aizbūve
‡ àizbũve, was zum Abtrennen vorgebaut (aufgerichtet) ist; ein zwischen zwei Gebäuden eingebauter Anbau AP.: lai kāda aizbūve priekšā, bet zirgs ar guovēm ne˙kad nav kuopā Siuxt.
Avots: EH I, 13
Avots: EH I, 13
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'būve' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'būve' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)
būve
iebūve
izbūve
izbũve, der Ausbau: se̦nās akmeņu izbūves Antr. III, 40. rakstura izbūve Druva I, 1290.
Avots: ME I, 720
Avots: ME I, 720
jaunbūve
kuģbūve
pabūve
pabūve
pārbūve
pãrbũve,
1) der Umbau:
istabas pārbūve. ķēries pie dzīves pārbūves MWM. IX, 792;
2) die Überbrückung:
plaismas pārbūve, die Überbrückung der Spaltung B. Vēstn.
Avots: ME III, 151
1) der Umbau:
istabas pārbūve. ķēries pie dzīves pārbūves MWM. IX, 792;
2) die Überbrückung:
plaismas pārbūve, die Überbrückung der Spaltung B. Vēstn.
Avots: ME III, 151
piebūve
pusbūve
šķērspiebūve
stāvbūve
uzbūve
uzbūve
uzbũve, was aufgebaut ist, der Aufbau, der Bau Wid.; der (später darübergebaute) zweite Stock Wid.: vē̦lāk šis nams ar piebūvi un uzbūvi paplašināts A. Melnalksnis Mazsalaca 56.
Kļūdu labojums:
was aufgebaut ist = die Struktur, Komposition
Avots: ME IV, 320
Kļūdu labojums:
was aufgebaut ist = die Struktur, Komposition
Avots: ME IV, 320
virsbūve
Šķirkļa skaidrojumā (21)
apskalot
II apskaluôt (zu skals), mit Pergeln beschlagen: jaunbūvei sienas jau apskaluotas Dubbeln.
Avots: ME I, 121
Avots: ME I, 121
auss
àuss (gen. pl. aušu auch BW. 24975; 27449 1),
3)
d): kad kuoku kuokā laiž iekšā, tad baļķē ietaisa nusi Ramkau, ausis iecē̦rt stabu galuos, uz kuriem jāatbalstās baļķim, arī durvju un luogu stenderēs, kuŗās ielaiž būves baļķu galus ebenda. pakšķam, kad nuo resnām balkām būvē, tad ausis nuoteš, lai nav tik plats; re̦zgalī vairāk teš, tur lielākas ausis Saikava;
h): auch AP., Ramkau, Saikava, Warkl.; ‡
j) (sirds) auss Frauenb., Salis, aûstiņa 2 Siuxt, die Herzklappe.
Avots: EH I, 188
3)
d): kad kuoku kuokā laiž iekšā, tad baļķē ietaisa nusi Ramkau, ausis iecē̦rt stabu galuos, uz kuriem jāatbalstās baļķim, arī durvju un luogu stenderēs, kuŗās ielaiž būves baļķu galus ebenda. pakšķam, kad nuo resnām balkām būvē, tad ausis nuoteš, lai nav tik plats; re̦zgalī vairāk teš, tur lielākas ausis Saikava;
h): auch AP., Ramkau, Saikava, Warkl.; ‡
j) (sirds) auss Frauenb., Salis, aûstiņa 2 Siuxt, die Herzklappe.
Avots: EH I, 188
ķenderlūks
laida
I laîda,
1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;
3): ‡
g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡
4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.
Avots: EH I, 711
1): ādu sagriêž laĩdās (in schmale Streifen)
Siuxt. nuogriêž, kādu laĩdiņu nuo vidukļa ebenda. tur tīrums, tur pļava - viss vienā laîdā KatrE. kad sāka kliegt, viņam valuoda gāja vienā laîdā ebenda. viss vienā laîdā, iznāk Oknist. mūsu lādēm vāki ir vienā laîdā (sind eben) AP. izšuvās sev kleitus vienā laîdā (in einem Stück, ohne Teilung in Rock und Bluse) ebenda. visa būve bij vienā laîdā ebenda. ejuot ē̦kas divstāvu laidai ("?") gar galu gaŗām Janš. Līgava I, 184;
3): ‡
g) laîda saucama; kad uzliek lieku dzelztiņu izkaptij pie pē̦das gar mugaru Heidenfeld; ‡
4) Freiheit
Druw,: luopi palikuši savā laĩdā Zögenhof.
Avots: EH I, 711
liecinieks
lìeciniẽks, lìec(e)niẽks,
1) ein Überflüssiger, ein nicht zur Sippe Gehöriger, ein Mietling, eine Nebenperson, ein ungebetener Gast:
pate iešu bāliņam sievu ņemt; liecinieka nesūtīju, lai bāliņa nepaļāja BW. 13881. pate gāju ganiņuos, nesūtīju liecinieka BW. 29438. kūmas pie galdiņa, lieki ļaudis (Var.: liecinieki) maliņā, būs kūmām aizmaksāt lieku ļaužu (Var.: liecinieku) ē̦dumiņu! BW. 1427. kāzniek[i] naudu same̦tuši; nu metiet, liecinieki! 25724;
2) ein Arbeiter, der ausser seiner Woche arbeitet
Elv., ein Arbeiter, der zum Frondienst aufs Gut geschickt wird [Dond.], ein Arbeiter, der zu einer der Gemeinde gemeinsamen Arbeit geschickt wird: rītu jāsūta divi liecinieki pie tiltu būves. [kad kalps muižas gaitās iet tikai dažas dienas, tuo sauc par liecinieka jeb liecības gājēju Janš. Dzimtene 2 I, 463];
3) der Zeuge;
acu liecinieks, der Augenzeuge; asins liecinieks, Blutzeuge: jāmirst asins liecinieku nāve Etn. II, 82;
4) das dritte Schnapsglas:
divi šņabji dze̦rti; liecinieka arī vajaga Aps. Zu lìeks.
Avots: ME II, 492
1) ein Überflüssiger, ein nicht zur Sippe Gehöriger, ein Mietling, eine Nebenperson, ein ungebetener Gast:
pate iešu bāliņam sievu ņemt; liecinieka nesūtīju, lai bāliņa nepaļāja BW. 13881. pate gāju ganiņuos, nesūtīju liecinieka BW. 29438. kūmas pie galdiņa, lieki ļaudis (Var.: liecinieki) maliņā, būs kūmām aizmaksāt lieku ļaužu (Var.: liecinieku) ē̦dumiņu! BW. 1427. kāzniek[i] naudu same̦tuši; nu metiet, liecinieki! 25724;
2) ein Arbeiter, der ausser seiner Woche arbeitet
Elv., ein Arbeiter, der zum Frondienst aufs Gut geschickt wird [Dond.], ein Arbeiter, der zu einer der Gemeinde gemeinsamen Arbeit geschickt wird: rītu jāsūta divi liecinieki pie tiltu būves. [kad kalps muižas gaitās iet tikai dažas dienas, tuo sauc par liecinieka jeb liecības gājēju Janš. Dzimtene 2 I, 463];
3) der Zeuge;
acu liecinieks, der Augenzeuge; asins liecinieks, Blutzeuge: jāmirst asins liecinieku nāve Etn. II, 82;
4) das dritte Schnapsglas:
divi šņabji dze̦rti; liecinieka arī vajaga Aps. Zu lìeks.
Avots: ME II, 492
lieks
I lìeks (li. liẽkas "unpaar"),
1) ein-, angelegt, falsch:
lieka bārzda, falscher Bart; lieka bize, eine angeheftete, falsche Flechte; lieks ģīmis, ein angelegtes, falsches Gesicht, d. i. eine Larve, Maske; lieki mati, falsches Haar; lieki zuobi, eingelegte, falsche, künstliche Zähne; [lieku atslē̦gu duot U., in den April schnicken]; lieka uguns, das Irrlicht; lieka ticība, der Wahnglaube;
2) zurückgelegt, reserviert, mehr als die Natur der Sache erfordert, überflüssig, überschüssig:
lieks ritenis, ein Reserverad, das auf einer längeren Reise früher mitgenommen wurde, um, wenn ein Rad zerbrochen wurde, benutzt werden zu können; lieks zirgs, ein lediges Pferd,
a) ein Pferd ohne Reiter:
ceļa malu ļaudis jāja, lieku veda kumeliņu BW. 12360;
b) ein Pferd, das nicht zum Gespann gehört, sondern überzählig mitgenommen wird;
c) ein Gespann ohne Kutscher:
kad vairāk nuo kādām mājām brauc darbā, tad daudzkārt katruos ratuos nav pa braucējam un tuo tad sauc par liekuo zirgu Grünh.; lieki rati, der Reservewagen Spr.; mums liekas naudas nav Kaudz. M.; liekā gaļa, wildes Fleisch (caro luxurians); lieka peļņa, Extra-, Nebenverdienst; lieki peļņi, Akzidentien L.; lieka diena, der Schalttag; lieks gads, das Schaltjahr; lieka sieva, ein Kebsweib; lieka zeķe, ein einziger, zu keinem Paare gehöriger Strumpf; lieks ceļš, eine überflüssige, unnütze Reise, ein Umweg; liekas gaitas, ausserordentlicher Gehorch ausser der Arbeitswoche St. gan man bija lieki suoļi, gan man lieki sūtītāji. nav, manā pūriņā kas liek lieku gabaliņu BW. 7623; [lieka atslēga U., ein Diebsschlüssel]; lieki cilvē̦ki od. ļaudis, Menschen, die nicht zur näheren Verwandtschaft, Bekanntschaft gehören, fremde Menschen: ar liekiem cilvē̦kiem vien ne˙viens nav iedzīvuojies Kaudz. M. nuostādīsim vaktis, lai lieki netiek klāt Kaudz. M. lai arī kāds cilvē̦ks, lieks paliek lieks A. XVII, 122. liekam cilvē̦kam apte̦kas sirds Niedra. maz ticams, ka lieks par šuo algu pieņemsies Zeib. Sk. 55. nebūs lieki šuo jautājumu tuvāki aplūkuot, es wird nicht überflüssig sein, diese Frage näher anzusehen. vēl jau cukurs lieku liekais, noch ist Zucker in Überfluss A. XXI, 343. līdz, vai lieks? Paar oder Unpaar? L., St., U.;
3) = liecinieks
2: izgājušu nedēļu visu nedēļu bija viens vīrs par lieku pie tilta būves, un šuodien atkal Jē̦kaups aizgāja par lieku pie sniega rakšanas Frauenb.;
4) überflüssig, unnutz, besonders:
izkļuva nuo spruosta gan˙drīz bez liekām pūlēm pa˙visam sveiks LP. V, 344. muļķis bez lieka apduoma nuojūdza ķēvi VI, 406;
5) übermässig:
lieka klausīšana, übertriebener Frondienst L., St.; lieka ēšana un dzeršana, Völlerei, Unmässigkeit im Essen und Trinken. Sprw.: ne par nieku, ne par lieku. nava tautas lieku tāļu, die Freier sind nicht übermässig weit BW. 26476. Zu likt; [die Bed. 1 ist wohl aus der Bed. 2 entstanden].
Avots: ME II, 495, 496
1) ein-, angelegt, falsch:
lieka bārzda, falscher Bart; lieka bize, eine angeheftete, falsche Flechte; lieks ģīmis, ein angelegtes, falsches Gesicht, d. i. eine Larve, Maske; lieki mati, falsches Haar; lieki zuobi, eingelegte, falsche, künstliche Zähne; [lieku atslē̦gu duot U., in den April schnicken]; lieka uguns, das Irrlicht; lieka ticība, der Wahnglaube;
2) zurückgelegt, reserviert, mehr als die Natur der Sache erfordert, überflüssig, überschüssig:
lieks ritenis, ein Reserverad, das auf einer längeren Reise früher mitgenommen wurde, um, wenn ein Rad zerbrochen wurde, benutzt werden zu können; lieks zirgs, ein lediges Pferd,
a) ein Pferd ohne Reiter:
ceļa malu ļaudis jāja, lieku veda kumeliņu BW. 12360;
b) ein Pferd, das nicht zum Gespann gehört, sondern überzählig mitgenommen wird;
c) ein Gespann ohne Kutscher:
kad vairāk nuo kādām mājām brauc darbā, tad daudzkārt katruos ratuos nav pa braucējam un tuo tad sauc par liekuo zirgu Grünh.; lieki rati, der Reservewagen Spr.; mums liekas naudas nav Kaudz. M.; liekā gaļa, wildes Fleisch (caro luxurians); lieka peļņa, Extra-, Nebenverdienst; lieki peļņi, Akzidentien L.; lieka diena, der Schalttag; lieks gads, das Schaltjahr; lieka sieva, ein Kebsweib; lieka zeķe, ein einziger, zu keinem Paare gehöriger Strumpf; lieks ceļš, eine überflüssige, unnütze Reise, ein Umweg; liekas gaitas, ausserordentlicher Gehorch ausser der Arbeitswoche St. gan man bija lieki suoļi, gan man lieki sūtītāji. nav, manā pūriņā kas liek lieku gabaliņu BW. 7623; [lieka atslēga U., ein Diebsschlüssel]; lieki cilvē̦ki od. ļaudis, Menschen, die nicht zur näheren Verwandtschaft, Bekanntschaft gehören, fremde Menschen: ar liekiem cilvē̦kiem vien ne˙viens nav iedzīvuojies Kaudz. M. nuostādīsim vaktis, lai lieki netiek klāt Kaudz. M. lai arī kāds cilvē̦ks, lieks paliek lieks A. XVII, 122. liekam cilvē̦kam apte̦kas sirds Niedra. maz ticams, ka lieks par šuo algu pieņemsies Zeib. Sk. 55. nebūs lieki šuo jautājumu tuvāki aplūkuot, es wird nicht überflüssig sein, diese Frage näher anzusehen. vēl jau cukurs lieku liekais, noch ist Zucker in Überfluss A. XXI, 343. līdz, vai lieks? Paar oder Unpaar? L., St., U.;
3) = liecinieks
2: izgājušu nedēļu visu nedēļu bija viens vīrs par lieku pie tilta būves, un šuodien atkal Jē̦kaups aizgāja par lieku pie sniega rakšanas Frauenb.;
4) überflüssig, unnutz, besonders:
izkļuva nuo spruosta gan˙drīz bez liekām pūlēm pa˙visam sveiks LP. V, 344. muļķis bez lieka apduoma nuojūdza ķēvi VI, 406;
5) übermässig:
lieka klausīšana, übertriebener Frondienst L., St.; lieka ēšana un dzeršana, Völlerei, Unmässigkeit im Essen und Trinken. Sprw.: ne par nieku, ne par lieku. nava tautas lieku tāļu, die Freier sind nicht übermässig weit BW. 26476. Zu likt; [die Bed. 1 ist wohl aus der Bed. 2 entstanden].
Avots: ME II, 495, 496
nams
nams,
1): eine Sommerküche
(slietenis) Orellen, Seyershof; (namiņš) eine aus Brettern hergestellte Hütte als Sommerküche Salis; (nams) ein kleines Gebäude, in welchem während des Sommers alles gekocht wird (im Winter nur zu Festzeiten) Wessen; ein kleines Holzgebäude, in welchem fürs Vieh (ehemals auch für Menschen) gekocht wird, mit einem Herd und Kessel in der Mitte ( nams od. namiņš ) Ramkau, (nams) Wolm.; vgl. auch Azand. 19;
2): "vieta istabas ē̦kā, kur atradās krāsns" Frauenb.; die Küche
Grob., Iw., Kand.; nama cirvis Frauenb., ein Küchenbeil; nama čũčis ebenda, ein in der Küche gefüttertes Schwein; "me̦lnā dūmu virtuve" Behnen n. FBR. XVI, 139;
3): ein Vorhaus
Dunika, Kaltenbr., Skaista;
4): "pirts priekša" A.-Schwanb.; (namiņš) "pirts priekšējā te̦lpa, kur nuoģērbjas" Linden in Kurl., Salis; "piebūve pie pirts, kur velējas" Karls.;
8): nama kaķe Lng., die Hauswirtin.
Zur Etymologie s. jetzt FBR. XII, 175 f. (und anders Pisani Stud. balt. IV 50 ff.).
Avots: EH II, 4
1): eine Sommerküche
(slietenis) Orellen, Seyershof; (namiņš) eine aus Brettern hergestellte Hütte als Sommerküche Salis; (nams) ein kleines Gebäude, in welchem während des Sommers alles gekocht wird (im Winter nur zu Festzeiten) Wessen; ein kleines Holzgebäude, in welchem fürs Vieh (ehemals auch für Menschen) gekocht wird, mit einem Herd und Kessel in der Mitte ( nams od. namiņš ) Ramkau, (nams) Wolm.; vgl. auch Azand. 19;
2): "vieta istabas ē̦kā, kur atradās krāsns" Frauenb.; die Küche
Grob., Iw., Kand.; nama cirvis Frauenb., ein Küchenbeil; nama čũčis ebenda, ein in der Küche gefüttertes Schwein; "me̦lnā dūmu virtuve" Behnen n. FBR. XVI, 139;
3): ein Vorhaus
Dunika, Kaltenbr., Skaista;
4): "pirts priekša" A.-Schwanb.; (namiņš) "pirts priekšējā te̦lpa, kur nuoģērbjas" Linden in Kurl., Salis; "piebūve pie pirts, kur velējas" Karls.;
8): nama kaķe Lng., die Hauswirtin.
Zur Etymologie s. jetzt FBR. XII, 175 f. (und anders Pisani Stud. balt. IV 50 ff.).
Avots: EH II, 4
nojume
nojumis
nuõjumis (unter nuõjume ): Abdach - auch Salis; "piebūve rijas galā, kur save̦d nuo lauka rijā žāvējamuo labību" Iw.; "piebūve pie kūts, kur zirgu pielikt" Salis; (fig.) mežā ... zem ... egļu un priežu... nuojumjiem Janš. Līgava II, 188.
Avots: EH II, 50
Avots: EH II, 50
pabruķis
‡ pabruķis Ramkau, eine Art Holzfundament: kad nav pamaku, tad būvei stūŗuos paliek kuokus; tuos sauc par pabruķi. pabruķus nuovāc, kad liek īstuos pamatus. Vgl. pabruģis.
Avots: EH II, 122
Avots: EH II, 122
pajome
paspārne
paspãrne,
1): piebūves dataisa lai šuo tuo pie malas paspārnē nuoliktu AP.;
2): auch AP., Orellen.
Avots: EH XIII, 175
1): piebūves dataisa lai šuo tuo pie malas paspārnē nuoliktu AP.;
2): auch AP., Orellen.
Avots: EH XIII, 175
piedzīt
pìedzìt,
1) zu-, hinzu-, herzutreiben:
luopus pie siles piedzīt. tas piedzina tuo telīti, kas palika pakaļā BW. 29406, 1;
2) anführen, herbeischaffen:
piedze̦n būvei materiālu Etn. III, 73;
3) beitreiben:
galvas naudu piedzīt Kaudz. M. 78. iebāž naudu kabatā, lai tuo tiesa nevarē̦tu piedzīt Konv. 2 557;
4) volltreiben, volljagen:
piedzīt pilnu miesu ar adatām LP. IV, 32; vollstopfen: p. maisu ar pe̦lavām Ar.;
5) spürend ermitteln:
p. zādzību, zagli Celm.;
6) treibend (über) anstrengen:
zirgus par daudz piedze̦nuot Apskats 1903, S. 531. Refl. -tiês,
1) sich vollstopfen:
"ta tad nu piedzinuos!" saka labi paēdis cilvē̦ks pats uz sevi Pūņi (bei Talsen);
2) sich (über) anstrengen:
ve̦cais tē̦vs tâ nepiedzītuos Apskats 1903, S. 511;
3) sich anstrengend (andere) einhoIen:
pļāvējs piedzinas citiem klāt C.
Avots: ME III, 248
1) zu-, hinzu-, herzutreiben:
luopus pie siles piedzīt. tas piedzina tuo telīti, kas palika pakaļā BW. 29406, 1;
2) anführen, herbeischaffen:
piedze̦n būvei materiālu Etn. III, 73;
3) beitreiben:
galvas naudu piedzīt Kaudz. M. 78. iebāž naudu kabatā, lai tuo tiesa nevarē̦tu piedzīt Konv. 2 557;
4) volltreiben, volljagen:
piedzīt pilnu miesu ar adatām LP. IV, 32; vollstopfen: p. maisu ar pe̦lavām Ar.;
5) spürend ermitteln:
p. zādzību, zagli Celm.;
6) treibend (über) anstrengen:
zirgus par daudz piedze̦nuot Apskats 1903, S. 531. Refl. -tiês,
1) sich vollstopfen:
"ta tad nu piedzinuos!" saka labi paēdis cilvē̦ks pats uz sevi Pūņi (bei Talsen);
2) sich (über) anstrengen:
ve̦cais tē̦vs tâ nepiedzītuos Apskats 1903, S. 511;
3) sich anstrengend (andere) einhoIen:
pļāvējs piedzinas citiem klāt C.
Avots: ME III, 248
pūne
pūne Infl., Lubn., pùne 2 Kl., Kr., Warkh., pûnis 2 Bl., pūnis U., Manz., Hasenp., eine Scheune (pùnis 2 Gr.-Buschhof); pūne Kokn. n. U., pūnīte Erlaa, pũnĩtis Pe̦nkule, pũnis Bauske, eine Kaffscheune; pūne, ein Anbau an der klẽts Nerft od. (pùne 2 ) an der kūts zum Heuaufbewahren Gr.-Buchhof, an der Riege (zum Aufbewahren von Kaff und Stroh) C. (pũnis), Bers.; pūne Lasd., pũnis N.-Bartau, ein kleines, scheunenartiges Gebäude am Meeres- od. Seeufer zum Aufbewahren von Fischerwerkzeugen: vāgūžam lipa klāt ze̦māka būve, kalpu pūnīte Jauns. ieiedams salmu pūnī pēc kaisiem LA. abi ielīda salmu pūnītē un. ļāvās naktsmieram Libek Pūķis 22. ja būs laba vedekliņa, dzīvuosam ustābā; ja būs špe̦tna, ja būs barga, taisīs cepli punītī (Var.: pūnītē) BW. 21749. pūnē guļas vietu pataisīt DL. - Nebst li. pũnis "мякиннмца" Понев. гов. II, 27 und punė "Stall" nach Brückner Die slav. Fremdw. im Lit. 123 und 181 aus r. пуня.
Avots: ME III, 447
Avots: ME III, 447
skašķis
slānains
stāvs
II stàvs,
1): kazas ... nuo savas meženu dabas un stāva neiziet kâ aitas Pēt. Av. II, 43;
2): "būve līdz spārēm" Ramkau; mājas s. (mit â 2 ) "mājas sienas bez jumta" Siuxt; ē̦kas s. (mit â 2 ) Seyershof, ein Gebäude ohne Dach
Für.; kre̦kla s. Seyershof, der Rumpf ohne Ärmel Für.; lindraka stâvi 2 "svārku vidus daļä Siuxt; kaudzes s. "kaudzes daļa nuo apakšas līdz kaudzes platumam" ebenda, eine Feime (ein Schober) ohne Spitze Für.;
7): zābaka, zeķes s. AP.
Avots: EH II, 575
1): kazas ... nuo savas meženu dabas un stāva neiziet kâ aitas Pēt. Av. II, 43;
2): "būve līdz spārēm" Ramkau; mājas s. (mit â 2 ) "mājas sienas bez jumta" Siuxt; ē̦kas s. (mit â 2 ) Seyershof, ein Gebäude ohne Dach
Für.; kre̦kla s. Seyershof, der Rumpf ohne Ärmel Für.; lindraka stâvi 2 "svārku vidus daļä Siuxt; kaudzes s. "kaudzes daļa nuo apakšas līdz kaudzes platumam" ebenda, eine Feime (ein Schober) ohne Spitze Für.;
7): zābaka, zeķes s. AP.
Avots: EH II, 575
stendere
stèndere 2
1): pie stenderes stāvē̦dami BW. 17907, 3; ‡
2) "stāvs kuoks, ar kuŗa palīdzību metina baļķu būves sienas (mit eñ ) Siuxt: ve̦cajām ē̦kām pašā vidū bija s.; stenderei katrā malā gruope, un tai iekšā baļķu pinnes; ‡
3) als Schimpfname:
īsts s. (mit eñ; saka par tūļīgu citvē̦ku) Seyershof.
Avots: EH II, 576, 577
1): pie stenderes stāvē̦dami BW. 17907, 3; ‡
2) "stāvs kuoks, ar kuŗa palīdzību metina baļķu būves sienas (mit eñ ) Siuxt: ve̦cajām ē̦kām pašā vidū bija s.; stenderei katrā malā gruope, un tai iekšā baļķu pinnes; ‡
3) als Schimpfname:
īsts s. (mit eñ; saka par tūļīgu citvē̦ku) Seyershof.
Avots: EH II, 576, 577
šuls
šuls, ein mit einer Kerbe versehener Holzblock, der am Ende eines Gebäudes angebracht wird, wenn ein Anbau gebaut wird: šuls tuop iestatīts pie gatavās ē̦kas pakša, lai jaunās piebūves baļķu galus var viņa renē būvējuot ielaist Illuxt. Plur. šuli, die Pfosten, worauf ein Anbau, Abschauer errichtet wird Illuxt. Aus li. šùlas "Ständer".
Avots: ME IV, 106
Avots: ME IV, 106
trisins
uzņemt
uzņem̂t,
1): lejā laidu vaiņadziņu, lai uzņēma tas puisītis, kas ... Tdz. 38988;
2): kâ uzņēmis maizīti (die Oblate),
tâ sašļucis Pas. X, 165;
5): kad mācītājs bij uzņēmis savu amatu draudzē Aps. Raksti I2, 87. uzņēma lielas būves Jauns. Raksti IV, 145; ‡
12) aufnehmen (den Fussboden) Grenzhof (Mežmuiža):
u. istabas; ‡
13) "?": pūcīte uzņēma zvirbuli dancuot BW. 2546 var. Refl. -tiês, ‡
4) unversehens aufgenommen werden:
man uzņēmēs uz dakšām netīrs ābuoliņš Saikava. Subst. uzņēmējs, ‡
2) der Vorsänger; wer ein Lied früher als andere zu singen beginnt
Frauenb.
Avots: EH II, 729
1): lejā laidu vaiņadziņu, lai uzņēma tas puisītis, kas ... Tdz. 38988;
2): kâ uzņēmis maizīti (die Oblate),
tâ sašļucis Pas. X, 165;
5): kad mācītājs bij uzņēmis savu amatu draudzē Aps. Raksti I2, 87. uzņēma lielas būves Jauns. Raksti IV, 145; ‡
12) aufnehmen (den Fussboden) Grenzhof (Mežmuiža):
u. istabas; ‡
13) "?": pūcīte uzņēma zvirbuli dancuot BW. 2546 var. Refl. -tiês, ‡
4) unversehens aufgenommen werden:
man uzņēmēs uz dakšām netīrs ābuoliņš Saikava. Subst. uzņēmējs, ‡
2) der Vorsänger; wer ein Lied früher als andere zu singen beginnt
Frauenb.
Avots: EH II, 729