aprušināt
aprušinât, tr., Erde (Asche) wühlend mit derselben ringsum bedecken: aprušinat puķes Vēr. II, 206; naudas kuli pe̦lnuos LP. V, 401.
Avots: ME I, 116
Avots: ME I, 116
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'aprušināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'aprušināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
apgrabināt
‡ apgrabinât,
1) ringsum benagen
Spr.: peles apgrabinājušas maizes klaipu Sessw.;
2) mit Gerassel, Geklapper langsam um etwas herumfahren:
a. kalnam apkārt Trik.;
3) (eine ganze Anzahl von Objekten) rasseln, klappern machen:
a. visas duris, bet netikt iekšā KatrE.;
4) "aprušināt": a. dārzu Nitau.
Avots: EH I, 83
1) ringsum benagen
Spr.: peles apgrabinājušas maizes klaipu Sessw.;
2) mit Gerassel, Geklapper langsam um etwas herumfahren:
a. kalnam apkārt Trik.;
3) (eine ganze Anzahl von Objekten) rasseln, klappern machen:
a. visas duris, bet netikt iekšā KatrE.;
4) "aprušināt": a. dārzu Nitau.
Avots: EH I, 83
apkužināt
‡ apkužinât,
1) ein wenig kitzeln
Baltinov;
2) "?": apkužini nu bērniņu, zirdziņu! N.-Peb.;
3) ringsum autlockern
Domopol: tēvs apkužinājis zemi ap ābelēm Warkl. a. (= aprušināt) puķes Ludsen. a. grūtu Dunika, Kal.; ‡
4) "apčužināt, apkuopt (slimnieku, mazu bē̦rnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes" Alswig, Ludsen. Refl. -tiês "paaugt" Warkl.: bē̦rns apkužinājies krietni vien.
Avots: EH I, 95
1) ein wenig kitzeln
Baltinov;
2) "?": apkužini nu bērniņu, zirdziņu! N.-Peb.;
3) ringsum autlockern
Domopol: tēvs apkužinājis zemi ap ābelēm Warkl. a. (= aprušināt) puķes Ludsen. a. grūtu Dunika, Kal.; ‡
4) "apčužināt, apkuopt (slimnieku, mazu bē̦rnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes" Alswig, Ludsen. Refl. -tiês "paaugt" Warkl.: bē̦rns apkužinājies krietni vien.
Avots: EH I, 95