Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dīks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dīks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

dīks

dīks,

1): auch (mit ì 2 ) Kaltenbr:, Oknist, Sonnaxt;

2): auch Sonnaxt; dīkiem zirgiem Ceļi III, 122; ‡

3) kahl, arm
Sonnaxt.

Avots: EH I, 325


dīks

dīks [dìks 2 Nerft, Wessen, Kr., dîks 2 Tr.],

1) leer
[Selb. u. a.]: dīka (gew. tukša) muca tāli skan; dīks (gew. tukšs) vē̦de̦rs, dīka (gew. tukša) ruoka Buschh., [Nerft]. pele galvu nuolauzuse dīka pūra dibinā BW. 16774, 4. nē, tie nav sapņi dīki! Rainis;

2) frei von Arbeit, müssig:
zirgs stāv dīks Buschh. dīka, bezdarbīga dzīve Stari II, 20. latviešiem dīkiem būt un lustēties patīk J. Stend. Allgemein gebräuchlich der Lok.: dīkā būt, gulēt, besond. dīkā stāvēt, müssig sein, stehen. [Nebst dìeks 2 und li. dỹkas "leer, müssig, unbeschäftigt, übermütig" zu slav. dikъ "wild"; vgl. Zubatý AfslPh. XVI, 389 f., Berneker Wrtb. I, 200 und Trautmann Wrtb. 54.]

Avots: ME I, 478


dīkste

[dìkste 2 "Pfütze" Bers.]

Avots: ME I, 478


dīkstele

dīkstele (unter dĩsele): auch (mit ĩ ).Weissensee, (mit ì 2 ) Saikava.

Avots: EH I, 325

Šķirkļa skaidrojumā (4)

dīcinieks

dĩcinieks, dīcenieks BW. 31646, Stelp.,

1) ein Arbeiter, der der Gutsverwaltung zur freien Disposition gestellt wird, der den ausserordentlichen Gehorch leistet:
dīciniekuos iet, zu derartiger Arbeit gehen St., Gr. - Buschh., Mag. XIII, 3, 51;

2) Epitheton des Sperlings:
zvirbulis, dīcenieks Kronw. [Zu dīks.]

Avots: ME I, 476


dīkā

dĩkã [PS., li. dykõ "даром"] stāvēt, müssig stehen: ja mēs abi sāktum kauties, tad nestāvi dīkā, bet palīdzi man LP. VII, 484. dīkā dzirnu neatstāju BW. 22529, 3. Vgl. dīks. [In Pebalg bedeute dīkā iekrist etwa - "einen Misserfolg haben": nezin, vai viņam izduosies; vai tik viņš neiekritīs dīkā (?).]

Avots: ME I, 478


dīkt

II dīkt,

1) faulenzen
(in einem handschriftl. Vokabular);

2) "?": tās (mājas) nīkst un dīkst tukšas Janš. Mežv. ļ. II, 415. uguns... dzisdama bija nīkusi un dīkusi savā vaļā Līgava II 241.

Avots: EH I, 325, 326


tenkāt

te̦nkât U., -ãju, te̦nkuôt Mag. IV, 2, 151, U., Unsinn, dummes Zeug schwatzen Biel. n. U., (te̦nkāt) Blumenhof, Gr.-Roop, Lennew., Sermus, Schujen, Smilt., Stolben, (mit e̦ñ ) Dond., MSil., Notk., Schibbenhof, (mit è̦n 2 ) Geistershof, Grawendahl, Lis., Meselau, Sessw. Stom.; tündeln, haselieren U.: te̦nkā kâ te̦nka. ļaudis te̦nkā, ka viņš ar . . . Amāli tik˙pat kâ saderināti Seibolt. tā e̦suot - kâ ļaudis te̦nkuo - bruņenieka ratu dīkstele LP. VII, 1099. Refl. te̦nkâtiês Naud., Nigr., (mit e̦ñ) MSil., te̦nkuotiês Popen, Unsinn, dummes Zeug schwatzen: kuo nu te̦nkājies! U. b. 104, 38. runā, bet nete̦nkājies daudz! Nigr. kuo nu te̦nkājies! duomā, ka tev ticēs? Naud. mēs te̦nkājamies par pasaules krāšņumu Vēr. II, 775. Klibzaķis dažādi te̦nkādamies beidzuot iebildis Alm. Kaislību varā 46.

Avots: ME IV, 164