Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gūbu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gūbu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

atgūbus

[atgūbus, Adv., gekrümmt: iet atgūbus Fehgen.]

Avots: ME I, 160

gūbu

gūbu U., Adv., gebückt.

Avots: ME I, 685

pagūbu

pagūbu (unter pagūbis): gebückt (und verstohlen) Für., OB.

Avots: EH II, 135

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

gūbot

gūbuôt(ies), s. gūbât. Nach U. bedeutet gūbuôtiês auch: ungeschickt sich benehmen, zögern.]

Avots: ME I, 685

gūboties

gūbuôt(ies), s. gūbât. Nach U. bedeutet gūbuôtiês auch: ungeschickt sich benehmen, zögern.]

Avots: ME I, 685

Šķirkļa skaidrojumā (6)

gūba

gũba [Gr. -Sess.], comm., ein Gebückter, Ungeschickter: luknis gūbu izvazāja pa tuo rāvas ūdentiņu VL. celies, gūba, gaiba nāk Rätsel. Vgl. gūbâtiês.

Avots: ME I, 685

gūbāt

gũbât, -ãju, gūbuôt,

1) intr., gebückt gehen
Elv., schwerfällig gehen, sich ducken: kad ieraugu vīra māti,šķietu gūbājuot BW. 23441;

2) tr., verbergen, verstecken:
viņš tuo gūbā aiz svārkiem Ermes. Refl. -tiês, sich krümmen, sich bücken, sich verstecken, sich in der Ferne bewegen, sich heimlich drücken: šķietu lapsu gūbuojam tīrumiņa galiņā; tautu meita gūbuojas svilušām villainēm BW. 21569. kuo, zaķīti, gūbājies mana tē̦va tīrumā 2304. [Zu gubt (s. dies), r. гибáть "biegen" u. a.]

Avots: ME I, 685

gūbrot

gūbruôt, = gūbuoties sich bücken: es šķietu lāci gūbruojam diža ceļa maliņā RKr. XVI, 244. [Vgl. li. gūbras "курган, насыпь". Oder gūbr- aus gūb- (in gūbuot) und gūr- (in gūruot) kontaminiert?]

Avots: ME I, 685

gubu

gubu, gūbu, Adv.,

1) gebückt:
gubu iet;

2) "?":
gubu gubu meitu māte, treji svārki mugurā BW. 23623.

Avots: ME I, 674

pagūbis

pagūbis, pagūbu, s. pagubu. [U. gibt zu pagūbis einen gen. pagūbuša!]

Avots: ME III, 32

pagubu

pagubu, pagūbis, pagūbu, pagubus Grünh., gebtickt: sieva duodas pagūbis uz kapiem JK. III, 3. pagubu, pagubu. (pagūbu 33576) mēliņu dārzā BW. 33574, 1. [saliecies pagubu, lai, ja šautu, luode neķe̦rtu galvu Janš. Dzimtene 2, 45. Zu gubt; pagubus ist vielleicht das alte "Gerundium" praeteriti zu pagubt.]

Avots: ME III, 31, 32