Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'drauvēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'drauvēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
drauvēt
dràuvêt 2 [Oppek.], -ēju [aus mnd. druowen "drohen"], auch drauvât, tr., bedrohen: trumu drauvēt Br. 198. Refl. draũvêtiês, sich balgen, sich reissen: šunelis grib ar mani drauvēties Dond.
Avots: ME I, 492
Avots: ME I, 492
iedrauvēt
ìedrauvêt,
1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;
2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.
Avots: EH I, 509
1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;
2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.
Avots: EH I, 509
nodrauvēt
nùodraũvêt ‡
3) (ein Glied) vertetzen
Frauenb.: man pirksts ir nuodraũvẽ̦ts. ‡ Refl. -tiês Frauenb., sich (ein Glied) verletzen.
Avots: EH II, 40
3) (ein Glied) vertetzen
Frauenb.: man pirksts ir nuodraũvẽ̦ts. ‡ Refl. -tiês Frauenb., sich (ein Glied) verletzen.
Avots: EH II, 40
nodrauvēt
nùodraũvêt, - ēju,
1) eben machen:
uz ceļa gruveži jau ir nuodrauvē̦ti;
2) durchschelten:
viņu vajaga krienti nuodrauvēt, lai uotrreiz viņš vairs tâ nedara Wain.
Avots: ME II, 776
1) eben machen:
uz ceļa gruveži jau ir nuodrauvē̦ti;
2) durchschelten:
viņu vajaga krienti nuodrauvēt, lai uotrreiz viņš vairs tâ nedara Wain.
Avots: ME II, 776
sadrauvēt
sadrauvêt, Refl. -tiês,
1): mit aũ Blieden;
2): "satrūkties" Kurs., Mesoten, Ruhental.
Avots: EH XVI, 403
1): mit aũ Blieden;
2): "satrūkties" Kurs., Mesoten, Ruhental.
Avots: EH XVI, 403
sadrauvēt
sadrauvêt, tr.,
1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;
2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;
3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,
1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;
2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;
3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;
4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;
5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.
Avots: ME III, 612
1) zerschlagen:
bē̦rns sadraũvēja lampu Sassm.;
2) (fig.) zerschlagen, niederschmettern; bedrohen
Oppek, n. U.: bē̦du ziņa mani stipri sadraũvēja Dond. viņš gribēja sadrauvē̦tā šaubas un pretestību galīgi iznīcināt De̦glavs Rīga II, 1, 50;
3) erschrecken
(tr.) Mar. - Refl. -tiês,
1) (bei einer schweren Arbeit) sich überanstrengen:
tas ir sevi sadrauvējies akmiņus lauzdams, ka nesmeķ vairs ne ēst Blieden n. Etn. II, 49;
2) zu fürchten anfangen
MSil.: iekšā iet viņa sadrauvējās, palika stāvam pie vaļējām durvīm Zalktis v. J. 1908, No 4, S. 36; "satrūkties": zirgs sadrauvējies Nlar.;
3) traurig werden
Nötk., Fehteln, Kokn.;
4) "sich verzanken; einander schelten"
Vank.;
5) "sadrūzmēties (z. B. vom Eis in Flüssen), sich reiben" Sessw.
Avots: ME III, 612