Paplašinātā meklēšana

‡ àizlìecinât,

1) a. kam par labu Stenden, zugunsten jemands ein Zeugnis abgeben;

2) viņš tiesā aizliecinājis uz mežu Saikava "er hat vor dem Gericht ein falsches Zeugnis abgegeben".

Avots: EH I, 37

aplìecība, die Bestätigung, Beglaubigung, Versicherung; ticības apliecība, Glaubensbekenntnis. par apliecību, ka tuo izpildīšuot, jaunais pāris nuoskūpstījās BW. III, 1, 50.

Avots: ME I, 102

aplìecinât, tr., bezeugen, bekräftigen, bestätigen: tad apliecināju es pretī tiem Nehem. 13, 21. jūs bez kādu parādīšanu, kas jūs apliecinātu par guodīgiem cilvē̦kiem BW. III, 1, 13. apliecinājums, die Bekräftigung, der Beweis: atzinības un mīlestības apliecinājumi, Beweise von Erkenntlichkeit und Liebe.

Avots: ME I, 102

‡ atlìecinâtiês, durch Zeugenaussagen sich frei machen (?): puisis ...nespēs a. un atsvabināties nuo ... apvainuošanas Pet. Av.

Avots: EH I, 154

izlìecinât, tr., zeugen, Zeugnis ablegen: kuo viņš pie tiesas izliecināja?

Avots: ME I, 765

lìecams [li. leñkiamas], Part. praes. von lìekt, biegbar: liecams nazis, das Taschenmesser, ein zusammenklappbares Messer; liecamais, der Kranz, darum die Radfelgen, Krummhölzer gekrümmt werden Spr.

Avots: ME II, 491, 492

lìecẽjs, der Bieger, Krümmer.

Avots: ME II, 492

lìecene, ein aus einem Lindenbrettchen zylinderförmig zusammengebogenes Gefäss zur Aufbewahrung der Zukost Starth.; liecenes ciba B. Vēstn. [liecenis Für. I], liecinis, ein aus dünnem Holz zusammengebogenes Külmit L.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 515].

Avots: ME II, 492

lìeceniẽks (unter lìeciniẽks),

1): auch BW. 1650;

2): auch (mit iêc ² ) Frauenb. (jemand. der aufs Gut od. zu Nachbarn zu einer gemeinsamen Arbeit geschickt wird),
Siuxt ("kas iet liecībās 1 ").

Avots: EH I, 751

lìecĩba,

1): iet liêcībās ² Siuxt. lìecības ... bija ... vēl pilnā spē̦kā Janš. Līgava I, 210 (mit näherer Erklärung);

2): schon in den beiden ältesten Katechismen.

Avots: EH I, 751, 752

lìecĩba,

1) der aussergewöhnliche Gehorch, der Frondienst:
iet, nākt, sūtīt liecībā(s), zum Frondienst gehen, kommen, schicken. lai puosta liecības atņe̦m, tad visiem būs diezgan St. [kādas liecības, kad gans līgšus jālīgst! Janš. Bārenīte 21];

2) das Zeugnis:
nepareiza liecība, falsches Zeugnis; liecību duot, Zeugnis abgeben, bezeugen; liecību apzvērēt, das Zeugnis beschwören; saukt pie liecības, als Zeugen laden; liecības šķirsts

II Mos. 39, 35. Zu lìeks.

Avots: ME II, 492

lìecinât, tr., zeugen, bezeugen: tuo daudzi daudzināja un stipri liecināja Aus. Subst. lìecinãjums, das Zeugnis; lìecinâšana, das Zeugen; lìecinâtãjs, der Zeuge.

Avots: ME II, 492

lìeciniẽks,

2): ein Extraarbeiter
BielU.; mūsu kaimiņuos..., kur tagad ceļ jaunu riju, visi liecinieki ārā vien gul Janš. Līgava I, 31 (s. auch S. 2 ebenda).

Avots: EH I, 751

lìeciniẽks, lìec(e)niẽks,

1) ein Überflüssiger, ein nicht zur Sippe Gehöriger, ein Mietling, eine Nebenperson, ein ungebetener Gast:
pate iešu bāliņam sievu ņemt; liecinieka nesūtīju, lai bāliņa nepaļāja BW. 13881. pate gāju ganiņuos, nesūtīju liecinieka BW. 29438. kūmas pie galdiņa, lieki ļaudis (Var.: liecinieki) maliņā, būs kūmām aizmaksāt lieku ļaužu (Var.: liecinieku) ē̦dumiņu! BW. 1427. kāzniek[i] naudu same̦tuši; nu metiet, liecinieki! 25724;

2) ein Arbeiter, der ausser seiner Woche arbeitet
Elv., ein Arbeiter, der zum Frondienst aufs Gut geschickt wird [Dond.], ein Arbeiter, der zu einer der Gemeinde gemeinsamen Arbeit geschickt wird: rītu jāsūta divi liecinieki pie tiltu būves. [kad kalps muižas gaitās iet tikai dažas dienas, tuo sauc par liecinieka jeb liecības gājēju Janš. Dzimtene ² I, 463];

3) der Zeuge;
acu liecinieks, der Augenzeuge; asins liecinieks, Blutzeuge: jāmirst asins liecinieku nāve Etn. II, 82;

4) das dritte Schnapsglas:
divi šņabji dze̦rti; liecinieka arī vajaga Aps. Zu lìeks.

Avots: ME II, 492

lìecît, den ausserordentlichen Gehorch leisten St., U.

Avots: ME II, 492

lìecums ² : auch ("luoka izliektā daļa") Gr.-Rönnen, Römershof (mit ie ).

Avots: EH I, 752

[lìecums ² Mar., Bers., Kosenhof, Schwanb., Sessw., Warkh., Warkl., Neu - Wohlfahrt, liêcums ² Lautb., = lìekums

II; "luoka vai slieces izliektā daļä Morizberg.]

Avots: ME II, 492

nenùolìecîgs: "nenuovēlīgs" Ramkau.

Avots: EH II, 16

nùolìecinât, tr., intr., bezeugen und beteuern: viņš tâ nuoliecināja viņam par labu A. XVI, 1074.

Avots: ME II, 812

pãrlìecĩba, die Überzeugung: klints nestāv cietāk par manu pārliecību Vēr. I, 1201. ļaunuma saknes - atradušas auglīgu zemi tā laika pārliecībā Kundz.

Avots: ME III, 164

pãrlìecîgs,

1): p. spē̦ks AP. nevajag bē̦rnu pārliecīgi kult Salis.

Avots: EH XIII, 205

pãrlìecîgs,

1) übermässig, ausserordentlich, übergross:
vēl nebij sācies pārliecīgais lietus Sil. jaunuo ļaužu pārliecīguo laimi re̦dzē̦dams... LP. I, 42. griesti pārliecīgi augsti I, 59;

[2) überzählig
U.]

Avots: ME III, 164

pãrlìecinât, ‡

3) nachprüfen (?), sich überzeugen (?):
p., voi tiešām zemnieks pruot raganēt Pas. XII, 330 (aus Lettg.).

Avots: EH XIII, 205

pãrlìecinât, tr.,

1) zeugend, durch ein Zeugnis widerlegen:
tâ tapa nabaga aitiņa priekš tiesas netaisni pārliecināta St.;

2) überzeugen:
es viņu pārliecināju, ka tâ mēr,kis nav sasniedzams. Refl. -tiês, sich überzeugen: par tuo ik˙viens var viegli pārliecināties.

Avots: ME III, 164

pašpãrlìecĩba,* eigene Überzeugung: viņš ciešā pašapziņā un pašpārliecībā duomājās atradis jaunu Ameriku Duomas II, 53.

Avots: ME III, 116

salìecinât: "Unwahres" ME. III, 673 zu streichen!

Avots: EH XVI, 426

salìecinât, als Zeuge viel Unwahres aussagen: s. uotram par ļaunu tiesā Golg. kuo viņš tur visu nesalieci nāja? C.

Avots: ME II, 673

‡ salìecinis ² Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"), Kaltenbr., Warkl., = saliecenis.

Avots: EH XVI, 426

slìece C., PS., Neuenb., sliêce ² Karls., Dunika, Līn., Iw., slìece ² Kr., Kl., Prl.,

1) die Schlittensohle
U., Bielenstein Holzb. 555, Selb., Lasd., (mit ìe ) Wolm., Schlittenschleife Bielenstein Holzb. 27: vienu slieču ragutiņas BW. 23634, 4;

2) das Holz am Flügel des Zugnetzes Bielenstein
Holzb. 669 (mit Abbild.);

3) der Schweller am Wagenkorbe
L.;

4) Stütze
St. - In der Bed. 4 zu slìekt 1; in der Bed. 1-3 - wenn mit ie aus ei - zu slaika (s. dies), oder aber (nach Leskien Nom. 266 "vielleicht" und nach Trautmann Wrtb. 269) - wenn mit ie aus en - zu slīkt.

Avots: ME III, 937

slìecenieks C., Arrasch, = sliecnieks.

Avots: ME III, 937

slìecnieks Drobbusch, Nötk., sliêcnieks ² Kads., slìecnieks ² Adsel, wer Schlittensohlen (slieces) anfertigt.

Avots: ME III, 937

slìece,

1): auch (mit iê ² ) Grob.; agrāk bijušas tikai izcirstas slieces ² , tagad tikai liektas KatrE. kamanu slieces Apsk. 1903, S. 82. vienu slieci kamaniņas BW. 18456, 1. situ kāju pie [kamanu] sliecītes 17877.

Avots: EH II, 527

uzlìecinât, zeugen (perfektiv): tad nu viņš (d. h. der Zeuge) uzliecināja gan (legte ein unzweIdeutig schlechtes Zeugnis ab)! Salis.

Avots: ME IV, 353

liecamais (unter lìecams): auch Wessen.

Avots: EH I, 751

liecenica BW. 16170, 3 var., fem. zu lìeciniẽks 1.

Avots: EH I, 751

‡ liecībnieks Janš. Dzimtene II ^{2, 201, Līgava I, 211 und 215,} = lìeciniẽks 2.

Avots: EH I, 752

‡ slieca, = slìece 1: viena s. kamanām BW. 17184, 4 var.

Avots: EH II, 527

slìekt, ‡

5) neigen, richten:
uz kuŗu pusi visi šie ... pārdzīvuojumi slieca manas pe̦rsuonības attīstību A. Upītis Ģertr. 147. Refl. -tiês,

1): zirgs slìecas ² (Fehteln, Sessw., mit iê ² Kolberg) pēc barības. velve ze̦mu sliecās viņam pāri A. Upītis Kailā dzīvība 41. iela sāka manāmi s. uz augšu 76.

Avots: EH II, 528

‡ vis˙gaŗum Auleja, von gleicher Länge mit: v. slìeces ("līdzīgā gaŗumā ar slieci").

Avots: EH II, 790