mute [li.
mùtė "Maul" in Dúkštas, Sãlakas u. a.],
1) der Mund von Lebewesen: kad tava mute tik cieta paliktu kâ šis akmens! Tr. IV, 550.
kad tev mute ar zilu uguni izde̦gtu! Oft zur Bezeichnung der durch den Mund gesprochenen Worte oder auch der redenden Person: juo es jums duošu muti un gudrību Luk. 21, 15.
tava paša mute pret tevi ir liecinājusi II Sam. 1, 16. Mit Adjektiven und Vergleichen, die die eigenschaft ausdrücken:
es ienīstu netiklu muti Spr. Sal. 8, 13.
viņs paliek ar platu (atplē̦stu) muti, tīri mē̦ms LP. IV, 159.
par bezguodīgu cilvē̦ku saka: tev ir netīra mute Etn. III, 46.
neganta mute, ein loses Maul. tev laba mute, du bist nicht auf den Mund gefallen LP. IV, 2.
Von einem Grossmaul sagt man: tam mute kâ laidars, kâ vārstuļi, kâ vārti, kâ aulis, kâ spelte; mute līdz ausīm. Sprw.:
mute līdz ausīm, darba ne nieka. mēle kâ šautuve, mute kâ vācele. mute, ka nevar ar četriem zirgiem priekšā aizbraukt. tam tāda mute, ka tur var maza bē̦rna autiņus izmazgāt. Als Subj.:
kuo mute pe̦lna, tuo mugura dabūn od.
maksā. tam mute labā vietā ieme̦tusies, er hat den Mund auf dem rechten Fleck. Als Obj.:
muti atplēst, atdarīt, öffnen, auftun, aizdarīt, schliessen, turēt, saturēt, ievaldīt, savaldīt, halten, zügeln; muti palaist, einen losen Mund haben, ein böses Gerücht verbreiten, klatschen; muti aizbāzt, den Mund verstopfen; muti plātīt, [ein grosses Maul haben, räsonnieren U.],
den Mund wiederholt öffnen, nach Luft schnappen: kam es iešu par uotru muti plātīt, wozu soll ich für einen andern reden? turi muti, dabūsi pusi! Scherzhaft:
saturi muti, uzkuod uti! ļaudīm muti nevar aizbāzt. kam gudra sirds, tas pieņe̦m mācību, bet kas muti palaiž, ies buojā. nedzesini vairs mutes, sprich nicht mehr! A. XI, 180.
tur nav kuo muti apsmirdibāt Kav. Genitivische Verbindungen:
mutes bajārs, der Maulheld; mutes vārdi, mündliche Antwort. neatbildēšu tev ar rakstu, bet mutes vārdiem od.
vārduos. rādās mutes tautieši un vē̦de̦ra patriōti Kronw. Im Dat.:
mutei divas sētiņas priekšā: pa vienu laidi, pa uotru saturi! Im Lok.:
kas mutē, tas laukā, kein Blatt vor den Mund nehmend. mutē me̦dus, sirdī le̦dus. nav kuo mutē bāzt, er hat nicht zu beissen und zu brechen. [mutē liekamais St., U., Speise].
viņi nedabūja ne˙kā vairāk, kâ tik tai reizei mutē Kaudz. M.
ļaužu mutē uzglabājusies šāda teika LP. VII, 371.
tas man bija kâ mutē, das war mir wie gerufen Kav.
viņš runāja pilnā mutē. [vienā mutē Blaum., Lautb.
kaunies tādus vārdus mutē ņemt! cilvē̦kam bez kādas mantas būs jādzīvuo nuo ruokas mutē, von der Hand in den Mund leben MWM. X m 230.
nuo ruokas mutē - nuo mutes vē̦de̦rā Upīte Medn. laiki. Nach Präp.:
ar muti Rīgā, Je̦lgavā, ar darbiem aizkrāsnī. viņš ēda maizi ar gardu oder
saldu muti, er ass Brot mit dem grössten Appetit. cik ilgi tu ar sausu muti (nüchtern, ohne zu trinken) tâ sēdēsi? Kaudz. M.
Ķencis atbildēja ar visu muti Kaudz. M.
šie stāv ar platām mutēm brīnīdamies LP. IV, 9.
nuo tavas mutes dieva ausīs, den von dir ausgesprochenen Wunsch möge Gott erfüllen. nuo mutes nu uz muti iet, es läuft von Mund zu Munde Ans.
sirds aiz dusmām kāpj tīri oder
vai pa muti ārā (laukā), das Herz springt vor Zorn schier aus dem Leibe. kam tad nu var pa muti sist? wem kann man den Mund verstopfen? kamē̦r vēl kas būs pie mutes, netrūks tev arī solange wir zu essen haben. wirst du auch keinen Mangel haben Aps.
man nav ne˙kas ne pie mutes, ne pie ruokas, ich habe nichts zu beissen und zu brechen. viņš palika kâ uz mutes kritis od.
sists PS., A. XI, 104.
uz muti od.
mutes likt, apgāzt, das Obere nach unten kehren: apgāzt (likt) uz muti (mutes) bļuodu, gultu, katlu,,kuģi, laivu, plāceni, puodu, ratus, ve̦lē̦nas, zārku. malā bijuse laiva uz muti apgāzta LP. V, 262.
kad, plāceņus nuo krāsns izve̦lkuot, kāds uzkrīt uz mutes uz aizkura, tad bērēm drīzi jāce̦p Etn. I, 87;
2) ein Mundvoll: ē̦d kâ badakāsis vienu muti pēc uotras LP. VI, 705.
zirdziņš nuoķeŗ pa mutei zāles Dok. A.
vēl ne desmit mutes nebij nuokuoduši JR. VII, 148;
[mutīte U.
"ein Trunk, soviel im Munde Raum hat"];3) der Kuss: mutes; nach
muti duot, einen Kuss geben, küssen: sniegšu ruoku, duošu mutes BW. 6300.
aizbraukdami, bāleliņi, māsai mutes neduodat! 26177.
sniedz ruociņu, duod mutīti! Ltd. 2212; so auch
muti, tai atduošu savu sirdi Ltd. 668.
mutēm duoties, sich küssen: mēs būt[u] paši nāburdziņi mutītēm de̦vušies Ar. 1000;
4) das Gesicht, Antlitz: kâ cēluos, tâ nācu, ne muti nemazgājis, ne galvu, baltu muti Ltd. 1014.
[tukla mute U.
"ein paussbackiges Gesicht"]; raiba mute, sommersprossiges Gesicht: kas bezdelīgai ligzdu izpuosta, tam paliek raiba mute Etn. III, 9.
[mute pret muti U.,
einander gegenübergestellt. mutes lakats U.,
Schnupftuch.] uz mutes gulēt, auf dem gesicht liegen; mutes (auch
acu) ūdens, Wasser zum Gesichtwaschen Lp. IV, 44;
5) ein mundähnliches Ding, so namentlich bei Personifizierungen:
zeme atdarīja savu muti IV Mos. 26, 10;
krāsns mute, das Ofenloch: dūmu mutuļi kāpj gar krāsns muti augšup JR. IV, 70;
gŗavas mute, der Ausgang, die mündung der Schlucht Duomas II, 1084; so auch
upes mute, die Mündung des Flusses Lub.;
pistuoles mute Rainis;
6) zur Bezeichnung einer Person, so namentlich in der Deminutivform
mutīte, wie
mužiņa, das Liebchen, der Schatz: vai sieviņa, vai mutīte, kuo mēs rītu vārīsim? BW. 27229.
kuo tu gāji, me̦lnais mute, jaunu meitu istabā? 11877.
[Beruht wohl auf einer"Lautgebärde" mu gleich ai. múkha-m "Mund", ahd. mūla "Maul" u. a. (bei Walde Wrtb. 2 498 f.), s. Wundt Völkerpsych. I 3, I, 346 f.]Avots: ME II,
674,
675