Paplašinātā meklēšana

dũmaka (li. dúmaka "Nebel"),

1): auch (dũmakas) Ramkau;

3): "pietvīcis laiks" Sermus; die 1527 unter dũmaka 3 gegebene Phrase gehört zu d. 1; ‡

4) "dūmaina istaba" Austr. n. Celm.

Avots: EH I, 347

dũmaka, oft im Pl.,

1) Höhenrauch
[dùmākas ² Bers.]: saule bij ietinusies dūmakās Saul. zem zilām dūmakām vizēja sudrabuoti e̦ze̦ri Zalkt. I, 111. kaut kur tālu dūmakā A. Up.; [in Schujen gebrauche man dafür auch dūmaksnēji od. dūm(m)ākuļi];

2) Rauchwolke:
man riebsies šie nami, cilvē̦ki un dūmakas MWM. XI, 193. pīpēt lielām dūmakām;

3) räucherige Schwüle:
saule brien pa dūmakām Naud.

Avots: ME I, 527

dũmakaîns,

1): auch Golg.;

2): d. laiks auch (mit ũ) Sermus, (mit ù ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 347

dũmakaîns, dũmakājs, [dūmakuots Austriņš M. Z. 17.].

1) von Höhenrauch erfüllt:
dūmakains gaiss ir uz jauku laiku;

2) räucherig, schwül:
dūmakains laiks. gaiss nebij skaidrs. bet dūmakains jeb ar bulu apklāts Kaudz. M.;

3) rauchfarben:
kas tur gāja pa kalniņu dūmakainu paltraciņu Naud. [In der Bed. 1 u. 2 für Kalz. dùmākains ² angegeben.]

Avots: ME I, 527

apdūmaklajs = pietvīcis laiks, gaiss, ein dunstiges Wetter U.; auch apdūmakajs L.; daneben ein Adj. apdũmakains JK., Ar.

Avots: ME I, 83

bula Dond., gew. buls, [Dunstkreis um die Sonne Bl.], dunstige, schwüle Luft, Höhenrauch, Dürre Serb., Adsel: bulas [Glück V Mos. 28,22, auch bulu (Jes. 58, 11)], gew. bula [Glück Jerem. 14,1] laiks, schwüle Witterung, Dürre: smagi zem rudeņa bulas viss mieg Skalbe. [caur bulu (dies geschient in einer Winternacht!) spīguo apkārtējo māju ugunis Austriņš Mār. z. 80.] buls nāk pār viņas ūdeņiem Jer. 50,38. tâ zibens šaudījās iz tvaiku bula Asp. es uzsūtīšu lielu karstumu, īstu bulu LP. VI, 509. vienu dienu atsitās bula gaiss. gaiss aplaidies ar bulu AP. bula gaiss ir zilgans, dūmakains, pietvīcis gaiss vasarā. [bula gaiss, dunstige Luft bei heisem Wetter Mittelkurl.] bula gads, ein Notjahr Serbig. būs visi bulā (in der Not) Serbig. bula bites, Wespen, Bremsen u. andere Insekten, die im Sommer bei heisem Wetter in der Luft umherfliegen PS. ["bula bites dzied", saka, kad vasarā sausā laikā ap diviem pēc pusdienas dzirdami klusi elektriski dūcieni, kas atgādina bišu dūkšanu Ronneb. bula mākuoņa Wid., Federwolke; bulu gaisi U., Lämmerwolken.] bulu vasara, ein heiser, dürrer, unfrucntbarer Sommer Mar. [buli, grosse Hitze Korwenhof. Wenn die Urbedeutung etwa "pietvīcis gaiss" ist, kann man mit Persson Beitr. 254 dies Wort etwa zu got. ufbauljan "aufschwellen machen", air. bolach "Beule" u. a. stellen. während Bezzerberger es bei Stokes Wrtb. 180 mit ir. bolad "Geruch" verbunden hat (vergleichen könnte man damit semasiologisch li. tvañkas "Schwüle, Hitze"; tvans "Gestank" RKr. XVII, 60). Dagegen nach Petersson Etymol. Miszellen 34 zu arm. bal "caligo".]

Avots: ME I, 347

buls: saule taisās uz bulu Serbigal n. FBR. IV, 62. buli de̦g Alswig "re̦dzama sausuma dūmaka".

Avots: EH I, 251

‡ dùmè̦ks ² Warkl., =

1) = dūmaka 1

2) der Nebel (namentl. der abendliche Nebel über Wiesen):
vakarā apsita d. Warkl. n. FBR. XI, 121.

Avots: EH I, 347

dùmuoņa ² : "=dūmaka" (mit ũ) Sermus. dūmuoņains (unter dūmuonaiņš): dūmuoņaina diena Mar.

Avots: EH I, 348

dūmuonaiņš, [dūmuoņains Mar.], räucherig, nebelig: kālab gaisi šuovakar dūmuonaiņi [Var.: dūmakaiņi], mākuonaiņi BW. 33794. 1.

Avots: ME I, 528

[dūmuonis Telssen "dūmaka, pietvīcis gaiss ".]

Avots: ME I, 528

sar̂kanuôt,

1) tr., rot machen, färben
Wid. - Part. sar̂kanuôts, rot, rötlich, gerötet: sarkanuota saule lēca BW. 1251. tāļu pār pļavu kūpēja sarkanuotās ziedu dūmakas Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 29;

2) auch sarkaņuôt, intr., sich röten; rot schimmern:
zemeņuogas, kas uz mūŗa sarkanuoja MWM. VI, 324. pie kājām tai uoga sarkanuoja VIII, 485.

Avots: ME III, 721

‡ timakains (mit a < e̦?) Ramkau "dūmakains": t. laiks.

Avots: EH II, 682

‡ timakla (mit a < e̦?) Ramkau "dūmakas".

Avots: EH II, 682

tvaîcîgs ² AP., = tvaikains: tvaicīgs gaiss, būs lietus AP. gaiss bija dūmakains, tvaicīgs Saul. III, 148.

Avots: ME IV, 287