dìņâtiês ² [Oppek.], -ājuos, sich unruhig gebärden, unruhig stehen: zirgi dīņājās, kārpījās, spārdījās B. Vēstn. Vgl. diet, deinis I, dīžāties.

Avots: ME I, 478

dìņâtiês ² : auch (mit ĩ ) Salisb.

Avots: EH I, 326