Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dīžāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dīžāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizdīžāt

‡ àizdĩžât,

1) (mit den Füssen) stampfend fort-, hingehen:
aizdīžājis līdz uotram upes līcim Lems.;

2) (mit den Füssen) voll-, zustampfen, -treten:
zirgs ar kājām aizdīžājis ūdens nuote̦ku. Refl. -tiês, unruhig tänzelnd sich entfernen: zirgs ar mušām kaudamies aizdīžājies nuo savas vietas pruom Lems.

Avots: EH I, 19


dīžāt

dĩžât,

1): auch Seyershof;

2): auch (mit ì 2 ) Sonnaxt. Refl. -tiês,

1): auch (mit ì 2 ) Sonnaxt; Warkl:

Avots: EH I, 326


dīžāt

dīžât, dīžuôt,

1) tr., mit den Füssen stampfen:
es pūriņu piedarīju ar kājiņu dīžādama BW. 7905. apkalts mans kumeliņš, dīžā tavu pagalmiņu 1470;

2) intr., mit den Füssen stampfen, unruhig, ungeduldig sein, tänzeln, trippeln:
eit puojām, vedējiņi, kuo jūs vēl dīžājiet? 17237. dīžā, kâ atslē̦gas pazaudējis. kumeļi dīžāt dīžā 25059. kuo jūs dīžājiet, kad ārā grē̦ks? Etn. I, 94. Refl. -tiês,

1) mit den Füssen stampfen, taumeln, unruhig sein:
tas tik dīžuojas vien, kad tik dabūtu skriet;

2) sich schwer bewegen, schwanken:
vīra nāk nuo kruoga dīžuodamies mājās; [

3) dĩžâtiês Gramsden "stolz hin und her reiten":
čigāns ar savu zirgu pa tirgu dīžājas.]

Avots: ME I, 479


izdīžāt

izdīžât, wackelig machen: salīmēt izdīžātu krē̦sla kāju Duomas IV, 347.

Avots: ME I, 728


izdīžāties

izdĩžâtiês, izdĩžuôtiês, sich hin - und herdrehen, sich grosstun, prunken: viņš meitu priekšā visādi izdīžuojās.

Avots: ME I, 728


padīžāt

‡ padīžât, = padĩžâtiês: padīžāja brītiņu uz vietas Janš. Līgava I, 118.

Avots: EH II, 127


padīžāties

padĩžâtiês,

1) eine Zeitlang hin- und hertreten, unruhig stehen;

2) sich ein wenig wichtig tun, stolzieren:
lai tām būtu svētdienām kuo padīžāties citu sievu pulkā B. Vēstn.

Avots: ME III, 17


sadīžāt

sadīžât,

1): zirgi sadĩžājuši zâli Seyershof.

Avots: EH II, 403


sadīžāt

sadīžât, tr.,

1) zertrampeln:
...gar sadīžātiem gaŗuo salmu mēsliem Duomas II, 193;

2) mit den Füssen tretend, trampelnd erreichen, erlangen:
sev pūriņu piedarīju, kājiņām sadīžāju (Var.: ar kājiņu piemīdama) BW. 7905, 2 var.

Avots: ME III, 611


Šķirkļa skaidrojumā (2)

dīņāties

dìņâtiês 2 [Oppek.], -ājuos, sich unruhig gebärden, unruhig stehen: zirgi dīņājās, kārpījās, spārdījās B. Vēstn. Vgl. diet, deinis I, dīžāties.

Avots: ME I, 478


kņadīt

‡ kņadît

1) lärmen
Alschw., Basi, Funkenhof, Libau: sāka ... staigāt, dīžāt, k. un blaustīties Janš. Tie, kas uz ūdens 13:

2) "treiben, jagen":
k. cūkas nuo duru priekšas Jürg., Schwanb.;

3) "?": visas ruotas kņadīdarnas tilpst pa klajumu Janš. Pag. pausm. 78.

Avots: EH I, 635