aizdumētàizdumêt, -u, - ẽju, mit rauchigem Dunst sich füllem und infolge dessen sich trüben: gaiss aizdumējis, nevar sauli cauri redzēt Dr. [zu dumjš dunkelbraun].Avots: ME I, 23
dumēt‡ I dumêt,1) schleimig werden (von lange stehendem Wasser) Stenden;2) sich trüben (von lange stehendem Bier); in derselben Bed. auch reflexiv: vecais alus nuo stāvēšanas sācis dumēties. Stenden;3) sich mit Dunst beziehen (vom Himmel) N.- Peb.Avots: EH I, 342
piedumētpìedumêt, piedumt, trübe werden: piedumējušas debesis Upītis Sieviete 213. laiks šuodien ir piedumis.Avots: ME III, 246
sadumēt‡ sadumêt, dunstig, trübe werden Golg.: laiks sadumējis (= apmācies); "ve̦cuma smaku piejemt" Lubn., N.-Schwanb.: milti sadumējuši; putra pa˙visam sadumējusi ("kļuvusi bieza, drusku ieskābusi") Golg., Jürg., Lemb., Sessw.Avots: EH XVI, 405