Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'baltum' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'baltum' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
baltum
baltums
bal̃tums,
1): tīra sniena baltamā BW. 24738, 1. saulītes baltumiņa 8493. se̦rmuliņa baltumiņu 28314. pieliet baltumu pie putras Golg., Milch zur Grütze giessen.
Avots: EH I, 202
1): tīra sniena baltamā BW. 24738, 1. saulītes baltumiņa 8493. se̦rmuliņa baltumiņu 28314. pieliet baltumu pie putras Golg., Milch zur Grütze giessen.
Avots: EH I, 202
baltums
bal̃tums [li. baltùmas],
1) das Weisse, ein weisser Gegenstand:
acu, uolas baltums, das Weisse des Auges, das Eiweiss; ieraudzījis baltumu uz ceļa LP. IV, 230; padarīt darbu pa dienas baltumu, während des Tages; lidināties debess baltumā LP. VII, 1296; kre̦kls sniega baltumā, das Hemd ist schneeweiss;
2) der weisse Fluss:
sievas, kuŗām baltumi iet, dzeŗ baltuo nātŗu un baltā ābuoliņa savārījumu RKr. VI, 12.
Kļūdu labojums:
RKr. = Jk.
Avots: ME I, 259
1) das Weisse, ein weisser Gegenstand:
acu, uolas baltums, das Weisse des Auges, das Eiweiss; ieraudzījis baltumu uz ceļa LP. IV, 230; padarīt darbu pa dienas baltumu, während des Tages; lidināties debess baltumā LP. VII, 1296; kre̦kls sniega baltumā, das Hemd ist schneeweiss;
2) der weisse Fluss:
sievas, kuŗām baltumi iet, dzeŗ baltuo nātŗu un baltā ābuoliņa savārījumu RKr. VI, 12.
Kļūdu labojums:
RKr. = Jk.
Avots: ME I, 259
nebaltums
olbaltums
Šķirkļa skaidrojumā (17)
ābeļziedi
‡ âbeļziêdi, gen. pl. ābelziedu BW. 5930, 6 var., Apfelblüten: ābeļziedu baltumiņu BW. 5260.
Avots: EH I, 191
Avots: EH I, 191
atsist
atsist,
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
atspīdināt
‡ atspîdinât,
1) "von neuem blank machen, glänzen machen"
Vīt.;
2) (Licht) reflektieren:
"balsnēja sejä nerāda vis tikai drusku baltuma, bet gan atspīdina šuo īpašību vis˙cauri ādai un nuo katras vietiņas Etn. III, 166.
Avots: EH I, 169
1) "von neuem blank machen, glänzen machen"
Vīt.;
2) (Licht) reflektieren:
"balsnēja sejä nerāda vis tikai drusku baltuma, bet gan atspīdina šuo īpašību vis˙cauri ādai un nuo katras vietiņas Etn. III, 166.
Avots: EH I, 169
balsināt
bal̃sinât, auch balsît, weiss, rein machen, weissen, bleichen: līdz šim savu bāleliņu kā gulbīti balsināju BW. 16004, 4. tad es tevi balsināšu linu šķiedru baltumiņu 10272. balsināt sienas. saule zarus balsināja (Var.: balināja) 2798. Refl. -ties, wird vom Gewehrputzen der Soldaten gebraucht: viņi vēl balsinājas, sind sie noch damit beschäftigt (Mag. III, 1, 107). Mit at-: luopi tagad atbalsinās, das Vieh kommt wieder zur Leibesfülle. [In der leztern Bed. gehöhrt es wohl zu balsêtiês.]
Avots: ME I, 254
Avots: ME I, 254
balsnējs
balsnējs, weisslich, weissliche, zarte, gesunde Haufarbe habend: ģīmis. man balsnēja (Var.: skaista) līgaviņa BW. 27983. balsnēja seja nerāda vis tikai drusku baltuma, bet gan atspīdina šuo īpašību viscauri ādai Etn. III, 166. In Laudohn bedeute es (unter dem Einfluss von bàlss "Stimme") zugleich auch: eine klare, laute Stimme habend.
Avots: ME I, 255
Avots: ME I, 255
dzirt
dzir̃t (li. gìrti "loben"). -iŗu, -ĩru, rühmend nennen., rühmen [echt?]: viens mācītājs uotru par lielkungu dziŗ Sudr. E. Apsk. I, 400. skaistu viņu dziŗ I, 364. Gewöhnlich nur refl. dzir̃tiês, [dzir̂tiês 2 Bl.],
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
1) prahlen, sich brüsten:
dzīrās ieva ar āboli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773; Etn. III, 66;
2) sich etwas vornehmen, einen Vorsatz haben, wollen, versprechen
Ronneb.: dzīruos uzaugdama bāleliņu nelūgties BW. 17869. sen es biju dzīrusies, nu es gribu darīties 19412. raudāt nedzīruos, man raudiņa pati nāk 8418. dzīrās tautas zagšus zagt 13384. skaista auga tautas meita, nedzīrās mana būt 11455. viņa dzīrās (äusserte die Absicht) pie mums atnākt Smilten. kam, ganiņi, nedzināt, kur vakar dzīrāties BW. 29423;
3) dzirties pēc, uz.,, nach etwas verlangen, trachten:
pēc viņas īstenības vienumē̦r tâ dzīrusēs Janš. dzīrās tautas uz tevim BW. 11600. [Zu apr. girtwei "loben", ai. gŗņāti "singt, lobt" u. a., s. Wiedemann BB. XXVII, 241, Zupitza Germ. Gutt. 144, Walde Wrtb. 2 334 unter garrio und 352 unter grātēs, Buck AJPh. XXXVI, 12, Trautmann Wrtb. 88.]
Kļūdu labojums:
tautas meita = tautu meita
Avots: ME I, 555
ieva
iẽva, Demin. auch ievīte BW. 18481, 2 var., der Faulbaum (prunus padus): [dzīrās ieva ar ābeli ziedēt vienu baltumiņu BW. 2773.] Zu li. ievà (acc. iẽvą) dass., [serb. [ì`va "Weide", ahd. īwa "Erle" u. a. (gemeinsam ist diesen Bäumen die rote Farbe des Kernholzes) vgl. Trautmann Wrtb. 68, Berneker Wrtb. I, 438, Liden IF. XVIII, 502, Bezzenberger BB. XXIII, 314, Jokl Ling. - kult. Unters. 198 f., Brückner AfsPh. XXXIX, 6.]
Avots: ME II, 85
Avots: ME II, 85
paveids
paveĩds, ‡
3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.
Avots: EH II, 189
3) "?": viņas ... izduomāja ar˙vienu jaunus paveidus aude̦kla baltumā Vindedze 92.
Avots: EH II, 189
sapērt
sapḕrt, ‡
3) zu Boden schlagen, niederschlagen, zerschlagen:
liels lietus sapēris linus Linden in Kurl. krusa var s. vasarāju Kaltenbr. ķēve sapē̦ruse prieškas ritiņus ebenda; wund schlagen (?): netikās tālāk iet: kājas bij sapē̦rtas uz akmeņiem kā rīkstes Skalbe Raksti IV (1938), 75; ‡
4) durchrühren
(sakul̃t): s. uolas baltumu baltās putās AP. kaļķi jāsapeŗ, kamē̦r pie šķipeles neturas klāt Orellen. s. de̦sas (Eingeweide) ar sāli AP. ‡ Refl. -tiês. sich übermässig od. stark (in der Badstube sich waschend) mit dem Blätterquast schlagen: viņš ... stipri sapēries uz lāvas Pas. XIV, 116. laikam vakar pārāk sapēries Orellen.
Avots: EH II, 435
3) zu Boden schlagen, niederschlagen, zerschlagen:
liels lietus sapēris linus Linden in Kurl. krusa var s. vasarāju Kaltenbr. ķēve sapē̦ruse prieškas ritiņus ebenda; wund schlagen (?): netikās tālāk iet: kājas bij sapē̦rtas uz akmeņiem kā rīkstes Skalbe Raksti IV (1938), 75; ‡
4) durchrühren
(sakul̃t): s. uolas baltumu baltās putās AP. kaļķi jāsapeŗ, kamē̦r pie šķipeles neturas klāt Orellen. s. de̦sas (Eingeweide) ar sāli AP. ‡ Refl. -tiês. sich übermässig od. stark (in der Badstube sich waschend) mit dem Blätterquast schlagen: viņš ... stipri sapēries uz lāvas Pas. XIV, 116. laikam vakar pārāk sapēries Orellen.
Avots: EH II, 435
sarecināt
sarecinât Karls., tr., gerinnen machen, lassen: uolbaltumu zināmi fermenti... sarecina Vēr. II, 219. sarecināt (verheilen machen) augu brūces Konv. 2 869.
Avots: ME III, 714
Avots: ME III, 714
sastrādāt
sastràdât,
1) tr., verarbeiten:
zīdainim jāpastrādā lielāks darbs,... uolbaltumu sastrādājuot Vēr. II, 220;
2) tr., verarbeiten, durch Arbeit beschädigen, ermüden:
sastrādāta ruoka A. XX, 119. tev tulznaiņas ruokas sastrādātas Ahs. n. RKr. XVll, 51. staipīdams savus sastrādātuos luocekļus Jaun. mežk. 2;
3) tr., = pastrādāt, (eine Arbeit) vollenden: lauku darbi sastrādāti Ahs. n. RKr. XVII, 5I;
4) intr., längere Zeü arbeiten:
tâ mēs sastrādājām vairāk nedēļu Apsk. v. J. 1903, S. 210. kommisija sastrādāja pie tā kādus 10 gadus Klaust. 47. viņš sastrādāja savā līdumā arī vienu auguošuo svētdienu MWM. VIlI, 405. viņš var sastrādāt nuo rīta līdz vē̦lai pusdienai JR. IV, 84. Refl. -tiês, sich überarbeiten, sich arbeitend ermüden: jāievē̦ruo, ka nesēžamies pie galda stipri sastrādājušies Straut. Vesel. 20.
Avots: ME III, 748
1) tr., verarbeiten:
zīdainim jāpastrādā lielāks darbs,... uolbaltumu sastrādājuot Vēr. II, 220;
2) tr., verarbeiten, durch Arbeit beschädigen, ermüden:
sastrādāta ruoka A. XX, 119. tev tulznaiņas ruokas sastrādātas Ahs. n. RKr. XVll, 51. staipīdams savus sastrādātuos luocekļus Jaun. mežk. 2;
3) tr., = pastrādāt, (eine Arbeit) vollenden: lauku darbi sastrādāti Ahs. n. RKr. XVII, 5I;
4) intr., längere Zeü arbeiten:
tâ mēs sastrādājām vairāk nedēļu Apsk. v. J. 1903, S. 210. kommisija sastrādāja pie tā kādus 10 gadus Klaust. 47. viņš sastrādāja savā līdumā arī vienu auguošuo svētdienu MWM. VIlI, 405. viņš var sastrādāt nuo rīta līdz vē̦lai pusdienai JR. IV, 84. Refl. -tiês, sich überarbeiten, sich arbeitend ermüden: jāievē̦ruo, ka nesēžamies pie galda stipri sastrādājušies Straut. Vesel. 20.
Avots: ME III, 748
savs
savs,
3): kad damaisa miežu plāceņiem kviešu miltus, tad pa˙visam s. baltums un sava smeķe AP. te atkal sava nelaime Diet. pusbrāļi ir sava tē̦va, vienas mātes Sonnaxt.
Avots: EH II, 467
3): kad damaisa miežu plāceņiem kviešu miltus, tad pa˙visam s. baltums un sava smeķe AP. te atkal sava nelaime Diet. pusbrāļi ir sava tē̦va, vienas mātes Sonnaxt.
Avots: EH II, 467
saziedēt
saziedêt,
3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡
4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.
Avots: EH II, 468
3): nuoziedam un saziedam kâ ve̦cas garuozas Janš. Līgava I, 288. saziedējušā savādnieka II, 192. viņas laiskās asinis bija kâ saziedējis ūdens Daugava 1939, S. 123. saziedēj[u]šu baltumaizi Tdz. 53633; ‡
4) (in grosser Menge) aufblühen:
puķēm, kuŗu te jau bij raibin raibs saziedējis A. Brigadere Dievs, daba, darbs 10. ‡ Refl. -tiês, = saziedêt 1: viņas saauga saknēm, saziedējās ziedu putekļiem A. Upītis Pirmā nakts 76.
Avots: EH II, 468
vilcens
I vil̃ce̦ns Dobl., Frauenb., Kalnazeem, Siuxt, weich; elastisch, dehnbar: vilce̦ns siers, sviests, māls Frauenb. vilce̦na maize ebenda. mīklu var nuomīcīt vilce̦nu Siuxt. grūžuot tauki izjūk vienādi, vilce̦ni ebenda. vilce̦na dzija, nicht zu fest gesponnenes Garn ebenda. nuo sīksti vilce̦nas uolbaltuma vielas Konv. 2 3800, Zu vìlkt.
Avots: ME IV, 585
Avots: ME IV, 585
vizuļot
I vizuļuôt,
1) mit Flittern putzen
U.; glänzen, flimmern machen: uotru (sc.: lapu) saule vizuļuoja (Var.: bale̦nāja) BW. 33751 var.;
2) flimmern, glänzen
U.: karēte ze̦ltā vizuļuo Pas. IV, 384, vidū saule vizuļuo BW. 5990 var. līgaviņa kâ saulīte vizuļuo 15958 var. visi pakšķi vizuļuo priekuos LP. I, 149. Refl. -tiês, glänzen, flimmern: kalni, kuŗu gali vizuļuoja sniega baltumā A. XI, 588.
Avots: ME IV, 632
1) mit Flittern putzen
U.; glänzen, flimmern machen: uotru (sc.: lapu) saule vizuļuoja (Var.: bale̦nāja) BW. 33751 var.;
2) flimmern, glänzen
U.: karēte ze̦ltā vizuļuo Pas. IV, 384, vidū saule vizuļuo BW. 5990 var. līgaviņa kâ saulīte vizuļuo 15958 var. visi pakšķi vizuļuo priekuos LP. I, 149. Refl. -tiês, glänzen, flimmern: kalni, kuŗu gali vizuļuoja sniega baltumā A. XI, 588.
Avots: ME IV, 632
žilbināt
zirenis
zirenis Bers., Erlaa, Fehsen, Gilsen, Kalzenau, KatrE., Kl., Lubn., Saikava, BW. 32525, 5 var., zir̂nis, die Erbse (neben zirnāji "Erbsenstroh" gebraucht!): ze̦lta ziren[i]s (Var.: zirnis) BW. 30986 var. (aus Sessw.). zireņ[u] ziedu baltumiņu 5376 (aus Erlaa). Ähnlich wie zirãņi entstanden??
Avots: ME IV, 726
Avots: ME IV, 726