Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ceres' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ceres' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
cenceras
ceñceres: auch in Blieden (von Kinderbeinen!); ceñcere Frauenb. "cilvē̦ka kāja" (spöttisch).
Avots: EH I, 265
Avots: EH I, 265
Šķirkļa skaidrojumā (15)
apcere
apcere,
1) die Betrachtung, Reflexion, das Nachdenken:
pēc īsas apceres nuosprieda Lautb. ieruosināt uz apceri par cilvē̦ka dzīves vērtību Vēr. 1, 234. dažādas apceres (verschiedene Gedanken, Betrachtungen), šūpuli kaŗuot BW. I, 283;
2) die Anschauung, Weltanschauung:
tautas apcere A. XVI, 608; dabas parādīšanās dabūja dabascilvē̦ka apcerē pastāvuošus, cilvē̦kam līdzīgus veidus RKr. VIII, 15.
Avots: ME I, 78, 79
1) die Betrachtung, Reflexion, das Nachdenken:
pēc īsas apceres nuosprieda Lautb. ieruosināt uz apceri par cilvē̦ka dzīves vērtību Vēr. 1, 234. dažādas apceres (verschiedene Gedanken, Betrachtungen), šūpuli kaŗuot BW. I, 283;
2) die Anschauung, Weltanschauung:
tautas apcere A. XVI, 608; dabas parādīšanās dabūja dabascilvē̦ka apcerē pastāvuošus, cilvē̦kam līdzīgus veidus RKr. VIII, 15.
Avots: ME I, 78, 79
bodziņa
[II buõdziņa, ein an beiden Enden diceres Stäbchen, worauf man die Schnur eines aus dem Waser gezogenen Netzes aufwickelt Salisb.]
Avots: ME I, 360
Avots: ME I, 360
cenkle
ceñkle Preek., [Pl., Tals.], ceñklis [aus dem Kurischen], der Schenkel, das Bein: paņēmis sivē̦na cenklīti LP. VI, 175. [cūkas cenkle BW. 32233, 1 (aus Sassm.)]. Zu li. kenklė˜ "Kniekehle; задняя часть голени"; [vgl. cenksle, cenceres, cinksla, cinkslis, cinca, li. kinka "Kniekehle" und dazu Thomsen Ber. 187].
Avots: ME I, 372
Avots: ME I, 372
ceras
ce̦ras, auch ceres,
1) die Andacht, Ehrfurcht, Inbrust:
svē̦tām cerēt pildīts. ar lielām cerēm dziedāt Elv. [ar lielām ce̦rām runāt L. "in grossem Affekt reden"; ar lielam ce̦rām dievu lūgt L. "mit Inbrust und Zuversicht beten"]. par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkopim baigas viesās krūtīs un ce̦ras Pūrs I, 111. buolī velnišķās acis dusmu ce̦rās, wälze die Teuflichen Augen ingrimmig im Kopf herum Rainis; [anscheinend zu ce̦ri "Glutsteine, Gluftang];
2) = cerîbas, die Hoffnungen *:
ve̦ltas ceres, eitle Hoffnungen Blau.
Avots: ME I, 374
1) die Andacht, Ehrfurcht, Inbrust:
svē̦tām cerēt pildīts. ar lielām cerēm dziedāt Elv. [ar lielām ce̦rām runāt L. "in grossem Affekt reden"; ar lielam ce̦rām dievu lūgt L. "mit Inbrust und Zuversicht beten"]. par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkopim baigas viesās krūtīs un ce̦ras Pūrs I, 111. buolī velnišķās acis dusmu ce̦rās, wälze die Teuflichen Augen ingrimmig im Kopf herum Rainis; [anscheinend zu ce̦ri "Glutsteine, Gluftang];
2) = cerîbas, die Hoffnungen *:
ve̦ltas ceres, eitle Hoffnungen Blau.
Avots: ME I, 374
cere
glīzdains
glìzdaîns, lehmig, lehmhaltig, verschleim: sāk izmeklēt glīzdainās alas un paceres A. XV, 248; zaļgani glīzdains smilšakmens Konv. 2 1279. slapjā laikā artie ve̦lē̦ni ir glīzdaini Mesoten.
Avots: ME I, 628
Avots: ME I, 628
izblunkšķināt
‡ izblun̂kšķinât Saikava, mit einem Stock ins Wasser schlagend und damit plätschernden Lärm verursachend durchstöbern: izblunkšķini visas paceres, ka ne˙viena nepaliek neizblunkšķināta! Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss ins Wasser schlagen, dass es plätschernd aufspritzt Saikava: izblunkšķinājuos labu laiku, bet kakažā ne˙kā nuo zivīm.
Avots: EH I, 435
Avots: EH I, 435
izdalbāt
[I izdalbât,
1) "?": (dē̦lu māte) iedalbāja (istabā), izdalbāja, malējiņas nedabūja BW. 23516;
2) mit einem dal˜bs durchwühlen:
dalbs ir kuoks, ar kuo izdalbā se̦ru rijā, lai labāki žūst Wolm.; izdalbuot krāsni Karkel; izdal˜bât "izjaukt": i. sìenu Freudenberg:
3) "zertreten"
Domopol: guovs purvu izdalbāja (= izmīņāja) Trik. braucēji izdalbājuši ceļu (t. i. zirga kājas gājušas cauri sasalušās zemes kārtai) Serbigal;
4) "mit Mühe und Not erfragen"
Domopol;
5) mit einer Stange Fische aus den
paceres oder Menschen aus dem Zimmer hinaustreiben Mar., Sessw.;
6) ausklopfen:
putekļus nuo drēbēm izdal˜bât Gold.]
Avots: ME I, 724, 725
1) "?": (dē̦lu māte) iedalbāja (istabā), izdalbāja, malējiņas nedabūja BW. 23516;
2) mit einem dal˜bs durchwühlen:
dalbs ir kuoks, ar kuo izdalbā se̦ru rijā, lai labāki žūst Wolm.; izdalbuot krāsni Karkel; izdal˜bât "izjaukt": i. sìenu Freudenberg:
3) "zertreten"
Domopol: guovs purvu izdalbāja (= izmīņāja) Trik. braucēji izdalbājuši ceļu (t. i. zirga kājas gājušas cauri sasalušās zemes kārtai) Serbigal;
4) "mit Mühe und Not erfragen"
Domopol;
5) mit einer Stange Fische aus den
paceres oder Menschen aus dem Zimmer hinaustreiben Mar., Sessw.;
6) ausklopfen:
putekļus nuo drēbēm izdal˜bât Gold.]
Avots: ME I, 724, 725
izdūcīt
izdûcît, durchrütteln: izd. ratuos Berz.; izd. uotru ar dūrēm Arrasch, einen andern ardentlich mit Fäusten puffen; izd. paceres N. - Peb., die paceres durchstochern (um Fische oder Krebse hinaustreiben).]
Avots: ME I, 730
Avots: ME I, 730
izdūlēt
izdūlêt, ‡
2) bei brennenden Holzspänen ausfischen:
visas paceres izdùlē̦tas 2 Saikava.
Avots: EH I, 444
2) bei brennenden Holzspänen ausfischen:
visas paceres izdùlē̦tas 2 Saikava.
Avots: EH I, 444
nesaulīgs
‡ nesaulīgs,* sonnenlos, trübe (?): muodināja vīru, kuo pārduomas un nesaulīgas atceres bija iemidzinājušas Veselis Dienas krusts 65.
Avots: EH II, 19
Avots: EH II, 19
pacere
pacere
pacere, [der Pl. paceres bei Bielenstein Holzb. 681], pace̦rs Līb., das Krebsnest, dasausgehöhlte, wurzelreiche Flussufer, wo Krebse, Fische hausen [Ronneb.]: pabiksti vēl zem tās paceres, būs kāds sapals! Aps. viņš bāza ruokas pacerēs MWM. VI, 123. ar dalbu izdze̦n nuo upju pacerēm zivis un vēžus Druw.; [der Ort unter einem Wurzelstock Lennew. n. U.; pace̦rs U., ein moosiger Uferrand].
Avots: ME III, 12
Avots: ME III, 12
sacere
sacere,* das Verfassen: dzejas daba un viņas saceres likumi Plūd. Llv. II, 75. drāmas klasiski romantiskā sacerē A. v. J. 1897, S. 313.
Avots: ME III, 602
Avots: ME III, 602
šūkne
šūkne: šùknes 2 Gilsen n. FBR. IX, 141; arī paceres upes krastuos, kur vēžiem alas, sauc šūknes A.-Schwanb.
Avots: EH II, 658
Avots: EH II, 658