Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dēvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dēvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

dēvēt

dẽvêt, ‡ Refl. -tiês, sich ausgeben für: viņš dēvējas man par lielu aizstāvi Jürg. u. a. - Zur Etymologie s. auch E. Fraenkel FBR. XI, 62.

Avots: EH I, 319

dēvēt

dẽvêt, -ēju, auch dāvêt, dàvât 2 [im Vokalismus durch dāvât "anbieten" beeinflusst?] BW. 4846, tr., nennen, ausgeben für etwas, halten für etw.: Zauls, kas arī tuop Pāvils dē̦vē̦ts Apost. 13, 9. lācis manas auzas ēda, savas auzas dē̦vē̦dams. es nevaru tevis par bezdievīgu dēvēt Kaudz. M. [Bei Glück in der Bed. "genannt werden": salā nācām, kas Klauda dēvē Apost. 27, 16; ähnlich Apost. 27, 8 und 9, 11. Nebst li. dėvė´ti "(Kleider) anhaben" wohl zu dêt "legen"; vgl. slav. dějǫ (bei Berneker Wrtb. I, 192) "sage", apoln. dzieja, jemu "man nennt ihn" und serb. nadijèvati "einen Namen geben".]

Avots: ME I, 465

iedēvēt

ìedẽvêt, benennen: Afrika tai vārdā vis˙pirms ruomiešu iedē̦vē̦ta Konv. 18.

Avots: ME II, 9

izdēvēt

izdẽvêt, Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang nennen, für etwas ausgeben:
meitene izdēvējās jau mani par vīramāti Janš. Precību viesulis 43.

Avots: EH I, 442

izdēvēt

[izdẽvêt, für etwas ausgeben. Refl. - tiês, sich für etwas ausgeben.]

Avots: ME I, 727

nodēvēt

nùodēvêt, ‡ Refl. -tiês, sich od. einander benennen.

Avots: EH II, 39

padēvēt

‡ padẽvêt, gelegentlich nennen od. titulieren: kas tuos padēvēja par kungiem Jauns. Sliņķu virsnieks 192.

Avots: EH II, 127

pārdēvēt

pãrdẽvêt, tr., umnennen: ielas, pilsē̦tas. [Refl. -tiês, sich umnennen, einen andern Namen annehmen.]

Avots: ME III, 153

piedēvēt

pìedẽvêt, zuschreiben: dieva dē̦li, kuriem t. dz. piedēvē zuobe̦nu, juostu, piešus Pūrs I, 112. Subst. piedẽvẽjums das Epitheton.

Avots: ME III, 245

Šķirkļa skaidrojumā (2)

uzdēvāt

uzdẽvêt, nennen, betiteln, für etw. ausgeben (perfektiv): uzdēvēt saimnieci par ciemmāti Saikava. Refl. -tiês, sich für etwas ausgeben (perfektiv): uzdēvēties par lielu pratēju.

Avots: ME IV, 324

vājīgs

vâjîgs, schwächlich Mag. IV, 2, 152, U.; kränklich U., Salis, Drustu pag. tiesas spried. 28: par vājīgu varam dēvēt tiklab tuo, kas aiz˙vienam vājuo, kâ arī tuo, kas pārrunājamā brīdī izrādās aiz˙vienam vis˙cauri vārgs Etn. III, 165. mazs nuo auguma, vājīga stāva Poruk II, 67. vājīgs vīriņš MWM. X, 148. vājīgi cilvē̦ki Stari II, 627.

Avots: ME IV, 493