Paplašinātā meklēšana

brašs [Ruj., Salis, Bers., Warkhof, Nigr.], stattlich, herlich, tüchtig, flott: brašs augums, zē̦ns, sarīkuotājs; braša dzīve; darināt brašas kāzas. [Zu an. bragr "der Vornehmste", braga "funkeln", brag "Glanz, Auftreten", mhd. brehen "glänzen", ae. bregdan "schnell bewegen, schwingen"? Oder nach Petersson Etymol. Misz. 3 zu bhṛša-ḥ "gewaltig, stark"?]

Avots: ME I, 324, 325

[pabrašs, ziemlich stattlich, flott: p. puisis.]

Avots: ME III, 9

aûgums (li. áugumas "Wuchs"),

1) das, was gewachsen ist, Wachstum, Wuchs:
tavu augumu, kā šuogad audzis, o über das Wachstum, wie es in diesem Jahre gewachsen ist. rudzi re̦ti augumā, der Roggen ist undicht gewachsen Ar. 1012. triju gadu augums, was in dri Jahren gewachsen ist BW. 8583. gada augums, der Jahreswuchs, der Ring (an Bäumen). bē̦rzu spēcīgie augumi JR. V, 69. [nedzeršu vairs nuo... auguma (= augļiem)... vīnakuoka Glück Mark. 14, 25]. augumā iet, wachsen, zunehmen;

2) wie etwas gewachsen ist,

a) die Form und Gestalt des Körpers: die äussere Erscheinung:
balts Ar. 987, brašs, paže̦ns, skaists, daiļš, stalts BW. 27569, pilnīgs, salīcis Kaudz. M. 2, slaids, smuidrs, šmaugs, sadurtins (Etn. IV, 3) augums. man uzbūra zalkšu augumu LP. V, 210. rītu jās trīs tautieši man augumu lūkuoties Ltd. 1068. Auf mehrere Personen bezogen auch im Plur.: abām vieni augumiņi BW. 317;

b) die Länge, Grosse:
vīra augumā, manneshoch; divu vīru augumā Kaudz. M. 10. iet suolīšaus skaitīdams, augumiņu mē̦ruodams Ar. 453;

c) der Körper, der Leib selbst:
skaidrs augums, intakter, keuscher Leib Ltd. 919. meita glabā, sargā savu augumu BW. 6526; 6528; meitas augumu maitāt, ein Mädchen schänden. luodes tavam augumam nekuo nepadarīs LP. VI, 856. puika apsedzis putnu ar savu augumu LP. III, 81; IV, 87; V, 166; VI, 861. dusin savu slinku zirgu, savu slinku augumiņu. [šim... vīram augumu jemt un nuomaitāt Manz. Post. III, 96];

d) oft umschreibende Bezeichnung für die Person [vgl. dazu ahd. mīn līp oder afrz. mon cor(p)s "ich"]:
lieli mazi tē̦va dē̦li gribēj(a) manu augumiņu BW. 1946, wollten mich zur Frau haben. puškuot savu augumiņu Ar. 822, sich schmücken. viņš jau sen būtu nuoēdis savu augumu, er hätte schon längst sich selber (sein Leben) zerstört U.;

3) die Gesamtheit der gleichzeitig lebenden (wachsenden) Menschen, Generation, Geschlecht:
nuo auguma uz augumiem, von Geschlecht zu Geschlecht. strādā Anglija jau augumiem A. XX, 128. tas jau mazākais savi augumi trīs atpakaļ LP. VII, 1210. rada būt kādam trešā augumā, mit jem. im dritten Grade verwandt sein. e̦smu ar tuo rada nuo baltas ķēves trešā augumā Etn. II, 45 (scherzhaft), verwandt mit dem siebenten Suppenschnitzel;

4) ein Abschnitt der Lebenszeit (des Wachstums), das Alter:
zē̦na, jaunekļa, vīra, vecīša augums, Knaben-, Jünglings-, Mannes-, Greisenalter Aps. III, 4;

5) = auguo- nis Mar.

Avots: ME I, 220, 221

be̦strs: "brašs, krietns" Pūņi, Sassm. (be̦stri puiši, rudzi), "brašs, spirgts" Neu-Salis (b. puisis), "mundrs, spēcīgs, plecīgs, liels" Lemsal (b. tēviņš, be̦stra līdaka).

Avots: EH I, 213

diže̦ns: ziemlich gross Salisb. (wo daneben kein dižs, sondern nur liẽls); gross Sonnaxt; "brašs" Sonnaxt; schön Siuxt, Sonnaxt; "slave̦ns, cilde̦ns" Warkl. Adv. diže̦ni, schön Siuxt: tik d. viņš iet, ka viņam ne pauts nuo galvas nenuokrīt.

Avots: EH I, 324

ìesviķuôt, intr., zechen, schmoren, saufen: visu svētdienu viņš sadzīvuojis pie svaiņa, krietni iesviķuodams Degl. Subst. ìesviķuôtãjs, der Schmorfink: uotrkārt viņš ir brašs iesviķuotājs Vēr. II, 380.

Avots: ME II, 75

‡ palepnîgs, etwas stolz, eingebildet: brašs puisis ... ir, tik tāds p. Janš. Dzimtene I, 436.

Avots: EH II, 150

pãrjûgs: braukt pārjūgā Stērste A. Z. 90. sē̦tsvidū ierībēja brašs p. Daugava I, 1520.

Avots: EH XIII, 201

‡ pavēlīgs, herrschsüchtig Stender Deutsch-lett. Wrtb.; befehlerisch: brašs un p. kâ bajārs Brigadere Dievs, daba, darbs 227. izdarīgi un pavēlīgi cilvē̦ki Daugava 1928, S. 1233. tā bija nikna un pavēlīga runa Dünsb. Koša rotas k. 34. pavēlīgi uzsauca: "... pievāc mazuo!" Veldre Dēli un meitas 139.

Avots: EH XIII, 190

saaûgt,

1): divi kartupeļi var kuopā s. lūzušais kauls var s.;

2): saauga ļuoti liela rudzzâle Kaltenbr.;

3): viņš bija saaudzis diezgan brašs un plecīgs puisis Jauns. Raksti IV, 146.

Avots: EH II, 395

‡ stâvīgs ² "brangs, tukls" Frauenb.: stāvīgas guovis; "liels, platiem kauliem" Seyershof: stāvīga guovs; "brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā" Salis: s. zirgs ir tāds, ka smukāks vai[r] nevar būt zirgs.

Avots: EH II, 574

verns,

1) treu, zuverlässig
Aiviekste, Golg., Oppek., Wessen: verns vīrs;

2) gut, tüchtig,
Golg., Selsau: verna meita;

3) geschickt, verständig
Mar.: verns puika;

4) "brašs, diže̦ns". Aus r. вѣрный "treu".

Avots: ME IV, 541

zaļuoksnis U., f. zaļuoksne, wer (was) grünend, frisch, vollsaftig, blühend, kräftig ist; ein gesunder, wohlgenährt aussehender Mensch Frauenb.: tas bija jauns, brašs zaļuoksnis Janš. Dzimtene V, 55. šitie zaļuokšņi jūs.., izsviedīs laukā Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 41. zaļuoksnis vīrs, ein frischer, kräftiger Mann U. zaļuokšņa jaunekļa Konv. ² 661. zaļuokšņa kuoki Saikava. tās vēl zaļuoksnes Poruk Dzīve un s. 53. viņš mira pašā zaļuoksnī (in den besten Jahren) Saikava; "ein gedrungener Klepper, der sich gut bei Luder hält und gut futtert" L

Avots: ME IV, 688