Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'atpūša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'atpūša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (5)
apstaknīties
apstaknītiês, stehen bleiben: zē̦ns apstaknās un spēji atsviežas atpakaļ Vīt. 13. aizgāji bez atpūšanās un apstaknīšanās Vīt. 35, [Bersohn].
Avots: ME I, 125
Avots: ME I, 125
norietināt
nùorietinât,
1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡
2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas; ‡
3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.
Avots: EH II, 82
1): n. (verschwinden machen)
kārpu (apsienuot tuo ar tievu diedziņu) Renzen; ‡
2) "der Gegensatz zu
atrietinât" Vank.: guovs sāk aizrauties; būs jāsāk n., lai atpūšas; ‡
3) = nùoriẽtêt 1 (?): mēnesis nuorietināja Tdz. 54996, 1.
Avots: EH II, 82
novadīt
nùovadît,
1): nuovadāma grāmata, der Pass
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
2) eine gewisse Zeit hindurch führen, leiten:
Ķikuris skuolu nuovada 16 gadus Melnalksnis Mazsalaca 31; ‡
3) verbringen; abtun, absolvieren:
ne̦sdamas ... tarzas ar kaļķiem, kārtnieces nuovadīja dienu līdz ... vakaram Vanagu ligzda 21. kâ nu kuŗš nuovada savu dzīvi, tâ ir labi Ciema spīg. 286. sievai jāatpūšas, kad tā nuovadījusi savu gŗūtuo reizi Daugava 1938, S. 616. vajadzēja luopus apkuopt un n. nepieciešamuo ikdienas suoli Vanagu ligzda 78. Refl. -tiês, ‡
2) "liquidieren (parādus izlīdzināt)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 104
1): nuovadāma grāmata, der Pass
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
2) eine gewisse Zeit hindurch führen, leiten:
Ķikuris skuolu nuovada 16 gadus Melnalksnis Mazsalaca 31; ‡
3) verbringen; abtun, absolvieren:
ne̦sdamas ... tarzas ar kaļķiem, kārtnieces nuovadīja dienu līdz ... vakaram Vanagu ligzda 21. kâ nu kuŗš nuovada savu dzīvi, tâ ir labi Ciema spīg. 286. sievai jāatpūšas, kad tā nuovadījusi savu gŗūtuo reizi Daugava 1938, S. 616. vajadzēja luopus apkuopt un n. nepieciešamuo ikdienas suoli Vanagu ligzda 78. Refl. -tiês, ‡
2) "liquidieren (parādus izlīdzināt)" Stender Deutsch-lett. Wrtb.
Avots: EH II, 104
pakalt
pakal˜t [li. pakálti], tr.,
1) beschlagen:
ar pakaltu (zirgu) druvā gāju BW. 29956. kumelinš pakaltām kājinām (vgl. BW. 9084);
2) ein wenig, eine Zeitlang schmieden:
kalējs pakaļ, pakaļ, atpūšas;
3) pakalt varēt, spēt, schmieden können:
pakalt vairs ne˙kuo nespēju LP. V, 227. Refl. -tiês,
1) vergnügt eine Zeitlang schmieden:
nāc, pakalies manā vietā!
2) die Eierschale brechen, hervorkriechen:
cālis pakalies nuo uolas.
Avots: ME III, 38
1) beschlagen:
ar pakaltu (zirgu) druvā gāju BW. 29956. kumelinš pakaltām kājinām (vgl. BW. 9084);
2) ein wenig, eine Zeitlang schmieden:
kalējs pakaļ, pakaļ, atpūšas;
3) pakalt varēt, spēt, schmieden können:
pakalt vairs ne˙kuo nespēju LP. V, 227. Refl. -tiês,
1) vergnügt eine Zeitlang schmieden:
nāc, pakalies manā vietā!
2) die Eierschale brechen, hervorkriechen:
cālis pakalies nuo uolas.
Avots: ME III, 38
tad
tad (li. tàd "dann") > ta, alt tadde Psalmen 2 50a u. a. (= li. tadà, ostli. tadù, resp. ai. tadā "dann", s. Le. Gr. § 487),
1) Adv., dann, sodann, darauf:
ta viņš gājis atkal tādu gabaliņu LP. VI, 325. suns jau tagad tik daudz je̦kst, - kuo tad nu vēl, ja labāku baudītu! LP. II, 10. tad (sodann, ausserdem) vēl kuo: še tev šis naudas zutnis! III, 57. tad (dann, in dem Fall) nu gan tâ būs, kâ būs II, 77. tad nu, endlich denn U.; ta nu reiz beigas; auch in der Apodosis hinter kad Belege unter kad und ta 2); šad - tad, dann und wann: šķīvji šad-tad ieskanas Stari II, 751;
2) als Partikel, so (in der Apodosis hinter ja, Belege unter ja I und ta 2); tad nu, also U.; nu tad, nun denn
U.; ja tad, falls denn U.; juo tad, so denn U. tas ne kustuoņa neaiztika, ne tad vēl (geschweige denn) cilvē̦ku! Aps. VI, 28. kâ tad (mit betontem kâ)? wie denn? kâ tad (mit betontem tad)? wie denn sonst, wie denn anders? kâ tad (mit betontem tad)! LP. IV, 1, freilich, natürlich, versteht sich: "nu mums jāatpūšas!" - "kâ tad! jāatpūšas!" LP. I, 91. tad ta (= ta ta 3) nu . . ! Mērn. laiki 20. tad ta nu visi dūšīgi strādā! Ahs., wie energisch doch jetzt alle arbeiten! Auch doppelt gesetzt: kao tad tad? wie soll man es denn machen? Blieden n. Mag. XIII, 1, 4. kur tad tad gadījās čigāns? wo ist denn ein Zigeuner hergekommen? ebenda 13. tad-tad St., bald-bald.
Avots: ME IV, 122
1) Adv., dann, sodann, darauf:
ta viņš gājis atkal tādu gabaliņu LP. VI, 325. suns jau tagad tik daudz je̦kst, - kuo tad nu vēl, ja labāku baudītu! LP. II, 10. tad (sodann, ausserdem) vēl kuo: še tev šis naudas zutnis! III, 57. tad (dann, in dem Fall) nu gan tâ būs, kâ būs II, 77. tad nu, endlich denn U.; ta nu reiz beigas; auch in der Apodosis hinter kad Belege unter kad und ta 2); šad - tad, dann und wann: šķīvji šad-tad ieskanas Stari II, 751;
2) als Partikel, so (in der Apodosis hinter ja, Belege unter ja I und ta 2); tad nu, also U.; nu tad, nun denn
U.; ja tad, falls denn U.; juo tad, so denn U. tas ne kustuoņa neaiztika, ne tad vēl (geschweige denn) cilvē̦ku! Aps. VI, 28. kâ tad (mit betontem kâ)? wie denn? kâ tad (mit betontem tad)? wie denn sonst, wie denn anders? kâ tad (mit betontem tad)! LP. IV, 1, freilich, natürlich, versteht sich: "nu mums jāatpūšas!" - "kâ tad! jāatpūšas!" LP. I, 91. tad ta (= ta ta 3) nu . . ! Mērn. laiki 20. tad ta nu visi dūšīgi strādā! Ahs., wie energisch doch jetzt alle arbeiten! Auch doppelt gesetzt: kao tad tad? wie soll man es denn machen? Blieden n. Mag. XIII, 1, 4. kur tad tad gadījās čigāns? wo ist denn ein Zigeuner hergekommen? ebenda 13. tad-tad St., bald-bald.
Avots: ME IV, 122