Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tūļāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tūļāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

aiztūļāties

‡ àiztũļâtiês Dunika, Libau, sich langsam hin-, wegbewegen: a. uz kruogu.

Avots: EH I, 60

attūļāties

‡ attūļâtiês, sich langsam (zögernd) herbewegen.

Avots: EH I, 177

iztūļāties

iztũļâtiês langsam fertig werden, sich in seiner Saumseligkeit und Unbeholfenheit bereit machen: ķēniņš brauc izsērsties un vedina arī savu dē̦lu līdz; bet dē̦ls nevar iztūļāties, paliek mājā LP. I, 152; VII, 449.

Avots: ME I, 821

uztūļāties

uztūļâtiês,

1) langsam, zögernd, ungeschickt hinaufgehen:
uztūļāties pa trepēm augšā Stenden;

2) langsam erwachen:
beidzuot uztūļājies nuo miega Bers.

Avots: ME IV, 394

Šķirkļa skaidrojumā (17)

dūcīties

dūcîtiês,

1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;

2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]

Avots: ME I, 523

gūbāt

gũbât, Refl. -tiês: "smagi luocīties, tūļāties" (mit ũ ) Nigr.

Avots: EH I, 421

gūroties

gūruôtiês (unter gūrât ),

1): izve̦mtais (zirga līķis) sāka g., zviegt un man pakaļ skatīties Mekons Bar. M. (1870), S. 8; "tūļāties, saumselig an die Arbeit gehen" (wo?);

2): "schöntun, gegen die Männer ein herausforderndes Benehmen haben, Unzucht treiben"
P. Allunan.

Avots: EH I, 422

iztauņāties

iztaũņâtiês Nigr., = iztūļāties: citi jau bija sasē̦dušies, tikai viņš vēl nevarēja iztauņāties.]

Avots: ME I, 815

pinkāt

I piñkât: auch Allendorf, Grünw. Refl. -tiês,

1): auch Fest., Lub.; ‡

2) = pîtiês 3: kad tu meitu negribi, tad nepiñkājies! Orellen; ‡

3) "tūļāties" Frauenb. Skardžius Arch. Phil. III, 51 stellt dazu li. įsipinkóti "įprasti kur nors".

Avots: EH II, 234

satūņāt

‡ satũņât Dunika, = satūļât 1. Refl. -tiês Dunika, = satūļāties 1.

Avots: EH II, 458

tauņāt

II taũņât Hasenp., Widdrisch, (mit àu 2) Golg. (t. bē̦rnu), wickeln, (Neuhausen) einwickeln (ein Kind): galvas auti abi ruoki tauņājami (Var.: dauņājami) BW. 24742 var. (ähnlich - mit aũ - RKr. XVI, 183); taũņât um Libau, zögern. Refl. -tiês Wirginalen, Telssen, (mit aũ) Nigr., Hasenpot, Gramsden, Bershof, (mit aû 2) Pilten, (mit àu 2) Golg., taũņuôtiês Neuhausen, U., sich langsam kleiden (Nigr.), sich einwickeln Wid., zögern, zaudern, nicht fertig werden, langsam sein (= tūļāties). Zur Bed. vgl. vīstīties "sich einwickeln; zögern". Nebst taurêt II und tūla wohl zu an. ƥaul "Verwickeltes und Langwieriges", norw. dial. tỹla "säumen" (nach Persson IF. XXXV, 216), sowie li. tunoti "to stay, to remain, to endure", arm. ťoyl "faint, feeble, weak" (nach Petersson Ba.-Sl. Wortst. 31 f.) und (?) ksl. zatuliti "abscondere", čech. touliti "schmiegen", poln. stulić "zudrücken", zatulić "zustopfen", r. тулить "biegen", втулить "einstecken". Anders Prellwitz Wrtb. 2 458 (s. oben unter taujât).

Avots: ME IV, 138

tošņāt

tùošņât 2 : auch (mit uõ) Lemb. ‡ Refl. -tiês (mit uõ) Lemb.,

1) = tuošņāt;

2) "tūļāties; nicht rechtzeitig sich fertig machen".

Avots: EH II, 710

tuntulēt

tuntulêt: auch (mit uñ) Salis, ("vairākkārt tīt") Seyershof. Refl. -tiês: "tūļāties" Seyershof. Was den Ursprung betrifft, verweist Sehwers Unters. 146 auf nd. tunteln "verwickeln ...; langsam und träge in der Arbeit sein, zaudern" (Versuch eines bremisch-niedersächs. Wörterbuches V, 132).

Avots: EH II, 703

vīsties

vîstiês (?) Lenzenhof, Smilt., Wenden, (mit ì 2 ) Adl., -stuôs, -suôs, = vīkstiês, vīkštiês U., Vīt.: mēs vīkšāmies uz iziešanu; viņš arī vīsās Vīt.; "sich langsam vorbereiten (taisīties) " Kalz. (mit î ); " "tūļāties" (mit ì 2 ) Aiviekste.

Avots: ME IV, 644