Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dzēsis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dzēsis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

dzēsis

‡ dzērsis ² (mit kuron. êr ² < er̂?), ein Getränk: silēs lej tikai dzērsi Janš. Dzimtene III ² , 127: kad baļļā palikušām iesala atliekām uz-lej ūdeni, tad iznāk dzêrsis ² (eine Art Dünnbier) Dunika, Rutzau;. dzêrsis ² Perkunen, ein saures Getränk.

Avots: EH I, 356

Šķirkļa skaidrojumā (5)

dzēse

dzēse, dzēsis Kurs., dzēsnis,

1) schwarzer Storch
RKr. VIII, 97; nach Mag. II, 3. 117 ist dzēsis bei den ventinieki der Storch überhaupt;

2) [dzêse ² Dond., Līn., Wandsen], der Reiher.
[Die daneben bei Manz., ElV, u. L. vorkommende Schreibung dzese ist wohl fehlerhaft (für dzēse). Trotz apr. geasnis "Schnepfe" dürfte le. dzēse usw. wegen li. géršė "Reiher" nach Niedermann Kaegi-Festschrift 76 f. aus * dzērse usw. entstanden sein (zum r- Schwund s. Le. Gr.§ 103), wie auch apr. geeyse "Reiher" nach Trautmann Apr. Spr. 336 auf * geerse zurückgeht. li. géršė gehört wohl zu dzẽrve.]

Avots: ME I, 548

dzēzis

dzēzis [?], der Reiher Bresilgen; [vgl. dzēse, dzēsis].

Avots: ME I, 549

ģērksis

‡ ģēksis, "?": staigā kaklu izstiepis kâ ģ. (= li. gę<šê? vgl. le. dzēsis) Janš. Dzimtene V, 48. Vgl. ģeîksis ² .

Avots: EH I, 426

nošļandēt

nùošļañdêt [Seppkull, bespritzen]: asiņu traipekļus, ar kuŗiem telene mirdama sevi bija nuošļandējusi, viņš bija iepriekš izdzēsis B. Vēstn. [Refl. -tiês, nùokļañdîtiês,

1) sich bespritzen, sich begiessen;

2) im Regen durchnässt werden
Seppkull.]

Avots: ME II, 868

paasināt

paasinât, tr., verschärfen, ein wenig schärfen: nazi, suoda mē̦rus. laiks šuo drāmu nav dzēsis, bet vēl paasinājis Vēr. II, 820. es skatus paasinu, tavus starus kuopuodams Rainis. [Refl. -tiês, sich verschärfen: ienaids, attiecības paasinājās.]

Avots: ME III, 4