Paplašinātā meklēšana

‡ àiztũļâtiês Dunika, Libau, sich langsam hin-, wegbewegen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 60

‡ attūļâtiês, sich langsam (zögernd) herbewegen.

Avots: EH I, 177

uztūļâtiês,

1) langsam, zögernd, ungeschickt hinaufgehen:
uztūļāties pa trepēm augšā Stenden;

2) langsam erwachen:
beidzuot uztūļājies nuo miega Bers.

Avots: ME IV, 394

aũžuôtiês Arrasch "= tūļāties".

Avots: EH I, 189

[dūcîtiês,

1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;

2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]

Avots: ME I, 523

gũbât, Refl. -tiês: "smagi luocīties, tūļāties" (mit ũ ) Nigr.

Avots: EH I, 421

gurķuôtiês: auch (mit ur̂ ² ) Dunika; "tūļāties" (mit ur̂ ² ) Gramsden.

Avots: EH I, 421

gūruôtiês (unter gūrât ),

1): izve̦mtais (zirga līķis) sāka g., zviegt un man pakaļ skatīties Mekons Bar. M. (1870), S. 8; "tūļāties, saumselig an die Arbeit gehen" (wo?);

2): "schöntun, gegen die Männer ein herausforderndes Benehmen haben, Unzucht treiben"
P. Allunan.

Avots: EH I, 422

[iztaũņâtiês Nigr., = iztūļāties: citi jau bija sasē̦dušies, tikai viņš vēl nevarēja iztauņāties.]

Avots: ME I, 815

iztũļâtiês PS., Trik., iztūņât(iês) Bers., iztūņuôtiês Adsel, = iztūļāties.]

Avots: ME I, 821

kūsnîtiês, ‡

3) "tūļāties, kavēties" (mit ù ² ) Saikava: kuo tu kūsnījies? ej taču!

Avots: EH I, 684

I piñkât: auch Allendorf, Grünw. Refl. -tiês,

1): auch Fest., Lub.; ‡

2) = pîtiês 3: kad tu meitu negribi, tad nepiñkājies! Orellen; ‡

3) "tūļāties" Frauenb. Skardžius Arch. Phil. III, 51 stellt dazu li. įsipinkóti "įprasti kur nors".

Avots: EH XIII, 234

‡ satũņât Dunika, = satūļât 1. Refl. -tiês Dunika, = satūļāties 1.

Avots: EH XVI, 458

II taũņât Hasenp., Widdrisch, (mit àu ²⁾ Golg. (t. bē̦rnu), wickeln, (Neuhausen) einwickeln (ein Kind): galvas auti abi ruoki tauņājami (Var.: dauņājami) BW. 24742 var. (ähnlich - mit aũ - RKr. XVI, 183); taũņât um Libau, zögern. Refl. -tiês Wirginalen, Telssen, (mit aũ) Nigr., Hasenpot, Gramsden, Bershof, (mit aû ²⁾ Pilten, (mit àu ²⁾ Golg., taũņuôtiês Neuhausen, U., sich langsam kleiden (Nigr.), sich einwickeln Wid., zögern, zaudern, nicht fertig werden, langsam sein (= tūļāties). Zur Bed. vgl. vīstīties "sich einwickeln; zögern". Nebst taurêt II und tūla wohl zu an. ƥaul "Verwickeltes und Langwieriges", norw. dial. tỹla "säumen" (nach Persson IF. XXXV, 216), sowie li. tunoti "to stay, to remain, to endure", arm. ťoyl "faint, feeble, weak" (nach Petersson Ba.-Sl. Wortst. 31 f.) und (?) ksl. zatuliti "abscondere", čech. touliti "schmiegen", poln. stulić "zudrücken", zatulić "zustopfen", r. тулить "biegen", втулить "einstecken". Anders Prellwitz Wrtb. ² 458 (s. oben unter taujât).

Avots: ME IV, 138

tùošņât ² : auch (mit uõ) Lemb. ‡ Refl. -tiês (mit uõ) Lemb.,

1) = tuošņāt;

2) "tūļāties; nicht rechtzeitig sich fertig machen".

Avots: EH II, 710

tūjât(iês), zu erschliessen aus satūjâtiês; tùjāties ² Sessw. "= tūļāties".

Avots: ME IV, 278

tūjât(iês), zu erschliessen aus satūjâtiês; tùjāties ² Sessw. "= tūļāties".

Avots: ME IV, 278

tuntulêt: auch (mit uñ) Salis, ("vairākkārt tīt") Seyershof. Refl. -tiês: "tūļāties" Seyershof. Was den Ursprung betrifft, verweist Sehwers Unters. 146 auf nd. tunteln "verwickeln ...; langsam und träge in der Arbeit sein, zaudern" (Versuch eines bremisch-niedersächs. Wörterbuches V, 132).

Avots: EH II, 703

‡ tušņîtiês Üxküll "tūļāties".

Avots: EH II, 706

vîstiês (?) Lenzenhof, Smilt., Wenden, (mit ì ² ) Adl., -stuôs, -suôs, = vīkstiês, vīkštiês U., Vīt.: mēs vīkšāmies uz iziešanu; viņš arī vīsās Vīt.; "sich langsam vorbereiten (taisīties) " Kalz. (mit î ); " "tūļāties" (mit ì ² ) Aiviekste.

Avots: ME IV, 644