aizblīvēt
‡ àizblĩvêt, dicht zusammenpackend schliessen, zumachen: a. duris ar sienu (Heu vor der Tür zusammentreten). Refl. -tiês, sich verstopfen: ūdens vadi aizblīvējušies.
Avots: EH I, 10
Avots: EH I, 10
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'blīvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'blīvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
blīvēt
blĩvêt: kuo nu blīvē luogu ciet (warum schliesst du das Fenster)? lai nāk iekšā svaigs gaiss! PV. Refl. -tiês: baļķi labi blīvējas ("sagulst cieši kuopā") Dond.
Avots: EH I, 230
Avots: EH I, 230
blīvēt
blĩvêt, -ēju, tr., dicht zusammenpacken. Refl. -tiês, kompakt werden, besonders sablīvēties, sich zusammendrängen, sich zusammenpressen. [Aus mnd. vlīen "in Ordnung legen"].
Avots: ME I, 316
Avots: ME I, 316
ieblīvēt
ìeblĩvêt: "mit Gewalt hineintreiben, stopfen": die˙zi vai varēs ie. dēli siênas izlauzumā! Saikava.
Avots: EH I, 504
Avots: EH I, 504
ieblīvēt
noblīvēt
noblīvēt
nùoblĩvêt, tr., voll -, feststampfen: kad bedre cieti piepildīta un nuoblīvē̦ta... Konv. 2 šīs zemes pie mums nuosē̦dušās ūdenī un cieti nuoblīvējušās Būvm.
Avots: ME II, 763
Avots: ME II, 763
pieblīvēt
pìeblĩvêt, dicht zusammenpackend vollstopfen Grünh.: kules pilnas kâ pieblīvē̦tas Kleinb. st. 48. visas malu malas pieblīvējis (ar malku) LP. VII, 774.
Avots: ME III, 239
Avots: ME III, 239
sablīvēt
sablĩvêt, tr., fest, dicht zusammenstopfen, zusammenpacken Seew. n. U., zusammenfleihen Biel. n. U.: viļņu sablīvē̦tais smilšu kuls Latv. uzbeŗ kārtu grantes un tuo labi sablīvē Būvmācība 12. tu tuo malku esi tâ sablīvējis, ka uguns ne˙maz nede̦g Wain. sēnes krietni jāsablīvē; tad tās labāk stāvēs Dond. izcepu kukulīšus, sablīvēju šķirstiņā LP. IV, 181. braucēji sablīvē̦ti kâ siļķes (im Wagen) R. Sk. I, 141. viņi dzīvuo sablīvē̦ti cits pie cita kâ uostas pāļi Zalktis II, 62. sanesi visus krē̦slus ģē̦rbkambarī, sablīvē līdz griestiem čupā! LP. VI, 505. Refl. -tiês, sich zusammentun, sich dicht aneinanderstellen, sich sacken (von Gebäuden Biel. n. U.): cilvē̦ki sablīvējās lielpilsē̦tās MWM. IX, 938. sniegs piekrastēs sablīvējas; le̦di sablīvējas lieluos blāķuos Fest. vīriešu pulciņš, kuŗš bij cieši sablīvējies ap šņukstuošuo slīpernieku Latv. grē̦da sablīvējusēs Konv. 2 1414.
Avots: ME III, 595
Avots: ME III, 595
uzblīvēt
uzblīvêt, aufpacken, -stopfen, -stapeln: tur vēl jāuzblīvē sìens virsū. dambi augstāk uzblīvēt.
Avots: ME IV, 318
Avots: ME IV, 318
Šķirkļa skaidrojumā (2)
sabliesties
sabliestiês,
1) konfus, blode werden :
suns sabliêdies 2 Wandsen. stāvu sabliedusēs kâ jau kaunīga meita DL. Ciesa paņe̦m sabliedies atslē̦gu;
2) = sablīvēties Notk., Vank., (mit iê 2) Schibbenhof.
Avots: ME III, 595
1) konfus, blode werden :
suns sabliêdies 2 Wandsen. stāvu sabliedusēs kâ jau kaunīga meita DL. Ciesa paņe̦m sabliedies atslē̦gu;
2) = sablīvēties Notk., Vank., (mit iê 2) Schibbenhof.
Avots: ME III, 595
sastaukāt
sastaukât, ‡
2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡
3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu 2 ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.
Avots: EH XVI, 451
2) Perfektivform zu staukât I 1 (mit aũ) Frauenb., N.-Wohlfahrt; ‡
3) fest zusammenstampfen
(sablīvēt) Aahof, Grawendahl (mit àu 2 ): s. biezpienu traukā, lai nepe̦l. (kluonu taisuot) s. mālus N.-Peb.
Avots: EH XVI, 451