Paplašinātā meklēšana

àizdiêgt: Refl. -tiês - auch Dobl., Mitau.

Avots: EH I, 19

àizdiêgt,

1) zunähen:
aizdiedz svārkiem šuvi Pur.; aizdiegt caurumu zeķēm; priekšā aizdiegt, vornähen: balts kakla priekšnieks priekšā aizdiegts Druva II, 522;

2) weg -, hinlaufen:
bē̦rns aizdiedza. Auch refl. - tiês: nebēdnis aizdiedzies uz kapsē̦tas birzes pusi LP. VII, 127.

Avots: ME I, 23

‡ II apdiêgt,

1) = apdiêbt Wolmarshof;

2) = apskrìet 1 Warkl.: apdiedzu vairākas viensē̦tas, bet ne˙kā nedabūju.

Avots: EH I, 77

apdiêgt, tr., ringsum antrakeln: panākstu meitas apdiedza precenieku jaunekļiem krustiski pār ple̦ciem dvieļus un cimdus piediedza pie ce̦purēm Jk. II, 45.

Avots: ME I, 81

atdiegt, herbeilaufen: es atdiedzu šurp, mati vien nuoviļņuoja J. Kaln.

Avots: ME I, 154

atdiêgt, tr., Angeheftetes ablösen, trennen, abheften.

Avots: ME I, 154

dadiêgt: auch Auleja, Warkl.: d. pušķi pie ce̦pures.

Avots: EH I, 301

dadiêgt Drsth., anheften.]

Avots: ME I, 429

I diêgt,

2): auch Zvirgzdine;

3): auch Peb., Warkl.; nachlässig nähen
Ascheraden, Sermus.

Avots: EH I, 326

I diêgt, -dzu (li. diegti "stechen"), [

1) stechen; (in Zstz.) fädeln
U.;

2) schlagen:
diedzis puikam par kājām Korwenhof];

3) nähen, trakeln:
pati diedza vilnainīti BW. 16917, 1; diegdama puikas biksēm virsā biezu ielāpu A. XXI, 403;

4) heften:
viņa ruozes pie krūtīm man diegs A. XIV, 60. [Zu diegs.]

Avots: ME I, 480

II diêgt: auch Aseheraden; Brucken; Ramkau, Salisb., Sermus., Zvirgzdine; fliehen Peb. Zur Etymologie̦vgl. Hjelmslev Et. balt. 218 f.

Avots: EH I, 326

II diêgt, -dzu, intr., schnell, mit grossen Schritten gehen, laufen, geradeeswegs laufen [Saussen]: izprasīju ceļu un diedzu pruom uz izstādi MWM. VIII, 29. viņš diedza pār tīrumu uz mums. Mar. n. RKr. XV, 112. [Trotz der abweichenden Intonation doch wohl zu li.] deñgti "schnell laufen" das nach Jaunis und Būga Изв. XVII, 1, 22 zu gr. ταχός "schnell" gehört].

Avots: ME I, 480

diegti, in die Keime gelegte Samenkörner.

Avots: ME I, 480

‡ diêgtums ² Grobin, das Keimende an einem Saatkorn: kad d. ir zaļš, tad sē̦kla nedīgst.

Avots: EH I, 326

I ìediêgt, ‡

2) = ìepḕrt 2: iediedz ai žagaru, kad neklausa! Zvirgzdine. es jam labi iediedžu ebenda.

Avots: EH I, 509

I ìediêgt, einfädeln: viņa šņuorīti iediedza grāmatā D. Kleinb. J. 86. pulksteņa ķēdes gals bij stāvējis kabatā iediegts vai citādi iestiprināts Kaudz. M. 312.

Avots: ME II, 10

II ìediêgt, hineinlaufen: zaķis iediedza mežā Wolm., Bauske.]

Avots: ME II, 10

izdiêgt Kl., hinauslaufen.].

Avots: ME I, 728

I nùodiegt: "lieliem dūrieniem nuošūt" (mit iê ) Warkl.: n. vìli Jürg.

Avots: EH II, 40

‡ II nùodiegt C., hinlaufen: n. uz mežu.

Avots: EH II, 40

nùodiegt Spr., antrakeln, durchsteppen.

Avots: ME II, 775

I padiêgt,

1) ein wenig trakeln:
p. svārkus;

2) untertrakeln:
p. maisam ielāpu N.-Peb.]

Avots: ME III, 17

II padiêgt, eine. Weile schnell laufen C.]

Avots: ME III, 17

I pìediêgt, hinzulaufen C., N.-Peb., Bers., Kreuzb., Wolmarshof.

Avots: ME III, 245

II pìediêgt, ‡

2) an etwas befestigen:
ȩ̄kas rāmi... nuostiprinājuši ar šur tur diagonāli piediegtiem kuokiem taisnuos leņķuos Jauns. J. un v. 36.

Avots: EH II, 247

II piediêgt, anheften, lose annähen: piedurkne divkārt saliekta un piediegta padusī Citu tautu rakstn. I, 16. gulē̦tājus mēģināja sle̦pe̦n... piediegt pie gultas drēbēm BW. III, 1, 8. abiem piediedza pie ce̦pures cimdu pāri BW. III, 3, 875.

Avots: ME III, 245

I sadiêgt, ‡

2) aufreihen auf Zwirn
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 403

I sadiêgt, tr., zunähen, zusammennähen, mit Zwirn etwas befestigen U.: viņš bija par laisku sadiegt izgrieztuos gabalus MWM. VI, 199. ... jērenīcu, sadiegtu nuo daudz maziem gabaliņiem Druva III, 595. villānes uzsedza pa˙priekš brūtes brālim uz ple̦ciem, kur jaunā meita tās sadiedza, tad sadiegtas brūtei uzmauca BW. III, 1, 27. sadiedz manas vilnainītes! BW. 17023, 2. pie aizkaru malas, divu aude̦klu sadieguma vietā Veselis Saules kapsē̦ta 177. šie svārki man steigā sadiegti (eilig und oberflächlich genäht) Festen.

Avots: ME III, 611

II sadiêgt C., Fehgen, Wolmarshof, = saskriet. ,

Avots: ME III, 611

I uzdiêgt,

2): "reihen, fädnen"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; "izdiegt" ME. IV, 325 durch "uzdiegt" zu ersetzen! ‡ Subst. uzdiegumi J. Ezeriņš Majestātes kaz. 112.

Avots: EH II, 721

I uzdiêgt,

1) einen Schlag versetzen:
uzdiegt zirgam ar pātagu Wessen;

2) auftrakeln, mit grossen Stichen aufnähen
Spr.: izdiegt ielāpu. uzdiegt (viegli uzšūt) kādu zīmējumu uz drēbes Kokn.;

3) "?": uzdiedze (= uzadīja 2?) brāliņam bez ieluoku raibus cimdus BW. 25270, 1.

Avots: ME IV, 325

II uzdiêgt, hinauflaufen: uzdiegt kalnā Wolmarshof.

Avots: ME IV, 325

daidzît (li. daigýti "stechen; вцѣплять"; zu diegt], -u, -īju, trakeln, nähen [daîdzît Lis., Schujen, prs. daîgu Borchow]: pie šaurā luoga meitene daidza;

2) = dziju vērt;

3) schnell, gewandt laufen;

4) ar daigām labi duot, īpaši ābuoliņu Lös. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 430

I daiga, daigs,

1) eine lange, dünne Stange,
z. B. der Angelstiel; daigas = žeberklis ar divi žuburiem, kuo kūļus pacelt Lös. n. Etn. IV, 18; daîgi [Kr.], zwei an den Enden zusammengebundene Stangen zum Aufrishten eines schweren, grossen Gegenstandes, z. B. zum Aufrichten der Seitenstangen (aiŗi) einer grossen Schaukel Selb.; Pfähle, Stangen an Fischwehren [Bielenstein Holzb. 672], Warnungszeichen auf Heuschlägen L.;

2) daigas, daigi Druw., Zwirn, Garn zum Trakeln
Lös. n. Etn. IV, 148. Vgl. li. daigas, der Keim und le. diegt, dīgt.

Avots: ME I, 430

daîkti ² [Grobin], U., Insekten; [um Libau auch: Schlangen; (übertr.) Betrüger], wohl zu diegt "stechen".

Avots: ME I, 431

diêgs,

1) der Zwirn;
diedziņi = šķēriņi; diedziņu drēbe, Halbleinwand Bars., A. X, 2, 440. kâ diega galā pakārts, von einer unsicheren Lage gesagt; kâ diegā pakarināts LP. I, 137. viņa ir nuo prieka kâ diegā pakārta Kav. pa diega galiņam izvilkties, bei knapper Einnahme oder schlechter Ernte sich mit genauer Nor durchschlagen Mag. XIII, 3, 69. ne diega pavedienu ņemt od. ne diega galu aizkart, treu, zuverlässig sein. iet kâ pa diegu, es geht wie geschmiert: nu putras vārīšana gāja kâ pa diegu A. XVIII, 131;

2) der Keim:
dieguos likt, keimen lassen. [Zu li. diegas "Keim" nom. pl. diegaĩ), le. dīgt (s. dies), diegt u.a.]

Avots: ME I, 480

dîgt [li. dýgti], dîgstu, dîgu, intr., keimen: kāda zālīte dīgusi, tāda nuokalst. labība, graudi, rāceņi dīgst. tev skatuos devējas prieki dīgst Stari II, 99. [Nebst daizît, diegt zu la. fīgere "heften, stecken", ae. díc "Kanal"; s. Fick KZ. XXII, 103 f. und Walde Wrtb. ² 290.]

Avots: ME I, 477

‡ pìeràistît Sermus, leicht an- od. zusammenbinden: p. zâļu deķim stūŗus; "piediegt, pieriest" (mit ai) Erlaa.

Avots: EH II, 267

uzmàukt,

1) aufstreifen
U.; anziehen; aufstülpen; aufzäumen U.: uzmaukt ratiem riteni JK. III, 78. uzmaukuši riteni uz... ruokas Etn. II, 103. uzmauci gre̦dze̦nu pirkstā! LP. IV, 88. M. uzmauca ce̦puri Apsk. v. J. 1905, S. 175. uzmaucu... kurpes kājiņās BW. 16970 var. villānes uzsedza... brūtes brālim uz ple̦ciem, kur jaunā meita tās sadiedza, tad sadiegtas brūtei uzmauca BW. III, l, S. 27. uzmauc zirgam iemauktu U. Krauklis uzmauca bērim sakas Saul. JR. IV, 48. turpat... laukā, kur viņš tuo (= zirgu) bija uzmaucis (aufgezäumt), viņš tuo tagad gribēja nuoduot ganam atpakaļ Janš. Bandavä I, 390. uzmaucams vāks, ein aufzustülpender Deckel Bielenstein Holzb. 785;

2) hinauflaufen
C.; "взмахнуть на верх" Spr.: zē̦ns uzmauca kalnā C. Refl. -tiês,

1) sich aufstreifen, anziehen:
cimdus sev uzmaukties. uzmaucies garus zābakus kājās Janš. Bandavä I, 96. kā jās uzmaukusēs pastalas II, 104. vecene... mauca viņam iemauktus galvā, bet puisis šuoreiz neļāvās vis uzmaukties Pas. III, 52 (aus Leegen);

2) man netīšām sveši cimdi uzmaukušies, ich habe versehentlich fremde Handschuhe angezogen.

Avots: ME IV, 356