Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'baltija' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'baltija' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

baltija

bal˜tija, der Name einer weissen Kuh in N. - Bartau n. Janš.

Avots: ME I, 257


Baltija

Bal˜tija, das Baltenland (ein Name, der früher Lettland und Estland zusammenfaste).

Avots: ME I, 257

Šķirkļa skaidrojumā (12)

atkaitēt

atkaitêt, seinerseits einen Schaden zufügen: Cīņa drukāta Baltijas vācu muižnieku drukātavā, lai vē̦lāk latviešiem par tuo varē̦tu atkaitēt Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 163


atzinums

atzinums,

1) Erkenntnis:
pēc Kanta ikviens atzinums jeb atziņa ir atzinēja un ārējās pasaules ražuojums A. IX, 1, 447;

2) Meinung, Gutachten:
ministru komitejas atzinums Baltijas skuolu lietās Vēr. II, 895.

Avots: ME I, 212


brālība

brãlĩba, die Brüderlichkeit, die Bruderschaft, der Bruderverein: sadzert brālību, Bruderschaft triken; šķē̦pnešu, Baltijas pareizticīguo brālība.

Avots: ME I, 328


izmitot

izmituôt, tr., austauschen: Baltijas Vēstnesi tu sāktu izmituot pret "Keleivis" Kronw.

Avots: ME I, 772


izvadāt

izvadât, freqn., tr.,

1) herumführen, führen durch mehrere Räumlichkeiten od. durch einen grossen Raum, um etw. zu zeigen:
tē̦vs nu gan laikam jūs izvadāja pa visiem lauku laukiem Apsk., pa dzīvokli, pa mājām, pa mežu. tē̦vs... meitu... izvadāja puolī (von einem Tanz) RKr. XVI, 164;

2) irre führen, gängeln:
raganas apņēmās tuo krietni izvadāt! LP. VII, 640; 961;

3) auszuführen pflegen, exportieren:
talkiem mē̦slus izvadāja BW. 28412, 2. izmirkušuos linus izve̦lk un izvadā pa tīrumu Etn. III, 72. savus ražuojumus viņi izvadā uz visiem Baltijas tirgiem Dz. Vēstn.;

4) zu geleiten, zu schicken pflegen:
Annuža dzīvuoja ar˙vienu savā pirtiņā, iz kuŗas bij izvadājusi Anniņu jau vienu ziemu skuolā Kaudz. M. Refl. - tiês, einen Umzug halten: pa Jurģiem izvadāsimies nuo šejienes.

Avots: ME I, 823


līdzstrādība

[līdzstràdĩba ,* Mitarbeit: l. Baltijas Vēstnesī Deglavs Rīga II, 1, 454.]

Avots: ME II, 482


pēcnieks

pêcniẽks, f. -niece, der Nachfolger, die -in: Stendera un viņa pēcnieku laikme̦ts Plüd. Llv. II, 128. Baltijas Vēstnesis - Pēterburgas Avīžu pēcnieks Kronw. 35. izvē̦l viņš nuo manām jaunavām man pēcnieci MWM. v. 3. 1899, S. 87.

Avots: ME III, 205


pets

pe̦ts (??), ein Topf Baltijas senatne.

Avots: ME III, 204


pieaugt

pìeaûgt,

1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;

2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;

3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;

4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;

5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. 2 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.

Avots: ME III, 237


piekraste

piẽkraste Drosth., Nigr., Bauske, piekraste Arrasch, piēkraste 2 Adiamünde, das Ufer samt der nächsten Umgebung, das Ufergebiet: vīnuogas, kuru dzimtene ir Kaspijas jūras dienvidus piekraste A. v. J. 1899, S. 68. smilšainajā Baltijas piekrastē Jaunā Raža IV, 11. viņš atruodas piekrastes malā A. v. J. 1898, S. 349. viņi nāca tuvāk un tuvak piekrastei Vēr. v. J. 1904, S. 646.

Avots: ME III, 259


skudināt

skudinât Suhrs n. FBR. VII, 54, Dond., Sassm., (den Kopf) schütteln: neskudini galvu, - apreibsi! Dond. Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen Dond.; schnell aufwärtsschiessen (von einem Feuerstrahl) Baltijas senatne. Zur Wurzel von skudra?

Avots: ME III, 901


sluzns

sluzns, niedrig (eigentlich wohl: nicht steil), niedrig gelegen Dond.: Baltijas jūŗas krasti ir sluzni. Wohl zur Wurzel von služât.

Avots: ME III, 942