atšķirība genannt, also Personifikation des Erfolges:"Erfolggebend": še tev atšķirība, sagt man, die Peitsche reichend;

4) atšķirības, der Abschied:
šuodien dzeŗam atšķirības A. XIV, 1, 134. būs manam vīriņam nuo kruodziņa atšķirības BW. 26939;

5) die Entwöhnung von der Mutterbrust und die damit verbundene Fest:
aicināt viesus atšķirībās od. šķirībās Ar. 1329, BW. 2034. atšķirībās nere̦ti ielūdza īsteniekus un sievas, kuŗas bija līdzējušas bērniņu vākt JK. VI, 40.

Avots: ME I, 201, 202

bìedrs (li. beñdras, Teilhaber ), [auch bìedris], der Gefährte, Genosse, Kamerad: kas nāca biedram līdz? (U.) iet līdzi biedruos [ od. biedram Manz.], mitgehen als Gefärte. So auch: aicināt, duot, paņemt, pasaukt, palikt kam biedruos: ķēniņš iedevis biedruos divus kaŗa-vīrus LP. IV, 4. naktī mēnesis man biedruos uzle̦c A. XI, 152. biedruos ēst, von gemeinschatlichem Vorrate zehren U. darba, amata b., der Fachgenosse. mūža biedrs, der Lebensgefährte, skuolas b., der Schulkamerad; biedra gabali, Streuländereien L., wohl: Gemeinland; cf. biedru tīkls, ein gemeinsames, allen gehoriges Netz BW. 2706. Weiterhin zu gr. πενϑερός "Vater der Frau", ai. bándhu-h. Verwandtschaft, Verwandter", bandhati "bindet", got. bindan "binden", [la. offendimentum "Kinnband an der Priestermütze" u. a., s. Walde Wrtb. ² 537 f. und Feist. Wrtb. ² 68].

Kļūdu labojums:
BW. 2706 = BWp.2706

Avots: ME I, 305, 306

cìemiņš,

2): auch AP., Dunika, Iw., Linden, Ruj., Salis, Salisb., Schlock;

3): der Nachbar
Gramsden, Grob., Kal., Wirgen: nuopircies ... mājas Lazdeniekiem ciemiņuos Janš. Bandavā I, 189. aicināt ciemiņus palīgā Dzimtene I ² , 74. māte mani apsuolīja klātējam ciemiņam BW. 26551, 11.

Avots: EH I, 277

cìems (li. kiẽmas), dial. ciema BW. 6699, 10439,

1) das Gesinde, Bauernhaus
Manz.: Andŗa tē̦vs ne˙kad vairs nevarēja cerēt nākt pie ciema Aps. J.;

2) das Dorf: Fremdling, Freund, besond. im Vok. als freundliche Anrede; ciema sluota, einer, der das ganze Dorf, die ganze Nachbarschaft mit Besuchen überläuft, ein Alltagsgast L., St., U. kukaiņu ciems, Gottesacker; iet kukaiņu ciemā, sterben Naud., Jaņš.;

3) (im Lok. u. im. Pl.) der Besuch:
ciemā iet [vgl. schweiz. ze dorf ("zu Besuch") gân], aicināt. neteic mani, māmulīte, pa ciemiem staigādama BW. 6879. labāk iet pie rada ciemā nekā strādāt. man atlika laika ciemiem;

4) ciemā iet, ein Spiel
Etn. III, 12;

5) ciema ēdiens, ciema pīrāgs (kukulis), die Gastspeise:
ciema ēdiens līdz mājas vārtiem Heniņ. [Weiterhin zu kaĩmiņš, li. kàimas, kàima, apr. caymis Konsonanten ihr u̯ vor altem o verloren haben, könnte dies balt. Wort nebst got. haims "Dorf" mit la. quiēs "Ruhe" usw. verwandt sein; vgl. Fick Wrtb. I ^4, 29, Stokes Wrtb. 65, Zupitza Germ. Gutt. 49, Leumann Wrtb. 102, Uhlenbeck got. Wrtb. 69 f., Trautmann Wrtb. 112 f. Būga Ksn. I, 229. Doch kann dies Baltische Wort aus dem Germanischen entlehnt sein, s. Boisacq Dict. 544, Feist Wrtb. ² 172 und Hirt PBrB. XXIII, 347.]

Kļūdu labojums:
savienuojums "ciema pīrāgs (kukulis)"jāpārceļ uz 5. nozīmes daļā (die Verbindung"ciema pīrāgs (kukulis)"gehört zur Bed. 5.

Avots: ME I, 394

divkaûja ,* der Zweikampf, das Duell: izaicināt uz divkauju.

Avots: ME I, 472

izspriêdelêtiês, zur Genüge klug reden, kritteln: kad kungi kādu brīdi bij izspriedelējušies, tad tika aicināti vietnieki Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 803

kàlksnis, ‡

2) ein Ausgehungerter
(mit alˆ ) Warkl.; ‡

3) wer quient (vergeblich wartet)
Bērzgale; ‡

4) ein ungebetener Gast
("kas kādā guodā atnāk neaicināts un, pie galda nesaukts, gaida jeb kalksnē, vai kuo neatmetīs") Bērzgale, Welonen.

Avots: EH I, 578

kũma, kũms, der Taufzeuge, Pate, Gevatter: kūmi, kūmi, jūdziet zirgus BW. 1662. dižā kūma, die Taufmutter BW. I, S. 192. kūmās aicināt, lūgt, zu Gevatter bitten ; kūmās od. kūmās stāvēt, zu Gevatter stehen: vai tu viņam kūmās stāvēji? [Nebst kuoma, kuoms und li. kũmas od. kūmà dass.] aus r. кумъ.

Avots: ME II, 336

liekam,

1) überflüssig, noch dazu, extra:
citi talcenieki liekam aicināti A. VIII, 1, 66; pa liekam, pa[r] lieku labi, sehr gut;

[2) liekam aiziet, unnütz, vergebens hingehen
Warkl.].

Avots: ME II, 494

mal˜tĩte, die Mahlzeit: maltīti turēt, paturēt Kaudz. M. 167, zu Tische sitzen, speisen. uz maltīti aicināt, zu Tische rufen U. Sprw.: kuo ģeld pēc maltītes kaŗuote! vilka maltīte, als Schimpfwort: viņam pagāni suolījušies braukt pretim, bet - vilka maltītes - neat-braukuši Jauns. [Aus mnd. mâltît.]

Avots: ME II, 559

‡ negribulis Ar.,

1) ein nicht Wollender;

2) die Unlust:
"met tuo negribuli kaktā un nāc līdz!" uzsauc tam, kas uzaicināts aizbildinās ar negribu.

Avots: EH II, 12

‡ pabuôkstîtiês ² Dunika,

1) "pabaidīties": zirgs pabuokstījās ejuot gar akmeni;

2) ein wenig (unsicher) zaudern, Ausflüchte machen:
pie galda aicinātais ciemiņš aiz paraduma pabuokstījās, bet beidzuot tuomē̦r apsēdās un sāka ēst.

Avots: EH II, 123

palĩgs [auch Wolm., Nitau, Schujen, Jürg., Widdrisch, Arrasch, Adiamünde, Wenden, palîgs ² Tr., Dond., Windau, Wandsen, Lautb., Nigr., palîgs Kl., Kreuzb., paligs (wohl mit gekürztem i) Salis, Ruj.], f. palĩdze, palîdzene ² Kand.,

1) der Helfer, die -in, der Gehilfe, Gesell:
ņe̦mat mani pie nešanas palīguos! JU. viņa dzīvuo par palīdzi Latv. re̦dzams tē̦vu valuodas svars un palīdzes luoma pie svešu valuodu iemācīšanās B.Vēstn.;

2) palīgs, die Hilfe:
bij māsiņa palīgam BW. 286. maz mātei palīdziņa nuo pirmās vedekliņas BW. 23527. palīgā iet, nākt, aicināt, Saukt, zu Hilfe gehen, kommen, bitten, rufen. es tev iešu palīgā BW. 917. dieva palīgs od. dievpalīgs, das Begrüssungswort der Letten; dieva palīgu duot, grüssen, eig. mit dem Begrüssungswort Gottes Hilfe geben: dievs palīdz! devu dieva palīdziņu BW. 28329.

Avots: ME III, 61

redzinât,

4): auch ("aicināt pie galda") Dunika, OB.

Avots: EH II, 363

stuômîgs C., Golg., (mit uô ² ) Salis, Widdrisch, Wandsen, Dond., Bauske, Adv. stuômīgi zaudernd, zögernd: pirmie suoļi bija stuomīgi un bailīgi B. Vēstn. stuomōgo aicināt istabā Purap. Late sveicināja stuomīgi ders.

Avots: ME III, 1111

vābît,

1): "saukt, aicināt" (mit à ² ) Oknist.

Avots: EH II, 760

II viêsêt ² (li. viešė´ti "zu Gaste sein" Dunika, Frauenb., Gramsden, (mit "iê" ) Nigr., Rutzau, zu Gaste sein U., Ahswikken, Assiten, Krohten: viesēt biju aicināta RKr. XVI, 264 (aus Rutzau). viņa var viesēt ar brāli Janš. Dzimtene ² III, 298. viņi brauc jau piektuo gadu uz Upeniekiem viesēt Nigr. Refl. -tiês Dunika, Frauenb., längere Zeit zu Gaste sein. Subst. viesêšana, das Gastieren: tad jau viņām ar tuo būs liela viesēšana Janš. Bandavā II, 205.

Avots: ME IV, 669

vìrsū (loc. s. von vìrsus), Adv., oben, oben auf U., drauf, drüber: nei˙viens mani aizdziedāja, virsū tiku es dzieduot BW. 414. saraujuot 7000 šauju un vēl kādas desmitas virsū (darüber hinaus, mehr) Etn. III, 89. virsū iet, auf jemand, auf etw. losgehn, jem. bestürmen (namentl. mit Vorwürfen) U., St. virsū iet ar savām lūgšanām Kaudz. M. 311. nākuse ugunīga čūska virsū LP. IV, 55. virsū nākt vājam, zu einem Kranken kommen, um ihm das Abendmahl zu reichen U. mācītāju virsū aicināt, den Prediger zum Kranken rufen, damit er ihn kommuniziere U. virsū palikt, die Oberhand behalten St., U. grasīties virsū brukt LP. I, 146. stājuse virsū, lai sakuot IV, 224. - saki virsū! sprich das Wort zusammen (ohne zu buchstabieren) aus! Oppek. n. U.

Avots: ME IV, 615