Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'boņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'boņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

dirboņa

‡ dir̂buoņa PV.,

1) schnelles Laufen oder Fliehen;

2) wer schnell läuft oder flieht.

Avots: EH I, 322

draboņa

[drabuoņa Bers. (vielleicht mit hochle. a aus e̦), Getöse, Dröhnen: braucuot dzirdama liela drabuoņa.]

Avots: ME I, 488

dreboņa

dre̦buoņa,

1) auch dre̦buoņi N. U., der Schauder, das Zittern:
dre̦buoņas viņu pārņēma Latv., A. XI, 761. dre̦buļi uznāk alpiem, bet dre̦buoņas nuostāv ilgāk Lös. n. Etn. III, 162;

2) ein unruhiger Mensch, der kein Sitzfleisch hat
Krem.

Avots: ME I, 496

ģīboņas

‡ ģìbùoņas 2 Oknist, die Ohnmacht: ģ. je̦m.

Avots: EH I, 428

graboņa

grabuoņa, das Rascheln, Prasseln, Klappern: ratu grabuoņa palika ar˙vienu klusāka Saul. grabuoņai pa vidu jaucās plaukstu sitieni MWM. VII, 297.

Avots: ME I, 636

klaboņa

klabuoņa, das Geklapper, Gerassel: ratu klabuoņa Doku. A. viņa izdzirda sānistabas druvis ar lielu klabuoņu cieši aizsviežam A. XII, 809.

Avots: ME II, 208

ņirboņa

ņirbuoņa, das Geflimmer: bija tik tādā ņirbuoņa Vēr. I, 1419; vārdu ņirbuoņa, das Wortgepränge Baltp.

Avots: ME II, 903

raboņa

‡ rabuoņa, eine Lärmbezeichnung: nevarējuši nakti ... gulēt, kāda rībuoņa un r. piedarbā nuotikusi Pas. XIV, 310.

Avots: EH II, 348

rīboņa

rìbuoņa: auch A.-Ottenhof, Bers., Borchow, Oknist: kur bē̦rni mājā, tur truoksnis un r.

Avots: EH II, 375

rīboņa

rìbuoņa N.-Peb., das (anhaltende) Dröhnen, Gepolter, Getöse: negantai ratu ribuoņai mitējuoties Vēr. I, 1395. nuo ratu rībuoņas suņi iztraucē̦ti MWM. v. J. 1897, S. 688. varējām jau sadzirdēt . . . vāģu rībuoņu A. v. J. 1898, S. 8.

Avots: ME III, 535

rieboņa

riêbuoņa,

2): auch Pas. XV, 385.

Avots: EH II, 378

rieboņa

riêbuoņa C., Golg.,

1) der Ekel, Widerwille:
mani smiekli pašām par riebuoņu Blaum.;

2) ein Widerlicher
N.-Peb.;

3) Schmutz
Warkl.

Avots: ME III, 543

skraboņa

skrabuoņa Gr.-Buschhof,

1) das Rasseln, Knirschen;

2) comm., wer (was) rasselt, knirscht.

Avots: ME II, 885

skreboņa

‡ skre̦buoņa, das Geknarre Gr.-Buschh., ein gewisses Geräusch Eglūna.

Avots: EH II, 508

stulboņa

stulˆbuoņa 2 : kas tas par stalbuoņu! Apsk. 1903, 32.

Avots: EH II, 594

stulboņa

stulˆbuoņa 2 comm., verächtl. Bezeichnung für einen Kurzsichtigen Nigr.; ein schwerbegreifender Mensch (mit ùl 2 ) Sessw., Golg.

Avots: ME III, 1103

žaboņa

žabuôņa,

1) der Lärm von vielstimmigem Sprechen (auch vom gleichzeitigen Gesang vieler Vögel
Aiviekste) Adl., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kegeln, Lubn., Meiran, Saikava, Selsau, Sessw., Warkh.: sapulcē bija liela žabuoņa Golg. ļaužu bija kâ bišu struopā; žabuoņa tāda, ka vai ausis taisi ciet V. Eglītis Zilā cietumā 90;

2) comm., ein lauteŗ viel lärmender Mensch
Selb.

Avots: ME IV, 784