dunka
dùnka: auch (dunka) Dond., (mit ùn 2 ) Saikava, . (mit un̂ 2 ) Siuxt: dunkas duod grūdeniski; siteniski ne Saikava. liku šam dunku sānuos ebenda. dabij[u] dunkas mugurā BW. 22111, 2.
Avots: EH I, 343
Avots: EH I, 343
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dunka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dunka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
dunka
dùnka [Ronneb.], dun̂ka 2 Kand., [Pampeln], der Rippenstoss, Faustschlag: iegrūst dunku sānuos Kand. [Wohl aus dem Germanischen; vgl. schwed. dunk "Schlag ".]
Avots: ME I, 517
Avots: ME I, 517
dunkains
dunkans
dun̂kans 2 Kand., [dùnkans 2 Bers.], für dūkans, dunkelbraun: jauns puisītis kāzās brauca ar sešiem dunkaniem BW. 13045. [Wohl aus * dumkans; vgl. dungans.]
Avots: ME I, 517
Avots: ME I, 517
Šķirkļa skaidrojumā (6)
duncka
II duñcka [Nigr., Selg., Ruj., dùncka Schujen, Wandsen], ein Rippenstoss, ein Faustschlag; die Faust [N. - Sessau n. U.]: ieduod duncku sānuos [Fest.], Grünh., Kand. vīrs tai iegrūda duncku ribās Vēr. I, 1473. [Vgl. ducka II und dunka.]
Avots: ME I, 515
Avots: ME I, 515
duņķis
I duņ̂ķis 2,
1) die Faust Siuxt, der Faustschlag, Rippenschlag, Rippenstoss
Gr. - Sess.: matus plūca, duņķi sita. speŗ ar duņķi mugurā BW. 4065. duņķu ruokas = kre̦kla piedruoknes bez kvērlēm (apruočiem) Selg. n. Etn. III, 162. Vgl. dunka;
2) = duncis U.
Avots: ME I, 518
1) die Faust Siuxt, der Faustschlag, Rippenschlag, Rippenstoss
Gr. - Sess.: matus plūca, duņķi sita. speŗ ar duņķi mugurā BW. 4065. duņķu ruokas = kre̦kla piedruoknes bez kvērlēm (apruočiem) Selg. n. Etn. III, 162. Vgl. dunka;
2) = duncis U.
Avots: ME I, 518
grūdeniski
nokņubelēties
pļauka
pļaũka Karls., PS., Sassm.,
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366