Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'cirtums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'cirtums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
cirtums
cìrtums,
1): par malciņas cirtumiņu BW. 27028 var. tiltā pē̦du nepazina, akminī cirtumiņa 34345.
Avots: EH I, 274
1): par malciņas cirtumiņu BW. 27028 var. tiltā pē̦du nepazina, akminī cirtumiņa 34345.
Avots: EH I, 274
cirtums
cìrtums,
1) das Gehauene, das resultat des Hauens:
tas ir mans šīs dienas malkas cirtums, soviel Holz habe ich heute gehauen;
2) abgehauenes, abgeholztes Stück Wald:
avenes aug pa stigām un citiem cirtumiem. gans salaidis luopus cirtumā;
3) die Hiebwunde:
uz cirtumiem liek me̦du Etn. IV, 155.
Avots: ME I, 388
1) das Gehauene, das resultat des Hauens:
tas ir mans šīs dienas malkas cirtums, soviel Holz habe ich heute gehauen;
2) abgehauenes, abgeholztes Stück Wald:
avenes aug pa stigām un citiem cirtumiem. gans salaidis luopus cirtumā;
3) die Hiebwunde:
uz cirtumiem liek me̦du Etn. IV, 155.
Avots: ME I, 388
izcirtums
izcìrtums, ‡
2) das Resultat des Aushauens:
vakar nebija tik liels i. kâ šuodien (= vakar tik daudz kuoku neizcirta) Saikava.
Avots: EH I, 438
2) das Resultat des Aushauens:
vakar nebija tik liels i. kâ šuodien (= vakar tik daudz kuoku neizcirta) Saikava.
Avots: EH I, 438
izcirtums
Šķirkļa skaidrojumā (9)
cērtums
klajans
II klajans (unter klaje̦ns), ‡
2) "= paklajš lauks, cirtums">izcirtums" (mit -an-; Adjektiv?) Semershof.
Avots: EH I, 608
2) "= paklajš lauks, cirtums">izcirtums" (mit -an-; Adjektiv?) Semershof.
Avots: EH I, 608
nocirst
nùocìrst [li. nukir̃sti], tr.,
1) abhauen, abhacken, fällen:
kuoku, zarus, spārnus; galvu nuocirst, enthaupten. zuobe̦ns kaklu nenuocirstu BW. 15345;
2) niederhauen, töten:
viņš paņēmis zuobe̦nu, sievu uz pē̦dām nuocirtis LP. VII, 526. Refl. - tiês, von sich selbst abhauen, abhacken: kaut šinī birzē ce̦lmi nuocirstuos! Subst. nùocìršana, das Abhauen, Abhacken; nùocirtums, das Abgehauene, ēglis... pielicis pirkstu pie nuocirtuma un pataisījis atkal ve̦se̦lu LP. IV, 11.
Avots: ME II, 768
1) abhauen, abhacken, fällen:
kuoku, zarus, spārnus; galvu nuocirst, enthaupten. zuobe̦ns kaklu nenuocirstu BW. 15345;
2) niederhauen, töten:
viņš paņēmis zuobe̦nu, sievu uz pē̦dām nuocirtis LP. VII, 526. Refl. - tiês, von sich selbst abhauen, abhacken: kaut šinī birzē ce̦lmi nuocirstuos! Subst. nùocìršana, das Abhauen, Abhacken; nùocirtums, das Abgehauene, ēglis... pielicis pirkstu pie nuocirtuma un pataisījis atkal ve̦se̦lu LP. IV, 11.
Avots: ME II, 768
paramba
rāt
II rãt, rãju, roden Ekau, räumen, reinigen St.: r. līdumu, pļavas St, rãjums, ein gereinigter Heuschlag, ein gereinigtes Stück Feld St., U., Lichtung (des Waldes) LKVv., "krūmu izcirtums pļavā (mit ã)" Ekau, Bauske: kur, Jānīti, meijas cirti?... dieva dē̦la rājumā, smuidrajuos uozuoluos BW. 32335. un pruom pieguļā uz rājumu A. v. J. 1899, S. 341. Vgl. auch die Wiesennamen: Rãjums Lvv. II, 36, Rājums Lvv. 1, 39, 56; 11, 29, 69, Rājumpļava Lvv. I, 57, Rājumi Lvv. 11, 31, Ciņu rājums LVV. 11, 61, Bezdelīgu rājums Lvv. 1I, 64 und die Feldernamen Rājums Lvv. I, 50 und Rājumi Lvv. 1, 51. Etwa zu slav. rajь "Paradies" und-wenn von der Bed. "undichter machen, lichten (einen Wald)" auszugehen ist - zur Wurzelform von lat. rārus "nicht dicht" ?
Avots: ME III, 498
Avots: ME III, 498
sklaust
‡ sklaûst 2 , -žu, -du Dond. (n. Baar in seinem Exemplar von U.; s. auch Būga Liet. k. žod. CXV), (einen Körper zu seiner Lällgenachse) schief abschneiden (abhauen). Subst. sklaûdums 2 Pussen "slīps (kuoka) nuocirtums". Zu li. skliaũsti "schief abhauen".
Avots: EH II, 505
Avots: EH II, 505
šļaupsts
šļaupsts Jürg., Kreuzb., Plur. šļaupsti Wessen,
1) šļàupsts 2 Kl., die Abschrägung (an den Enden) eines Balkens:
"kuoka aizcirtums pie ce̦lma" Laud.;
2) der Giebel
Gr. - Buschh. (mit àu 2 ), Memelshof, die spitze Giebelwand am Hausboden Bielenstein Holzb. 32; die Querhölzer, die die Sparren verbinden Warkl.: tagad ustabām galus aizsit ar dēļiem, seņāk taisīja šļaupstus Gr. - Buschh. māja gatava, jāaizsit tik vēl šļaupsti Memelshof.
Avots: ME IV, 67, 68
1) šļàupsts 2 Kl., die Abschrägung (an den Enden) eines Balkens:
"kuoka aizcirtums pie ce̦lma" Laud.;
2) der Giebel
Gr. - Buschh. (mit àu 2 ), Memelshof, die spitze Giebelwand am Hausboden Bielenstein Holzb. 32; die Querhölzer, die die Sparren verbinden Warkl.: tagad ustabām galus aizsit ar dēļiem, seņāk taisīja šļaupstus Gr. - Buschh. māja gatava, jāaizsit tik vēl šļaupsti Memelshof.
Avots: ME IV, 67, 68
šņāka
šņāka,
4): "izcirtums jumta spāres galā" Grünh.; die Nut an der Verbindungsstelle eines hölzernen Reifens
Dobl.: stīpa ir šņākā pušu, der Reifen ist an der Verbindungsstelle entzwei; lukturim bij 2 šņākas (Schlitze), kur lika skalus; kad viena izdega, lika uotrā Frauenb.; ‡
6) schnarrende Aussprache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Aussprache").
Avots: EH II, 652
4): "izcirtums jumta spāres galā" Grünh.; die Nut an der Verbindungsstelle eines hölzernen Reifens
Dobl.: stīpa ir šņākā pušu, der Reifen ist an der Verbindungsstelle entzwei; lukturim bij 2 šņākas (Schlitze), kur lika skalus; kad viena izdega, lika uotrā Frauenb.; ‡
6) schnarrende Aussprache
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Aussprache").
Avots: EH II, 652
sveši
svèši 2 Mar. n. RKr. XVII, 122, Druw., Golg., Tirsen, Adv. zu svè̦ts "heilig", sehr, stark, eindringlich: svēši ("spēcīgi") de̦g Lis. iecirtums kājā tik svēši sāp ka ne paciest nevar Druw. n. RKr. XVII, 80. kundze svēši nuobē̦dājās A. v. J. 1902, S. 322. kâ mušas svēši kuož Stomersee.
Avots: ME III, 1154
Avots: ME III, 1154