Paplašinātā meklēšana

ceñceres: auch in Blieden (von Kinderbeinen!); ceñcere Frauenb. "cilvē̦ka kāja" (spöttisch).

Avots: EH I, 265

ceñceres [Pampeln, Kurs.], cenceri U. ("in Kurl."), die Beine; [vgl. ceñcele].

Avots: ME I, 372

‡ II ceres Stender Deutsch-lett. Wrtb. (aus L.), = ce̦ri, Glutfang.

Avots: EH I, 266

apcere,

1) die Betrachtung, Reflexion, das Nachdenken:
pēc īsas apceres nuosprieda Lautb. ieruosināt uz apceri par cilvē̦ka dzīves vērtību Vēr. 1, 234. dažādas apceres (verschiedene Gedanken, Betrachtungen), šūpuli kaŗuot BW. I, 283;

2) die Anschauung, Weltanschauung:
tautas apcere A. XVI, 608; dabas parādīšanās dabūja dabascilvē̦ka apcerē pastāvuošus, cilvē̦kam līdzīgus veidus RKr. VIII, 15.

Avots: ME I, 78, 79

II buõdziņa, ein an beiden Enden diceres Stäbchen, worauf man die Schnur eines aus dem Waser gezogenen Netzes aufwickelt Salisb.]

Avots: ME I, 360

ceñkle Preek., [Pl., Tals.], ceñklis [aus dem Kurischen], der Schenkel, das Bein: paņēmis sivē̦na cenklīti LP. VI, 175. [cūkas cenkle BW. 32233, 1 (aus Sassm.)]. Zu li. kenklė̃ "Kniekehle; задняя часть голени"; [vgl. cenksle, cenceres, cinksla, cinkslis, cinca, li. kinka "Kniekehle" und dazu Thomsen Ber. 187].

Avots: ME I, 372

ce̦ras, auch ceres,

1) die Andacht, Ehrfurcht, Inbrust:
svē̦tām cerēt pildīts. ar lielām cerēm dziedāt Elv. [ar lielām ce̦rām runāt L. "in grossem Affekt reden"; ar lielam ce̦rām dievu lūgt L. "mit Inbrust und Zuversicht beten"]. par pazemes dieviem ieduomājuoties, zemkopim baigas viesās krūtīs un ce̦ras Pūrs I, 111. buolī velnišķās acis dusmu ce̦rās, wälze die Teuflichen Augen ingrimmig im Kopf herum Rainis; [anscheinend zu ce̦ri "Glutsteine, Gluftang];

2) = cerîbas, die Hoffnungen *:
ve̦ltas ceres, eitle Hoffnungen Blau.

Avots: ME I, 374

‡ cere,

1) die Hoffnung
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 77: viņam liela c. uz kaut kuo Ar. ne˙kāda c., gar keine Hoffnung BielU.;

2) "ieduoma": sastindzis se̦nu se̦nā cerē un ilgās Austriņš Nopūtas vējā 21. Vgl. ceres (unter ce̦ras).

Avots: EH I, 266

glìzdaîns, lehmig, lehmhaltig, verschleim: sāk izmeklēt glīzdainās alas un paceres A. XV, 248; zaļgani glīzdains smilšakmens Konv. ² 1279. slapjā laikā artie ve̦lē̦ni ir glīzdaini Mesoten.

Avots: ME I, 628

‡ izblun̂kšķinât Saikava, mit einem Stock ins Wasser schlagend und damit plätschernden Lärm verursachend durchstöbern: izblunkšķini visas paceres, ka ne˙viena nepaliek neizblunkšķināta! Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss ins Wasser schlagen, dass es plätschernd aufspritzt Saikava: izblunkšķinājuos labu laiku, bet kakažā ne˙kā nuo zivīm.

Avots: EH I, 435

I izdalbât,

1) "?": (dē̦lu māte) iedalbāja (istabā), izdalbāja, malējiņas nedabūja BW. 23516;

2) mit einem dal̃bs durchwühlen:
dalbs ir kuoks, ar kuo izdalbā se̦ru rijā, lai labāki žūst Wolm.; izdalbuot krāsni Karkel; izdal̃bât "izjaukt": i. sìenu Freudenberg:

3) "zertreten"
Domopol: guovs purvu izdalbāja (= izmīņāja) Trik. braucēji izdalbājuši ceļu (t. i. zirga kājas gājušas cauri sasalušās zemes kārtai) Serbigal;

4) "mit Mühe und Not erfragen"
Domopol;

5) mit einer Stange Fische aus den
paceres oder Menschen aus dem Zimmer hinaustreiben Mar., Sessw.;

6) ausklopfen:
putekļus nuo drēbēm izdal̃bât Gold.]

Avots: ME I, 724, 725

izdûcît, durchrütteln: izd. ratuos Berz.; izd. uotru ar dūrēm Arrasch, einen andern ardentlich mit Fäusten puffen; izd. paceres N. - Peb., die paceres durchstochern (um Fische oder Krebse hinaustreiben).]

Avots: ME I, 730

izdūlêt, ‡

2) bei brennenden Holzspänen ausfischen:
visas paceres izdùlē̦tas ² Saikava.

Avots: EH I, 444

‡ nesaulīgs*, sonnenlos, trübe (?): muodināja vīru, kuo pārduomas un nesaulīgas atceres bija iemidzinājušas Veselis Dienas krusts 65.

Avots: EH II, 19

pacere: dziļajā pacerē Tdz. 54010; der plur. paceres auch N.-Peb., A.-Schwanb.

Avots: EH II, 123

pacere, [der Pl. paceres bei Bielenstein Holzb. 681], pace̦rs Līb., das Krebsnest, dasausgehöhlte, wurzelreiche Flussufer, wo Krebse, Fische hausen [Ronneb.]: pabiksti vēl zem tās paceres, būs kāds sapals! Aps. viņš bāza ruokas pacerēs MWM. VI, 123. ar dalbu izdze̦n nuo upju pacerēm zivis un vēžus Druw.; [der Ort unter einem Wurzelstock Lennew. n. U.; pace̦rs U., ein moosiger Uferrand].

Avots: ME III, 12

sacere*, das Verfassen: dzejas daba un viņas saceres likumi Plūd. Llv. II, 75. drāmas klasiski romantiskā sacerē A. v. J. 1897, S. 313.

Avots: ME III, 602

šūkne: šùknes ² Gilsen n. FBR. IX, 141; arī paceres upes krastuos, kur vēžiem alas, sauc šūknes A.-Schwanb.

Avots: EH II, 658