Paplašinātā meklēšana

‡ àizgũstîtiês, in der Verbind. runāt aizgūstīdamies "mit Pausen sprechen" Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 26

‡ apgũstît,

1) (eine ganze Anzahl von Objekten) fangen, in Gefangenschaft nehmen
(perfektiv): visas lapsas apgūstītas;

2) (eine Anzahl von Arbeiten) eilig verrichten:
a. darbus Golg., Mezküll, Trik.

Avots: EH I, 86

gũstît,

1): zvejnieki ... gūstīja zivis Pas. IV, 291. kad guovis ē̦d atvālu, tās gūsta i[r] gūsta (haschen eilig nach dem Grase)
Auleja. Refl. -tiês: viņš ne˙kā kārtīgi nepadaŗa, tik gūstās Sessw. nezin, kaî g. ap darbu (kad darba daudz) Auleja: neprazdams peldēt, ieticis dziļā ūdenī, nevarē̦dams ūdens kustības pārvarēt, gūstās vien Wessen. viņš vai katrā vārdā gūstās (aizķeras, stottert) Stenden; "aplam runāt" Saikava ("kad izrunātuo grib labuot, bet nevar"), Heidenfeld: kuo nu gūsties kâ aplamis! sapruotu, ka jūs nu˙pat mani aprunājāt Saikava.

Avots: EH I, 422

gũstĩt, -u, ĩju, iter. zu gũt,

1) haschen, fangen, zu ergreifen, zu erlangen suchen:
tā nuoslīka Daugavā, ūdrus, be̦brus gūstīdama BW. 30516, 3. upe te̦k, ze̦lta zirni gūstīdama 13476, 1. panāksniekiem bija karuogs, kuŗu gūstīja kāzenieki BW. III, 1, 63. tie gūsta savu labuau pat nuo cita nelaimes Kaudz. M.;

2) fesseln:
kas tuo gūstīja ar savu psiholoģiju Kaudz. Refl. -tiês, in grosser Hast, im Übereifer etw. tun; das Part. gūstīdamies, eilig, hastig: viņa vārdi nāca gūstīdamies (stammelnd) A. XII, 569. nav aplam jāgūstās pēc tā Jēča raksta Druva II, 523.

Kļūdu labojums:
13476, 1 = 13446, 1

Avots: ME I, 686, 687

ìegūstît,

2): pavedienus, kuŗuos iegūstīja kâ tīklā A. Brigadere Skarbos vējos 233.

Avots: EH I, 516

[ìegūstît,

1) allmählich (Verschiedenes) erwerben:
iegūstījis daudz mantas N. - Peb., daudz ienaidnieku Ruj.;

2) fangend einsperren:
viņš visas vistas iegūstījis kūtī Ruj.]

Avots: ME II, 21

izgūstît, Refl. -tiês: izgūstījies un kumeļa nenuoķēris Saikava.

Avots: EH I, 450

[izgūstīt Domopol, fangend herausbekommen: izg. zagļus nuo meža. Refl. - tiês, vergebens zu erhaschen versuchen Ruj.]

Avots: ME I, 742

nùogũstîtiês, ‡

2) in Verlegenheit undeutlich hinmurmeln
(mit ù ² ) Saikava: gribēja kuo atsacīt, bet nuogūstījās vien.

Avots: EH II, 48

nùogũstîtiês, haschen, schnappen, sich abplagen: nuogūstījusies, nuogūstījusies skuķe, izrāpusies malā Jauns.

Avots: ME II, 789

[pagũstît,

1) eine Weile haschen:
pagūstīja, bet nesagūstīja Dond.;

2) (einiges) wiederholt greifend erhaschen:
guovis nuo rīta jau kuo pagūstījušas, haben (auf der Weide) schon etwas gefressen Lis.]

Avots: ME III, 32

pìegūstît,

1) in grosser Mengefangen:
p. tauriņus;

2) haschend erlangen:
kuo nu vairs piegūstīsi? vakars klāt!

Avots: ME III, 253

sagũstît, tr., ergreifen, fangen, einfangen, in Gefangenschaft nehmen: ķēniņš sagūstīja jūrniekus LP. VII, 216. uotrais sagūstījis ir pašu Laimiņu ebenda 305. putns vēl nebij ne labi sagūstīts IV, 150. jaunava, kas vīra sirdi ātri sagūsta Sadz. viļņi 16.

Avots: ME II, 633

‡ krètelêt ^2, -ēju Auleja, wiederholt werfen, mit Schwung legen: k. sviestu pa druskai ar kaŗuoti bļuodā. Refl. -tiês, sich schnell bewegen, hin und her läufen, "gūstīties, ķerstīties" (mit è ² ) Golg.: kuo tu te krētelējies kâ gatavais krētelis! dari darbu lē̦nāk, bet labi!

Avots: EH I, 652

màukt,

1): m. kuokiem mizas nuost Siuxt. m. ce̦puri galvā Warkl. es visu vasaru divējas zeķes maucu (trug 2 Paar Strümpfe)
Linden in Kurl.;

3): auch AP., KatrE., Schujen: tupeņus m. Jürgens 154. saknes mauc veļi rudenī Ramkau. piecpadsmitā augustā sīpuoli jāmauc nuost ebenda;

4): jis mauce pa ceļu, atpakaļ nepavērēs Warkl., Zvirgzdine. man jāmauc uz dārzu Salis; ‡

5) schwungvoll schlagen
Auleja: maucis ar vē̦zdu par aci. Refl. -tiês,

1): m. zeķes, cimdus Frauenb.; ‡

3) m. pruojām, sich eilig davonmachen
Jumpraweeten n. Diet.: maucies pruojām pa uotrpus mājai, kamē̦r gūstītāji vēl runājuši pagalmā Kaudz. Izjurieši 86. Zur Bed, vgl. auch ‡ ìemaukt II.

Avots: EH I, 786

I murît, -ĩju, tr.,

1) knautschen, quetschen, quälen, zu Tode quälen:
kuo tu murī kaķi? C., Smilt., Bers., [Kreuzb.] zirgiem ne˙kad nav miera; tu vienmē̦r žurku Naud. nebij tuos gūstītus kaut un murīt Manz.;

[2) -tiês, sich quälen, sich abplagen
[Dond.]: murījās ["?"] kâ runcis ap peli Naud. daži vēl murās (gew. murījas), bet nevar zirgus pār sē̦tu pārlecināt Dünsb. Subst. murîšana, das Knautschen, Quälen: kustuoņu murīšana un ņurcīšana man netīk Vīt.

Avots: ME II, 669, 670

‡ sašķielêt "?": devās bēgli gūstīt, izšāva gaisā ...; Sinepītis sašķielēja tik stipri, ka krita līdze̦nā vietā Atpūta № 648, S. 5.

Avots: EH XVI, 454

II savalgt (?) "saķert, sagūstīt": kur nu tādu meža luopu savalgsi? ve̦lns savalgis elles peklē (angeblich aus einem alten Gesangb.) Alksn. - Zund. "gans nevar luopus savalgt (zusammenbekommen)" Behrshof.

Avots: ME III, 780

‡ slapstuoņa, = slapsts 2: lai sagūstītu slapstuoņu Austriņš Raksti V, 342.

Avots: EH II, 520

I val˜gs,

1): Demin. valdziņš BW. 16457. pātagas v. Siuxt "tā pātagas daļa (tuvu pie kāta), kur pātagas aukla salikta vairākam kārtām";

2): kâ zaglis un slazda v. Veselis Cilv. sac. 155. ne ... gūstīta, ne citā valgā ņe̦mta Vindedze 122.

Avots: EH II, 752

vañguôt Pankelhof "sagūstīt" Ramkau, Schwanb.; vànguôt ² Vīt., mit Schlingen (vangas) Vögel fangen N.-Peb. Aus d. fangen? Oder abgeleitet von vanga I 2?

Avots: ME IV, 471