Paplašinātā meklēšana

‡ budu (gen. pl.) nakts Janš. Mežv. ļ. II, 158, die Nacht, während der bei einem Toten gewacht wird.

Avots: EH I, 249

I buduksnis, die Erdaufwühlung der Schweine: sēšu cūku budukšņuos BW. 11289.

Avots: ME I, 345

[II buduksnis, auch budurksnis (Oppek.) und budūzis (Sinolen) "eine aus Brettern angebaute Hütte für Schweine".]

Avots: ME I, 345

budulêt Mag. III, 1, 121, = budinât: bubulēt pie grāmatas, immerfort zum Lesen anhalten.

Avots: ME I, 345

I budulis,

1) der Büttel
U.;

2) der Popanz, das Schreckgespenst
(= bubulis). [bubulis aus budelis.]

Avots: ME I, 345

I budulis, ‡

3) = budēlis I 2: buduļu vakaru BW. 33466 var. budulīti (Var.: budelīti) 33355 var.

Avots: EH I, 249

II budulis, einer, dre etwas umgräbt: bubulis bubuļā visu ārā Mar. n. Rkr. XV, 108. [bud - ist vielleicht eine Kontamination von bed - (in best) und dub - (in li. dubìnti "дуплить".)]

Avots: ME I, 345

‡ buduris Bērzgale, Welonen, = duburis I.

Avots: EH I, 249

‡ nuõbudu PlKur., Adv., = nuomuodā, wach.

Avots: EH II, 35

I [budūksnis Druw., eine altes, schon verfallendes Holzgebäude; vgl. buduksnis 2.]

Avots: ME I, 345

[I duburis Welonen "eine kleine Wirtschaft mit verfallenen Gebäuden und schlechtem Boden": viņš dzīvuo duburī (oder: budurī). S. auch duburs II,]

Avots: ME I, 509

judu (oder (budu) kārkliņi JK. VI, 29, eine Strauchweidenart.

Avots: ME II, 115

kā`rkls (li. kar̃klas), die Bachweide, Weidenstrauch (salix). baltie kārkliņi, Bertramsgarbe (achillea ptarmica) RKr. II, 64; be̦bru od. be̦bra kārkls, gew. kārkliņš, Bittersüss (solanum dulcamara) Mag. IV, 2, 31; dzīparu kārkls, salix acutifolia RKr. III, 72; judu (jeb budu) kārkliņi aug pļavās prāvuos pūlīšuos, kâ uogu mē̦tru krūmiņi JK. VI, 29; kaņepāju od. kuoču kārkls, Korbweide (salix viminalis) RKr. II, 77, Konv. <sup>2</sup> 2106; Māŗas kārkls, Palmweide (salix caprea) Sassm.; Vāczemes kārkli, der Sirenenbaum, der Flieder L., PS., ve̦lna od. zal(k)šu kārkls, Seidelbast (daphne mezereum) RKr. II, 70, Konv. <sup>1</sup> 389; viču kārkls, Mandel -, Krebsweide (salix trianda) RKr. II, 77; vilku kārkls, salix repens RKr. III, 72; [dieva kārkls, Neumannskraft U.; kārklu putniņš, der Rohrsperling U. - Da Weidenzweige häufig zum Flechten dienen, so gehört kā`rkls (in dem kl aus tl entstanden sein kann) wahrscheinlich zur Wurzel kert - "flechten" (s. unter kar̂kles), oder aber (s. Būga KSn. I, 139 ¹ ) Zu li. ker̃gi "anbinden", kar̃goti "flechten" (in diesem Fall ginge kl hier auf gtl zurück)].

Avots: ME II, 196

nùobust [li. nubùsti], intr., erwachen: es jau pat nuo pusnakts nuobudu un nevarēju vairs aizmigt Janš. [iereibušais puisis tagad arī pilnīgi nuobudis Janš. C'āp. 31.]

Avots: ME II, 767

pabust,

1): auch Dunika, NB., Preiļi (Kur. Nehrung), Pas. XIV, 469 (aus der Kur. Nehrung); ‡

3) "atspirgt" Dunika: sējumi pēc lietus ir pabuduši; ‡

4) "paaugt" Dunika, NB.: zē̦ns jau labi pabudis.

Avots: EH II, 122

[pabust (li. pabùsti),

1) erwachen:
pabudu jau priekš gaismas Rutzau, Nigr.;

2) eine Zeitlang wach sein:
pagājušu nakti pabudis šuodien e̦smu miegains Nigr.]

Avots: ME III, 10

sabust (prs. -bùdu), sich aufregen: dzirduot tādu runu viņš vare̦ni sabuda Nigr., Gr.-Buschhof. teikt tas gan ne˙kā nebij teicis, tuomē̦r ir Grieta sabuda (merkte, fühlte?), ka īsti riktīgi nav Alm. nu gan sabud (für sabūd od. sabuda?) visi un zvana vienā zvanīšanā id.; aufwachen: vai jūs jau sabuduši? Rutzau; (nachdem man eine Zeitlang bei der Arbeit nachlässig gewesen ist) sich aufraffen zum energischen Arbeiten Dunika.

Avots: ME III, 599, 600

uzbust,

1) erwachen
Nigr.;

2) sich aufregen:
uzbust par nekaunību Nigr. sasarcis un stipri uzbudis Janš. Bandavā II, 196. velti nesabīties un neuzbust ebenda. nuomierini manus uzbudušuos prātus! Janš. Dzimtene IV, 59. kundzene . . . uzbuduse un uztrau-kusēs Mežv. ļ. I, 376. tiklīdz . . . vilks . . . tuvumā, tad viņš (= zirgs) katrreiz uzbud, saceļ ausis 149. Subst. uzbudums ebenda II, 278 und 433, die Aufregung: uzbudumā un bailēs Janš. Dzimtene IV, 191.

Avots: ME IV, 319, 320