uzraušņāt

uzraũšņât Kav.,

1) wiederholt schüren, scharren auf, über:
u. kāļiem zemi AP.;

2) = uzrak(ņ)ât: uzraũšitāt krāsnī uogles Base, Schibbenhof. uzraũšņāt (= aprušināt) stādus Dunika, Ruhental, Sessau.

Avots: ME IV, 372


uzraušņāt

uzraũšņât,

1): auch (mit àu 2 ) Aahof, Golg., Meselau, Tirsen.

Avots: EH II, 731