Paplašinātā meklēšana

‡ bilda, die Anfrage Diet., Anrede Ar.: vai tu uz viņa bildas kuo atbildēji? Ar. es nesapratn nei viņa bildu, nei atbildi Janš. Mežv. ļ. I, 194.

Avots: EH I, 219

atbilˆde, bilda">atbilda, die Antwort: atbildi duot, Antwort geben BW. 14710, 3.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): BW. 14710, 3

Avots: ME I, 151

‡ atbilst,

1) = atbilˆdêt: bilda">dē̦ls jam atbilda Pas. IX, 416 (ähnlich: IV, 80);

2) atbilˆst* E., -stu, -du, entsprechen.

Avots: EH I, 135

kaûtra, auch kaûtre C., gew. Pl.,

1) [kàutras ² Warkl.], der Ekel, Widerwille
Lös. n. Etn. IV, 50: man kautras nāca nuo šitā dzēriena Lös.;

2) das Zögern, die Unentschlossenheit:
viņa bez mazākās kautres it jautri iebilda Alm. aiz kautrēm tam vārdi pie mēles kâ piekārušies B. Vēstn. [Zu kavêt, kūtrs? Nach Būga KSn. I, 230 auch zu li. kiútoti" susitraukus sėdėti" u. a. (vgl. auch li. kiautas "замкнутый в себѣ".]

Avots: ME II, 180

‡ luogans "?": nemīlu strupas atbildas, bet mīlẽju tik tās luoganās Mekons Deb. vaļā (1873); S. 3. Für ļuôgans?

Avots: EH I, 766

[nùobilst, sich kurz äussern: viņš strupi nuobilda, ka Warkl.]

Avots: ME II, 761

nùopukstêt, Refl. -tiès, ‡

2) = nùopukuôtiês (?): gan māte par tādu ... nepacietību ... sevī nuosūrstījās, nuopukstējās, tuomē̦r ... ne˙kuo neiebilda Janš. Mežv. ļ. II, 167. dikti sevī nuoŗūca un nuopukstējās: nepatika vis, ka ... 64.

Avots: EH II, 78

‡ pabilst Erlaa, Heidenfeld, Linden in Livl., = ìebilˆst 2: nepabilda ne vārda Schwitten.

Avots: EH II, 120

pajuõkuôt, Refl. -tiês: kâ pajuokuodamies baruons piebilda Janš. Līgava II, 176.

Avots: EH II, 139

pìebilˆst,

1) anreden
U.;

2) in die Rede einschliessen
Neik. n. U.; bemerken, hinzufügen: sieva vēl piebilda Dīcm. pas. v. I, 32. tur būtu dažs kas piebilstams A. XX, 719.

Avots: ME III, 239

sakustêtiês, sich (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu bewegen anfangen, in Bewegung geraten: Rustans sakustas miegā Valdis. viņš stuostījās, sakustē̦damies uz priekšu Vēr. l, 1041. nepacietīgi viņš sakustējās II, 157. tas iebilda, neveikli sakustē̦damies ebenda 424. kaķis ruokās piepēši sakustējās Saul. III, 185. - Subst. sakustêšanâs, auch sakustẽjums, eine plötzliche, kurze Bewegung: sēnīte ar strauju sakustējumu tuo izšauj tālu pruojām Vēr. II, 717.

Avots: ME II, 660

sarùocîtiês ² Tirs., saruocêtiês Jaun. mežk. 130, sarùokuôtiês, (bei der Begrüssung) einander die Hand reichen: Salms ar visiem saruocījās Dz. V. ar Zvirgzdu viņi saruocījās A. v. J. 1896, S. 526. ... piebilda Cīrulene, ar Ievu saruokuojusēs MWM. XI, 168.

Avots: ME III, 724

savukā`rt,

1) der Reihe nach:
katram skuoluotājam savukārt jāstāv klasē, kad bē̦rni vakaruos mācās Ahs.;

2) meiner-, deiner-, seiner-, unsrer-, eurer-, ihrerseits:
kairums muodina ķīmiskus spē̦kus, kuŗi atkal savukārt pārvēršas mēchaniskā kustībā Pūrs I, 20. mēs atbildam savukārt jautādami 30. panāksnieki savukārt nepaliek šiem parādā BW. III, 1, 23. ve̦cākus viņi... aicināja apciemuot viņus savukārt A. v. J. 1898, S. 94.

Avots: ME III, 793

šķauni, Adv., fein, grossartig, vortreiflich: "tas ir šķauni!"piebilda kāds cits, nezinādams pats, kuo īsti nuozīmē šis vārds Austriņš Nuopūtas vējā 12. Der Autor habe es nur von Schülern in AP. gehört; es wird auch aus N. - Peb. mitgeteilt, z. B. šķàuni (= slaidi) braukt.

Avots: ME IV, 22

uzbilˆst, uzbilˆdêt, uzbilˆdinât, sagen (uzbilst) Bauske, Gr.-Buschh.; obenhin zu sprechen anfangen, eine Anspielung machen (uzbildêt, uzbildinât) Spr.; anreden L. (uzbildēt, uzbildināt), U., (uzbildêt, uzbildinât) Gr.-Buschh.; kurz fragen (uzbilst) Adsel, Golg., Sessw.; jem. um etwas angehen U.; werben, anhalten (uzbildinât) C., Golg., Gr.-Buschh., (uzbilst) Veselis Tīr. ļaudis: uzbilst kādu vārdu Bauske. viņš man uzbilda tādu vārdu, ka nezināju, kuo atbildēt Gr.-Buschh. viņi neiedruošinājās Laimu uzbildināt Veselis Tīr. ļaudis. varēji uzbilst viņam, vai viņš nāks, vai ne Adsel, Golg., Sessw. viņu kāds ... uzbilda, vai ... kungs vēl nee̦suot atnācis Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 138. ... palīdzības ziņā uzbildināts, atteica 143. (ķēniņģine) viņu ... uzbildināja, lai tas paliekus pie viņas par ķēniņģi Pas. II, 181 (aus Ob.-Bartau). tā tava laime, ka uzbildināji mani VI, 51.

Avots: ME IV, 317

vajaga ir (in den Texten des 16, und 17. Jahrh. und auch noch bei L.), nötig ist (lat. opus est): kungam jir tuos wayage (der Herr hat sie nötig) Ev. mums vajaga jir sacīt (wir müssen sagen) Manzel Post. I, 359. mums neir vajaga, ka mēs... atbildam Glück Daniel 3, 16. spirgtiem neva ārstes vajaga Markus 2, 17. mums... šādas lietas neir vajagâ I Makkab. 12, 9. kas jums vajaga ir Matth. 6, 8. kas pie upuŗiem vajagâ bijis II Makkab. 1, 33. Aus liv. vajāg (= vot. vajaga) "Bedürfnis; nötig", s. Thomsen Beröringer 284 f.

Avots: ME IV, 445