baļva
bàļva 2 , 1): auch Lubn. n. BielU., Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 15, Fest., Sonnaxt, (mit aļ˜) AP.: putras b. BW. piel. 2 31071, 1; der Brottrog Warkh., Warkl.
Avots: EH I, 203
Avots: EH I, 203
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baļva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baļva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
baļva
bàļva 2, hochle. für baļļa, z. B. in Adleenen, Buschh., auch schon in der Schriftsprache von Blaum. u. a. gebr.; fig. ein korpulenter Mensch, ein dickes Frauenzimmer: bij te baļva baŗuoj'sēs BW. 16737, 1.
Kļūdu labojums:
bij te baļva = bij tā baļva
Avots: ME I, 261
Kļūdu labojums:
bij te baļva = bij tā baļva
Avots: ME I, 261
Šķirkļa skaidrojumā (4)
kulba
kul˜ba,
1) die Kolbe, der Kolben
(nebst li. kùlbė dass. hieraus entlehnt), der untere, dicke Teil des Schafts an Schiessgewehren Drsth. n. Etn. IV, 98;
2) der auf das Ende der Holzachse angebrachte, gewundene untere Teil der Femerstange,
kuokasu vāģu ilkss saliektais gals, uz asi uzmaucamais Etn. IV, 98;
[3) ein Gewolbe vorn im Ofen
Salis, Kreuzburg;]
4) ein verdeckter Wagen, ein Planwagen
[kul˜bs Salis, kùlba 2 Kreuzb.]: tie nese savu upuri, sešas kulbas un divipadesmit vēršus IV Mos. 7, 3;
5) ein Schlittenkorb
[s. Bielenstein Holzb. 559]; Packschlitten, Kibitke [Wessen);
6) ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen:
nāc nu, kulba, nāc nu; baļva BW. 1435;
7) kulbas vilcēji, der Ausschuss der Bauergemeinde
Salis n. U.
Avots: ME II, 304
1) die Kolbe, der Kolben
(nebst li. kùlbė dass. hieraus entlehnt), der untere, dicke Teil des Schafts an Schiessgewehren Drsth. n. Etn. IV, 98;
2) der auf das Ende der Holzachse angebrachte, gewundene untere Teil der Femerstange,
kuokasu vāģu ilkss saliektais gals, uz asi uzmaucamais Etn. IV, 98;
[3) ein Gewolbe vorn im Ofen
Salis, Kreuzburg;]
4) ein verdeckter Wagen, ein Planwagen
[kul˜bs Salis, kùlba 2 Kreuzb.]: tie nese savu upuri, sešas kulbas un divipadesmit vēršus IV Mos. 7, 3;
5) ein Schlittenkorb
[s. Bielenstein Holzb. 559]; Packschlitten, Kibitke [Wessen);
6) ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen:
nāc nu, kulba, nāc nu; baļva BW. 1435;
7) kulbas vilcēji, der Ausschuss der Bauergemeinde
Salis n. U.
Avots: ME II, 304
samazgas
samazgas Mar. n. RKr. XVII, 137, Ahs., Wolm., Salis, Spülwasser, Spülicht saskaluotas samazdziņas BW. 22013. man krējums, man sviestiņš, citiem tikai samazdziņas 28944. izzadzēru samazdziņu pa visām baļviņām 26403, 1 var. es neduošu sav[u] māsiņu par kubula samazgām 19475. ķēve atkūlusies pie samazgu baļvas un nuodzē̦rusies LP. VI, 477. pie manām piena samazgām neķeraties! Etn. II, 102. Sprw.: tas jau laikam ar samazgām kristīts! RKr. VI, 706. kad viņš savu muti izmazgātu, tad tās samazgas pat cūka nedze̦rtu, sagt man von einem Schwätzer Etn. II, 14.
Avots: ME II, 681
Avots: ME II, 681
šķelverēt
šķèlverêt 2 Lubn., Saikava, Warkl., -ẽju, = šķelvinât, durcheinanderschütteln Kawall n. U., Golg.; schülgern U. Etwa mit lv aus ll (vgl. ķelve, baļva, eļvs Le. Gr. 177 und oben šķelderêt)?
Avots: ME IV, 26
Avots: ME IV, 26
spēķis
I spẽķis C., spēķi Linden (in Kurl.), eine Kraftsuppe aus dem Eingeweide des Rindviehs (die auf den zweiten Hochzeitstag gehören soll L., U.) N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. III, spēķes, Eingeweide (iekšas) Apskats 1903, S. 670, Kl. (mit è 2 ), Lub.: vērša spēķes, t. i. galvu, kājas un iekšas Austriņš Daugava I, 981; spudiņi, gekocht aus dem Eingeweide vom Rindvieh mit Kartoffeln Etn. I, 4, "virums nuo luopu de̦sām" AP. spē̦ki "sasmalcināta, sarecējusi gaļa" Latv. Saule 1924, S. 169. Hierher wohl auch spē̦ku baļva BW. 20209 var. Gekürzt aus spētiķis?
Avots: ME III, 992
Avots: ME III, 992