II budulis, einer, dre etwas umgräbt:bubulis bubuļā visu ārā Mar. n. Rkr. XV, 108. [bud - ist vielleicht eine Kontamination von bed - (in best) und dub - (in li. dubìnti"дуплить".)]
kā`rkls (li. kar̃klas),die Bachweide, Weidenstrauch(salix).baltie kārkliņi,Bertramsgarbe(achillea ptarmica) RKr. II, 64; be̦bru od. be̦bra kārkls,gew.kārkliņš,Bittersüss(solanum dulcamara) Mag. IV, 2, 31; dzīparu kārkls,salix acutifolia RKr. III, 72; judu (jeb budu) kārkliņi aug pļavās prāvuos pūlīšuos, kâ uogu mē̦tru krūmiņi JK. VI, 29; kaņepāju od. kuoču kārkls,Korbweide(salix viminalis) RKr. II, 77, Konv. 2 2106; Māŗas kārkls,Palmweide(salix caprea) Sassm.; Vāczemes kārkli,der Sirenenbaum, der Flieder L., PS., ve̦lna od. zal(k)šu kārkls,Seidelbast(daphne mezereum) RKr. II, 70, Konv. 1 389; viču kārkls,Mandel -, Krebsweide(salix trianda) RKr. II, 77; vilku kārkls,salix repens RKr. III, 72; [dieva kārkls,Neumannskraft U.; kārklu putniņš,der Rohrsperling U. - Da Weidenzweige häufig zum Flechten dienen, so gehört kā`rkls (in dem kl aus tl entstanden sein kann) wahrscheinlich zur Wurzel kert -"flechten" (s. unter kar̂kles), oder aber (s. Būga KSn. I, 139 1 ) Zu li. ker̃gi"anbinden",kar̃goti"flechten" (in diesem Fall ginge kl hier auf gtl zurück)].
nùobust [li. nubùsti], intr., erwachen:es jau pat nuo pusnakts nuobudu un nevarēju vairs aizmigt Janš. [iereibušais puisis tagad arī pilnīgi nuobudis Janš. C'āp. 31.]
sabust (prs. -bùdu),sich aufregen:dzirduot tādu runu viņš vare̦ni sabuda Nigr., Gr.-Buschhof. teikt tas gan ne˙kā nebij teicis, tuomē̦r ir Grieta sabuda(merkte, fühlte?),ka īsti riktīgi nav Alm. nu gan sabud (für sabūd od. sabuda?) visi un zvana vienā zvanīšanā id.; aufwachen:vai jūs jau sabuduši? Rutzau; (nachdem man eine Zeitlang bei der Arbeit nachlässig gewesen ist) sich aufraffen zum energischen Arbeiten Dunika.
2)sich aufregen: uzbust par nekaunību Nigr. sasarcis un stipri uzbudis Janš. Bandavā II, 196. velti nesabīties un neuzbust ebenda. nuomierini manus uzbudušuos prātus! Janš. Dzimtene IV, 59. kundzene . . . uzbuduse un uztrau-kusēs Mežv. ļ. I, 376. tiklīdz . . . vilks . . . tuvumā, tad viņš (= zirgs) katrreiz uzbud, saceļ ausis 149. Subst. uzbudums ebenda II, 278 und 433, die Aufregung:uzbudumā un bailēs Janš. Dzimtene IV, 191.