Paplašinātā meklēšana

aîkstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, schreien, lärmen, cf. vaikstîtiês. [= li. aikštyties "ausgelassen sein" in Viltis v. J. 1908, Nr. 87; wohl zu li. aikštis fem. "страсть" Jušk., woneben aistra dass. Li. aikštis aus * aisktis, oder nach v. d. Osten-Sacken IF. XXIII 376, wo auch über aistra gesprochen wird, zu aisl. eikinn "rasend", slav. igra "Spiel", gr. αῖγες "Meereswogen" ai. ējati "regt sich." Über li. aistra s. noch Boisacq Dict. unter οῖστρος und ἰαίνω].

Avots: ME I, 12

‡ džaîkstîtiês Fest. "āvīties vaibstuoties".

Avots: EH I, 365

izvaikstîtiês, zur Genūge schreien: zē̦ns iegājis mežā, labi izvaikstījās.

Avots: ME I, 824

I izvaikstîtiês,

1): auch (mit aî ² ) Gramsden; ‡

2) zur Genüge das Gesicht verziehen, Grimassen schneiden
Bers., Kārsava, PV., (mit aî ) Selsau; ‡

3) "?": izvaikstījusies ... diezgan ir, nuodarīdama piederīgiem kaunu un bē̦das Janš. Bandavā II, 245.

Avots: EH I, 492, 493

‡ II izvaikstîtiês, sich (auf den Weg) zurechtmachen Warkl.

Avots: EH I, 493

‡ knaîkstîtiês ² Schnehpeln, sich anschmeicheln: kuo tu knaiksties man apkārt?

Avots: EH I, 627

‡ naikstîtiês "?": nu vairs nevarēja n. Veldre Dižmuiža 13.

Avots: EH II, 3

‡ nuosnaĩkstîtiês Lemb., = ‡ nuosnaicîtiês: n. pēc kā.

Avots: EH II, 89

[I nuôvaîkstîtiês ² Ahs. "= nuotramdîties."]

Avots: ME II, 882

[II nùovaikstîtiês "mit Gebärden äussern" Bers.]

Avots: ME II, 882

[pasnaĩkstîtiês, sich streckend etwas zu erreichen suchen: zirgs pasnaikstījās, pasnaikstījās, bet nevarēja sìenu aizsniegt Jürg.]

Avots: ME III, 104

pavaikstîtiês, eine Weile tollen, lärmen: bē̦rni pavaikstījās un apklusa Dond.

Avots: ME III, 131

slaikstîtiês,

2): auch (mit aî ² ) Luttr.

Avots: EH II, 519

slaikstîtiês, -uôs, -ījuôs,

1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;

2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî ²⁾ Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.

Avots: ME III, 913

I vaikstîtiês, -uôs, -ĩjuôs, gehen, laufen: kumeļi vaikstās pa apluoku in Ahs. gehört. Zu vaikstît(iês) (1 "tollen" ?) ? Oder zu li. vàikščioti "umhergehen"?

Avots: ME IV, 436

II vaikstîtiês Borchow, vaikštiês ebenda, = vīkštiês.

Avots: ME IV, 436

žaikstîtiês,

1) sich rekeln und gähnen
(mit aî ² ) Schibbenhof;

2) Grimassen schneiden
Vīt., (mit aî ) Golg., Sessw.;

3) klettern
Vīt.;

4) "dauzīties" Stockm.;

5) scherzen
Stockm.

Avots: ME IV, 787

I zvaîkstîtiês ² Schibbenhof "aiz slinkuma apkārt mē̦tāties".

Avots: ME IV, 763

II zvaĩkstîtiês Bauske "= plañdîtiês 2"(?).

Avots: ME IV, 763

III zvaîkstītiês ² A. - Ottenhof, Kegeln, -uôs, -ĩjuôs "sniegties, snaicīties": puika zvaikstās pēc ābuola Kegeln.

Avots: ME IV, 763

IV zvaîkstîtiês ² Schnehpeln, -uôs, -ĩjuôs "klaigāt" (von Kindern gesagt): bẽ̦rni zvaikstās. Wohl mit -ks- aus -gs- und zu zvaigât.

Avots: ME IV, 763

snaistîtiês,

1) "?": līdz kuo svīda gaismiņa un kruoga puisis vēra vaļā stadula vārtus, tâ sāka snaistīties arī tirdzinieki Austriņš Daugava I, 982;

2) = snaikstīties Widdrisch, Wenden, Raiskum, Serben, Laud., Kandau;

3) "sich (die Kleider reibend) kratzen"
(mit aĩ ) Bauske.

Avots: ME III, 972

vaikstêtiês (mit -gst- geschr.) "?" : viņš sāka tur neganti vaikstēties Lapsa-Kūm. Wahrscheinlich eine falsche (für vaikstīties

3) Umbildung der mundartlichen (von Dond.) Form.

Avots: ME IV, 436

vaikstît (auch mit -gst- geschr.), -uôs, -tjuôs "?" : viņi atsēdās savrup katrs, vaikstīdami (durch Gebärden erheuchelnd, vortäuschend?) vienaldzību un bezbēdību Seibolt. Refl. -tiês,

1) Grimassen machen, das Gesicht verziehen N.-Peb., Saikava, (mit aî ) Bers., C., Fest., Golg., Sessw., (mit aî ² ) Bixten, Segewold; sich wild, seltsam gebärden L.; sich verfärben, rot oder blass werden St.; "kokettieren" Meiran; "juokuoties; plêsties" Frauenb.; "taisīt āverģēlības" Kalzenau; albern, tollen Saikava (mit ài ² ): slimais pakrita pie zemes un sāka visādi vaikstīties Saikava;

2) "spuken"
Wid.;

3) = bļaûstîtiês Kr. (mit aî), Kurl. n. U., Ahswikken, Amboten, Dunika, Funkenhof, Kand., Neuhausen, Selg., Stenden, (mit aî ² ) MSil.; schreien, lärmen Nigr., Rothof, Suhrs; laut (schreiend) sprechen Adiamünde, (mit aî ² ) Dond., Gramsden, Iw., Pankelhof, Stenden, Wandsen: bē̦rni vaikstās U., Dond. u. a. gani mežā vaikstās Nigr. kas kruogū tik dikti vaikstījās? ebenda. nevaiksties (sprich nicht so laut) jau ne˙maz tik ļuoti! es jau dzirdu Adiamünde. kâ viņai nav kauna? vaikstās, spiedz Turg. Pav. ūd. 20. kuo te vaikstaties? vai būsit klusi! Dond. vajaga iet gulēt . . . un nevis skraidīt un vaikstīties Janš. Bandavā II, 412. vaikstîtiês 1 und 2 dürfte zu li. vaĩstas "Gesicht" (zur Wurzel von viedêt?) und vaiskus "durchsichtig" gehören; die Bed. 3 sekundär aus "albern, tollen"?

Avots: ME IV, 436

vaišķît, verziehen, verdrehen: ģīmi vaiš ķīt Bers. Vgl. vaikstīties.

Avots: ME IV, 444