Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bāns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bāns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

bāns

bãns (unter bãnis I): skudru bāns Salis, ein Ameisenhaufe; `ns 2 Saikava, =bàna 2 .

Avots: EH I, 209


čabāns

čabāns,

1) "wer zu grosse Stiefel anhat"
PV.: kur tu, čabān, iesi ar tik lieliem zābakiem!

2) "ein langsamer, täppischer, dick angekleideter Mensch"
Fest.

Avots: EH I, 281


čābāns

čābāns, etwas Grosses: vēži kâ čābāni lieli.

Avots: ME I, 407


čurbāns

čurbāns, was vom Ende eines Balkens abgesägt wird, damit dieses Ende glatt und gerade wird Iw., (čùrbâns 2 ) Lubn. Aus r. чурбáн "Klotz"?

Avots: EH I, 296


ģībāns

ģībāns Bērzgale "jem., der langsam arbeitet oder spricht".

Avots: EH I, 427


klabāns

klabāns N.- Peb. "ein ungewandter, schlaffer (gļē̦vs) Mensch, der in Hotzschuhen geht".

Avots: EH I, 607


klambāns

klam̃bãns,

1): auch (mit àm 2 ) Saikava (hier auch als Schimpfname);

2): wer plump geht
(mit àm 2 ) Meselsu, Oknist.

Avots: EH I, 609


klambāns

klam̃bãns,

1) [Trik., C.] ein mageres Pferd
Oknist n. Etn. I, 138;

2) ein Taumelnder:
iet kâ klambāns klambu klambām (taumelnd), man gan˙drīz virsū uzskrēja Etn. II, 33, C.

Avots: ME II, 211


kņabāns

kņàbāns 2 Oknist n. FBR. XV, 194, ein Knabe.

Avots: EH I, 636


lābāns

lãbãns PS., [Wolm.], lãbans, der Schlaps, Plumpsack, Töpel Katzd., Kand., Paul. [Der biblische Laban - wie auch in deutschen Mundarten - als Appellativum.]

Avots: ME II, 434


lembāns

le̦m̃bãns NB. "liels, izguris, izlaidies cilvē̦ks".

Avots: EH I, 733


ļembāns

ļem̂bãns 2 NB., ein ungewandter Mensch.

Avots: EH I, 770


ļurbāns

ļùrbāns 2 Kaltenbr. "glē̦vulīgs nuolaidīgs vīrietis".

Avots: EH I, 774


šļambāns

šļàmbāns 2 Bers. "= ‡ šļabe̦rs".

Avots: EH II, 643


stabāns

stabāns "?": slinks kâ s. Azand. 107. Vgl. etwa ste̦bs I.

Avots: EH II, 566


stimbāns

stimbāns (unter stimbe̦ns),

1): ein Baum, dessen obere Hälfte abgebrochen ist
Prl.; ein kurzer und dicker Knüppel (mit ìm

2 ) Fehteln, Fest., Stockm.; kre̦klu šuvu, pie stimbāna mērīdama BW. 7356, 2 (aus Lasd.). vē̦de̦rs pie katra stimbāna atmetās Tdz. 54434 (aus Neuenb.);

2): "ein faules, schwaches Pferd"
Bers., Kalz.

Avots: EH II, 579


užbāns

užbāns Lievenhof, hausgebrautes Bier. Irgendwie auf wruss. жбан "ein Holzgefäss für Getränke" beruhend?

Avots: ME IV, 403


zlambāns

zlàmbā`ns 2 Kaltenbr., =zlàmba 2 .

Avots: EH II, 811

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ļurba

ļur̃ba Wolm., [PS., Salisb., Jūrg., Trik., N.-Peb., Ruj., Serbigal], ļùrba C., ļur̂ba 2 Kand., [Salis, Bauske, Selg., Lautb., Dond., Libau, Gr.-Essern, Dunika, Wandsen, ļur̂ba AP.), ļùrbāns 2 Lub., ļurbis,

1) ein ungeschickter, maulaffiger Mensch, ein Taugenichts; Säufer; Schwätzer:
kuo tu runā ar tādu ļurbu?

2) die Quappe
Etn. II, 82. Zur Bed. 1 vgl. li. liur̃bas, ein Schimpfwort; [Petersson Balt.-slav. Wortstud. 55 1 erinnert an schwed. larpa "unsauberes Weib", norw. dial. larp "nasser Schmutz"].

Avots: ME II, 544


slambans

slambans saul. "?"; in Selsau ein Schimpfname slàmbāns 2 (Tölpel?).

Avots: ME III, 915


stimbens

stimbe̦ns, stìmbāns 2 Prl.,

1) ein Baumstumpf
(stimbens) U., (stimbins) Kreuzb., Wessen, (mit ìm 2 ) Sussei, Gr. - Buschhof, Warkl., (stimbē̦ns) Peb., (mit ìm 2 ) Sessw., (stìmbans 2 ) Golg.; ein hoher Baumstamm, an dem die Spitze abgebrochen ist (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh., (stimbens) U., Luhn. n. Etn. III, I; Tirs. n. RKr. XVII, 79, Plm., (stimbenis) Janš., (stimbāns) Bers., Lub., (stimbans) Sessw.; ein abgestorbener Baum (stimbens) Infl. n. U.; ein Holzstück (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh.: es piesēju kumeliņu pie uozuola stimbeniņa BW. 29726. kre̦klu šuvu pie stimbe̦na (Var.: stumbura) mērīdama 7354 var. atspiedies pie ve̦cā vītuola stimbe̦na Saul. III, 226. pēc kaŗa mežuos ir palikuši tikai apde̦guši stimbe̦ni Gr. - Buschh. atlikušie ce̦lmi un kailie stimbeņi Janš. Nīca 13, tur bija tādi stimbe̦ni, - atvedēm uz mājām: būs laba malka Gr. - Buschh. me̦lnie stimbeņi, kas... netālu nuo malas rē̦guojas ārā, ir... buojā gājušā kuģa atliekas Janš. Dzimtene 2 III, 224. stāvēja tik klusu... kâ uodi stimbe̦nā ap jaunu gadu Kaudz. Izjurieši 192. vējeņu kailie stimbe̦ni, kuŗu spārni tagad dusēja Veselis Saules kapsē̦ta 12;

2) figürlich:
stīvs kâ stimbans RKr. VI, 777. kājas kâ stimbe̦ni Saul. JR. IV, 48. pirksti kâ stimbani Plūd. LR. IV. 387. viņa sniedza... skūpstīt savus sarkanuos stimbanus Druva lll, 601;

3) ein älterer Junggeselle
(stimbans) Sessw. Zu stambans (s. dies), li. stimberys "Stummel", sustimbti "hart werden (vom Gras)" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16.

Avots: ME IV, 1069, 1070


stumbens

stumbe̦ns, stùmbē̦ns 2 Kl.,

1) stum̃be̦ns Bauske, stumbe̦ns BW. 25429, 1, Lennew., stumbans Memelshof, Lennewatden, U., BW. 25429, 1 var. (aus Römershof), stum̃bẽ̦ns Jürg., Schujen, Arrasch, Drosth., stumbē̦ns Kokn. n. U., Bers., stùmbāns 2 Lös., Bers., stumbiņš, stumbiens BW. 5306, ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat:
pie vītuola stumbe̦na MWM. X, 120. sausa bē̦rza stumbiņā BW. 21147, 1. Marčs nepieķeras vis galve̦najam stumbe̦nam, bet zaram Valdis Stabur. b. 202. dedzināja... pussapuvušuos stumbe̦nus R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 80. miza stumbe̦niem sacietēja Dz. V.;

2) stumbans Seew. n. U., ein halberwachsener Junge; ein kleiner Mann.
stumb- aus stamb- resp. stemb- (in stambans, ste̦mbis u. a.). stub- (in stubs, stuburs u. a.)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16) ist um hier aus ide. om reduziert?

Avots: ME III, 1104, 1105