pagubu, pagūbis, pagūbu, pagubus Grünh., gebtickt: sieva duodas pagūbis uz kapiem JK. III, 3. pagubu, pagubu. (pagūbu 33576) mēliņu dārzā BW. 33574, 1. [saliecies pagubu, lai, ja šautu, luode neķe̦rtu galvu Janš. Dzimtene ^2, 45. Zu gubt; pagubus ist vielleicht das alte "Gerundium" praeteriti zu pagubt.]

Avots: ME III, 31, 32

pagubu: klausies p. ("?"), kuo tevim sacīšu! Stenders Jaukas pas. in st. v. J. 1766.

Avots: EH II, 135