Paplašinātā meklēšana

gūru, Adv., in lapsa gūru gūruojas, der Fuchs rekelt sich (Rätsel). Zu li. gurù. Partikel zur Bezeichnung einer heimlichen Bewegung (z. B. gurù-gurù bė´ga vaĩkas Jušk.).

Avots: ME I, 686

gũrums, die Menge, der aufgespeicherte Vorrat: Krancis savāka visu gūrumu apakš galda LP. VI, 254. tur neizsmeļams graudu gūrums LP., Siuxt, Lieven-Behrsen. liels gūrums luopu Bers. [gūrums mantas Tuckum. Wohl zu gūrât (s. dies); vgl. semasiologisch le. guzma "Hocker; grosse Menge."]

Avots: ME I, 686

gūruôt (li. gūrúoti "итти поспѣшно, наклонившись вперед"), s. gūrât. Auch gūŗuot, s. unter gūris.

Avots: ME I, 686

gūruôtiês (unter gūrât ),

1): izve̦mtais (zirga līķis) sāka g., zviegt un man pakaļ skatīties Mekons Bar. M. (1870), S. 8; "tūļāties, saumselig an die Arbeit gehen" (wo?);

2): "schöntun, gegen die Männer ein herausforderndes Benehmen haben, Unzucht treiben"
P. Allunan.

Avots: EH I, 422

I ìegūruôtiês,

1) trödeln, sich langsam zu etwas vorbereiten:
kamē̦r tas iegūruosies, tikmē̦r jau cits būtu gabalā Wend.;

2) "?": tad ta tu nevari iegūruoties, es tevi jau trīs reizes saucu Grob.; [ìegũruôt(iês) Jürg., schwerfällig und mühsam hineingehen od. hereinkommen].

Avots: ME II, 21

II ìegūruôtiês, sich fleichlich vermischen L.

Avots: ME II, 21

gūbruôt, = gūbuoties sich bücken: es šķietu lāci gūbruojam diža ceļa maliņā RKr. XVI, 244. [Vgl. li. gūbras "курган, насыпь". Oder gūbr- aus gūb- (in gūbuot) und gūr- (in gūruot) kontaminiert?]

Avots: ME I, 685

gūrât, -ãju, gūrêt, -ẽju, gūruôt,

1) sich in der Ferne sehen lassen, langsam sich bewegen, sich rekeln:
šķitu lāci gūrājam (gūrējam JK. II, 145) viņa meža maliņā BW. 28712; 14476. mežā dzimis, mežā audzis, iet pa lauku gūrādams Biel. R. 521;

2) sich paaren (namentlich von Hunden)
Spr. Refl. -tiês,

1) sich in der Ferne zeigen, sich sich, plump bewegen, faulenzen, sich rekeln
A. XIII, 492, sich in gebückter Stellung beschäftigen M.: [viens pats (zirgs) staļļa dibinā kâ lācītis gūrājās BW. 25875, 8 var.];

2) sich paaren
(gūruoties) Elv., Spr. [Nebst gūŗjât(iês) zu li. gúra "wer gekrümmt geht", gūrinti "gekrümmt gehen", serd. güra "Hocker", güriti se "sich krümmen", norw. kūra "zusammengebogen liegen", d. kauern u. a., s. Būga РФВ. LXX, 250, Trautmann Wrtb. 80, Fick Wrtb. III ⁴ , 45.]

Avots: ME I, 686

redža "?": vai ir sajē̦gumi par figūru līdzību, par simmetriju, nuo redžas un nuo stāvuokļa Etn. III, 119.

Avots: ME III, 504

savākt,

1) fächsen, einheimsen, zusammennehmen, einfahren
(tr.), zusammenbekommen, versammeln, einsammeln: s. labību, pļāvumu. sienu savāķām sausu Nigr. savāķ izkaisītās mantas Nigr. savāķis visu (pienu) apaušuos LP. VI, 4. meitene savāķa dziju Dīcm. pas. v. I, 62. savāķa paunas MWM. X, 435. savāķa maizi LP. VI, 633. Krancis savāka visu gūrumu apakš galda 254. savācis galvas 699. savāca tukšās buteles Alm. Kaislību varā 43. Helga savāc šķīvjus Vēr. II, 777. savācis lielu čupu akmeņu LP. VII. 476. savāca dārzā bluķus... cirvi, valgus VI, 265. savākuše deviņas vecenes,... deviņus puõdus ziepju 832. savākt derīgus paduomus I, 157. savāķis nuopelnītuo algu JK. V, 137;

2) unters Dach bringen od. führen, zu sich nehmen:
savākt pusdienā luopus Janš. Bandavā II, 27. sniedziņš sniga, putenēja; laukā mans kumeliņš. ej.., savāķ manu kumelinu! BW. 1285. jūsu luosīti likšu zirgu puisim savākt Janš. Dzimtene ² II, 296. tūliņ savākšu (werde aufheben, zu mir nehmen) dalderi Janš. Bandavā II, 318. smuks puisītis... gulēj[a] taka maliņā; eit, meitiņas savāķat (Var.: paceliet)! būs maizītes arājiņš BW. 1167. ja... kāds pratējs šautru savāķa... BW. III, l, 75; sieva netiek ve̦se̦la, un dievs gaude̦nuo dē̦lu arī nesavāķ (nimmt nicht zu sich, d. h. lässt nicht sterben) Janš. Dzimtene IV, 26;

3) veranstalten, ausrichten:
ķēniņš... savāķis lielas balles LP. VI, 319;

4) = sazinât, in Erfahrung bringen, die Zuverlässigkeit einer Nachricht erproben: savāķ (gew.: sazini) tu tādas guodīgumu! Janš. Bandavā I, 34. ej nu savāķ, kāda kuŗai griba...! Dzimtene IV, 176. ļaudis gan dzirdēju tâ pļukstam. bet kas var savākt visu, kuo ļaudis te̦nkā? 214;

5) abhäuten, abschinden:
s. kritušu luopu Frauenb. - Refl. -tiês, sich ansammeln, sich versammeln: upmalā savāķies bars Apsk. v. J. 1903, S. 439. savāķāmies vienā būrī Nigr. ļaudis savāķas pulkiem uz skuolas valdes sapulci Bjerns. raksti I, 21. puiši bija jau savākušies iekšā pie miera. Janš. Dzimtene IV, 170. kāzinieki savācās tikai svētdienas rītā BW. III, 1. Nomen agentis dazu: savācējs oder savāķējs.

Avots: ME III, 782