Paplašinātā meklēšana

aũkle: dazu gehört vielleicht auch das apr. Superlalivpräfix ucka-, wozu Trautmann Apr. Spr. 453.

Avots: EH I, 186

aũkle (li. áuklė), aũklis, n. U. auch aũkla, Kinderwärterin: viņa tuo audzinājuse bez kāda īpaša bē̦rnu aukļa Kronw. Zu li. aukúoti "auf den Armen schaukeln". So auch Bezzenberger BB. XXIII, 295 f., der auch li. ukuotis "līguoties" heranzieht. Dagegen Schleicher Lit. Leseb. 258, Joh. Schmidt KZ. XXV, 29 und Būga Šviet darbas 1921, № 7 - 8, S. 137 setzen ein * augklē voraus. Aber aũklêt ist doch nicht aûdzinât, und man kann nicht gut aũkle von li. aukúoti trennen. Mit diesem verbindet Būga РФВ. LXVI, 232 f. noch li. ūkáuti "piastować" und le. ucinât od. ucīt "(Kinder) auf Händen und Füssen dämmeln". Dazu auch ucītis "Wiege" in Borchow.]

Avots: ME I, 221, 222

bḕ̦rnaũkle, -klis, auch bē̦rnu, bē̦rna aukle, die Kinderwärterin; das Kind (ein Mädchen oder ein Knabe), welches ein kleines Kind trägt, wartet.

Avots: ME I, 290

jàukle, jàuklis, = jauktne.

Avots: ME II, 98

‡ krauklenêt, = krauklêt: kuo tie kraukļi krauklenēja (Var.: kraucināja, krakšķināja)? Tdz. 42350, 3.

Avots: EH I, 643

[laũkleja, ein Tal zwischen Feldern: apse lauklejā, meža tuvumā Janš. Dzimtene II, 390.]

Avots: ME II, 426

matàukle, (unter matàukla): auch Lng.

Avots: EH I, 784

‡ mùrcaukle ² Strods Par. vōrdn. 116, eine gewisse Speise. Vgl. murcavka 1.

Avots: EH I, 832

vîžauklas Ar., Bastschuhschnüre.

Avots: ME IV, 651

žaûkle Jürg., Meiran, eine Kuh, die tollt Bers., Lub.; "meitene, kas žaustās I 1"Golg., Lubn., Meiran, Memelshof, Saikava, Warkh. Zu žauties 1.

Avots: ME IV, 790

‡ apkram̃pêt,

1) um etw. heromlegend verkrampten:
a. pirkstus ap zaru, nūju Salis, Stenden. slīcējs apkrampē ruokas ap glābēju Bauske. ruokas ap vē̦deru apkrampējis Saul. Daugava I, 60;

2) umarmen
(perfektlv): viņš mani apkrampēja Stenden;

3) bestelrlen:
cilvēks apkrampē̦ts Golg. Refl. -tiês. sich krampfhaft umklammern: a. kam ap kaklu Schnehpeln, Stenden. bē̦rns apkrampējies auklei cieti gar kaklu Ahs.

Avots: EH I, 93

àukla: aũkla auch Dond., aukle">aukle auch BW. 4092, 1 var., acc. s. aukli BW. 3561 var.; bikšu aukla (Var.: saite) BW. 382, 8 var. brunču a. (Var.: šņuore) 382, 13 var. šūpļa auklas (Var.: virves) 320 var. smalkas auklas vīdināju 11173. re̦snām auklām 18543, 1; suômas àukla ² KatrE., = suomastaukla (unter suomakšas).

Avots: EH I, 186

àukla PS., [Wolmar u. a.], aũkla Kand., [Zabeln], [bei Manzel, Glück und] n. St. auch auklis, [bei Bielenstein Holzb. 570 auch aukle">aukle], eine aus Flachs oder Hanf gedrehte Schnur, dünne Leine: pastalu, pātagas, spriguļa, vīžu aukla, Pasteln-, Peitschen-, Dreschflegel-, Bastschuhschnur. zušu aukla, Schnur von Aalhaut St., U. S. mataukla, mē̦raukla. auklas od. auklu vieta - beliebte Massbezeicznung, d. i. die Stelle des Fusses, die von der Pastel- od. Bastschnur umwunden ist: sniegi līdz auklām Etn. II, 188. ve̦lns iedzina dē̦lu līdz auklu vietai LP. VI, 483. biksas uzluocītas pāri par auklu vietām Sil. auklu vīt, eine Schnur drehen LP. I, 175. Nebst lit. auklė˜ "Fussbinde", apr. auclo "Halfter", lat. sub-ūcula "Unterkleid", [av. aoϑrǝv "Schuh"] zu le. àut usw. [vgl. auch Persson Beitr. 650 und KZ. XLVIII, 128].

Kļūdu labojums:
Bastschnur = Bastschuhschnur

Avots: ME I, 221

‡ beznaģe, eine, die ungewandte oder schwächliche Finger hat: aukle... e̦suot liela b.: viss viņai krītuot nuo nagiem ārā un plīstuot Janš. Atpūla, № 372, S. 6. b. un nevēkle gan bijusi ar ruokām ebenda № 393, S. 4.

Avots: EH I, 215

burmanis, der Gaukler, Taschenspieler; zu bur̃t.

Avots: ME I, 354

bužinât,

1) lausen:
galvu;

2) bužināt ūsas, zupfen
R. SK. II, 142. Refl. - tiês, lausen: aukle bužinās bē̦rnam pa matiem Ahs.

Avots: ME I, 357

kā`rta,

1): vē̦tra salauzusi mežā kuokus kārtu kārtām Ahs. liepu mizas izmērcē un izplêš kārtas (strēmeles, sluoksnes) Seyershof. skapītis bija ar kārtām (plauktiem) Iw. augšas kārtā (= plauktā) Janš. Džimtene V, 96, jāšūdina saimniekam jauna k. (Anzug)
Janš. Apsk. 1903, S. 222, AP. u. a. pašūt vienu kārtu brunču Seyershof. vasaras k:, Sommeranzug Sonnaxt. laulājamā k.; ein Traukleid Salis.. gani pielīka vadmalas kārtu;

2): visa tā k. izmirusi, die ganze Generation ist ausgestorben
BielU. mātes kārtā AP., schwanger. cilvē̦ku k. Segew., das Menschengeschlecht;

3): kartās iet (uz muižu) - auch Fest., Lös., Lub., Pernigel, Sussikas; dafür auch: uz kārtām iet AP. kārtās braukt (uz muižu) Salis. kārtā iet (uz muižu) - auch Salis. sluoksnes lecina dažreiz pa div[i] kārt[i] (zweimal)
Strasden. vienam kārtam Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, = viênkārt.

Avots: EH I, 604, 605

ķiparniẽks, der Hampelmann, Gaukler Gold., Wid. Vgl. ķirurnieks.

Avots: ME II, 382

ķipars,

1) ein winziger Hampelmann, Gaukler:
dancuo kâ ķipars. ķipars dancuo ribām biksēm. izskatās tuomē̦r vairāk pēc ķipara nekâ pēc prātīga cilvē̦ka Janš.;

2) ein Kläffer, Beiname des Hundes:
ai sunīt, ķiparīt, nerej mani kalpa vīru BW. 31042. Nach PS. stammt ķipars aus estn. kipar "Schiffer", dieses wieder aus d. Schiffer; vgl. ķipurnieki. [Das kann allenfalls von ķipars 1 gelten.]

Avots: ME II,

mãnis [wruss. мань "Betrüger"],

1) ein Gaukler
L.,

2) das Trugbild, Gespenst
Bergm. n. U., die Vision: māņi ceļuoties nuo tam: ja kāds cilvē̦ks pakar,uoties jeb viņu nuonāvējuot jeb kaut kâ citādi bez laika nuomirstuot ātrāki, nekâ dievs viņam tuo nuolicis, tad tāds nelaiķis staigājuot līdz savai mirstamai dienai par māni apkārt LP. VII, 454. purvā bij māņi VII, 975. ar māņiem kauties, sich mit Trugbildern plagen U.; [acu māņi optiche Täuschung Wid.];

2) mãņi, Zaubermittel:
raganas staigājušas apkārt gan citiem guovis izslaukdamas, gan kādus māņus izlikdamas Etn. III, 24;

3) mãņi, abergläubische Vorstellungen, trügerische Lehren
U.: netici jel tādiem māņiem, glaube doch nicht solchen abergläubischen Geschichten! U.

Avots: ME II, 582

[màuklēji Nötk., Bers., = maucikņi]; aukleji">maukleji, Riedgras, Waldbinse (sciprus sylvaticus) Mag. IV, 2, 97; RKr. II, 78; reseda luteola Mag. IV, 2, 47.

Avots: ME II, 568

‡ mâžuoklis PV., ein Gaukler.

Avots: EH I, 795

mâžuôtiês [Kr., C.], Gaukelei treiben, Faxen machen; Zauberei treiben U.: kuo māžuojies? vai duomā, ka es nesapruotu, kuo tu gribi? Laud. kas tur mežā ar kapsē̦tas pulksteni māžuojas? LP. VII, 38. viņa izskatās kâ bē̦rns, kas māžuodamies ietērpies mētēlī Druva I, 1112. - Subst. māžuôšanâs, das Albern, Faxenmachen: tā māžuošanās vien galu galā apriebjas MWM. IX, 588; mâžuôtãjs, der Gaukler.

Avots: ME II, 589

mâžs [Schwanb., Kr.], ein Gaukler U.: tu esi gatavs māžs MWM. v. J. 1899, S. 429. katrs māžs nevar vis būt draudzes skuoluotājs Seibolt. - Der Pl. mâži [Kr., C., PS., Trik., Wolm., Jürg.], Gaukelbilder, Phantasien U., Salisb., Gr. - Roop: māži ir spuoki, ē̦nas, īstenības tāļās nuoskaņas Druva III, 302. nuo dīvainiem māžiem apmulsis Plūd. Llv. II, 215. sapņi ir tukši māži Plūd. Rakstn. I, 124. [Zu māt, apmāt, mādīt u. a., s. Zubatý AfsPh. XVI, 399, Berneker Wrtb. II, 7.]

Avots: ME II, 589

II mẽrķis,

1) das Merkzeichen, Merkmal, das Malzeichen:
kas bija pieņē̦muši zvē̦ra zīmi (bei Glück: mērķi) Offenb. 19, 20; ein über den Netzen im Meere schwimmendes Merkzeichen [Nogallen];

2) das Muster, Vorbild, Biespiel:
pie manis vien visas meitas mērķi ņēma Kaudz. M. telītēs mērķi ņēmu, kad iedama tautiņas; ja telītes labi gāja, tad būs laba dzīvuošana BW. 16481. ruoze man mērķi rāda: caur sētiņu izaugusi uotras sē̦tas dārziņā 13256;

3) das Ziel, der Zweck:
mērķī šaut, ins Ziel schiessen; mērķi spraust, sich ein Ziel stecken; mērķi sasniegt, das Ziel erreichen;

[4) Boje am Anker (beim Buttenfang)
Bielenstein Holzb. 651 f. mit Abbild.; mērķa rīkste, Bojenstange ebenda 655;]

5) der Narr, der Gaukler, Affe, das Ungetüm:
mērķis tāds! Kand., Ahs., Mat. runā visas valuodas, tuomē̦r mērķis ir bez gala un bez ļaunas mutes mēdītājs Biel. R. 56: Echo). [Nebst li. merkis Bezzenberger Lit. Forsch. 141 od. mérkė "Warnungszeichen" und estn. mäŗk "Merkzeichen, Ziel" aus mnd. merk(e) "Zeichen, Merkzeichen"; die Bed. 5 beruht auf mẽrķêtiês.]

Avots: ME II, 620

niẽkabĩlis [li. niekabylis "Gaukler"], niẽkubĩlis, niẽkbĩlis, f. - le, jemand, der dummes Zeug spricht Kand., Naud.: neesi nu niekabīle! MWM. VII, 82. kas šuo nepazīst par reiku un niekbīli Etn. I, 31. [Zu niẽks + li. bylóti "reden", apr. billīt "sagen"; vgl. auch le. bàlss u. a.]

Avots: ME II, 749

niñna, niñne, der Trunk (Kinderwort): aukle duod bē̦rnam ninnu Ahs., Spr. vgl. neñne.

Avots: ME II, 744

nùomāšinât, begauklen L.; ["nuoburt, nuovārduot" Talsen.]

Avots: ME II, 818

‡ nuovẽkšinât Dunika, sich abweinen lassen: aukle bē̦rnu nuovēkšinājusi.

Avots: EH II, 106

pẽrtiķis Elv. n. U., Manz. Lettus, die Meerkatze, der Affe. Anscheinend aus estn. peŕtik "Geck, Narr, Gaukler, Affe; närrisch, wunderlich".

Avots: ME III, 210

pim̃paŗa, comm., ein weinerliches Kind, ein weinerlicher Mensch Bauske: kuo lai aukle ar tādu pimpaŗu iesāk! Ahs. n. RKr. XVII, 46.

Avots: ME III, 218

pļaũkât Sassm., -ãju, pļaũkuôt, tr., ohrfeigen, maulschellieren, prügeln: aukle pļaukā nerātnuo bē̦rnu Sassm. lielāks zē̦ns nuogāzis mazāku gar zemi un pļaukā. Refl. -tiês, einander ohrfeigen, schlagen. - Subst. pļaũkâšana, pļaũkuôšana, das Ohrfeigen, Schlagen; pļaũkâšanâs, pļaũkuôšanâs, das gegenseitige Ohrfeigen, Schlagen: būtu saraušanās un pļaukuošanas uz pē̦dām De̦glavs Rīga II, 1, 103.

Avots: ME III, 366

pur̃puļi Ahs., pur̂puļi ² Dond., ein Sing. purpuls BW. 35252, 1, der Nasenschleim, Rotz: aukle nuoslauka bē̦rnam purpuļus nuo de̦guna Ahs. Zu purpas I.

Avots: ME III, 419

sabudzît, zusammenrütteln, drückend durchschütteln: aukle sabudzīja bē̦rnu C. - Refl. -tiês, sich zusammendrängen : sievas, kuras iepretim nama durvīm sabudzījušās vienā pūlī Vēr. II, 1412.

Avots: ME III, 598

samastiņa Austr., aukle">samastaukle Mag. III, 1, 98, samastaukla BW. 1048, 6, = same̦staukla.

Avots: ME II, 681

saplaũksnât, saplaukstêt Ar., tr., tüchtig klapsen: aukle saplauksnāja bē̦rnu pa pakaļu Ahs.

Avots: ME II, 701

šķest, šķe̦tu, šķetu, schelten Dond.; schreien, lärmen Wid.: glāb, kad ienaidnieks šķe̦t! GL. lai mani virsū zveļas, šķe̦t un pretī ceļas bailes, bē̦das, nāv[e] aus einem alten Gesangbuch. lai... nikna pasaul[e] šķe̦t ebenda. vē̦tra šķe̦t Plūd. Rakstn. I, 73. debeši... vē̦tru šķe̦t Klaust. 101. skaļā, šķe̦tuošā balsī runāt B. Vēstn. Refl. šķestiês Schlehk, prs. šķe̦tuôs (Bauske, Dond.) od. šķešûs (Bers., Bornsmünde),

1) schelten
(intr.) Wandsen: sievas šķe̦tas pa(r) niekiem Dond. n. FBR. VI, 67. "ak tu viena muļķe!"aukle šķetās B. Vēstn. sirds bīstas, šķe̦tas Diez; viel widersprechen MSil.;

2) wüten, rasen
Nigr.; sich befeinden Bornsmünde. Etwa zu d. schattern, schettern "schreien, klirren"?

Avots: ME IV, 28, 29

šmûkstinât ² Ahs., (mit ù ²⁾ Lis., Sawensee, Vīt., šmūkšinât U., šmūkšķinât, = smūkstinât, šmukstinât, (mit den Lippen) schmatzen, schnalzen: aukle šmūkstina bē̦rnam ar lūpām, muti Ahs. n. RKr. XVII, 56. lūpas šmūkstinādama Vīt. 53. maizi jaucuot jāšmūkškina ar lūpām RKr. XIX, 89. Putniņš . . . priecīgi šmūkšķinādams tuo (naudu) nuoglabāja kabatā Purap, D. 212, 44; šmûkstinât ² od, šmūkšķinât Grünw., mit gewissen Lippenlauten ein Pferd antreiben.

Avots: ME IV, 87

II staukât Nötk., = ieķīlât, versetzen. staukle, der Eiszapfen; etwa zu nl. stugge "steif" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616)?

Avots: ME III, 1049

‡ ūzaukla, die Hosenschnur: ar ūzauklu sasējuši Tdz. 42182. apsējuse ve̦ca žīda ùzaukleņu ² BW. 20437, 1. Vgl. ūzaukliņa ME. IV, 411.

Avots: EH II, 742

vâķît: aukle vâķīja ² (beaufsichtigte) bē̦rnu Ahs.

Avots: EH II, 762

II žâksts Adl., C., Gr. - Buschh., Nötk., Sermus, Sessw., Wesselshof, (mit â ² ) AP., Adiamünde, ein alberner Mensch, ein Gaukler, Hanswurst U., Walk, ein Laffe Dr., ein Pickelhering V. Aus âksts + žauksts II? Vgl. auch šāksts.

Avots: ME IV, 796

žmũkstinât Heniņ, = šmuķstinât: aukle žmūkstina bē̦rnam ar lūpām.

Avots: ME IV, 822