Paplašinātā meklēšana

‡ àizgaũsinât,

1) = àizdarît 3: a. putru Ruhental;

2) aufsparen, ersparen:
a. ar jauniem kartupeļiem maizi.

Avots: EH I, 23

‡ àizklausinât, sich beizeiten im eigenen Interesse nach etwas erkundigen Bers.: a. sev sivē̦nus (wo Ferkel zu bekommen sind).

Avots: EH I, 30

apgaũsinât, auch apgaũsît, tr., segnen, Verschlagsamkeit verleihen: veļus aicina cepjamuo maizi apgausināt LP. VII, 277. gausmāmiņa, apgaus [i] manu baltmaizīti JK. V, 149, segenspendende Mutter, verleihe meinem Weissbrot Verschlagsamkeit.

Avots: ME I, 86

‡ apkausinât Warkl., = apkâusêt 2.

Avots: EH I, 90

‡ apsausinât, = apsusinât: vējš apsausina ceļu Meiran, Salis.

Avots: EH I, 111

atgaũsinât Sassm., tr., abkühlen ("= atgarināt, atgarēt"): krāsns tā atgausināta, ka maizi nevar izcept.

Avots: ME I, 158

‡ atklausinât Trik., = nùoklausinât: macītājs vakar atklausināja bē̦rnus.

Avots: EH I, 148

I ausinât (s. unter aũsît): auch C., N: Peb. (mit aũ), Nötk., (mit aû ² ) Arrasch.

Avots: EH I, 188

‡ II ausinât, zu horchen veranlassen (?): "dzi. ku te̦k!" Lulīte ausina A. Brigadere Dievs, daba, darbs 37.

Avots: EH I, 188

‡ III ausinât, streng schelten; züchtigen Golg.

Avots: EH I, 188

gaũsinât,

1): auch LLD II, 21 ₂₂ , Lesten n. FBR. XV, 29, 31, Dunika, Strasden: viņam bail, ka neaptrūkst; tad jau viņš gausina ("svētī; taupa") katru gabaliņu Strasden.

Avots: EH I, 387

gaũsinât (li. gaũsinti "bereichern"),

1) verschlangsam, reichlich machen, segnen, Segen, Gedeihen verleihen:
dieviņ, gausini, kupini, briedini jaunu rudzu maizīti! dievs gausin, gesegnete Mahlzeit (beliebter Gruss an Essende). dievs tev maģuma gausinās, ka tev būs iztikt Manz. pūķis tup aiz sijiņas, siekā rudzus gausināja BW. 8103. gausini, Laimiņa, māsiņas pūru Ltd. 878;

2) verlangsamen:
zirga suoļuos Niedra. [tagadējā valdības polītika zemes lietās gausina zemes reformu LW. 1921, No 48,1 ₂ .]

Avots: ME I, 612

II izausinât, ‡.

4) von neuem austrocknen
(tr.) AP. (mit aũ): izause̦nāsam nu vēl tuo sìenu!

Avots: EH I, 433

II izausinât,

1) "?": čagana (karaša) un balta, tik˙pat kâ viens auseklītis izausināta Tirs.; [

2) (mit -àu-) "mischend und mit einem Löffel schöpfend und wieder zurückgiessend (eine kochende Flüssigkeit) kühlen"
Schujen, Serben, Wenden (hier mit -aũ-), C.;

3) streng, hart mit jem. verfahren"(?):
"es tevi izausināšu", teica vīrs, būdams uz sievu dusmīgs Golg.].

Avots: ME I, 713

izausinât Kokenhof "durchfragen"(?) izausināt kaimiņu bē̦rnus.]

Avots: ME I, 713

‡ izkausinât AP., Bērzgale, Lubn., N.Peb., Ramkau, Satis, Schwanb., Stenden, Zögenhof, = izkàusêt: i. taukus.

Avots: EH I, 454

izklàusinât: izklausinājusi visu Pas. V, 313 (aus Rönnen).

Avots: EH I, 456

izklàusinât, tr., ausfragen, ausforschen Spr. Vgl. li. iškluasinė̕ti "ausforschen."

Avots: ME I, 752

izsaûsinât ² Bauske, izsàusêt C., Lis., tr., austrocknen: traukus, drēbes.]

Avots: ME I, 795

kausinât, fakt. zu kust, = kausēt 2 Spr.; [kaûsinât ² Ruj.,

1) wiederholt müde machen;

2) schmelzen:
kaûsināti ² tauki Ruj., Salis].

Avots: ME II, 178

klàusinât C., PS., N. - Peb., Trik., Jürg., klaũsinât Selg., Ruj., Salis, Dond., Bauske, prüfend verhören.] klausinât St., Spr., = klàusināt. Vgl. li. klausinéti dass.

Avots: ME II, 216

nùoklausinât, verhören: lieciniekus, bē̦rnus Widdrisch.]

Avots: ME II, 797

nùosàusinât, Refl. -tiês: nuotīrīties un n. Pas. XI, 398.

Avots: EH II, 83

nùosàusinât, nùosàusît, tr., abtrocknen, trocken legen: viņa nuosausina savu seju Vēr. II, 704. viņas nuosausīja nuo sejas asiņainās pē̦das MWM. VI, 597. nuosausināt e̦ze̦rus, purvus. slapjas pļavas nuosausina ar grāvjiem Sassm. [Refl. nùosàusinâtiês, sich abtrocknen.]

Avots: ME II, 844

‡ paaũsinât N.-Peb., ein wenig ausinât I: p. kūsājuošu putru.

Avots: EH II, 119

pagausinât, tr., verlangsamen: Ieva pagausināja suoļus MWM. XI, 264.

Avots: ME III, 28

pãrklàusinât, pãrklaušinât, tr.,

1) etwas Gelerntes hersagen lassen, überhören, prüfen (namentüch den Hausunterricht):
bē̦rnus lasīšanā, baušļuos;

2) ausfragen, verhören:
ve̦duši viņu uz muižu pārklaušināt LP. VII, 152. Subst. pãrklàusinãjums, pãrklàušinãjums, die Prüfung, das Verhör; pãrklàusinâšana, pãrklaušinâšana, das Überhören, Prüfen, Verhören; pãrklàusinâtãjs, pãrklaušinâtãjs, wer überhört, prüft, verhört.

Avots: ME III, 160

‡ pasausinât Brasche Anl. 404, (ein Kind) trocken legen.

Avots: EH II, 170

sakausinât, zusammenschmelzen (tr.): s. taukus ar sviestu Widdr.

Avots: ME III, 646

sausinât: auch (mit aû ² ) Salis; saule sàusina ² ceļu Zvirgzdine.

Avots: EH II, 461

sausinât (li. saũsinti), tr., trocknen U., Bers., Drosth., (mit aû ² ) Dond., Salis; sausināmais papīrs A. v. J. 1896, S. 92, Löschpapier.

Avots: ME III, 775

uzgaũsinât Gramsden, (jem.) zutrinken, aufs Wohlsein trinken: sāka iedzert viens uotram uzgausinādami Janš. kurš kannu ņēma dzert, tam vajadzēja uzgausināt BW. III, 1, S. 95. piepildi mums bikerus... un uzgausini mācītājam, lai iedzer! Janš. Mežv. ļ. I, 76. Subst. uzgausinājums, das Prosittrinken: paldies par uzgausinājumu! Janš. Mežv. ļ. II, 10.

Avots: ME IV, 331

uzklausinât, = uzklaušinât: viņš tuos zagļus uzklausinājis.

Avots: ME IV, 341

I ļe̦kata,

1) der Fuss
[Gramsden], Bārda: [likt (um Mitau) oder taisīt (Stenden) oder laist ļe̦katas (=ļe̦kas) vaļā Siuxt, Nötk., MSil., Nitau, Wenden, Roop, Ronneb., Serben, Schujen, Sessw., Fehsen, N.-Schwanb., Peb., Schrunden, Doblen, Naud., Sessau, Wilzen, Irmelau, Dselden, Ober-Bartau, Grünh. oder aizlaisties ļe̦katu ļe̦katām Schwitten oder aizskriet ļe̦katās um Mitau; ļe̦kata, das Bein eines Hasen Wilsenhof];

2) der Springer:
šādu apgausinātāju krupi dēvē arī par ļe̦katu māti, par augstlēcīti LP. VII, 320.

Avots: ME II, 534, 535