Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cienāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cienāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

apcienāt

‡ apcìenât, (eine Anzahl von Personen) bewirten (traktieren) Jürg.: a. visus viesus ar alu, ar sieru; (eine Person) bewirten: draugu savās mājas uzņemšu un apcienāšu Pēterb. Avīzes I, 198.

Avots: EH I, 76

atcienāt

atcìenât Wolm. u. a., atcìenît Bērzgale, jemand, von dem man bewirtet ist, auch seinerseits bewirten: kad es varēšu tevi a.?

Avots: EH I, 138

cienāt

cìenât ‡ Refl. -tiês,

1) sich
(acc.) bewirten: cienājāmies paši Janš. Dzimtene I 2 , 97. ciemiņi, sasē̦dušies pie galda, cienājas Ahs.;

2) einander bewirten.

Avots: EH I, 277

cienāt

cìenât, - āju,

1) bewirten:
kuo mēs talku cienāsim BW. 28498. Sprw.: cienāt cienā, bet ēst neduod. kas re̦ti nāk, tuo labi cienā. viesus cienāja ar alu un brandavīnu;

2) dial., = cienīt, hochachten, schätzen. Subst.
cienājums, die Bewirtung: duos māmiņa, es neiešu, velt(i) būs tavs cienājums BW. 14671.

Avots: ME I, 394

iecienāt

ìecienât: "tüchtig abfüttern" Frauenb.: kad tu suni labi iecienāsi, viņš tevi neatstās; "wiederholt etwas Schmackhaftes zu essen geben" Dunika.

Avots: EH I, 507

iecienāt

[ìecienât, ein wenig, ungenügend bewirten: viņi mani tikai tâ iecienāja Bauske.]

Avots: ME II, 7

izcienāt

[izcìenât C., gehörig bewirten: nevar viņa diezgan izcienāt vien.]

Avots: ME I, 722

nocienāt

nùocienât, tr., schön bewirten: viesus. Refl. - tiês, sich herrlich bewirten lassen: tu atkal labi nuocienājies pie brūtēm Apsk.

Avots: ME II, 768

pacienāt

pacìenât, ‡ Refl. -tiês, sich resp. einander bewirten (traktieren): visi mīlēja tirgū labi p. Janš. Dzimtene III, 166. pacienājies arī pie ... šņaucamās tabakas cibas Bandavā II, 52. p. ar me̦du Brigadere Dievs, daba, darbs 186.

Avots: EH II, 124

pacienāt

pacìenât, [pacienît Ar.], tr., bewirten: radi tad sērsējus pacienā labiem ēdieniem LP. VII, II [sic!]. Subst. pacìenãjums, die Bewirtung; pacìenâšana, das Bewirten; pacìenâtãjs, der Bewirtende.

Avots: ME III, 13

piecienāties

pìecienâtiês, sich zur Genüge gütlich tun: vai arī pavairāk piecienājies Vēr. II, 1313.

Avots: ME III, 241

sacienāt

sacìenât, tr., tüchtig bewirten: sacienājis krietni vilku Pas. I, 211. visi ciemiņi sacienāti Dunika. Refl. -tiês, sich tüchtig bewirten; sich betrinken: tikai pirmdienu rītuos pārruoduoties mājās un pie tam stipri sacienājies Janš. Dzimtene 2 I, 452.

Avots: ME III, 603, 604

uzcienāt

uzcìenât, ‡ Refl. -tiês Dunika, einander bewirten: kaimiņi, sanākuši, uzcienājas.

Avots: EH II, 720

uzcienāt

uzcìenât Janš. Mežv. ļ. II, 399, bewirten (perfektiv): ieaicina kambarī un uzcienā Austriņš Naidnieki 24. rīkuot... zemnieku uzcienāšanu R. Ērglis Pel. baronu vectēvi 11.

Avots: ME IV, 321

Šķirkļa skaidrojumā (5)

godbijīgs

gùodbijĩgs, ehrfurchtsvoll: grib guodbijīgi labdari pacienāt JK.

Avots: ME I, 688

krābulis

‡ krābulis, = krãbiķis: gribēja ar vēžiem pacienāt un deva ... kurvīti ar šiem krābuļiem Pēt. Av. II, 195.

Avots: EH I, 644

skalkoks

skalkùoks, ein Holzscheit: druoši vien viņa abus pacienātu ar skalkuoku (d. h. würde verprügeln) MWM. X, 106.

Avots: ME III, 869

suktene

suktene, eine kleine, platte Flasche LP. VII, 296, Wid.: katrai sava suktene kabatā, kuo puišus cienāt Janš. Dzimtene 2 IlI, 260. dažā eglītē vēl iekārta suktene sīvā Etn. III, 141.

Avots: ME III, 1118