Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'cilu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'cilu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

cilu

‡ cilu, cilus, Adv., locker (nicht fest gepackt) PV.: vietu taisīju cilu, cilu, lai mīksta gulēšana. ve̦lēna stāv cilus.

Avots: EH I, 271

izcilus

[izcilus, izcilu Karls., Adv., hervorragend: izcilus re̦dzama vieta.]

Avots: ME I, 721

pacilu

pacilu: auch Lasd. u. a. n. FBR. IX, 159, Nerft. PV., Saikava.

Avots: EH II, 124

pacilu

pacilu [Mar. n. RKr. XV, 128], pacilus, Adv., etwas emporgehoben, nicht fest anliegend: vāks bija pacilu Etn. IV, 163, Grünh. viens gals pie ce̦lma, uotrs zemē, bet vidus nuo zemes pacilus LP. VII, 853. vē̦lu kārtuotās zemes rūgst vē̦lu un līdz ziemai nevar nuosēsties, kamdēļ paliek, kâ saka, pacilus Latv. sienu un malku ar˙vien sakraun pacilu (od.: pacilus), lai gaiss un vējš var piekļūt Plm. n. RKr. XVII, 70. [Vgl. li. pakilùs, Adj., erhaben.]

Avots: ME III, 12

pacilus

pacilus (unter pacilu): žagari nesagul uz kluona virsū, bet viņi ir p. Siuxt.

Avots: EH II, 124

uzcilus

uzcilus, Adv., locker, nicht fest anliegend Vīt.: ve̦lē̦na ir uzcilus AP., Bers.

Avots: ME IV, 321

Šķirkļa skaidrojumā (9)

atcilt

‡ atcilˆt 2 (li. atkìlti "übersiedeln") Wandsen,

1) sich von neuem emporheben:
veldē sagāztie rudzi jau atciluši;

2) mīkla atcilusi, der Teig ist (wegen der schlechten Qualität der Hefe) wieder zusanunengesunken.

Avots: EH I, 137

izcils

izcils, vorspringend, hervorstechend, hervorranend, erhaben: baznīca izcilā vietā Aps. izcilas rakstnieka īpašības A. XIII, 392. Adv. izcilu Kurs.: svētdiena stāv izcilu pār citām dienām Plūd.

Avots: ME I, 721

nocilas

nũcilas, zur Schädigung des Nächsten niedergelegte Zaubermittel: nuocilas - raganu nuomešļi, kâ sapuvušas uolas, matu kušķi, lupatas Naud., [Oppek.] raganas atstāj kâ iedarījuma (burvības) zīmi nuocilas LP. VII, 569. uz kūts durvīm šai (pūpuoļu) svētdienā uzve̦lk trīs krustus, tad nuocilu ne̦sātāji netiekuot tur iekšā. tâ˙pat tas jādara cituos svē̦tkuos, kad nuocilu ne̦sātāji staigājuot apkārt Etn. II, 53; I, 75.

Avots: ME II, 768

pacils

‡ pacils, nicht fest anliegend, locker: ar šuo arklu aŗuot ve̦lē̦na paliek cilus, tâ ka viss arums iznāk tāds p. PV. pacilas ve̦lē̦nas Mesoten. p. arums (kur ve̦lē̦nas nav cieši piekļautas zemei) Behnen, Heidenfeld, Lubn.

Avots: EH II, 124

pacilt

[pacilt (li. pakìlti), sich (ein wenig) heben: mīkla jau pacilusi Wandsen.]

Avots: ME III, 12

paslaves

paslavas, Pluderhosen Manz. Lettus; ["Unterhosen" Baltinov; "nuokāries bikšu dibe̦ns": ja biksēm dibe̦ns nepiegul miesai, tad tām pārāk lielas paslavas. viņa paslavas kâ laba kule; tur variebērtsieku rāceņu Alschwangen]. gaiļa paslavas, auch gaiļa bikses, die Schlüsselblume (primula officinalis) Dond. [Etwa aus * pac(i)lavas (zu li. pakilùs "erhaben", le. pacilu)? Zum Suffix vgl. etwa le. ārd(av)s.]

Avots: ME III, 101

piecilt

pìecilt, sich mit einer gärend quellenden Masse anfüllen: bļuoda piecilusi pilna ar mīklu Wandsen.

Avots: ME III, 241

tecīla

tecîla Arrasch, Gr.-Buschh., Jürg., Ogershof, Wolmarshof, (mit î 2) Dunika, tecīla Mag. XIII, 2, 46, tecila Grenzhof, tecīle Spr., tecile Selb., tecīlis Bers., Marzen, Meiran, Sessw., tecils Adl., Golg., KL, Lis., Pilda, Schwanb., Warkl., = tecele: uzmeklēja cirvi un aizgāja ar tuo uz tecīlu Blaum. Skal. ug. 141. grìezt tecilu Poruk Dzīve un s. 61. tas sāka grìezt tādu kâ tecilas ruoku MWM. VI, 124.

Avots: ME IV, 154

uzcilt

uzcilt (li. užkìlti "sich über etwas erhebend kommen"), sich (infolge der Gärung) erheben: maize uzcilusi.

Avots: ME IV, 321