Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'blenzt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'blenzt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

apblenzt

‡ apblenzt "herumschauen" Bauske: a. vis˙apkārt.

Avots: EH I, 74

atblenzt

‡ atbleñzt Stenden, wahrnehmen: rīta gaismā drusku varēju a., kurp e̦smu nuokūlies.

Avots: EH I, 135

blenzt

I blenzt (unter blènst 2 I): auch Bers., Kalz., (mit en̂) Adsel.

Avots: EH I, 228

izblenzt

izblenzt, gewichtig sagen: viņš neticami ze̦mā basē izblenza ("smagi izteica, izgrūda"): "visu" P. Gruzna Duomas III, 90.

Avots: ME I, 717

sablenzt

sablenzt (unter sablenst),

1): uztrauktā ... fantazija sablenza dārzā kādu ... ē̦nu Austriņš Raksti VII, 381.

Avots: EH II, 397

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

ieblezties

‡ ìeblenztiês "verwundert die Augen aufreissen" Laidsen.

Avots: EH I, 504

Šķirkļa skaidrojumā (3)

blenst

I blènst 2 -šu, -su, [blenzt Karls., blen̂zt 2 , -žu, -zu Appricken], Unsinn reden Mar. Rkr. XV, 108. [blens- vielleicht für älteres blend-: vgl. aksl. ble̦dŲ -žu, -zu "Geschwätz", sloven. blésti (prs. blédem) "faseln".]

Avots: ME I, 313

blenst

II blenst (blenzt), -žu, -du (Bauske, Bers.) u. -zu, [blènzt, -žu, -zu Bächh., Lös., blènst PS., blen̂st 2 , -zu, -du Dond., Wandsen, Selg., bleñst Karls.], schwach sehen, [kurzsichtig sein U.], kaum wahrnehmen, schauen, lauern, glotzen, gaffen, spähen: uz jūŗu nuo krasta puisē̦ns blenž JR. IV, 119. puikas blenza istabā apkārt A. XX, 865. utes blenda (Var.: skatījās) ce̦purē BW. 9912. stāv uz ielām un blenž Plūd. pacēlis acu plakstiņus, lai varē̦tu kaut cik blenst LP. IV, 233. maza, maza gaismiņa, ka tikkuo var sākt blenst. acis jau pavisam vājas, nevaru vairs ne˙kuo blenst Naud. jau gaisma aust, var atkal ceļu blenzt Lautb. Vidv. II, 71. Refl. tiês, schauen, betrachten, ansehen: nedrīkst tautas bildināt, vaiņagā ble̦nzdamies BW. 6057. sak(a) tautieši ble̦nzdamies: tā brālīša īsta māsa 13355, 1. es māmiņas meitu jēmu, māmiņā ble̦nzdamies BW. 22249 [blend- ist wohl älter als blenz-, denn dies Wort gehört (als ein Lehnwort aus dem Litauischen od. Kurischen) wohl zu bluodīties, li. blē̦sti "schlafen", blē̦stis "sich verfinstern", blísti "trübe, dunkel werden", aksl. ble˙do, "irre", got. blinds "blind", an. blunda "die Augen schliessen" u. a.; vgl. Fick Wrtb. III 4 , 285, Günter Kalypso 67 6 , Berneker Wrtb. I, 60, Traktmann Wrtb. 34 f.]

Avots: ME I, 313, 314

sablenst

sablenst, blenzt">sablenzt, tr., intr.,

1) sehen, (beim Sehen) unterscheiden:
patumšajā . . . te̦lpā viņa maz kuo varēja sablenst Dz. V. tumsā nevarēju sableñst (wahrnehmen, erblicken), kur tupeles palikušas Rutzau. viņš tikkuo varēja sablenzt, ka kāds sēd... gultā LA.;

2) durch übermässiges Sehen verderben:
acis sablenza gluži beigtas Ezeriņš Leijerkaste I, 189.

Avots: ME III, 595