Paplašinātā meklēšana

baznīcē̦ns od. baznīcnieks, der Kirchenbesucher, die Kirchengänger: viņi grūstās kā baznīcē̦ni Kaudz. baznīcē̦ni nāk nuo baznīcas ārā AR., Bers.

Avots: ME I, 269

[cḕ̦ns ² Lis., der Reis; aus r. цѣна.]

Avots: ME I, 377

cũcē̦ns: auch Siuxt.

Avots: EH I, 280

cũcē̦ns, ein kleines Schwein.

Avots: ME I, 397

[*I  dūcē̦ns (gespr. do`ucans ²⁾ Mar., ein kleines Messer.]

Avots: ME I, 523

[II dũcē̦ns, ein kleiner Hecht Trik.]

Avots: ME I, 523

[duñcē̦ns um Bauske, Lös., duncenis Schujen, Bers., ein Messer.]

Avots: ME I, 515

gricē̦ns "gre̦dze̦nā savīta rīkste, kuŗu uzmauc sē̦tas mietiem virsgalā, lai saturē̦tu kuopā" Druw.

Avots: ME I, 654

‡ Jẽ̦cē̦ns, Deminutivform zu Jẽcis: palaidņa Jē̦cē̦nam BW. 10232, 1.

Avots: EH I, 563

kacẽ̦ns: auch (mit -ê̦ns ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 75, Lubn., Pilda,

1): auch Warkl, n. FBR. XI, 121, Oknist, Sonnaxt, Wessen, Zvirgzdine, kacāns Saikava; der Strunk (das Wurzelende des Stengels) mancher anderer Pflänzen:
gunde̦gaini lini, - tādiem me̦lniem bleķīšiem tie kacē̦ni Sonnaxt; "grīšļa kāts" (kacāns) Heidenfeld; ‡

4) "ein kleiner Baumstumpf"
Saikava.

Avots: EH I, 573

kacẽ̦ns [PS., Bers., Kl., Jürg., Arrasch, Lis., C., AP., kace̦ns [Wolm., Trik., Bauske], Smilt.,

1) der Kohlstrunk
[AP.]: kāpuosti ar īsiem kace̦niem Peņģ. kāpuostiņi, kaceniņi, kam jūs lieli neaugāt? BW. 28561, 1;

2) kāpuostu galvas serde U.;

3) ein tüchtiger, kräftiger Junge
Linden n. Mag. XIII, 2, 43. Wohl entlehnt aus slav. kočanъ "Kohlstrunk."

Avots: ME II, 130

‡ ķe̦ncẽ̦ns Blieden "eine Sense".

Avots: EH I, 695

‡ klucē̦ns Strasden, kluce̦ns Iw., Deminutiv zu klucis 1.

Avots: EH I, 621

kucē̦ns (unter kuce̦ns): auch Behnen; Pankelhof, Perkunen, Schwitten, Warkl., Zvirgzdine.

Avots: EH I, 666

‡ kvancē̦ns Siuxt n. BielU. "?": puisis kā k. (von einem kleinen, runden, weichen Jungen). Vgl. kvan̂cis.

Avots: EH I, 689

lâcẽ̦ns: auch Pas. II, 143; III, 318, Janš. Mežv. ļ. II, 373.

Avots: EH I, 726

lâcẽ̦ns, ein kleiner, junger Bär.

Avots: ME II, 434

le̦cē̦ns,

2): auch (ein Flick, Fetzen)
Warkl.; ‡

6) de̦be̦su l. Lubn., eine Regenwolke.

Avots: EH I, 730

le̦cē̦ns,

1) ein Klumpen Schleim, etwas Weiches:
rubeņu bē̦rni kâ le̦ce̦ni Lub.;

2) Abfall
Infl. n. U.: tu man le̦cē̦nus vien duodi, du gibst mir nur, was eben abfällt; U., [ein vom Kleid abgerissener Fetzen" (gespr.: lacāns) Welonen;

3) eine verwelkte od. vom Frost beschädigte Pflanze
Fest.;

4) ein ungewabdter Mensch
Fest.;

5) (gespr.: lacāns) "ein gröberes Kohlstück in einer Kohlsuppe":
kāpuostuos daudz le̦cē̦nu Dricē̦ni].

Avots: ME II, 444

‡ ļe̦cē̦ns PV., ein weiches, fettes, gleichsam knochenloses Lebewesen: nuobaruoja vepri mīkstu kâ ļe̦cē̦nu. nevar nuostāvēt kā ļ.

Avots: EH I, 769

līdacē̦ns: auch Kaudz. Izjurieši 261, (mit î ) Lubn.

Avots: EH I, 745

[līdacē̦ns, ein kleiner Hecht Planhof.]

Avots: ME II, 477

‡ mazpùlcē̦ns,* das Mitglied eines ‡ mazpùlks.

Avots: EH I, 788

nejaûcẽ̦ns, ein Hässlicher, ein Abscheulicher, Niederträchtiger Mat., Peb.: tāds nejaucē̦ns rādās cilvē̦ku acīs A. pats nejaucē̦ns vīriešu ģīmī ir viņš RA. sāpes, kuo tam nuodarījis šis skaistais milzis, šis nejaucē̦ns A. XII, 408.

Avots: ME II, 716

pūcẽ̦ns, ein böser Junge C., N.-Peb.

Avots: ME III, 444

‡ riêcẽ̦ns ² Ramkau, eine halbe Schnitte (Brot).

Avots: EH II, 378

‡ rupucē̦ns Kalupe, Lubn., eine Deminutivform zu rupucis l und 2: zē̦ni, zē̦ni, rupucē̦ni, jūs man zuobus nerādiet! Tdz. 57668.

Avots: EH II, 385

šļe̦cē̦ns: ein Holzklotz, der sich in feuchter Umgebung befunden hat Laud.

Avots: EH II, 645

šļe̦cē̦ns, wer (was) weich, schlaff ist: rube̦nē̦ni kâ šļe̦cē̦ni Bers., Fest., Golg., Stelp. tu esi tāds kâ šļe̦cē̦ns ("= nuoguris, bez spē̦ka, tīri svabads") ebenda.

Avots: ME IV, 69

smacē̦ns, ein nasses Holzstück: malka ir kâ smacē̦ni, ne˙maz nede̦g Druw. n. RKr. XVII, 78.

Avots: ME III, 946

smìrcē̦ns ² Lis., Bers., smìrce̦ns ² Golg., feuchtes Holz(stück): bāz vai le̦dus gabalu krāsnī, vai tādu smirce̦nu, - viens pats daudzums! Aps. Zu smirkt.

Avots: ME III, 965

‡ star̃cẽ̦ns AP., ein Storchjunges.

Avots: EH II, 571

‡ stãrcē̦ns Siuxt, ein Storchjunges.

Avots: EH II, 573

‡ ste̦n̂cē̦ns ² A.-Ottenhof "mazs, mundrs puika".

Avots: EH II, 576

tàlcē̦ns ² Kl., Golg., Lubn., Saikava, Schwanb., Sessw., = tàlciniẽks: viņa saņe̦m talcē̦nus pagalmā Ezeriņš Leijerk. I, 253.

Avots: ME IV, 126

‡ trucē̦ns Lubn., Demin. zu trucis I 1.

Avots: EH II, 698

‡ turcē̦ns, ein Türkenjunge: turku māte ar pieciem turcē̦niem Tdz. 51782.

Avots: EH II, 704

varmãcẽ̦ns Nötk. "ein kleiner varmāka 2; der kleine Sohn eines varmāka 2" Vīt.

Avots: ME IV, 480

varmāce̦ns,

1) gewaltig, gewaltig gross
St., übermässig U.;

2) überlästig
L : v. ve̦zums "ein Fuder, das nicht fortzubringen ist, überladen".

Avots: ME IV, 480

vìlcē̦ns C., (mit ilˆ ² ) Siuxt, Demin. vilcēniņš BW. 19950 var., ein junger Wolf U., Pas. II, 380, Janš. Mežv. ļ. II, 414.

Avots: ME IV, 585

zābacē̦ns, = zàbakainis: tai būs vīrs zābacē̦ns (Var.: dabūs vīru zābakuos) BW. 34923, I var. (aus Aiskuje).

Avots: ME IV, 693

žurcē̦ns, Demin. zu žurka, eine kleine, junge Ratte Dr., Wid.: tie ir žurcē̦ni, kas nuokuodīs viņus LP. V, 20. slapjš kâ žurcē̦ns Aps. IV, 78.

Avots: ME IV, 833

âdenis T., âdeniẽks PS.,

1) ein Pferd, eine Kuh, deren einziger Wert nur noch in der
āda, Haut besteht, die Schindmähre Palzm., Lös. Etn. III, 145; ādeņa zirgs Latv.; juo es pašreiz sakās lieku savu dzejas ādenieku Laicēns;

2) ein hagerer Mensch
Etn. I, 139.

Avots: ME I, 236

dzèiveri ^2. Porsch Mar.; [mit ostle. aì aus ei wohl auch] dzaivariņi Etn. II, 55 aus Oppek. [auch -ar- kann hier auf -er- zurückehen] und dzaivari dass, [Alt- und NeuSchwaneb.] und L. Laicēns Duomas III, 344. [Doch spreche man dzaivar(āj)i neben dzeivari auch hie und da im Bauskeschen Kreis. - Reimwort zu vaivariņi. vaiveri dass.]

Avots: ME I, 540

‡ izspiedze* L. Laicēns; die Geheimpolizei.

Avots: EH I, 482

šķùrstît ² Bers., Golg., Gr. - Buschh., Kl., Lis., Lös., Lubn., Meiran, Saikava, Selsau, Schwanb., šķurstît Oppek. n. U., Spr., Celm., Druw. n. RKr. XVII, 77, Memelshof, ("auseinandermachen, teilen") Mag. IV, 2, 142, = šķirstît, šķurinât 2: matus, linus, grāmatu. vai nāc matus šķurstīdams BW. 10934 var.; 15231, 5. bāleliņi iet ābuolu šķurstīdami (Var.: šķirstīdami) 13413. gāju puišus šķurstīdama, saimenieka gaidīdama 9385 var. eimu uošus šķurstīdama, uozuoleņu me̦klē̦dama Sussei n. FBR. VII, 151. guovs, ausis šķurstīdama Laicēns Ēmigrants 164. citi ausis šķurstīs B. Vēstn. škurstît oder škurstêt Oppek. n. Mag. XIII, 24, beschmutzen (von Büchern, die in Kinderhände geraten sind; eigentlich also: blättern); abwehrend, absagend (den Kopf) schütteln Nötk. Refl. -tiês, sich teilen, sich auseinandermachen: kas tur nāca pa jūriņu? niedres vien šķurstījās BW. 30789. šķiesnas vien šķurstījās 12240, 1 var. visi meži šķurstījās VL. aus Lös. Wohl aus skurstît + šķirstît.

Avots: ME IV, 55

slìept ² : "nevīžīgi iet" Saikava; = ‡ luģêt L. Laicēns, J. Veselis.

Avots: EH II, 528

uztušņuôt, = uztusnât 1: re̦snais krievs piecēlās un uztušņuoja pa trepēm augšā Laicēns Emigrants 67.

Avots: ME IV, 394