Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drūms' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drūms' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
drūms
drũms, finster, trübe, melancholisch, betrübt, traurig: tavs drūmais raksturs atspuoguļājas arī tavuos skatuos Purap. duomas par nāvi nebija ne˙kādas drūmās Pūrs I, 102, meži drūmi šņāc SDP. VI, 94, [Vgl. drūsma 1. druvēties. sowie li. drumstùs "trübe".]
Avots: ME I, 506
Avots: ME I, 506
drūmsejīgs
drũmsejîgs ,* traurige, finstere, melancholische Gesichtszüge aufweisend. habend Balt. V.
Avots: ME I, 506
Avots: ME I, 506
padrūms
padrũms, ziemlich finster, mürrisch: padrūms cilvē̦ks; padrūmi raudzīties MWM. VIII, 465.
Avots: ME III, 18
Avots: ME III, 18
Šķirkļa skaidrojumā (11)
drūsma
I drũsma, trauriges Gefühl, trübe Stimmung, Melancholie, Schauder: viņš šķīrās ar savādu drūsmu sirdī Vēr. 180, Vgl. drūms.
Avots: ME I, 506
Avots: ME I, 506
gaudans
grūža
nopeicējis
nošust
nùošust, intr., ärgerlich werden: nuošutis un drūms es atdevu zē̦nam zirgu MWM. VIII, 870.
Avots: ME II, 871
Avots: ME II, 871
sačalot
sačaluôt,
1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;
2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.
Avots: ME III, 604
1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;
2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.
Avots: ME III, 604
sadrūmt
saverkšt
saver̂kšt, -kš(ķ)u, Refl. -tiês: pastalas saverkšušās Meselau. drūms un saverkšķies kā verkšķis PV. tur saverkšķies un sakucis pleknē ... puszābaks Saul. Vecā meistera tiesības 22.
Avots: EH XVI, 465
Avots: EH XVI, 465
tēvainis
tẽ̦vainis (li. tėváinis "der Erbe"),
1) der Vater
(mit e, ) Nötk., (mit è̦ 2 ) Mar. n. RKr. XV, 140 ("vulgär"), Golg., Gr.-Buschh., Warkl.; ein Alter, alter Mann LP. VI, 166, 829, Erlaa, Meselau, (mit ẽ̦ ) Arrasch, Dond. (erschlossen aus tẽ̦ve̦ns), Nötk., PS., (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh., Marzen, Ogershof, Sessw., Warkl.; der Grossvater (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh.; der Schwiegervater (Vater des Ehemannes) Serbigal (tē̦vainītis); der Ehemann Straume Wag. 89, (mit ẽ̦ ) PS.; der Onkel (?) Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 170: tētīt, manu tē̦vainīti! BW. 16477. ai ve̦cais tē̦vainīt! 13015, 2; 29142, 3 var. ve̦cajam tē̦vainim (Var.: tētiņam) 11560 var. Budēli, tē̦vaini! 33352. kāds tē̦vainis ar mammiņu Austriņš Daugava I, 982;
2) das Männchen (bei Tieren)
Wid.: tev būs nuo visa, kas dzīvuo . . . pa diviem . . . šķirstā ievest . . . tē̦vainim un mātītei būs tiem būt Glück I Mos. 6, 19 (7, 3 in derselben Bed. auch ein Acc. s. tē̦vainu). strausu tē̦vains V Mos. 14, 15; der Gänserich VL. n. U., (mit ẽ̦ ) Dunika, Frauenburg, Gramsden, Gr.-Essern, Nigr.; der Enterich Frauenb., Gr.-Essern (s. auch LP. VI, 272); scherzhafte Bez. des Wolfes Biel. n. U.: kas tas (= vilks) bijis par prāvu tē̦vaini Janš. Mežv. ļ. I, 85. - lielu lielie tē̦vaiņi (auf Krebse bezogen) Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 925. zaķu tē̦vaiņi Janš. Dzimtene 2 II, 307, als Schimpfname gebraucht;
3) das Gewitter
U., (mit ẽ̦ ) Arrasch, Karls., Nigr., Wolmarshof, (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh.: tiklīdz tē̦vainis ieŗūcies un spēris Janš. Dzimtene V, 123. tē̦vains (auch Mag. IV, 2, 150, aus Livl.) augšā drūms draudas Aus. I, 31.
Avots: ME IV, 176
1) der Vater
(mit e, ) Nötk., (mit è̦ 2 ) Mar. n. RKr. XV, 140 ("vulgär"), Golg., Gr.-Buschh., Warkl.; ein Alter, alter Mann LP. VI, 166, 829, Erlaa, Meselau, (mit ẽ̦ ) Arrasch, Dond. (erschlossen aus tẽ̦ve̦ns), Nötk., PS., (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh., Marzen, Ogershof, Sessw., Warkl.; der Grossvater (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh.; der Schwiegervater (Vater des Ehemannes) Serbigal (tē̦vainītis); der Ehemann Straume Wag. 89, (mit ẽ̦ ) PS.; der Onkel (?) Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 170: tētīt, manu tē̦vainīti! BW. 16477. ai ve̦cais tē̦vainīt! 13015, 2; 29142, 3 var. ve̦cajam tē̦vainim (Var.: tētiņam) 11560 var. Budēli, tē̦vaini! 33352. kāds tē̦vainis ar mammiņu Austriņš Daugava I, 982;
2) das Männchen (bei Tieren)
Wid.: tev būs nuo visa, kas dzīvuo . . . pa diviem . . . šķirstā ievest . . . tē̦vainim un mātītei būs tiem būt Glück I Mos. 6, 19 (7, 3 in derselben Bed. auch ein Acc. s. tē̦vainu). strausu tē̦vains V Mos. 14, 15; der Gänserich VL. n. U., (mit ẽ̦ ) Dunika, Frauenburg, Gramsden, Gr.-Essern, Nigr.; der Enterich Frauenb., Gr.-Essern (s. auch LP. VI, 272); scherzhafte Bez. des Wolfes Biel. n. U.: kas tas (= vilks) bijis par prāvu tē̦vaini Janš. Mežv. ļ. I, 85. - lielu lielie tē̦vaiņi (auf Krebse bezogen) Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 925. zaķu tē̦vaiņi Janš. Dzimtene 2 II, 307, als Schimpfname gebraucht;
3) das Gewitter
U., (mit ẽ̦ ) Arrasch, Karls., Nigr., Wolmarshof, (mit è̦ 2 ) Gr.-Buschh.: tiklīdz tē̦vainis ieŗūcies un spēris Janš. Dzimtene V, 123. tē̦vains (auch Mag. IV, 2, 150, aus Livl.) augšā drūms draudas Aus. I, 31.
Avots: ME IV, 176
verkšis
verkšis,
1) verkš(ķ)is Vīt., ver̂kšķis Saussen, wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet:
pieri saraucis grumbās, drūms un saverkšķies kâ verkšķis Vīt.;
2) vēr̂kšis Bers., verkš(ķ)is Vīt., ver̃kšķis Grünw., ein Weinerlicher
(in Grünw. von kranken Kindern gesagt);
3) ver̂kšis 2 Frauenb., wer brummt, knurrt;
verkšķis Grünw., wer schreit (z. B. von Ferkeln gesagt);
4) ver̂kš(ķ)is Nötk., wer ohne Unterlass schwatzt oder undeutlich erzählt.
Avots: ME IV, 540
1) verkš(ķ)is Vīt., ver̂kšķis Saussen, wer das Gesicht verzieht, Grimassen schneidet:
pieri saraucis grumbās, drūms un saverkšķies kâ verkšķis Vīt.;
2) vēr̂kšis Bers., verkš(ķ)is Vīt., ver̃kšķis Grünw., ein Weinerlicher
(in Grünw. von kranken Kindern gesagt);
3) ver̂kšis 2 Frauenb., wer brummt, knurrt;
verkšķis Grünw., wer schreit (z. B. von Ferkeln gesagt);
4) ver̂kš(ķ)is Nötk., wer ohne Unterlass schwatzt oder undeutlich erzählt.
Avots: ME IV, 540