Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'aurot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'aurot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

aizbaurot

‡ àizbauŗuôt, àizbauruôt,

1) voll brüllen
(perfektiv): bē̦rns rauduot aizbauŗuojis citiem ausis;

2) brüllend sich entfernen:
vērsis aizbauŗuo. Refl. -tiês, ein wenig brüllen (perfektiv): vērsis aizbauruojās Bauske.

Avots: EH I, 8

aizmauroties

àizmaũruôtiês, anfangen zu brüllen, aufbrüllen: vērsis aizmauruojās.

Avots: ME I, 38

apbaurot

‡ apbauruôt Lemburg: guovis ve̦cuo ce̦lmu pa˙visam apbauruojušas, die Kühe haben brüllend die Erde um den alten Baumstumpf ganz ausgescharrt.

Avots: EH I, 73

atbauroties

atbauruôtiês, gleichsam zur Antwort brüllen: vērsis... atbauruojās K. Jakobson.

Avots: ME I, 150

atmaurot

atmaũruôt,

1) tr., herbeibrüllen;

2) intr., entgegenbrüllen; in dieser Bedeutung
gew. refl. atmaũruôtiês.

Avots: ME I, 175

aurot

‡ auŗuôt, = aũrêt 2, jodeln: kliedz un auruo Janš. Dzimtene 2 I, 149, ar savām duobjām balsīm ... auruoja Mežv. ļ. I, 248. vē̦tra... auruo Dzimtene V, 388.

Avots: EH I, 188

baurot

baũruôt (unter baũŗuôt),

1): auch AP., Ramkau, Seyershof;

2): von lautem Weinen:
kuo nu te bàuruo 2 kā vērsis! Sonnaxt; ‡

3): le̦dus bauruo Neuermühlen, vom Lärm, der beim Brechen des Eises auf einem See entsteht.

Avots: EH I, 207

baurot

baũŗuot, baũruôt, baũrât [Weinsch.], RKr. XVI, 129, [bàurât 2 Bers., baûruôt Kr.],

1) brüllen (von Ochsen):
šķitu vērsi bauŗuojam lielajā ve̦cumā;

2) schreien, brüllen wie ein Ochs, namentlich von kleinen Kindern:
dēliņš sāka pilnā balsī bauŗuot. kuo tu bauŗuo kā vērsis? Refl. -ties, furchterlich brüllen, schreien, im Schreien, Brüllen wetteifern: es aizgāju jūriņā ar ziemeli bauŗuoties BW. 30873, 1. [Zu slav. bur̀a "Sturm", norw. būra "brüllen"(vom Stiere), air. bùriud "das Brüllen", bùrach "das Aufwühlen der Erde" u. a.; vgl. Bezzenberger BB. XXVI, 187 f., Zubatý Sborn. fil. I, 98. Berneker Wrtb. I, 103, Thurneysen Festschrift f. E. Kuhn 80 F., Trautmann Wrtb. 28. Bezzenberger und Berneker stellen hierher auch le. baurât "mit Hunden jagen".]

Avots: ME I, 267, 268

bļauroties

‡ bļaùruôtiês Dunika, sich ärgern, zürnen: nevajag par katru nieku b.

Avots: EH I, 233

gaurot

[gaũruôt, brüllen: guovis gauruo Koddiack; vgl. gaurât.]

Avots: ME I, 612

iemauroties

‡ iemaũruôtiês,

1) = ìemauŗuôtiês;

2) aufheulen (vom Winde):
vējš iemauruojās un ierūcās stiprāk Virza Straumēni2 292.

Avots: EH I, 529

iemauroties

ìemauŗuôtiês, aufbrüllen, ein Gebrüll von sich selbst geben: vērsis, guovs iemauŗuojas.

Avots: ME II, 43

izauroties

‡ izauŗuôtiês, = izaũrêtiês: labi i. un izgavilēties Janš. Līgava I, 448. tie (vēji) varē̦tu diezgan izauruoties Virza Straumēni 3 231.

Avots: EH I, 432

izmauroties

izmaũr̀uôtiês, zur Genüge brüllen, schreien: vai nu neesi izmauŗuojies?

Avots: ME I, 769

maurot

maũruôt Kand., [Salis, Ruj., Serbig., AP., màurât 2 Saussen, Preili, Nerft, Wandsen, Dond.], brüllen (vom Rindvieh): mauruo guovis neizslauktas BW. 6925 var. [Nach Thomsen Beröringer 269 aus liv. mour resp. estn. mõurama dass.; aber es gibt auch ein li. mauróti od. muróti "brüllen" (s. Būga Изв. XVII, 1, 35 und KZ. LII, 298), sodass es (als Reimwort zu baũruôt) sehr wohl zu le. maût III gehören kann.]

Avots: ME II, 570

uzbaurot

uzbauŗuôt, uzbauruôt,

1) aufbrüllen:
vērsis aiz dusmām uzbauruoja. viņš uzbauruoja savu ve̦cuo dziesmu;

2) brüllend aufwecken:
vērsis uzbauruoja bē̦rnu (sc. nuo miega).

Avots: ME IV, 316

uzmaurot

‡ uzmaũŗuôt Frauenb., = uzmaũruôt.

Avots: EH II, 728

uzmaurot

uzmaũruôt,

1) aufbrüllen:
vērsis nikni uzmauruoja;

2) brüllend aufwecken:
vērsis uzmauruoja gulē̦tājus.

Avots: ME IV, 356