Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'auslis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'auslis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

auslis

auslis, hinhörchend, die Ohren spitzend, leicht scheu werdend ("par zirgu, kad tas saslien ausis stāvu") Lös. n. Etn. III, 146.

Avots: ME I, 227


bauslis

baũslis,

2): tav, bitīte, viens bauslītis, ka svētdien nesvinēji BW. 30299, 1.

Avots: EH I, 207


bauslis

baũslis, [bei Glück öfters auch bausls, gen. S. bausla], (li. bauslỹs "Befehl"),

1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;

2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;

3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]

Avots: ME I, 268


grauslis

graũslis Bl., Schutt; sonst der Plur. graušļi.

Avots: ME I, 639


grauslis

I grauslis: etwas Scharfes, das hinters Hemd oder ins Auge geraten ist Schwanb.; bröckliges Heu Bērzgale.

Avots: EH I, 399


grauslis

II grauslis, in der Verbind. g. gràuž*, der Donner rollt (um Illuxt).

Avots: EH I, 399


kauslis

kaûslis: auch Sonnaxt, Warkl., (mit 2 ) Preekuln.

Avots: EH I, 595


kauslis

kaûslis, der Raufbold: kauslis - cilvē̦ks, kas mīl kauties Lös. neesi kauslis... Sir. 4, 30. es pie tāda dzē̦rāja un kruogu kaušļa neiešu Bers., A. - Rahden, Pump. Der Pl. kaušļi n. Spr. die Prügelei. Zu kaût.

Avots: ME II, 178


kauslis

kauslis [?]"jem., der bald müde wird" Wid.

Avots: ME II, 178


knauslis

I knaũslis: auch Frauenb., Iw., (mit àu ) Blieden, (mit 2 ) Kand.; "maza mušiņa ar gaŗu knābīti (mit ) Frauenb.: knauslīši iet bariem.

Avots: EH I, 628



knauslis

II knauslis: ein kleiner Mench - auch Iw.

Avots: EH I, 628


knauslis

II knauslis, ein kleiner Bube; [ein kleiner Mensch Dond.]; auch als Schipfwort gebraucht U. [Vgl. knauķis I.]

Avots: ME II, 244


pauslis

pauslis: ein Prahlhans (mit àu 2 ) Kaltenbr.

Avots: EH XIII, 185


pauslis

pauslis, ein Lügner Wessen; zu paûst.

Avots: ME III, 129


šauslis

šauslis Wid., ein Leichtsinniger.

Avots: ME IV, 7



sprauslis

I sprauslis,

1) s. sprauslas; elles sprauslis, ein Höllenbrand
St., U.;

2) die Spritze
V.; ein Klystier U.

Avots: ME III, 1013


sprauslis

II spraûslis Schwanb., ein kleiner Keil; ein Querholz, welches ins Netz gelegt wird, damit es nicht zusammenschlägt N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411; (sprauslītis) ein kleines Holzstäbchen, welches in die Spule des Spinnrades gesteckt wird, damit das Garn nicht herabrutscht Schwanb.; Stuhlzapfen, Untersatz (Suppositorium) Preip. 20. de̦gunā sprauslis*, ein Pincenez Zeifert III, 3, 43. spraûslis, die Stelle, wo ein brennender Holzspan eingesteckt wird Golg., C., Jürg., Memelshof; jem., der in etwas hineindringen will Saikava. Zu spraûst.

Avots: ME III, 1013


uzsprauslis

uzsprauslis, ein Aufschürzer Dr.: drēbju u.

Avots: ME IV, 382


žauslis

žauslis "ein Windbeutel; tukšs, ātrs cilvē̦ks" Alswig; "kas žaustās I 1" (mit ) Adl., AP., Golg., Heidenfeld, Schwanb., Warkh. Vgl. šauslis.

Avots: ME IV, 791

Šķirkļa skaidrojumā (8)

izbērt

izbẽrt [li. išbérti], tr., ausschütten: tie izbēra savus maisus I Mos. 42, 35. Fig., rasch hersagen, ableiern: ce̦turtais bauslis tika izbē̦rts kâ ar bēršanu A. XI, 102.

Avots: ME I, 716


knauķis

I knaũķis [Salis, Ruj., AP., C., knaûķis Kl., Serbigal, knaûķis 2 Dunika], Demin. auch knaũķelis, knaũķelĩtis BW. 10940, ein Knirps, ein kleiner Bube: bij tāds knauķis, vēl pagastskuolā gāja A. XXI, 123. knauķeļiem par daudz jau sirds pie sava skuoluotāja sienas Apsk. v. J. 1903, S. 437. man bij tāds vīra knauķis nāburguos audzējams BW. 9397, 11. [Wohl identisch mit knauķis II. Nach Persson Beitr. 457 1 zu knauslis II, (mit k aus g) an. hnykil "Knoten" u. a.]

Avots: ME II, 243


kramausis

kramàusis [li. kramausỹs "паршивый"], kramàuslis Perk., in einem Rätsel zur Bezeichnung des Schweines, wohl: Grindohr: gaida kramausi izietam Etn. III, 12 (krama + àuss); [als Schimpfwort für Menschen und abgemagertes Vieh Dunika; kramauslis, ein kleiner, unartiger Knabe Durben].

Avots: ME II, 257


lukte

lukte Manz., Glück, [Für. I], lukts, -s, die Leuchte, Laterne, Fackel: juo bauslis ir lukte Spr. Sal. 6, 23. tanī laikā es izmeklēšu Je̦ruzalēmi ar luktīm Zeph. 1, 12. (bezdievīguo lukte izdzisīs Glück Spr. Sal. 24, 20. lai tavs vārds manām kājām par lukti būtu Manz. Post. II, 146.] ar luktīm, mit Fackeln Fürecker. [Aus mnd. luchte dass.; jetzt unbekannt.]

Avots: ME II, 511


šausls

šausls,

1) leichtsinnig
Kronv. n. U. (geschr.: šauslis);

2) schauerlich
Janš. (mit ): kuoki šausli kâ bailēs līguojas Pasaules lāp. 17. atspīd... nuo viņa sejas šausli, drūmi, dīvaini Jauna Raža IV, 26. In der Bed. 1 wohl zu šauls.

Avots: ME IV, 7


sprauslas

I spraũslas Bershof, Karls., spràuslas 2 Prl.,

1) auch sprauslis St., U., Auswurf beim Prusten:
briežu māte . . . šņākusi un spurkšusi pa savām lielajām nāsīm, tâ ka... putu sprauslas vien apkārt dzīvuojušas Upīte Medn. laiki;

2) sprauslas Plūd., = nāsis, purslas: sist pa spràuslām 2 Kl., Saikava, (mit ) Grünwald, Wolmarshof;

3) spràuslas C., Arrasch, Jürg., das Prusten.

Avots: ME III, 1012


spraust

spraûst (li. spráusti "zwischen klemmen" KZ. LII, 273) Wolm. u. a., spràust 2 Kr., -žu, -du, tr., intr., stecken; zwischenein stecken, einstecken U.: spraust adatu drēbē, matuos. (fig.) ierēdnis, kas par savu mūža mērķi spraudis (hat sich zum Ziel gesetzt) krāt naudu Vēr. I, 1230. Refl. -tiês,

1) für sich stecken;
fig., für sich festsetzen (ein Ziel): par savu uzde̦vumu spraudies izpētīt mūsu tautas se̦natni Janš. Bandavā I, 142;

2) sich dazwischen stecken; sich drängen, hineindrängen, sich (durch)zwängen:
tīšām jums . . . ceļā nespraužuos Seibolt Sk. 24. visi... spiedās un spraudās ap pulksteni Janš. Tie, kas uz ūdens 21. pienāk pilna istaba, bet vēl spraužas vienādi vien iekšā Pas. IV, 89. pusteciņus... Mē̦tra spraudās pa dārza celiņiem A. XX, 615. sprausties pruojām, sich auf und davon machen U.;

3) zu kämpfen haben, sich durchschlagen
U.: ar tukšību jāspraužas U., es ist mit Mangel zu kämpfen. - Subst. spraûšana, das Stecken; spraûšanâs, das Drängen (intr.): vācu spraušanās uz austrumiem Klaust. 15; spraûdums, das einmalige, vollendete Stecken; das Gesteckte; spraûdẽjs, wer steckt: eglītes spraudēju ... izzuobuoja BW. III, 1, 10. Nebst spraude, sprauslis II, sprūda, sprūdît, sprūds, sprûst u. a. zu li. spriaustls "Sperrute der Leinweber", ae. spréot "Stange", norw. spraut "Stellholz in der Falle", ahd. spriuzen "spreizen, stützen", afries. sprūta "spriessen", an. sproti "junger Schössling am Baum" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 671, Fick Wrtb. III4, 517 f., Persson Beitr. 874 f., Brugmann IF. I, 177, Trautmann Wrtb. 277; vgl. auch le. sprauties.

Avots: ME III, 1013