Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bēdāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bēdāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aizbēdāt

àizbè̦dât,

1) sich grämend (dadurch etwas) entfernen, beseitigen:
tā bē̦da jau sen aizbē̦dāta Salis;

2) kuo nu daudz aizbē̦dāsi? Bauske, Lubn., was soll man sich viel grämen?

Avots: EH I, 9


aizbēdāties

àizbè̦dâtiês, sich zu grämen anfangen Zb. XVIII, 288.

Avots: ME I, 19


apbēdāt

apbè̦dât (unter apbèdinât),

2) vorsorgen
(apgādāt) Für. I.

Avots: EH I, 73


atbēdāt

atbè̦dât [Var.: nuob., izb.] savas bē̦das BW. 6581, 1, seine Sorgen ertragen.

Avots: ME I, 150


bēdāt

bè̦dât, Refl -tiês,

2) vor dem Eierlegen gackern
Golg.: vista bē̦dājas, gribē̦dama dēt.

Avots: EH I, 215


bēdāt

bè̦dât, -ãju [li. bedati Lit. Mitt. V, 152, poln. biadač "jammern"], Sorge hegen, sich kümmern um etw., sich aus etwas machen, konstr.

a) mit dem Akk.,

b) mit par,

c) mit dem prädikativen pass. Part.:

a) lai bē̦dāja bē̦da bē̦das, es bēdiņas nebē̦dāju BW. 17490. es bij' liela nebēdniece, es tautiņas (Var.: tautiņu, par tautām) nebē̦dāju 489. es tuo daudz (Var.: par tuo) nebē̦dāju, ka man barga vīra māte 61. bē̦da saule rīta rasu RKr. XVI, 225;

b) lai bē̦dāja velns par bē̦du, es par bē̦du nebē̦dāju. ne+kuo par mani nebē̦dājiet;

c) nebē̦dāju es paļama BW. (8718. uzteicama negribēju, brāķējama nebē̦dāju 8994. Refl. -ties, sich grämen, sich Sorge machen:
kuo bē̦dājies, vai dzīvs bedrē līdīsi? labāk lusti lustējuos, nekā bē̦du bē̦dājuos BW. 9211 (gew. aktiv: bē̦das bē̦dāt). Mit pēc konstr.: ķēniņš gaužām bē̦dājies pēc meitām LP. VI, 470.

Avots: ME I, 288


izbēdāt

izbè̦dât, tr.,

1) aus-, durchkosten, zu Ende trauern, den Gram erschöpfen:
bē̦das lielas, bē̦das mazas, kas tās visas izbē̦dāja! citu bē̦du izbē̦dāju, citu minu kājiņām BW. 106;

2) etw. nach dem Sinne machen, es einem zu Danke machen:
muļķītis ķēniņam māk labāki izbē̦dāt par gudrajiem LP. IV, 91. skuopai saimniecei ne˙viens nevarēja izbē̦dāt pa prātam VI, 154;

3) für etw. sorgen:
tev jāizbē̦dā, ka viss labi iet A. VIII, 1, 60. [Refl. -tiês, zur Genüge trauern Wid.]

Avots: ME I, 716


nobēdāt

nùobè̦dât,

1): ne viņš vairs nuobē̦dā par savu guodu, ne par savu labumu Dünsb. Skaistā Mile 5; ‡

2) traurig aussehen machen (?):
muni balti vaigi asarām nuomazgāti, ... bēdiņām nuobē̦dāti Tdz. 38164.

Avots: EH II, 31


nobēdāt

nùobè̦dât, Sorgen überstehen: nebē̦dāju cita bē̦das, kad tik savas nuobē̦dāju BW. 6581. bē̦da man, liela bē̦da; kas tuo bē̦du nuobē̦dās? (Var.: izbē̦dās) 7575. Refl. - tiês, sich absorgen, sich abhärmen: jaunais ķēniņš par tuo nuobē̦dājies LP. IV, 218.

Avots: ME II, 761


pabēdāt

pabè̦dât, = pabè̦dâtiês: kaidu laiku pabē̦dājuse Pas. V, 451.

Avots: EH II, 120


pabēdāties

pabè̦dâtiês, sich ein wenig grämen.

Avots: ME III, 7


pārbēdāt

[pãrbè̦dât, Kummer, Sorgen überstehen: šās bē̦dās vēl nav pārbē̦dātas. Refl. -tiês,

1) sich übermässig abhärmen:
viņš pavisam pārbē̦dājies;

2) "sich zu grämen aufhören":
nu viņa jau pārbē̦dājusies Bauske.]

Avots: ME III, 150


piebēdāt

pìebè̦dât, sich genügend sorgen, grämen: kas tuo bē̦du piebē̦dās! BW. 9169.

Avots: ME III, 238


sabēdāt

sabè̦dât, Refl. -tiês,

3) = nùobè̦dâtiês: biju saslimusi un sabē̦dājusies Rīga.

Avots: EH II, 396


sabēdāt

sabè̦dât,

1) Sorge tragend od, sich grämend erreichen:
kuo nu sabē̦dāsi?

2) eine gewisse Zeit hindurch sich grämen:
māte sabē̦dāja pēc bē̦rna ve̦se̦lu gadu. Refl. -tiês,

1) = sabē̦dât 2;

2) sich durch übermässigen Gram aufzehren:
māte sabē̦dājās un saslima.

Avots: ME III, 593