Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ducka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ducka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

ducka

I ducka,

1); comm., ein dicker, untersetzter schwerfälliger Mensch od, ein solches Tier
AP.;

2) der Hintere
AP.: ka nedabū pa ducku!

Avots: EH I, 339


ducka

I ducka, dučka, ein kleines, dickes Frauenzimmer Lasd.: man bij viena brūtes ducka BW. 15853. meita kâ ducka RKr. VII, 468. guli. guli. dučka BW. 7644, A. XI, 761. Vgl. duncka und ducīgs.

Avots: ME I, 510


ducka

II ducka: auch Dond.; nenāk ... ar labu, līdz māte pakaļ nāk un duckas dabū Dünsb. Pridis un Trūte 14.

Avots: EH I, 339


ducka

II ducka, ein Roppenstoss: duckas, belzienus te tīri bez skaita guvis Rīg. Av. [Vgl. duka "Rippenstoss".]

Avots: ME I, 510

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ducīgs

ducîgs, dick, untersetzt, breitschultrig Stelp.: ļuoti ducīgu vīru Stari I, 339. ducīgs augumā Stari II, 585. [Vgl. ducka 1 und li. duksas "beleibt. völlig".]

Avots: ME I, 510


duncka

I duncka, ein kleines, dickes Frauenzimmer: visas meitas, visas dunckas BW. 7317. Vgl. ducka I.

Avots: ME I, 515


duncka

II duñcka [Nigr., Selg., Ruj., dùncka Schujen, Wandsen], ein Rippenstoss, ein Faustschlag; die Faust [N. - Sessau n. U.]: ieduod duncku sānuos [Fest.], Grünh., Kand. vīrs tai iegrūda duncku ribās Vēr. I, 1473. [Vgl. ducka II und dunka.]

Avots: ME I, 515


dutka

dutka,

1) "duŗams kuoks" Wainsel n. FBR. XIV, 88;

2) "?": pats es biju bandinieks, mana sieva d. (Var.: ducka) VL.

Avots: EH I, 345


paduckāt

paduckât AP. "paspārdīties": tai guovij īsas kājas; lai nu tā kâ ducka paduckā, bet kuo nu tā var iespert!

Avots: EH II, 129


reslis

reslis, = resnis (?): es pats r., sieva muna ducka Tdz. 39818, 1.

Avots: EH II, 367