Paplašinātā meklēšana

ciki, wie viele (selten): bet ciki (gew. cik) tuo izpildīja? LA. Die deklinierte Form wird meist nur in den obliquen Kasus gebraucht: cikus viņš nav pavadījis! cikiem tad jānāk pie karaļa? Niedra. cikuos od. ap cikiem? um wieviel Uhr. cikās vietās viņš bijis? Mag. III, 1,137.

Avots: ME I, 380

cikiņ, cik cikīt, wie viel, wie weit davon, dass, wieviel fehlte daran, dass, beinahe, fast: cikiņ neizkritu nuo ratiem Kauliņ. cik cikīt ve̦cais mūs nenuoķēra A. XV, 340.

Avots: ME I, 380

‡ cikiņām "?": padiet da ve̦lnu c. (sachte, langsam?) Pas. III, 458.

Avots: EH I, 269

‡ necikiņ, = ne˙cik: n. netrūka, ka būtu viņu nuotvēris Vīt.

Avots: EH II, 10

‡ muocikIis (aus einer Handschr.), der Märtyrer.

Avots: EH I, 840

‡ paruôcē ² , nahe (bequem) gelegen: cikiem tie (scil.: dižceļi) ir p.? Dond. n. FBR. III, 106.

Avots: EH XIII, 169

tēmēt, -ẽju,

1) = tāmêt 1, wahrnehmen, deuten, absehen, erwägen Celm., Erlaa, Lubn., Sessw., Wessen: visi veŗas, visi tēmē, voi es ciki gudra e̦su BW. 22678. es tēmēju, tēmēju un nevarēju pazīt Lubn. pē̦rk... avīzes un nuo tām tad tēmē, kuo prūši gribuot darīt A. Brigader Daugava I, 1322. Pēterītis sāk ausīties un tèmēt ² Vīt. 51; seine Aufmerksamkeit worauf wenden Meiran (mit è ² ): suns tēmēja uz krūmu pusi Warkl.; Acht geben: gan tēmēja vārītājs, lai ni˙kas ni˙kā neieme̦t Pas. V1, 134;

2) = tāmêt 2, zielen Golg., Grawendahl, Kalz., Laud., Lennew., Lubn., N.-Peb., N.-Wohlfahrt, (mit ẽ ) MSil., Notk., (mit è ² ) Aiviekste, Bers., Bērzpils, ("mit ê ") Fest., Meselau, N.-Schwanb., Sessw.: ne katrs šāvējs pruot labi tēmēt Grawendahl. pieliek tuo (= šauteni) pie vaiga un tēmē Valdis Stabur. b. 263. ierauga zaki skrienam, sāks jau tēmēt Pas. II, 381 (aus Dahlen), ilgi tēmejis gailim LP. V, 3. taisni tē̦mē̦dams uz caurumu Vīt. 36. turks jau tēmē krūtīs MWM. IX, 448. tēmēja..., kamē̦r nuotemēja A. Brigader Daugava I, 1227. vīrs tēmēja pāri par... ezera gapumu LP. VI, 636. turējis ruoku apaļu tēmējamuo skrituli LP. VII, 963. šāds izteikums bija labi tē̦mē̦ts un zīmīgs A. v. J. 1896, S. 28. labs tē̦mē̦tājs Kaudz. Refl. -tiês Bers., Lubn., zielen. Gleich li. tèmèti(s) Lit. Mitt. I, 301 oder tė˜myti(s) "(sich) genau merken" wahrscheinlich auf r. тямить "wissen" (zur Bed. vgl. klr. тямити "merken") beruhend; vgl. auch tāmêt I. Li. tė˜rnytis hat Fick Wrtb. I4, 442 zu gr. τημελής "sorgend" gestellt, aber dies dürfte aus *τλημελής dissimiliert sein (zur Form vgl. einerseits ἀμελής "sorglos", anderseits - τληπαϑής "unglücklich").

Avots: ME IV, 171