Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'atvēru' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'atvēru' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

patvērums

patvê̦rums, der feste Halt, die Zuflucht, der Schutz, die Zufluchtsstätte: dievs ir mūsu patvē̦runzs Dziesmu gr. 122, patvē̦rumu meklēt.

Avots: ME III, 126

Šķirkļa skaidrojumā (5)

atvērst

atvḕrst [li. atver̃sti], tr., zurückwenden, zurückschlagen: pastarīte atvērš vilnainīti BW. 7876, 2; Refl. -tiês,

1) sich umwenden, sich umdrehen:
kungs rādīja kārti, kas bij augšpē̦du atvē̦rtusēs Dok. A. 48;

2) sich zurückverwandeln:
avis nuo jauna atvērušas par avīm.

Avots: ME I, 209


patvert

patvert,

1) tr., ergreifen, festhalten; beschützen:
patvers jau pils Hom. Odis. V, 102;

2) intr., Zuflucht finden:
... nuo tautieša vairījuos; šuo rudeni nepatvēru ne telīšu dārziņā BW. 16858. Refl. -tiês, sich an etwas halten, Zuflucht finden: pē̦rkuons speŗ tuo suni, kus bargā laikā patvēries LP. VII, 491. kur gan nabaga luopiņš aukstā naktī patnersies? JK. nuoguris patveries dabā! Rainis Gals un sākums 43. cilvē̦ku bē̦rni apakš tavu spārnu ē̦nas patveŗas Glück Psalm 36, 8.

Avots: ME III, 126


skraidulis

skraidulis,

1) auch skraiduonis Wid., skraiduons L., U., ein Bummler, Umhertreiber, Herumläufer U.; ein Laufbursche Dr.: pasaules skraidulis V. kur tādu skraĩduli var likt, ne+kad nestāv mājās! Sassm. n. RKr. XVII, 52. viņdien atvēru durvis tam pasaules skraiduoņam Alm. ;

2) dārza skraidulis, carabus hortensis L. Latv.; labības skraidulis, zabrus gibbus Fabr. Latv.; agristes lineatus Konv. 2 645.

Avots: ME II, 885


slīkonis

slìkuônis C.,

1) slìkuonis 2 Prl., slĩkuonis Karls., slīkuonis Wid., slīkuons U., Spr. (f. slīkuone), was im Wasser untergeht
U.; ein Ertrunkener U., ein Ertrinkender: zivs aprijuot slīkuoni LP. V, 96. satvēru stīkuones ruoku Kaln. Uozuolk. m. 100;

2) slīkuons Mag. IV, 2, 76, U., RKr. II, 70, Homstrauch, Hartriegel, Kornelkirsche (cornus sanguinea L.); "Rüsterholz, das im Wasser zu Grunde geht" St.

Avots: ME III, 936


ūķis

I ûķis, ein zerfallenes Gebäude (Wohnhaus) Sehren; ein kleines, elendes Gebäude Bets., Fehtein, Kalz., ein kleiner Raum Ascheraden, (mit ù 2 ) KatrE., Ogershof; ein kleines, dunkles Zimmerchen Laud., Odsen (mit û), ein altes, dunkles Zimmer (mit ù 2 ) Selb., Stockm., "kambarītis" Erlaa, Fehteln, (mit ù 2 ) KL; ein Verschlag (mit ù 2 ) Selb.; "ein dunkles Versteck im Hause" Uogre: priekšpilsētā nuoīrēja ve̦cu ūķi Latv. tie patvērumu meklēja nuo vienkāršiem akmeņiem sakrautuos ūķuos Būvmācība 27. sivē̦ni izlīduši nuo ūķa Selb. Nebst ūka II (und li. úkis "Bauerhof" ?) aus nd. Hucke "Häuschen" (bei Frischbier I, 301) resp. mnd. huk "Winkel",

Avots: ME IV, 408